Latvijas arhitektūras un dizaina kanons

Noslēdzies Latvijas kultūras kanona izstrādes otrais posms. Sabiedrības diskusijai eksperti piedāvā sarakstu ar 31 kultūras vērtību arhitektūrā un dizainā, starp kurām līdz 2009.gada janvāra beigām jāizvēlas izcilākie Latviju raksturojoši 12 arhitektūras darbi, ar kuriem lepojamies.

Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs Latvijas kultūras kanons tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Tā ir institucionalizēta kultūras atmiņa, kur kanons ir līdzeklis tās radīšanai un izplatīšanai.

Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007.gada nogalē, izveidojot ekspertu darba grupas septiņās nozarēs — Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla.

31 arhitektūras un dizaina vērtības saraksts izveidots nozares ekspertu darba grupas — Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, arhitekti Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone Dizaina un informācijas centra projektu vadītāja Inese Pētersone — kopīgajās apspriedēs. Eksperti strādāja ar pārliecību, ka kultūras procesā vienlīdz nozīmīgas ir pagātnes un mūsdienu arhitektūras un dizaina parādības — gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, gan mazāk zināmi projekti, gan autori, kas radījuši tikai vienu darbu. Svarīgi bija izcelt arī īsteni lokālas vērtības. Atlasē būtiskākais kritērijs bija kvalitāte un vēstījums.

Arhitektūra

1. ĀRAIŠU EZERPILS
   
   9.—10.gadsimts
   
   Senākais koka arhitektūras piemineklis Latvijā.
2. LATVIEŠU VIENSĒTA UN TĀS ELEMENTI
   16.—21.gadsimts
   Tautas būvniecības arhetipu kolekcija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un tautas būvniecības tradīciju interpretācija laikmetīgajā arhitektūrā.
3. APRIĶU BAZNĪCA
   17.—18.gadsimts
   Vienkārša provinces baznīca ar vienu no krāšņākajiem baroka un rokoko stila interjeriem Latvijā, kuru darinājuši vietējie Kurzemes meistari.
4. CĒSU PILS
   
   13.—17.gadsimts
   
   Viduslaiku arhitektūras piemineklis ar augstu autentiskumu pakāpi.
5. VECRĪGAS SILUETS
   13.—21.gadsimts
   Dažādos laikos tapusi jumtu ainava, kas atzīta par Eiropas kultūras mantojuma vērtību. Rīgas zīmols.
6. RUNDĀLES PILS
   
   1736—1740, 1763—1768
   
   Arhitekts: Frančesko Bartolomeo RASTRELLI [1700—1771]
   
   Izcils baroka laikmeta arhitektūras un mākslas piemineklis Zemgales lauku ainavā.
7. JĒZUS BAZNĪCA RĪGĀ
   818—1822
   
   Arhitekts: Kristiāns Frīdrihs BREITKREICS [1780—1820]
   
   Lielākā koka ēka Latvijā un viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā. Klasicisma stila darbs.
8. KRISTOFS HĀBERLANDS [1750—1803]
   Pirmais vietējais arhitekts.
   
   Nozīmīgākie darbi: Katlakalna baznīca, Alūksnes baznīca, dzīvojamās ēkas Rīgā, Teātra ielā 6 un Šķūņu ielā 17/19.
9. REINHOLDS ŠMĒLINGS [1840—1917]
   Ilggadīgs Rīgas pilsētas arhitekts.
   
   Nozīmīgākie darbi: Rīgas 1.slimnīcas un Stradiņa slimnīcas ēku ansambļi; skolas, ugunsdzēsēju depo un pašvaldības iestādes ķieģeļu arhitektūras formās.
10. ATA ĶENIŅA ĢIMNĀZIJA RĪGĀ, TĒRBATAS IELĀ 15/17
    
    1905
    
    Arhitekti: Konstantīns PĒKŠĒNS [1859—1928], Eižens LAUBE [1880—1967]
    Jūgendstila nacionālā romantisma novirziena spilgtākā publiskā ēka Rīgā, kas nav mainījusi funkciju līdz pat mūsdienām.
11. KOKA ĒKU KOLEKCIJA ĶĪPSALĀ
    18.—21.gadsimts
    Rekonstrukciju arhitekti: Zaigas GAILES birojs
    
    Projekts, kas vēsturisko, Rīgai tipisko koka arhitektūru integrē mūsdienu situācijā, piešķirot tai laikmetīgas arhitektūras kvalitāti.
12. RINDU MĀJAS RĪGĀ: LIEPĀJAS IELĀ 40 UN ROPAŽU IELĀ 130 / 138
    
    1926—1927
    
    Arhitekts: Pāvils DREIJMANIS [1895—1953]
    
    Novatoriska sava laika arhitektūra, kas apvieno nacionālas un starptautiskas idejas, ieviešot jauna tipa mājokļu apbūvi.
13. DAUGAVPILS VIENĪBAS NAMS
    
    1937
    
    Arhitekts: Verners VITANDS [1903—1982]
    Savulaik nozīmīgākā daudzfunkcionālā publiskā ēka ārpus galvaspilsētas, neoekletisma stila arhitektūras paraugs.
14. DZINTARU KONCERTZĀLE
    1936—2008
    Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS [1936], Modris ĢELZIS kopā ar inženieri Andri BITI [1959, 2006], birojs Jaunromāns un Ābele [2008]
    20.gadsimta 30.gadu neoklektisma stila koncertzāle ar akustiski izcilu koncertdārza piebūvi. Komplekss, kas attīstījies atbilstoši kultūras patēriņa īpatnībām.
15. ĢIMENES VASARNĪCA PABAŽOS
    1959
    Arhitekts: Modris ĢELZIS
    Pirmā izteikti modernā maza budžeta ģimenes vasaras māja Latvijā ar racionālu plānojumu un organisku raksturu.
16. SALASPILS MEMORIĀLS
    1967
    Arhitekti: Gunārs ASARIS, Ivars STRAUTMANIS, Oļģerts OSTENBERGS, Oļegs ZAKAMENNIJS
    
    Tēlnieki: Oļegs SKARAINIS, Ļevs BUKOVSKIS, Jānis ZARIŅŠ
    Emocionāli iespaidīgs memoriālais ansamblis.
17. DAILES TEĀTRIS
    
    1959—1976
    
    Arhitekti: Marta STAŅA, Imants JĀKOBSONS
    
    Rīgas funkcionālisma skolas evolūcijas un spilgta internacionālisma stila arhitektūras paraugs.
18. LATVIJAS BANKAS FILIĀLE RĪGĀ, BEZDELĪGU IELĀ 3
    2001
    Arhitekti: Kronbergs, Kārkliņš un partneri, Andris KROBERGS, Ināra KĀRKLIŅA, Vilnis UZORS, Māris KĀRKLIŅŠ
    Pēc valsts pasūtījuma tapusi ēka, kas reprezentē nacionālo stabilitāti un laikmetīgi iezīmē Pārdaugavas attīstību.
19. ANDRIS KRONBERGS [1951]
    Arhitekts, kas spēj radoši eksperimentēt ar mērogu un tehnoloģijām, nezaudējot interesi par reģiona estētiku un tradīciju konceptualizāciju.
    
    Nozīmīgākie darbi: Lidostas Rīga rekonstrukcija un attīstības priekšlikumi, biroju ēka Rīgā, Ģetrūdes ielā, tipogrāfija Britania, Diena biroju un redakciju ēka, Sabuļu savrupmāja Siguldā u. c.
20. GUNARS BIRKERTS [1925]
    Ievērojams arhitekts, kura novatoriskās ēkas devušas būtisku ieguldījumu ASV arhitektūras attīstībā. Personība, kas uzsvērusi latvisko izcelsmi un arhitektūras nesaraujamo saiti ar vietu.
    
    Nozīmīgākie darbi: Mineapoles Federālo rezervju banka, Stikla muzejs Korningā, Mičiganas Universitātes Juridiskās skolas piebūve Anārborā, Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā u. c.
21. RĪGAS AKUSTISKĀS KONCERTZĀLES PROJEKTS
    
    2006
    
    Arhitekti: Sīlis, Zābers & Kļava
    Starptautiskā konkursā uzvarējis projekts — pieteikums augstas klases kultūras celtnei ar stingru vietas konteksta izjūtu.

Dizains

1. ETNOGRĀFISKAIS SĒDEKLIS — STULPIŅŠ
2. RĪGAS PILS SŪTŅU AKREDITĀCIJAS ZĀLES INTERJERS
   1923—1929
   Dizains: Ansis CĪRULIS [1883—1942]
3. TAUTU SAVIENĪBAS PILS ŽENĒVĀ LATVIJAS ZĀLES INTERJERS
   1938; 1994
   Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS, 1938, Pēteris BLŪMS mūsdienu rekonstrukcija, 1994
   Mākslinieks: Ansis CĪRULIS
4. FOTOAPARĀTS MINOX
   1936—937
   Dizains: Valters CAPS
   Ražotājs: VEF
5. RADIOAPARĀTS SPĪDOLA
   1962—1965
   Dizains: Ādolfs IRBĪTE
   Ražotājs: VEF
6. SERVĪZE DAINA
   1960
   Dizains: Zina ULSTE
   Ražotājs: Rīgas Porcelāna fabrika
7. MOPĒDS RĪGA 12
   20.gadsimta 70.gadu beigas — 80.gadu sākums
   Dizains: Gunārs GLŪDIŅŠ
   Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne
8. LATVIJAS PLAKĀTI
   20.gadsimta 70.—80.gadi
   Dizains: Juris DIMITERS, Ilmārs BLUMBERGS, Gunārs KIRKE, Laimonis ŠĒNBERGS, Georgs SMELTERS u. c.
9. MŪZIKAS KLUBS PULKVEDIM NEVIENS NERAKSTA RĪGĀ, PELDU IELĀ 26/28
   1995
   Arhitekti: Sīlis, Zābers un Kļava, Andis SĪLIS, Reinis LIEPIŅŠ
10. LATVIJAS NAUDA
    Dizains: Rihards ZARIŅŠ, Imants ŽODŽIKS, Valdis OŠIŅŠ, Gunārs LŪSIS, Jānis STRUPULIS, Olga ŠILOVA u.c.