Noteikti viena no ievērojamākajām pēdējo
gadu Lietuvas būvēm ir Viļņas Universitātes bibliotēka un zinātnes
komunikācijas un informācijas centrs, kura autori ir R.Paleko ARCH Studija. Jaunā ēka aizsāk iecerēto tehnopoli —
zinātnes un tehnoloģiju parku Viļņas ziemeļaustrumos.
Liela mēroga mūsdienu arhitektūras ikonas Lietuvā ir retums,
it īpaši, ja runa ir par sabiedriskām ēkām. Ja 17. un 18. gadsimtā Viļņas
vecpilsēta ieguva graciozas baroka baznīcu smailes, bet vēlāk pilsētas centrs
tika piesātināts ar iespaidīgām cara un padomju laiku sabiedriskajām
ēkām, kas iemiesoja valdošo spēku ietekmes, tad modernās publiskās vietzīmes ir
daudz pieticīgākās arhitektūras valodas, mēroga un diemžēl arī skaita ziņā.
Daži arhitektūras tikumu hierarhijas maiņas apoloģēti apgalvo, ka ikoniska
arhitektūra ir pagātnes palieka, taču patiesībā vienkāršība, ilgtspējība un
funkcionālitāte nav pretrunā ar iespaidīgu vai iedvesmojošu arhitektūru. Jaunā
Viļņas universitātes bibliotēka, kuras autori ir R.Palekas ARCH Studio, ir piemērs, kas apvieno visas minētās kvalitātes.
Ēka ir viss vienā
— arhitektūras koncepts, universitātes zīme, aicinoša telpa komunikācijai un
arī efektīva informācijas vākšanas, glabāšanas un izplatīšanas «mašīna».
Bibliotēka, kas uzbūvēta universitātes pilsētiņā (campus grounds) Viļņas
nomalē, ir pirmā ēka tā sauktajā Saulrieta ielejā (Saulėtekio slėnis / Saulėtekis Technology Valley — A4D) — zinātnes un
tehnoloģiju parkā, kur vienkopus
izvietosies augstskolas, pētnieciskie institūti, biznesa inkubatori un
konsultāciju biroji. Paredzēts, ka brīvstāvošā ēka, kas atrodas vietā, kur
galvenais gājēju celiņš krustojas ar ceļu, kas blīvi urbanizētu pilsētas daļu
atdala no priežu meža, tuvā nākotnē kļūs par daļu no pilsētnieciskas apbūves,
kas būs izkārtota ap kompleksa galveno laukumu.
Kompozīcija, ko
veido trīs bālgani, klintīm līdzīgi apjomi ar neregulāru siluetu un slīpām
virsmām, veido skulptūrai līdzīgu tēlu un darbojas kā fons 1970. gados
izvietotajām fakultāšu ēkām, kas izvietotas gar celiņu, kādu 50 metrus no
bibliotēkas. Tomēr jaunās bibliotēkas mērogs un augstums, atbilst universitātes
iepriekš būvētajām ēkām, iekļaujoties pilsētiņas veselumā.
Bibliotēkas rūpīgi
orķestrētā telpu secība veidota atbilstoši ēkas scenārijam. Ar rūpīgi
izvēlētiem arhitektūras līdzekļu palīdzību ir panākta telpas nepārtrauktība un pakāpeniskas
gaisotnes pārmaiņas. Bibliotēkas priekšlaukums ir iedziļināts reljefā un kāpnes
tā malās veido amfiteātri. Laukums, ko klāj gaiši pelēks bezšuvju betons,
lietainajās un ledainajās ziemas dienās prasa uzmanību, lai nepaslīdētu, taču
sagaidāms, ka siltajā gada laikā, tas būs piepildīts ar cilvēkiem, pasākumiem
un dažādiem mākslas elementiem (skulptūrām, instalācijām) un pat kafejnīcas
galdiņiem, jo tai ir tieša saikne ar ārtelpu. Kamēr laukums iecerēts kā aktīva vieta,
pļava celiņa otrā pusē paliks mierīgam patvērumam un piknikiem.
Bibliotēkas
galvenais vestibils darbojas kā starptelpa starp iekšu un āru. Šo iespaidu nodrošina
tas pats grīdas segums, kas lietots laukumā, kā arī stiklotais jums, kas dāvā
dāsnu dienasgaismu. Visas pirmā stāva telpas — konferenču zāle, kafetērija,
grāmatveikals un periodikas lasītava pārplūst viena otrā, radot dzīvīgu
noskaņu, skaņu un tempu mozaīku. Augšējie stāvi veidoti tā, lai ļautu
koncentrēties un strādāt. Lielās, atklātās telpas ar plauktiem un sagrupētiem
galdiem ir sadalītas mazākās daļās. Stiklotā ātrija ārsiena ikvienam lasītājam
ļauj baudīt nomierinošo skatu ar kokiem, kas līgojas vējā. Ja nepieciešama
noslēgtāka telpa, ir pieejamas kabīnes individuālam un grupu darbam, auditorijas
un datorizētas darbavietas.
Lai arī priekšstati par to, kādai būtu
jābūt mūsdienu bibliotēku arhitektūrai, nav skaidri definēti un pieļauj neskaitāmas
variācijas, tomēr kopumā viscaur Eiropā galvenās vērtības, ko uzsver jaunās bibliotēkas,
ir sociālais iespaids un vide, ko tās piedāvā. To apstiprina arī nesenais konkurss Helsinku
pilsētas bibliotēkai, — blakus tam, ka tā ir kā grāmatu templis, ēkai ir jābūt
publiskai vietai ar spēcīgu uzsvaru uz sociālo (kultūras un pat izklaides)
programmu. Telpiskā atvērtība, pieejamība un elastīgums ir īpašības, kas
atbalsta šo jauno — uz lietotāju vērsto koncepciju. Būdama universitātes daļa,
jaunā bibliotēka Viļņā ir atbrīvota no dažām blakusfunkcijām, piemēram —
izklaidei un bērniem paredzētām telpām. Neraugoties uz to būve pilnībā atbilst
mūsdienīgas bibliotēkas redzējumam, — tā ir atvērta un iedvesmojošu ideju ēka
ar divkāršu misiju — ikvienam piedāvāt pieeju informācijai, bet pirmkārt, —
rosināt saziņu starp cilvēkiem.
Viļņas
universitātes bibliotēka un zinātnes komunikācijas un informācijas centrs
Vilniaus universiteto biblioteka, mokslinės komunikacijos ir informacijos centras/
Vilnius University Library, Scholarly Communication and Information Centre
Pasūtītājs — Viļņas Universitāte
Autori: R.Paleko Arch Studija — Rolandas Palekas
(galvenais arhitekts), Bartas Puzonas, Alma Palekienė, Petras Išora, Matas Šiupšinskas,
Monika Zemlickaitė, Lina Sužiedelytė, Aidas Barzda, Jurga Garšvaitė, Vilmantas
Bavarskis.
2012
