Konkursā par Austrumlatvijas daudzfunkcionālo centru Rēzeknē uzvarējušā Vizuālās modelēšanas studijas darbā Zīdaste ēka veidota no trim pamatapjomiem, kas savstarpēji kontrastē ar atšķirīgajiem fasāžu risinājumiem, materiālu un krāsu izvēli.
Vide un novietne
Novietnes pilsētbūvnieciskā nozīmība — blakus būtiskiem pilsētas
objektiem, galvenām auto un gājēju satiksmes plūsmām. Dabas vides
īpatnības — Rēzeknes upes ielejas raksturs, apkārtnes reljefa ietekme
un no tās izrietošie dažādie, kā statiskie, tā dinamiskie ēkas uztveres
skatu punkti. Nepieciešamība šajā teritorijā attīstīt labiekārtotu
pilsētas parku.
Analīzes rezultātā savam priekšlikumam izvirzījām šadas galvenās pamatnostādnes:
- Ēkas tēla abstrakcijas pakāpei jāakcentē tajā notiekošais, par
galveno padarot centra kultūras norises, to radītājus un baudītājus. - Būtiska ir saudzīga attieksme pret esošo parka vidi. Nepieciešams izvairīties no nozīmīgiem vides pārveidojumiem.
- Panākt atbilstību vides mērogam — programmā definētais centra būvapjoms funkcionāli ir liels apkārtējam apbūves mērogam.
- Rast saistību ar zemi, kas atļauj paplašināt iekštelpu vasaras
kultūras norišu rīkošanai un padarītu ēku cilvēkiem pieejamu un
draudzīgu. - Autostāvvietu daudzuma problēmu risināt, tās izvietojot
parka attālākajā daļā, atstājot pietiekoši brīvu vietu labiekārtojumam
gar galveno fasādi un Rēzeknes upes krastu. - Mērķis radīt, mūsuprāt, latgaliešiem raksturīgai praktiskai
pieejai un mākslinieciskai dabai atbilstošu, patiesi daudzfunkcionālu,
demokrātisku un visiem pieejamu, pret apkārtni atvērtu ēku.
Teritorijas organizācija
Būves izvietojumu nosaka ideja par vienotas pilsētbūvnieciskas
telpas veidošanu ar upes ielejas pretējā krastā esošo kultūras namu,
iesaistot tajā būtiskos gājēju ceļus. Telpas vienojošie elementi ir
Rēzeknes upe, dīķis un kanāls no Kovšu ezera, ap kuriem koncentrējas
esošais un jaunprojektējamais labiekārtojums, kas ietver un organizē
izveidojušos populāros gājēju kustības virzienus. Daudzfunkcionālā
centra būves orientācija ir pakļauta arī galveno skatu punktu
noteiktajiem uztveres leņķiem. Piekļūšana objektam tiek organizēta pa
Pils ielu, šķērsojot Rēzeknes upi pa jaunprojektējamo auto/gājēju
tiltu, kā arī pa pils ielu no Viļānu ielas puses.
Labiekārtojuma segumu grafiskais risinājums ir veidots, tā, lai
uzsvērtu apmeklētāju kustības virzienus uz galvenajām ieejām.
Apzaļumojuma koncepcijā ir paredzēts maksimāli saglabāt esošos kokus un
tiem pakārtot zemo stādījumu grupas, tādējādi papildinot un attīstot
šīs teritorijas apzaļumojuma kvalitātes, Rēzeknes upes ieleju veidojot
un attīstot kā pilsētnieku iemīļotu pastaigu, atpūtas vietu ar
organizēta gājēju tranzīta iespējām.
Apjomu kompozīcija
Vispārējā būvapjoma kompozīcija ir klasisks, līdzsvarots,
savstarpēji saistīts trīs daļu salikums — Publiskās zonas/vestibila,
Lielās un Mazās zāles apjomi, ko raksturo tumšā un gaišā, krāsainā un
melnbaltā, atvērtā un noslēgtā kontrasts. Kopējais fasāžu risinājums
akcentē būves nozīmību pilsētvides kontekstā, uzsverot tās plaknes, kas
pavērstas pret būtiskajiem skatu punktiem. Galvenā ieeja ir orientēta
pret galveno apmeklētāju plūsmu — uz ziemeļiem, otrā ieeja — uz
ziemeļaustrumiem pret labiekārtoto parku, kas izvietojas Rēzeknes upes
abos krastos. Vestibila apjoms ir pavērsts ar stikloto fasādi pret
Rēzeknes upes fronti, aiz tās esošo Kultūras namu un upes ielejas
labiekārtojumu. Tā otra fasāde aptver Lielās zāles būvapjomu un vizuāli
saista skatītāju foajē ar parka labiekārtojumu un autonovietnes zonu,
funkcionāli izceļot galveno ieeju. Apjoma plašie stiklojumi uzsver
koncertzāles sabiedrisko raksturu un nodrošina pārliecinošu ārtelpas un
iekštelpas vizuālu saistību, ko akcentē foajē sienu apdare. Vestibila
kā vairāklīmeņu ātrija telpiskā organizācija nodrošina labu abu zāļu un
pārējo centra norišu funkcionālo sasaisti, ka arī kalpo par plašu
reprezentācijas apjomu dažādām ar kultūras procesiem saistītām norisēm.
Labākai centra iekštelpu iesaistīšanai vasaras brīvdabas pasākumu
norisēs ir paredzēta iespēja atvērt pa halles stiklojuma ieejas līmeņa
perimetru ierīkotās durvis.
Vestibilā dominē Lielās zāles apjoma sarkanā siena un Mazās zāles
apjoma oranžā siena. Virsgaisma, kas atdala Lielās zāles gala sienu no
vestibila pārseguma, īpaši izgaismo tās virsmu un vienlaicīgi atļauj
ērti atrisināt iekļūšanu galvenajā zālē, ja tās grīda ir transformēta
slīpas plaknes stāvoklī.
Lielās zāles būvķermenis ir atvirzīts no galvenās fasādes apbūves
gabala dziļumā, lai mazinātu tā masivitāti, bet sānu plakne uzirdināta
ar foajē stiklojumu. Vaļējā kanāla ūdens virsma gar to bagātina Lielās
zāles sānu fasādi, nodrošina attālumu no tās un papildus rada
nebeidzamo gaismas un mirdzuma saspēli gan saules rietā, gan vakara
režisētā apgaismojumā. Lielās zāles saistība ar vestibilu risināta tā,
lai vienlīdz ērti to būtu lietot kā ar slīpu, tā horizontālu grīdu, un
tiktu nodrosināta ērta piekļuve visiem apmeklētājiem, arī personām ar
īpašām vajadzībām. Lielās zāles slēgtās fasādes zonas paredzēts
apdarināt ar keramikas plāksnēm, baltā krāsā ar glazētu virsmu un
vertikāli orientētu dalījumu.
Mazās zāles apjoms ir izvietots tuvāk Atbrīvošanas alejai un
Rēzeknes upei, un pret to pavērstā fasāde ir uzirdināta ar strukturāla
stiklojuma plaknēm, mazinot skatuves būvapjoma smagnējību. Kā telpisks
akcents kalpo galvenajā fasādē izvietotais Mazās zāles vestibila
stiklotais noslēgums, kas uzsver ieejas mezgla novietojumu. Mazās zāles
slēgtās fasādes zonas paredzēts apdarināt ar keramikas plaksnēm, tumši
pelēkā krāsā ar matētu, rupji fakturētu virsmu un neviendabīgu izmēru,
vertikāli orientētu dalījumu ar akcentētu plakņu reljefa maiņu.
