Viens no smalkākajiem pagājušā gada arhitektūras darbiem Latvijā
ir būvniecības uzņēmuma Samrode ēka
Ventspilī, kura tapusi kā arhitektu un būvnieku-pasūtītāju veiksmīgas sadarbības
rezultāts. Būve, kuras dizains lielā mērā radīts, atsperoties no pilsētas noteiktajiem
ierobežojumiem, šobrīd sacenšas par gada ēkas titulu vienā no kategorijām portāla
ArchDaily konkursa finālā. Ikviens aicināts
atbalstīt, balsojot līdz 13. februārim.
Celtniecības uzņēmuma Samrode
mītnes ēkas piebūves projekta pamatā ir pasūtītāja un projektētāju komandas
vēlēšanās radīt kompaktu un mūsdienīgu apjomu, kas ne tikai harmoniski
iekļautos Ventspils pilsētas vēsturiskā centra kontekstā, bet to arī
papildinātu. Par ēkas dizaina
atskaites punktu kalpo konceptuālas nostādnes trīs projektēšanas darba mērogos.
No pilsētbūvniecības skatpunkta vērtējot, ēka seko šajā vietā vēsturiski
izveidojušās būvmasas formām, tās saliedējot kompozicionāli vienotā apjomā.
Jauniegūtā forma uzlabo kājāmgājēju pārvietošanās iespējas, kā arī telpiskās
attiecības ēkai pieguļošajā apkārtnē.
Kaut arī būvniecības detaļu risinājumiem piemīt izteikti
mūsdienīgs raksturs, arī materiālu paletes ziņā ēka nenoliedzami pakļaujas
vēsturiskā precedenta vadlīnijām. Sevišķi šajā sakarā būtu jāuzsver caurredzamā
ķieģeļu krāvuma loma kompromisa risinājuma nodrošināšanā starp ēkas agrāko «aklas» noliktavas funkcijas noteikto
tēlu un mūsdienīgas biroju ēkas tipa nepieciešamību nodrošināt dabīgas gaismas
un ārskatu pieejamību iekštelpās. Ēkas interjerā projekta autoru mērķis bija
sasniegt izteiktu vizuālas un telpiskas saiknes nepārtrauktību gan iekštelpām,
gan arī starp ēkas iekšpusē un ārpusē esošo vidi. Raugoties caur vienu telpu
otrā, vai arī uz skatiem ēkas ārpusē, tiek panākts telpas dziļuma un daudzslāņainības
efekts.
Krists Kārkliņš
Krists Karklins Design (ASV, Bostona)
«Saņemot
Ventspils domes APU 2005. gadā un iepazīstoties ar detalizējošo un instruējošo
dokumentu, pirmā doma, kas ienāca prātā, bija: te jau arhitektam nav ko darīt.
Šķita, pilsēta noteikumos bija visu paredzējusi līdz tādai detalizācijas
pakāpei, nosakot masu apjomu, logu un sienu dalījumu proporcijas, sniedzot
norādes par materiāliem, pieprasot jaunā apjoma formu veidot maksimāli tuvu
vēsturiskajai, ka telpa manevrēšanai un radošai darbībai gandrīz netiek
atvēlēta. Nepaļaujoties pesimismam, sāku strādāt, un, rūpīgāk pārdomājot daudzos
drakoniskos ierobežojumus, tie mums kļuva par atskaites un balsta punktiem.
Izdevās radīt pēc būtības nepiekāpīgi mūsdienīgu ēku ar individuālu raksturu, kura
tajā pašā laikā spēj ne tikai harmoniski iesaistīties pilsētvides kontekstā, bet
arī to papildināt.
Projektēšanas process bija pietiekami neparasts.
Viens no biroja Forma darbības pamatprincipiem
ir nevis piedāvāt vienpusīgu vīziju, bet gan atrisināt pasūtītāja problēmas un
izstrādāt stratēģiju. Ikvienu projektu sākam ar novietnes analīzi, juridisko un
ekonomisko ierobežojumu novērtējumu un pasūtītāja prasību un vēlmju
apspriešanu. Novietnes analīze norādīja uz trim problēmām: vēsturiskais apjoms
ar vienu stūri fiziski pieskāries kaimiņu īpašumam, nepieļaujot gājēju tranzītu
un atdalot pagalmu no sabiedriskās telpas; vēsturiskā apjoma masas bijušas
fragmentāras un nesaskanīgas, bet jaunajā projektā strikti jāpieturas pie
vēsturisko masu kārtojuma; bijušās noliktavas ēkas raksturs pieprasīja, lai
jaunās ēkas fasādēs nebūtu plašu stiklojumu. Bet kā lai biroja ēku uzbūvē bez
plašiem stiklojumiem un skaista skata uz ārpasauli? Raugoties no uzstādītās
programmas aspekta, bija labi redzams konflikts.
Izstrādājām trīs risinājumus, no
kuriem vienu izvēlējās būvnieks — ļoti kompaktu, bet sarežģītas formas apjomu,
kura būvtilpums vizuāli šķiet nedaudz lielāks par vēsturiskajiem apjomiem, taču
reāli pasūtītāja interesēs tiek sasniegts APU noteikumos paredzētais maksimāli pieļaujamais
apbūves blīvums. Ēka ir atdalīta no saskares ar kaimiņu īpašumu, nogriežot slīpu
šķēli, kā arī pievienojām jumta izbūves, kuras pieprasīja Ventspils domes arhitekti.
Ēka no tā tikai ieguva. No būvnieka zināmu drosmi jāvārda teikšanai prasīja dubultās
fasādes ideja, kas ir būvnieciski komplicēts, bet arhitektoniski izteiksmīgs elements.
Koncepts paredzēja ēkai no ķieģeļiem uzadīt mežģīņu kažociņu, izmantojot daudzveidīgus
mūrēšanas paņēmienus.
Kopdarbs ar būvnieku īstenojās ne tikai praktiskā
veidā, jo katram bija jādara savs darbs, bet arī intelektuāli. Nebija tā, ka
mēs kā arhitekti Samrodei noteicām,
kā jābūvē, un būvnieks akli izpildīja. Notika aktīvas diskusijas par ēkas
dizaina jautājumiem. Gatis Geidāns un Samrode
vairakkārt piedāvāja idejas atsevišķu ēkas fragmentu un detaļu izstrādei,
tādējādi papildinot un uzlabojot arhitektu redzējumu.»
Ināra
Kārkliņa
Arhitektūras birojs Forma
«Situāciju sarežģīja jaunā apjoma bloķētais pieslēgums
līdzās esošajām ēkām. Ar pilsētas domes arhitekti Ingu Apmani nereizi vien
vajadzēja pārrunāt risinājuma veidu, kamēr rojektu varējām saskaņot. Pat
izgatavojām maketu mērogā 1:100. Saņemot projektu, būvnieks bija iecerējis tikt
galā bez problēmām, bet būvprocesa laikā tomēr bija vajadzīga papildu
detalizācija.
Interjerā efektīgi darbojas arī ķieģeļu mūra
ažūrais raksts, kas ļauj pietiekami labi pārredzēt ārā notiekošo, liedzot no
ārpuses ieskatīties iekšā. Ne visiem logiem ir priekšā mūris, taču tik un tā
telpu dziļums neļauj pilnībā tās izgaismot ar dienas gaismu. Attālākos nostūros
jāizmanto mākslīgais apgaismojums. Koks izmantots ne tikai interjerā, bet arī
fasādē, jo koks un ķieģelis ir vēsturiski būvmateriāli un veiksmīgi harmonē ar
apkārtējo apbūvi. Bet tas nav vienīgais apsvērums. Abi materiāli, pareizi
izmantoti, spēj radīt augstvērtīgu estētiku. Apzināti izvēlējāmies nedaudz
kontrastējošu toņkārtu — ķieģeļi ir vēsi pelēkzilgani, koka detaļas siltākā
tonī.»
Gatis
Geidāns
Samrode vadītājs
«Mēs baudām [raksts žurnālā Latvijas Būvniecība publicēts 2012. gada
sākumā] ēkas būvniecības procesu, jo tas nav kā iepirkums. Būvējam, kad no pamatdarbiem
atbrīvojas labākie meistari. Izmēģinām jaunākās, progresīvākās tehnoloģijas un
pārbaudām, kā tās darbojas praksē. Mums ir laiks tās izvērtēt, lai noteiktu metodes
lietderīgumu, ko nevar izdarīt pasūtījumu objektos. Sarežģītām salaidumu vietām
tika gatavoti detaļu un mezglu paraugi.
Fasāde, piemēram, tapa astoņu mēnešu laikā.
Ilgi, vai ne? Īstermiņā tai vajadzētu būt gatavai mēneša laikā. Katru nedēļu
fotografēju būvniecības procesu un mezglus un materiālu elektroniski sūtīju
arhitektiem, pretim saņemot skices un paskaidrojumus tālākām darbībām. Tas ir
ieguvums, jo nav jāatrod maksimāli lētākais un ātrākais variants, bet iespējams
padomāt, varbūt speciāli pasūtīt kādu lietu un pat pagaidīt, lai saņemtu tieši
to, kas iecerēts.»
Samrode ēka ArchDaily konkursa finālā
Samrode ēka pagājušajā rudenī tika
publicēta arī pasaulē ievērojamākajā arhitektūras ziņu portālā ArchDaily un tika iekļauta 2012. gada ēkas
konkursā, Institutional Buildings
kategorijā. Pārvarot konkursa pirmo kārtu, kurā cīnījās 60 kandidātu, ēka
iekļuvusi finālistu pieciniekā, lai cīnītos par galveno balvu. Finālā Samrodes ēkai pretī ir tādi cienījami
konkurenti, kā OMA projektētā Ķīnas
centrālās televīzijas ēka Pekinā, ievērojamā austriešu biroja Baumschlager Eberle telefonkompānijas biroju
ēkai Amsterdamā, neliela birojēka Zamorā, Spānijā, kuras autors ir pazīstamais spāņu arhitekts Alberto Campo Baeza, kā arī kāda
mazākzināma portugāļu biroja ēka Porto.
Ikviens aicināts balsot un atbalstīt Ventspils ēku
Balsošana par finālistiem turpinās līdz 13. februārim un ikviens reģistrētais ArchDaily lietotājs var balsot reizi dienā.
