RAIL-BALTICA SAVIENOJUMS AR RĪGAS LIDOSTU

Pavisam nesen, šeit A4D Artis Zvirgzdiņš publicēja rakstu par Rail Baltica (turpmāk RB). Rakstam ir pievienota shēma, kur RB maršruts nešķērso Rīgas centru. Šobrīd ir uzsākta sabiedriskā apspriešana jaunam savienojuma posmam, veidojot loku cauri Mārupei uz Lidostu, tad cauri Rīgas centram ar pieturvietu Centrālajā stacijā. Tieši par šo RB un Lidostas savienojošo posmu ieceri arī aprunāšos.

Es labprāt uzkonstruētu argumentētu kritiku, bet bez publiski pieejamas projekta ieceres (Lidostas savienojuma posma) dokumentācijas un pamatojuma to izdarīt nevarēšu. Atliek vien nodarboties ar minēšanu, proti – kādi mērķi, atklāsmes, iedomas, iedvesmas, varbūt kaprīzes vai citi apsvērumi ir mudinājuši šo Lidostas savienojošo līniju zīmētājus. Ja ar minējumiem netrāpu – nesodiet bargi.

MĒRĶIS UN LĪDZEKĻI

Pēc būtības jau virsmērķis it kā ir saprotams – integrēt lidostas infrastruktūru un Rīgas centrālstaciju RB tīklā, tādējādi veicinot Valsts, Rīgas pilsētas un Lidostas konkurētspēju. Tas ko es vēlos saprast – vai integrēt lidostu var TIKAI izbūvējot ātrgaitas maršrutu līdz Lidostai, daļēji dublējot esošo sliežu tīklu (1520mm) un dublējot esošo pasažieru vilcienu satiksmi? Vai tomēr integrēšanas mērķauditorija ir cilvēki, pasažieri un pastāv arī kādas alternatīvas, iespējams, kāds ekonomiski ilgtspējīgāks veids kā savienot RB ar pilsētas satiksmes infrastruktūru to nedublējot un nedzenot ātrvilcienus cauri pilsētas centram?

KOMUNIKĀCIJAS FORMA

Es saprotu, ka šī ir tikai iecere sākuma stadijā, bet ne visai saprotu izvēlēto komunikācijas formu, kur sabiedrībai tiek piedāvāts RB posma RISINĀJUMS satelītkartē uzzīmētu līniju formā, bez jebkādas analītiskas argumentācijas. Iespējams, ka šāda komunikācijas forma ir sava veida šoka terapija ar mērķi iesaistīt sabiedrību, pašvaldības un visas citas ieinteresētās puses diskusijā!? Nezinu, varbūt ir milzīga steiga?

Tomēr transporta plānošana ir stratēģiska, kur risinājums ir analītiska procesa rezultāts! Šobrīd bez maz vai izskatās otrādi – ir konkrēts risinājums, kam tūlīt sekos analītiskas formas attaisnojums. Man šāda pieeja neliekas perspektīva un līniju attaisnošana jau ir sākusies. Pacitēšu dažas līdz šim publiski pieejamās tēzes.

IEVADA CITĀTS – “Visskeptiskāk un visskaļāk šobrīd pret Rail Baltica attiecas Mārupes iedzīvotāji, kuri turklāt „apgādā” plašsaziņas līdzekļus ar aplamu un maldinošu informāciju, kuru šajā rakstā – 6 visizplatītākos mārupiešu apgalvojumus atspēko Neils Balgalis, pilnsabiedrības RB Latvijatelpiskās plānošanas eksperts, jo tie neiztur kritiku.”

Problēma jau nav iedzīvotājos, bet argumentētas informācijas vakumā, kuru katra ieinteresētā persona/puse aizpilda kā nu saprot, arī es to šobrīd daru. Pie kam es drīzāk saskatīju no Mārupes iedzīvotāju puses loģiskus jautājumus, nevis “aplamus apgalvojumus”. Manā skatījumā, atsevišķi RB eksperta “apgalvojumi” (skat.zemāk) tāpat kā komunikācijas formāts neiztur kritiku. 

CITĀTS 1 – “Bieži dzirdēts arguments ir: kāds labums no tāda ātrvilciena, kas izskrien cauri Latvijai, un kurš gan ar to brauks…” 

Ja mēs skatamies uz šo projektu Eiropas kartē, lasam publiski pieejamo projekta pamatojumu, tad diez vai lielākā daļa sabiedrības, t.sk. Mārupes iedzīvotāji apšauba paša RB projekta nepieciešamību un nozīmi. Bet droši palabojiet, ja es kļūdos. Problēmas, kā jau ierasts sākas tad, kad ‘piezūmējam’ atsevišķus RB posmus, saskatam mājiņas un cilvēciņus. Redzot jauno Lidostas maršrutu, arī man rodas kaudze jautājumu.

CITĀTS 2 – “…pilnīgi no jauna uzbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļu (mums Latvijā līdz šim ir saglabājies Padomju laikos izmantotais platais – 1520 mm – sliežu dzelzceļš), sabiedrība iegūs divu veidu dzelzceļu, un stimulu attīstīties jaunām apdzīvotām vietām. “

Uzreiz atvainojos par ironiju, bet šo lasot prātā nāk Ostapa Bendera “New Vasjuki”. Vai tiešām ātrgaitas starpvalstu pasažieru vilciens tieši stimulēs Mārupes, un kādas citas “JAUNAS apdzīvotas vietas attīstību”? Vai tomēr sadalīs teritorijas divās daļās un radīs buferzonas?

Kas attiecas uz lokāliem pasažieru vilcienu pārvadājumiem – vai tiešām “diva veida dzelzceļu” satiksme (1435mm (vienvirziena?) un 1520mm), viena otru dublējoša ir sabiedrības ieguvums? Ja automašīnai būtu divas stūres – viena priekšā un viena aizmugurē, tad arī būtu ‘ieguvums’ – nevajadzētu atpakaļ-gaitas ātrumu?

Šeit prāta nāk viens no ilgtspējīgas plānošanas pamatprincipiem – būvēt jaunu infrastruktūru tikai tad, ja esošās potenciāls ir izsmelts! Tagad katrs padomājam kā mums šodien ir ar pasažieru vilcienu satiksmi? Tā ir pārslogota vai varbūt mums pietrūkst “jaunu apdzīvotu vietu”?

CITĀTS 3 – “Lidostai „Rīga” 2032. gadā jāspēj apkalpot 13 miljonus pasažieru gadā (2014.gadā lidostā tika apkalpoti 4.8 milj. pasažieru). Kā tā spēs šo – gandrīz trīskārt lielāko – pasažieru skaitu apkalpot: nogādāt no/uz lidostu, ja nebūs dzelzceļa?”

Cik daudz (%-āli) no 13 miljoniem Lidostas pasažieru apkalpos Mārupes RB posms? Varbūt RB ātrgaitas vilciena maršruti kalpos arī kā Lidostas un Centrālstacijas savienojums? Vai tad Lidostai jau nav paredzēts dzelzceļa savienojums (arī veikts vides ietekmes izvērtējums) iekļaujot to esošajā pilsētas sliežu tīklā, tai skaitā savienojumam ar pilsētas centru? Vai tad esošais Rīgas dzelzceļa tīkls nevar nodrošināt pasažieru pārvadājumus starp Lidostu, Centrālstaciju un arī RB staciju, nedublējot pasažieru maršrutus?

CITĀTS 4 – “Eiropas Savienība pamattīkla TEN-T ietvaros apņēmusies, ka līdz 2050. gadam dalībvalstīs visas lidostas un ostas tiks savienotas ar dzelzceļu tīklu. To neizdarot,  Latvija zaudē nākotnes konkurences iespējas.”

Vai tiešām lidostas un ostas ir jāsavieno tieši ar ātrgaitas dzelzceļa maršrutu? Ja nu tomēr nav, tad sliežu savienojums lidostai jau ir plānots. 

CITĀTS 5 – “Tātad tiks izbūvēta pavisam jauna dzelzceļa trase un sakārtota esošā dzelzceļa infrastruktūra” 

Kādā veidā izbūvējot jaunu (1435mm) trasi var sakārtot esošo (1520mm) dzelzceļa infrastruktūru? 

CITĀTS 6 – “Arī avio kravu pārvadājumi lidostai kļūst arvien nozīmīgāki (un ne tikai NATO kravas): lai lidosta nākotnē veidotos kā avio kravu sadales centrs Baltijā, ir nepieciešama infrastruktūra, pa kuru šīs kravas transportēt tālāk, uz Eiropu.” 

“Iespējas izvietot distribūcijas centrus, kuros dažāda veida produkcija – sākot no automašīnām un beidzot ar sadzīves tehniku – no Āzijas valstīm tiek sadalīta, piemēram, Eiropas tirgiem. Šādus loģistikas centrus mēs varētu izveidot 5 vietās Latvijā, kur ir savienojumi ar esošo dzelzceļa tīklu. Lielākais šāds centrs ir plānots Salaspilī…”

Šo visu lasot rodas jautājums, bet varbūt racionālāk ir izbūvētu JAUNU LIDOSTU kaut kur blakus “plānotajam lielākajam loģistikas centram Salaspilī”? Izbetonēt skrejceļu un izbūvēt paplašinātāku RB+Lidostas terminālu? 

Varbūt tas sanāks daudz lētāk, nekā dzīt milzīgu līkuma-loku, daudzviet esošo sliežu ceļu dublējošu posmu ar pazemes tuneļiem, tiltiem cauri pilsētai? Neaizmirstam, ka ātrgaitas dzelzceļš nav pilsētas mēroga infrastruktūra, tāpat kā ikviena infrastruktūra kādam arī būs finansiāli jāuztur!

KOPSAVILKUMS

Es šobrīd neesmu PAR vai PRET kādu konkrētu projekta ieceri vai risinājumu vai posmu, kur nu vēl pašu Rail-Baltica projektu. Lai saprastu par ko ir šis raksts – salikšu galvenos akcentus:

1.Piedāvājot sabiedrībai bezalternatīvu risinājumu bez publiski pieejama skaidrojuma, sabiedrība tiek nostādīta fakta priekšā. Šāda komunikācijas forma man neliekas perspektīva un tā rada neuzticību.

2.Stratēģiskas plānošanas jautājumi ir apgriezti kājām gaisā, proti, sākumā ir gatavs risinājums, kam sekos ‘detaļas’ un pamatojums, nevis otrādi.

3. Vai šobrīd ir ‘kārtība’ un ilgtermiņa redzējums par Rīgas-Pierīgas sliežu ceļu infrastruktūras attīstību? Manā skatījumā, šeit ir vairākas dzelzceļa transporta grupas, kuras ir savstarpēji saistītas, bet katrai būs savi izaicinājumi un attīstības potenciāls:

– Kravu pārvadājumu/loģistikas infrastruktūras attīstība 1520mm un 1435mm sliežu ceļiem;

– Rīgas brīvostas apkalpojošo dzelzceļa infrastruktūras attīstība (Stratēģiska prioritāte), izvērtējot kravu tranzītsatiksmes novirzīšanas iespējas ārpus pilsētas centra zonas;

– Rīgas-Pierīgas pasažieru vilcienu satiksmes attīstība (kontekstā ar Rīgas Brīvostas apkalpojošo maršrutu atvirzīšanu (kopā ar trokšņu, vibrācijas buferzonām) ārpus pilsētas centra un plānoto savienojumu ar Lidostu – šeit paveras plašs attīstības potenciāls);

– RB ātrgaitas pasažieru vilciena infrastruktūras attīstība – tomēr ar atšķirīgiem mērķiem, nekā lokālai sliežu satiksmei un Brīvostu apkalpojošam dzelzceļa kravām. Tas tomēr nav pilsētas mēroga infrastruktūras risinājums!

Pavisam nobeigumā – es sapratu ka RB būvniecības izmaksu lauvas tiesu uzņemas finansēt ES. Vai infrastruktūras uzturēšanas izmaksu lauvas tiesu arī finansēs ES? Kaut kā palaidu garām šo informāciju.

Ja gadījumā ir/parādās kāda publiski pieejama informācija, kur var iepazīties ar piedāvātā Lidostas savienojuma vai Āgenskalna tuneļa ieceres argumentāciju – padalieties! 

Ja projekta virzītāji šo lasa, lūdzu – uztveriet šo kā komplimentu!

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x