Igauņi un Āgenskalns III: kā vēlēsies attīstītājs un pieminekļu sargi

Kalnciema iela 2b ugunsgrēkā cietusī jūgendstila ēka Rīgai ir zudusi un šobrīd nav praktisku garantiju, ka tas, kas taps vietā, respektēs vietas vēsturisko raksturu. Proti, pieaicinātais eksperts (no kompānijas CMB) par nojaucamu ir atzinis ne vien ēkas pagalma apjomu, bet arī ielas fasādi — līdz pirmajam stāvam. Rīgas būvvaldē neuzskata, ka eksperta lēmums ir sekas bojājumiem, ko nodarījusi nelikumīgi aizsāktā ēkas fasādes jaukšana, un mierina, ka, ja nākotnē tās vietā kas tiks celts, tad īpašniekam jaunais apjoms būs jāveido tā, lai nākamajām paaudzēm “nodotu vēstījumu, kāda ir izskatījusies vēsturiskā ēka”. Un nenojauktais apjoms būšot jāatstāj. “Tas noteikti būs viens no nosacījumiem,” norāda Edgars Butāns, būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs. Taču Kalnciema iela 2b nav piemineklis un būvvaldē nenosauca regulējumu, kura ietvaros šādas prasības attīstītājam varētu izvirzīt.

Kādēļ nodedzinātais nams nebija iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā? Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāvis Jānis Asaris norāda, ka “iekļūšana pieminekļu sarakstā ir sarežģīts un pārdomāts process”. Lielā mērā tādēļ, ka tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Proti, ja bez īpašnieka piekrišanas kādu objektu iekļauj pieminekļu sarakstā, tad viņam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Un kompensācija ir no “nodokļu maksātāju naudas”. Tātad to vai kāda vērtīga ēka iekļūst vai neiekļūst pieminekļu sarakstā, daudzos gadījumos nosaka budžeta apsvērumi un īpašnieka (šajā gadījumā attīstītāja) intereses. “Otra lieta ir, ka [pieminekļu] sarakstu veidojam kā visu Latvijas objektu kopumu, un skaidrs, ka visu tajā neiekļaus,” norāda J.Asaris. Iemesls, kādēļ “visu neiekļaus” (proti, arī to, ko varētu iekļaut) daļēji ir prozaisks – proti, kultūras mantojuma pārvaldei nemaz nav pa spēkam strādāt ar pilnu kapacitāti un kārtīgi izvērtēt visus gadījumus un nosargāt visas vērtības. Krīzes laikā pirms desmit gadiem tā zaudēja 30 štata vietas. Tās arvien nav nākušas klāt.

Taisnības labad jāpiebilst, ka NKMP ēku pieminekļa statusam virzīja jau vasarā. Ēkas īpašnieki līdz 15. decembrim bija solījuši atbildēt, vai tam piekrīt. 25. novembrī ēka dega. 28. novembrī NKMP pieminekļa statusa procesu apstādināja. Lai to turpinātu, būtu nepieciešams pamatīgi izpētīt, ko vēl var saglabāt. Un tas droši vien būtu grūti, dārgi un laikietilpīgi, ņemot vērā ugunsgrēka bojājumus. Te nu ir recepte negodprātīgiem attīstītājiem: pat, ja tiek izskatīta kāda īpašuma iekļaušanu pieminekļu sarakstā, tad nodarot tam bojājumus, šo procesu iespējams arī apstādināt. Pēc tam ar ēku var darīt, ko vēlas.

Labā ziņa ir tāda — šodien NKMP konceptuāli lēma, ka blakusesošo, arhitekta Jāņa Alkšņa projektēto ēku Raņķa dambī 14 (agrāk Kalnciema 2a) virzīs uz iekļaušanu pieminekļu sarakstā. Lai kontrolētu to, kas notiek teritorijā, individuālo aizsardzības zonu noteiks kvartāla robežās. Saglabājamās vērtības — apjomi un fasādes.