Primavera Purvciemā

Pavasaris  Purčikā

PRIMAVERA — šis svešādi optimistiskais nosaukums parādījās tūlīt pēc Purvciema iekšpagalma ieņemšanas komplekta (apbūves gabals ar akceptētu tehnisko projektu) īpašnieku maiņas. Sendienās sakņotā latvju tradīcija dot mājām vārdus ir atdzimusi mūslaiku attīstītāju projektos, iepriecinot līdzcilvēkus ar dažāda lieluma un satura ligzdām, sētām, dārziem, krastiem, rezidencēm, pakaviem, pērlēm utml. Savdabīgā veidā sekojot paražai, jaunais saimnieks BPG,  Gundara Rezevska virsvadībā, iespējams, jautri krāsaino ēkas vizualizāciju, bet ticamāk — kvalitatīva sarkanvīna ietekmē, izvēlējās skanīgu svešvārdu no pazīstamās vīndaru zemes.  

Līdz pieminētajām kristībām to varēja dēvēt arī par pēdējā brīža projektu, kurš tika saskaņots tieši pirms pagalmus sargājošā moratorija pasludināšanas.  Gan pietiekoši sen uzsākts, taču dažādu peripetiju bremzēts, savu pilnbriedu būvatļaujas veidolā tas sasniedza vienlaikus ar nežēlīgās krīzes atnākšanu, un tomēr neapstājās — galvenokārt pateicoties pasūtītāja aizrautībai un spējai procesu ievirzīt ekonomiski pārdomātā gultnē. Apbrīnojami, bet būvniecības gaitā mums izmaksu spiediena ietekmē nenācās mainīt ne kopējo koncepciju, ne pat atsevišķus risinājumus un plānoto materiālu izvēli. Vienīgi terases iekārtojums bija jākoriģē, lai iekļautos saprātīgākā budžetā — par laimi Rezevskis bija pilnā pārliecībā par šīs «ekstras» nepieciešamību un pats uzņēmās arhitektu safantazētās ārtelpas aprīkojuma sagādi, pie tam izdarīja to atzīstami profesionāli. Tieši īpašnieka nepieredzēti aktīvā un mērķtiecīgā līdzdarbošanās objekta tapšanā sākot ar veiksmīgu komandas komplektāciju — SELVA BŪVE celtnieki, GAVARS uzraugi un ARHIS arhitekti, kļuva par garantu būvdarbu sekmīgai gaitai un uzteicamas kvalitātes produktam noslēgumā.

Atgriežoties pie projekta, jāsaka, ka ne brīdi mūs nav pārņēmušas šaubas par iespējamo apbūvi konkrētajā Purvciema pagalmā, konkrētajā zemes gabalā. Galvenais jautājums bija kā to izdarīt pietiekoši delikāti un pārliecinoši, lai nemazinātu apkārtējo dzīves kvalitāti un nodrošinātu komfortablu vidi jaunajiem iemītniekiem. Paveicies, ka apgūstamais pagalms ir netipiski plašs un pārdomāti ieliktam apjomam nevajadzēja radīt telpisku diskomfortu, drīzāk palīdzēt sakārtot nekontrolēti aizaugušo, piedrazoto un nekopto teritoriju, kuru par uzturēšanās vietu regulāri izvēlējās dažādu atkarību vajāti mikrorajona indivīdi. Starp citu, pēc mežonīgās birztalas paretināšanas daudziem vēsturiskajiem dzīvokļiem atkal ir nodrošināts normatīvais izsauļojums.

Funkcionālajā ēkas risinājumā nekādu kosmosu neatradīsiet — tipisks ekonomiski kompaktais gaiteņa tipa plānojums ar pārsvarā vienpusēji orientētiem nelielas platības dzīvokļiem un dažiem plašākiem, pat ar terasēm aprīkotiem apartamentiem korpusa abos galos. Taču jāņem vērā, ka dzīvokļi ir rūpīgi izplānoti un kvalitatīvi izbūvēti — visiem ir tā saucamie franču balkoni ar grīdā iebūvētiem konvektoriem, visu apdarē un iekārtojumā izmantoti augstvērtīgi materiāli un aprīkojums. Ēka izceļas ar līmēta koka konstrukcijas logiem un labi nosiltinātām ventilējamām fasādēm krāsotu šķiedrcementa plātņu apdarē. Jāatzīmē arī Vācijā ražotās reāli ugunsdrošās dzīvokļu ieejas durvis ar ļoti labu skaņas izolāciju, individuāla krāsu dizaina VORWERK paklājs gaiteņos kā arī iespēja par izcili draudzīgu cenu pasūtīt vācu uzņēmumā ALNO PINO ražotu virtuves iekārtojumu, kas jau izprojektēts visiem dzīvokļiem. Pilnu lielību sarakstu kopā ar deviņdesmit dzīvokļu plāniem izvērstā veidā varat izbaudīt BPG mājas lapā.

Galu galā esam nonākuši pie kompleksa sāls jeb galvenās pievienotās vērtības – lielizmēra publiskās (gan tikai nama iedzīvotājiem un viesiem pieejamās), īpaši iekārtotās terases, kas       2000 kvadrātmetros izpletusies virs zemē iegremdētas 90 vietīgas auto novietnes. Īstenojot šīs objekta daļas funkcionālo koncepciju ir radīts strikts interešu zonu dalījums mājas iemītnieku rekreācijai, kurā mierīgas un romantiskas atpūtas vietas mijas ar aktīvi sportiskiem laukumiem un apzaļumotām joslām, nodrošinot plašu brīvā laika pavadīšanas iespēju spektru.  Domāju, ka ar šādu piepaceltu, brīvstāvošu  un oriģināli iekārtotu platformu pietiekoši asprātīgā ceļā ir izdevies panākt būves pilnīgu atvērtību pret apkārtni, neiežogojot īpašuma teritoriju, bet vienlaikus garantējot nama iedzīvotājiem drošu, izolētu un labiekārtotu ārtelpu. Zemāk iekārtotajā stāvvietā izvietojamās automašīnas ir veiksmīgi paslēptas skatienam no pagalma un apkārtējo māju logiem kā arī pasargātas no tiešas nokrišņu ietekmes. Nojumei ir ērta piekļuve no teritorijas un abām kāpņu telpām.

Lai mazinātu iespaidīgā sešu stāvu būvapjoma (plānā  90x21m, augstums  20 m) telpisko ietekmi uz apkārtni, izstieptais ēkas korpuss veidots viegli lauzītā līnijā un tā vidējais posms pirmā stāva līmenī palicis neaizbūvēts, kas piešķir celtnei zināmu caurspīdīgumu un ļāva papildus ierīkot vēl 10 segtas transporta stāvvietas, t.sk. 2 invalīdiem, kā arī velosipēdu novietni. No šīs zonas organizēta arī piekļuve jaunbūves ieejas vestibiliem, kāpnēm un liftiem. Arī samazinātais stāvu skaits ēkas galos un horizontālais krāsu dalījums fasādēs projektā iestrādāts ar mērķi maksimāli atvieglot objekta vizuālo tēlu, lai pēc iespējas harmoniski, bet arī pamanāmi iekļautos mikrorajona iekšpagalma apbūves situācijā. Blakus esošais Ķīnas mūris ar saviem 9 stāviem un saglabātie koki mūsu gadījumā ir labi palīgi ierastā vietas mēroga sajūtas uzturēšanai.

Nobeidzot, blakus visa kolektīva darbam vēlos akcentēt divu savu kolēģu ieguldījumu projekta veiksmīgā iznākumā. Arhitekts Jānis Zvejnieks lielā mērā uz saviem pleciem iznesa tehniskā projekta un būvdarbu autoruzraudzības ne vieglo nastu, savukārt ainaviste Linda Zaļā ar savu kreatīvo degsmi nopietni pielika roku terases iekārtojumam.

 

Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ūnijas ielā 82, Rīgā 

Gruntsgabals                              — 7835 m2
Ēkas kopējā stāvu platība          — 8730 m2
Ēkas kopējā lietderīgā pla
tība    — 7980 m2
Apbūves laukums                       — 1770 m2
Dzīvokļu skaits                           — 90

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
72 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
we

skaista apkārtne 🙂 arī iedzīvotāji draudzīgi 🙂

tas tomēr tā sarkasmam .

Perpendikuls

Vide maina cilvēkus 🙂 Tas cerībai.

pirmā Vera

spēcīgākais projekta elements, šķiet, ir labiekārtotā levitējošā platforma virs stāvvietas. labiekārtojuma elementi ir gana atsvaidzinoši un elegenti, bet tomēr stipri par daudz! 8 tēmu vietā manai uztverei būtu gana ar 2-3.. bet var jau būt ka iedzīvotājiem patiks kā ir, bagātīgi

Miķelis

Laime nekad nenāk viena, – šajā gadījumā apkārtesošo drūmo betona daudzstāvēņu iedzīvotāji varēs aplūkot jauno vidējās klases latviešu buržuāzisko ikdienu. Vai viņi varēs paspēlēt šahu šajā labiekārtotajā laukumā, tas jau cits jautājums, – vai tikai uz jumtiem nav ieprojektēti sargtorņi, kuros mitināsies drūma paskata vīri, lai atbaidītu nejaušos ielavījušies garnadžus, izmantojot t.s. sarkanā punkta tēmekļus. Škiet attīstītājs spējis iznest savu ilūziju "māksla mainīs pasauli" cauri drūmajiem krīzes laikiem un pārpildītā piedāvājuma variantiem pievienojis savējo. Protams ir daži ikdienišķi sīkumi – nav īsti saprotama paklāju izvēle gaiteņiem, vai tas nav mazliet pretrunā ar ugunsdzēsēju prasībām, vai fasādes apdares materiāls uzrādīs ilgmūžību… Lasīt vairāk »

jtd

Kopus cūka nebarojas … gadi pierādījuši, ka šī ideja ir utopiska un notiek tieši tā. Attiecīgi labāk sakoptas individuālas saliņas (bet daudz) nekā viens liels kolhozs, kurā visi var nākt un lauzt. Tāpat šīm saliņām būt betona džungļos, jo geto piemēri (Parīzes piepilsētas, Hārlema NYC, Detroita …) vecajā kapitālisma pasaulē nekādi labie nu nav.

Par materiāliem gan laika skaudības dēļ ieņaudējies – visas pasaules viesnīcās gaiteņos paklāji, tas pats LV spēļu zālēs. Apmeklējot >20 gadus vecus objektus, kuru apdarē izmantotas cementa-šķiedras plāksnes, nekādus nogurumus nemanīju.

Miķelis

Maza sakopta saliņa drīzāk izskatās pēc geto, pagaidām bez žoga. Prognozējot vispārējo kvartāla attīstību, kā Tu domā, kādi cilvēki dzīvos šajās mājās pēc 20 gadiem un kā viņi reaģēs uz blakus esošo labklājības salu? Kas notiks ar smuko grīdas materiālu tam aizdegoties, vai tad rāpjojot uz izeju, sintētiskos dūmus elpojot, arī apdomāsi pasaules pieredzi viesnīcu gaiteņos izvietojot paklājus ( tur starp citu tie vienmēr nāk komplektā ar sprinkleru sistēmu ). Cementa – sķiedras plāksnes tiešām ir gana izturīgas, laikam pārskatījos.

clumsy

Vācijā ir neskaitāmi piemēri ar kvalitatīvi renovētām 70’s blokmājām, kas vizuāli varētu līdzināties Primaverai.

Bet tālāk ir iespējami divi attīstības scenāriji:

Latviešu (Miķeļa) scenārijs – viss tiks izlaupīts, nodedzināts un sagrauts, tāpēc labāk lai paliek kā ir;

Civilizētas valsts scenārijs – objekts stimulē apkārtējās vides sakārtošanu.

Miķelis

Objekts nekad nestimulē apkārtējās vides sakārtošanu. Apkārtējiem iedzīvotājiem vienkārši nav naudas, lai domātu par tādām lietām. Viņi domā kā nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Šāda objekta atrašanās tādā vietā vienkārši rada sociālu spriedzi un problēmas gan vienai gan otrai grupai. Zināmā mērā arī tādēļ tika noteikts iekškvartālu apbūves moratorijs, – neviens negribēja asinis. Šis būs lielisks eksperiments un droši vien laba tēma sociālo antropologu izpētei. Neesmu pret šādiem eksperimentiem, tomēr rezultātu varēs skatīt aptuveni pēc 10 gadiem un tad spriest par pamatotību. Miķelis nav pret labu arhitektūru, bet Miķelis ir par sociāli atbildīgu arhitektūru katrā sociāli jūtīgā vietā.

Dārta

Tam visam -apkārtnes sakopšanai-jābūt kopā, vai arī vismaz ieliktam tuvākā scenārijā, tad tikai tas darbojas. Te būs otrādi, apkārtne degradēs jauno apjomu. Neredzu, ka šiem graustiem kāda labāka nākotne….un nojaukt tos arī nevien neļaus

Roze

Nez kas šis tāds ir, ka tik ne vīzdegunīgas pārākuma sajūtas izpaudums? Kolēģi, vai jūs staigājat pa iekšpagalmiem lauzdami un demolēdami? Ak nē? Tad kāpēc, lūdzu, jūs apgalvojiet, ka kādi mistiski "pārējie" tā dara? No kurienes tāds pieņēmums, ka Purvciema blokmājās dzīvo deģenerāti? Manā paziņu lokā ir daudzi Purčika iedzīvotāji, patīkamas, inteliģentas ģimenes, kuras dzīvo Purčikā tāpēc, ka nav vēlējušās treknajos gados pirkt kartona mājiņu vai dzīvoklīti par miljonu – un ar virtuvi dzīvojamās istabas tumšākajā kaktā, hallēm un gaiteņiem 50% dzīvokļa platībā… Viņi neko nedemolēs un arī neskaudīs. Lielāka problēma, manuprāt, varētu būt, kad Primaverā dzīvokļus sapirks tādi snobi… Lasīt vairāk »

jtd

Purvciema, Juglas, Imantas utt. blokmājās dzīvo deģenerāti, tomēr pagaidām (un, cerams, arī turpmāk) tie ir tikai atsevišķi indivīdi nevis masas kā manis augstāk minētajos piemēros iz pasaules. Un tieši šādas labklājības saliņas starp blokmājām ir viens no rīkiem, lai novērstu geto (ne bagāto, ne nabago) veidošanos. Un reizē kā pozitīvais piemērs, ka var būt arī savādāk – skaistāk.

Pasaulē bez hārlemām ir arī gated communities, varētu teikt – cietums, tikai VIP.

Roze

Es domāju, pa kādam deģenerātam dzīvo arī iežogotajos VIPu ciematos, Alberta ielā un Mārupē… :)))))

we

bet diezvai šie deģenertati skruves tev spogulus nost un lombardu daudzums šajos rajonos arī nosaka līmeni ! Un ne jau tā labākā sabiedrības daļa savā laikā pārvācās uz LV dzīvot ! tagad plūcam augļus.

shivaree

latvietis latvietim latvietis, cik burvelīgi

bee

žetons 🙂

brackij p

ko ta bilde raksturo? esosho vai esosho dzivojamo vidi?

abc

ekas priekshpuse ar to gaisa parku mazliet parcentushies. vareja to dizainet un sataisit vienkarshaku un pieejamaku. diezgan auksts un parak raibs pagalms. protams to jau nevar salidzinat ko krievi pad. laika bija sacukojushi un tam debilam majam blakus

ilze

viduslaanim viduveeja arhitektuura,, nav ko paarcensties un nav arii pa prastu.. rezultaac ir labs. maaju tachu uzcela, kopaa weel nebruuk, cerams ka garantija nav tapat kaa vafeljpanai 2 gadi.

un nav ko pie siikumiem piesieties, tur dobee pukjes sliktaa kraasaa vai vai panelis 10 cm novirziijies no katra iedomaataas linijas. tapat vairaak kaa 50% arhitektu fantaazija neko citu kaa kluci(arii bruuno) uzprojekteet neatljauj.

peec peec 1-2 gadiem tauta aizmirsiis par sho maaju.

Aivita Mateika

ēka diezgan inčīga, bet mulsina tas, ka atpūtas laukums kā uz delnas un nav tādas privātuma sajūtas nemaz, bet varbūt tas tā domāts. (domajot par parka tipu, kur koki un dažādi augi veido to sajūtu)

snifs

piekrītu Renāram un rajons, starp citu, ir labs un zaļš…….

IR

Paldies Lindai par vēl vienu patiesi izcili kvalitatīvu pienesumu mūsu – rīdzinieku un laikam jau ne tikai – izpratnes audzināšanā cik lielu pievienoto vērtību mūsu fiziskajai un garīgajai matērijai dod publiskā (šajā gadījumā semi-publiskā) ārtelpa. Vēl viens projekts, kas parāda un pierāda, ka, publiskā ārtelpa – tas ir šis diskrētais šarms uz kura fona var gozēties viņas Majestāte arhitektūra. Vai šī ēka būtu tas, kas Viņa ir bez ārtelpas? Ir patiess prieks, ka autori spējuši savu ideju iznest līdz galam nezaudējot kvalitāti arī detaļās. Pilnībā piekrītu, ka Purvciemā nedzīvo tikai deģenerāti. Attālums līdz Biķernieku mežam ir tik smieklīgs, ka patiesie… Lasīt vairāk »

Miķelis

Vai tas reklāmas raksts?

ed

Nu, beidzot, ir labi un gaumiigi! Varbuut pateicoties kriizei! respect!

Arnis Kleinbergs

Šīsdienas komentāru kontekstā daži teikumi no manas puses. Projekta laikā savā starpā daudz esam diskutējuši par šī pasākuma sociālajiem aspektiem. Arī iztēlojušies blokmāju bērneļu saraudātās ačteles un pie logiem piespiestos degunteļus vērojot kā buržuji ar atvasēm laiski ganās pa levitējošo platformu (pirmā Vera), nevarot vien izvēlēties rekreācijas formu no pārsātinātā piedāvājumu klāsta. Un tomēr virsroku ņēma viedoklis, ka viena jauna, svaiga saliņa pelēcīgajā mikrorajona vidē, lai arī ne katram pieejama, nekādi nevar degradēt apkārtni vai radīt nepārvaramu sociālo spriedzi. Tai drīzāk jākalpo kā stimulam pozitīvām pārmaiņām. Atliek apkārtējo graustu (Dārta) iemītniekiem mobilizēties siltinātāju armijā un pagalma ēku fasādes ātri vien… Lasīt vairāk »

Miķelis

Protams šobrīd Purvciems ir prestižs un tautā iecienīts rajons ar labu un sakārtotu infrastruktūru un nebūt nedomāju pārmest arhitektiem par veidu kā tie dara savu darbu – rezultāts manuprāt ir atdzinības vērts ( izņemot protams sintētisko dūmu ieraušanu plaušās ). Gribējās pacelt gluži citu tēmu, par tām pilsētplānošanas reālijām Rīgā, kas pieļauj šādus kontrastus dzīvojamā vidē. Ja attīstītājs ir tik labs un atbildīgs, ka viņam ļauj apbūvēt iekšpagalmu, lai uz viņa radīto lolojumu varētu raudzīties bērneļi no blakus mājām, vai nav tikai godīgi, ja viņam par pienākumu uzliktu , piemēram, sakārtot apkārtējo labiekārtojumu ne tikai sava gruntsgabala robežās, vai tas… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

man liekas, ka ARHIS arhitekti atkal pieradīja, ka var, un var ne tikai treknajos gados, bet arī vairāk tādos, kā tagad- mierīgajos.

vienīgais, ko nesaprotu, tad šo pacelto tēmu par deģenerātiem un vienu no pēdējiem foto, kur tā elektro būda ar uzrakstu par ļoti iecienīto dzejnieku. ko tieši šī raksta autors gribēja ar to pateikt?

ak, jā, vai kāds zina, tās smukas šahu figūriņas labi piestiprinātās un vai apsardze tur stipri seko? :))))))

a r n i s

melnbaltie foto ilustrē apkārtni pirms projekta uzsākšanas. uz attēlā redzamās gāzes būdas fasādes šobrīd dzejnieks vairs nav pieminēts.

E330

Šovakar apskatot no ārpuses, radās dīvainas sajūtas un jautājumi. Visam apkārt vēl ( vai jau) žogs, kurš itkā ir nevietā, itkā uzstādīts, lai atdalītu privāto teritoriju no publiskās. Objekts itkā nodots, bet žogs palicis. Nelaipns sargs, kurš latviski nerunā, atsaucas uz žogu, kuram "vārti" līdz galam vaļā un privātīpašumu , tajā pašā laikā nevienas norādes par to nav. Nu cik ilgi īpašnieki to žogu tādā paskatā turēs ? Un sargu ? Paldies. Visa iespējamā labā sajūta sabojāta. Tad nav ko šādu mānīgu publiskās telpas sajūtu projektēt un veidot, ja tā tiešām nav publiska.

komentāri

Tas viss ir merkantīli prasti.Ar cilvēkiem tā nevajadzētu apieties. Līdz arhitektūrai šeit nevar aizdomāties.

we

visi te runā par sociālajiem un visādiem citiem aspektiem ….. un citām blēņām !

BET šis rekereācijas laukums būs pieejams tikai tās ēkas iedzīvotājiem nevis apkārtējām mājām ! TĀ ka reāli tiek atņemts laukums esošo ēku iedzīvotājiem !

thats all

A.Z.

Nelasīju visus komentārus, tik dažus, tāpēc iespējams atkārtošos. Manuprāt tā iekšpagalmu aizbūvēšana ir kopumā diezgan liela augstprātība no arhitektu puses – iedomāties, ka viņu darinājumi dikti uzlabo to vidi, kas radīta 60.-80.gados. Varu saprast, ka modernisma mantojumu nenovērtē cilvēki, kas nav mācījušies arhitektūru, taču tie, kas to studējuši – tas ir var likties dīvaini. Taču iespējams arī izskaidro Rīgas skolas īpatnības – augsti vērtētas tiek fasādes un apjomi, telpai īpašu vērību nepievēršot. Man savukārt lielā mērā liekas, ka taisni 60.-80.gadi ir laiks, kad radīta labākā latviešu arhitektūra un tikai rets šodienas pienesums spēj ar to sacensties. Uzskatīt, ka tajos laikos… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

Manuprāt tās tāpēc, ka 60.- 80. gados kāpņu telpai bija lielāka nozīme- tur pulcējās iedzīvotāji, kad bija sanāksmes, tur stāvēja puķu dobes, dažreiz pat gleznas (pats redzēju vienā 5. stāvu mājā Valdemara ielā). Tagad kas ir kāpņu telpa? Tas ir vieta, ko vēlies pēc iespējas ātrāk tikt garām un kura ir labi caurredzāma. Mēs dzīvokļos dzīvojam un neatbildam par to, kas ir aiz mūsu durvīm.

Kaut vai es piekrītu- tie gaiteņi, personīgi man, atgadina kaut kādu moderno un humano cietumu- vienādas durvis ar izteiktām viram.

Bet kopumā projekts patīk. 🙂

SanSana

Neesmu arhitekte, bet apraksts aizrauj un smīdina. Vnk smuka māja, kas priecē visumā drūmo mikrorajonu pārņemtajā Rīgā.

Ozo

Sākumā gribas uzslavēt!! Skaisti, ka arhitekti laiku ,gan pasūtājs līdzekļus piegriezuši videi ap ēku pašu, par to liels prieks un atzinība! Lielākoties ārtelpa izbūves laikā naudas nepietiek un tad nu kaut ko uzliek ķeksīša dēļ! :):):)Redzot , ka šeit projekts realizēts pilnā mērā, ir cerība, ka nākotnē tiks piegrieta vērība cilvēku sociālai dzīvei ārpus ēkām. Tomēr varu piekrist, ka ar dizainu ir liela pārcelšanās. Lai gan aprakstā rakstīts, ka paredzētas zonas gan mierigai, gan aktīvai zona, tomēr laukums kopumā nolasās vienoti un šīz zonas apvienot nemaz nevar. Pārlieku liela nozīme dekorivitātei, kas vairs nenolasās harmoniski kā laukuma ģeometriskais plānojums… Liekas… Lasīt vairāk »

Ozo

Sākumā gribas uzslavēt!! Skaisti, ka arhitekti laiku ,gan pasūtājs līdzekļus piegriezuši videi ap ēku pašu, par to liels prieks un atzinība! Lielākoties ārtelpa izbūves laikā naudas nepietiek un tad nu kaut ko uzliek ķeksīša dēļ! :):):)Redzot , ka šeit projekts realizēts pilnā mērā, ir cerība, ka nākotnē tiks piegrieta vērība cilvēku sociālai dzīvei ārpus ēkām. Tomēr varu piekrist, ka ar dizainu ir liela pārcelšanās. Lai gan aprakstā rakstīts, ka paredzētas zonas gan mierigai, gan aktīvai zona, tomēr laukums kopumā nolasās vienoti un šīz zonas apvienot nemaz nevar. Pārlieku liela nozīme dekorivitātei, kas vairs nenolasās harmoniski kā laukuma ģeometriskais plānojums… Liekas… Lasīt vairāk »

we

skaista apkārtne 🙂 arī iedzīvotāji draudzīgi 🙂

tas tomēr tā sarkasmam .

Perpendikuls

Vide maina cilvēkus 🙂 Tas cerībai.

pirmā Vera

spēcīgākais projekta elements, šķiet, ir labiekārtotā levitējošā platforma virs stāvvietas. labiekārtojuma elementi ir gana atsvaidzinoši un elegenti, bet tomēr stipri par daudz! 8 tēmu vietā manai uztverei būtu gana ar 2-3.. bet var jau būt ka iedzīvotājiem patiks kā ir, bagātīgi

Miķelis

Laime nekad nenāk viena, – šajā gadījumā apkārtesošo drūmo betona daudzstāvēņu iedzīvotāji varēs aplūkot jauno vidējās klases latviešu buržuāzisko ikdienu. Vai viņi varēs paspēlēt šahu šajā labiekārtotajā laukumā, tas jau cits jautājums, – vai tikai uz jumtiem nav ieprojektēti sargtorņi, kuros mitināsies drūma paskata vīri, lai atbaidītu nejaušos ielavījušies garnadžus, izmantojot t.s. sarkanā punkta tēmekļus. Škiet attīstītājs spējis iznest savu ilūziju "māksla mainīs pasauli" cauri drūmajiem krīzes laikiem un pārpildītā piedāvājuma variantiem pievienojis savējo. Protams ir daži ikdienišķi sīkumi – nav īsti saprotama paklāju izvēle gaiteņiem, vai tas nav mazliet pretrunā ar ugunsdzēsēju prasībām, vai fasādes apdares materiāls uzrādīs ilgmūžību… Lasīt vairāk »

jtd

Kopus cūka nebarojas … gadi pierādījuši, ka šī ideja ir utopiska un notiek tieši tā. Attiecīgi labāk sakoptas individuālas saliņas (bet daudz) nekā viens liels kolhozs, kurā visi var nākt un lauzt. Tāpat šīm saliņām būt betona džungļos, jo geto piemēri (Parīzes piepilsētas, Hārlema NYC, Detroita …) vecajā kapitālisma pasaulē nekādi labie nu nav.

Par materiāliem gan laika skaudības dēļ ieņaudējies – visas pasaules viesnīcās gaiteņos paklāji, tas pats LV spēļu zālēs. Apmeklējot >20 gadus vecus objektus, kuru apdarē izmantotas cementa-šķiedras plāksnes, nekādus nogurumus nemanīju.

Miķelis

Maza sakopta saliņa drīzāk izskatās pēc geto, pagaidām bez žoga. Prognozējot vispārējo kvartāla attīstību, kā Tu domā, kādi cilvēki dzīvos šajās mājās pēc 20 gadiem un kā viņi reaģēs uz blakus esošo labklājības salu? Kas notiks ar smuko grīdas materiālu tam aizdegoties, vai tad rāpjojot uz izeju, sintētiskos dūmus elpojot, arī apdomāsi pasaules pieredzi viesnīcu gaiteņos izvietojot paklājus ( tur starp citu tie vienmēr nāk komplektā ar sprinkleru sistēmu ). Cementa – sķiedras plāksnes tiešām ir gana izturīgas, laikam pārskatījos.

clumsy

Vācijā ir neskaitāmi piemēri ar kvalitatīvi renovētām 70’s blokmājām, kas vizuāli varētu līdzināties Primaverai.

Bet tālāk ir iespējami divi attīstības scenāriji:

Latviešu (Miķeļa) scenārijs – viss tiks izlaupīts, nodedzināts un sagrauts, tāpēc labāk lai paliek kā ir;

Civilizētas valsts scenārijs – objekts stimulē apkārtējās vides sakārtošanu.

Miķelis

Objekts nekad nestimulē apkārtējās vides sakārtošanu. Apkārtējiem iedzīvotājiem vienkārši nav naudas, lai domātu par tādām lietām. Viņi domā kā nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Šāda objekta atrašanās tādā vietā vienkārši rada sociālu spriedzi un problēmas gan vienai gan otrai grupai. Zināmā mērā arī tādēļ tika noteikts iekškvartālu apbūves moratorijs, – neviens negribēja asinis. Šis būs lielisks eksperiments un droši vien laba tēma sociālo antropologu izpētei. Neesmu pret šādiem eksperimentiem, tomēr rezultātu varēs skatīt aptuveni pēc 10 gadiem un tad spriest par pamatotību. Miķelis nav pret labu arhitektūru, bet Miķelis ir par sociāli atbildīgu arhitektūru katrā sociāli jūtīgā vietā.

Dārta

Tam visam -apkārtnes sakopšanai-jābūt kopā, vai arī vismaz ieliktam tuvākā scenārijā, tad tikai tas darbojas. Te būs otrādi, apkārtne degradēs jauno apjomu. Neredzu, ka šiem graustiem kāda labāka nākotne….un nojaukt tos arī nevien neļaus

Roze

Nez kas šis tāds ir, ka tik ne vīzdegunīgas pārākuma sajūtas izpaudums? Kolēģi, vai jūs staigājat pa iekšpagalmiem lauzdami un demolēdami? Ak nē? Tad kāpēc, lūdzu, jūs apgalvojiet, ka kādi mistiski "pārējie" tā dara? No kurienes tāds pieņēmums, ka Purvciema blokmājās dzīvo deģenerāti? Manā paziņu lokā ir daudzi Purčika iedzīvotāji, patīkamas, inteliģentas ģimenes, kuras dzīvo Purčikā tāpēc, ka nav vēlējušās treknajos gados pirkt kartona mājiņu vai dzīvoklīti par miljonu – un ar virtuvi dzīvojamās istabas tumšākajā kaktā, hallēm un gaiteņiem 50% dzīvokļa platībā… Viņi neko nedemolēs un arī neskaudīs. Lielāka problēma, manuprāt, varētu būt, kad Primaverā dzīvokļus sapirks tādi snobi… Lasīt vairāk »

jtd

Purvciema, Juglas, Imantas utt. blokmājās dzīvo deģenerāti, tomēr pagaidām (un, cerams, arī turpmāk) tie ir tikai atsevišķi indivīdi nevis masas kā manis augstāk minētajos piemēros iz pasaules. Un tieši šādas labklājības saliņas starp blokmājām ir viens no rīkiem, lai novērstu geto (ne bagāto, ne nabago) veidošanos. Un reizē kā pozitīvais piemērs, ka var būt arī savādāk – skaistāk.

Pasaulē bez hārlemām ir arī gated communities, varētu teikt – cietums, tikai VIP.

Roze

Es domāju, pa kādam deģenerātam dzīvo arī iežogotajos VIPu ciematos, Alberta ielā un Mārupē… :)))))

we

bet diezvai šie deģenertati skruves tev spogulus nost un lombardu daudzums šajos rajonos arī nosaka līmeni ! Un ne jau tā labākā sabiedrības daļa savā laikā pārvācās uz LV dzīvot ! tagad plūcam augļus.

shivaree

latvietis latvietim latvietis, cik burvelīgi

bee

žetons 🙂

brackij p

ko ta bilde raksturo? esosho vai esosho dzivojamo vidi?

abc

ekas priekshpuse ar to gaisa parku mazliet parcentushies. vareja to dizainet un sataisit vienkarshaku un pieejamaku. diezgan auksts un parak raibs pagalms. protams to jau nevar salidzinat ko krievi pad. laika bija sacukojushi un tam debilam majam blakus

ilze

viduslaanim viduveeja arhitektuura,, nav ko paarcensties un nav arii pa prastu.. rezultaac ir labs. maaju tachu uzcela, kopaa weel nebruuk, cerams ka garantija nav tapat kaa vafeljpanai 2 gadi.

un nav ko pie siikumiem piesieties, tur dobee pukjes sliktaa kraasaa vai vai panelis 10 cm novirziijies no katra iedomaataas linijas. tapat vairaak kaa 50% arhitektu fantaazija neko citu kaa kluci(arii bruuno) uzprojekteet neatljauj.

peec peec 1-2 gadiem tauta aizmirsiis par sho maaju.

Aivita Mateika

ēka diezgan inčīga, bet mulsina tas, ka atpūtas laukums kā uz delnas un nav tādas privātuma sajūtas nemaz, bet varbūt tas tā domāts. (domajot par parka tipu, kur koki un dažādi augi veido to sajūtu)

Renārs Putniņš

Patiesībā pirms filosofēt par skaistām tēmā, dear colleagues, ievērtējiet situāciju-APSTĀKĻUS: 1. Vai kāds no Jums redz baigās cerības uz NĪ strauju atkopšanos, ar ko varētu pamatot šāda liela projekta rentablitāti? Domāju nē, cerams neviens nav sasapņojies , ka nu tik nāks ,nu tik skries patstāvīgās uzturēšanās gribētāji, ja ir, iesaku rozā briļļus ielikt aizkrāsnē, spilgta saule tik drīz nebūs. 2. Patiesībā zēni un meitenes ieguldījuši milzīgu ciparu ( iesaldējuši uz NEZINĀMU laiku, cerams investīcijas, nevis bankas krītus), kuru mierīgi varēja izmantot kaut vai izejvielu spekulācijās, ja ne kādā rentablākā konvencionālā biznesā, par to vien viņiem gan pilsētai, gan sociumam,būvniekiem, arī… Lasīt vairāk »

snifs

piekrītu Renāram un rajons, starp citu, ir labs un zaļš…….

IR

Paldies Lindai par vēl vienu patiesi izcili kvalitatīvu pienesumu mūsu – rīdzinieku un laikam jau ne tikai – izpratnes audzināšanā cik lielu pievienoto vērtību mūsu fiziskajai un garīgajai matērijai dod publiskā (šajā gadījumā semi-publiskā) ārtelpa. Vēl viens projekts, kas parāda un pierāda, ka, publiskā ārtelpa – tas ir šis diskrētais šarms uz kura fona var gozēties viņas Majestāte arhitektūra. Vai šī ēka būtu tas, kas Viņa ir bez ārtelpas? Ir patiess prieks, ka autori spējuši savu ideju iznest līdz galam nezaudējot kvalitāti arī detaļās. Pilnībā piekrītu, ka Purvciemā nedzīvo tikai deģenerāti. Attālums līdz Biķernieku mežam ir tik smieklīgs, ka patiesie… Lasīt vairāk »

Miķelis

Vai tas reklāmas raksts?

ed

Nu, beidzot, ir labi un gaumiigi! Varbuut pateicoties kriizei! respect!

Arnis Kleinbergs

Šīsdienas komentāru kontekstā daži teikumi no manas puses. Projekta laikā savā starpā daudz esam diskutējuši par šī pasākuma sociālajiem aspektiem. Arī iztēlojušies blokmāju bērneļu saraudātās ačteles un pie logiem piespiestos degunteļus vērojot kā buržuji ar atvasēm laiski ganās pa levitējošo platformu (pirmā Vera), nevarot vien izvēlēties rekreācijas formu no pārsātinātā piedāvājumu klāsta. Un tomēr virsroku ņēma viedoklis, ka viena jauna, svaiga saliņa pelēcīgajā mikrorajona vidē, lai arī ne katram pieejama, nekādi nevar degradēt apkārtni vai radīt nepārvaramu sociālo spriedzi. Tai drīzāk jākalpo kā stimulam pozitīvām pārmaiņām. Atliek apkārtējo graustu (Dārta) iemītniekiem mobilizēties siltinātāju armijā un pagalma ēku fasādes ātri vien… Lasīt vairāk »

Miķelis

Protams šobrīd Purvciems ir prestižs un tautā iecienīts rajons ar labu un sakārtotu infrastruktūru un nebūt nedomāju pārmest arhitektiem par veidu kā tie dara savu darbu – rezultāts manuprāt ir atdzinības vērts ( izņemot protams sintētisko dūmu ieraušanu plaušās ). Gribējās pacelt gluži citu tēmu, par tām pilsētplānošanas reālijām Rīgā, kas pieļauj šādus kontrastus dzīvojamā vidē. Ja attīstītājs ir tik labs un atbildīgs, ka viņam ļauj apbūvēt iekšpagalmu, lai uz viņa radīto lolojumu varētu raudzīties bērneļi no blakus mājām, vai nav tikai godīgi, ja viņam par pienākumu uzliktu , piemēram, sakārtot apkārtējo labiekārtojumu ne tikai sava gruntsgabala robežās, vai tas… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Par visu pārēju pilnībā esmu ar Jums vienisprātis, tik vien attīstītāja optimisms manuprāt drīzāk slēpj sāpīgus procesus dīlos ar investoriem, Uzņēmējs NEKAD nesaka , ka neiet spoži ,kur nu vēl ko skumīgāku, tā ka tas nav arguments par pedāli grīdā konkrētai vietai. Par kontrargumentu minēšu abus leišu(HANNER) projektus vienu Pie Mēbeļnama otru pie Čierīša pārvada. Tam pirmajam vēl trāpijās vilnī tikt , bet tālākās tā projekta kārtās pat nolaižoties līdz totāli maziem cipariem ,nekas nenotika ,kā bija jaunākās kārtas tukšas tā bija, otrs projekts vispār tika ziepju epicentrā uzbliezts, ta tur vispār tikai 7-10 dzīvokļi izpārdoti ar visu pasakaini zemo… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

man liekas, ka ARHIS arhitekti atkal pieradīja, ka var, un var ne tikai treknajos gados, bet arī vairāk tādos, kā tagad- mierīgajos.

vienīgais, ko nesaprotu, tad šo pacelto tēmu par deģenerātiem un vienu no pēdējiem foto, kur tā elektro būda ar uzrakstu par ļoti iecienīto dzejnieku. ko tieši šī raksta autors gribēja ar to pateikt?

ak, jā, vai kāds zina, tās smukas šahu figūriņas labi piestiprinātās un vai apsardze tur stipri seko? :))))))

a r n i s

melnbaltie foto ilustrē apkārtni pirms projekta uzsākšanas. uz attēlā redzamās gāzes būdas fasādes šobrīd dzejnieks vairs nav pieminēts.

E330

Šovakar apskatot no ārpuses, radās dīvainas sajūtas un jautājumi. Visam apkārt vēl ( vai jau) žogs, kurš itkā ir nevietā, itkā uzstādīts, lai atdalītu privāto teritoriju no publiskās. Objekts itkā nodots, bet žogs palicis. Nelaipns sargs, kurš latviski nerunā, atsaucas uz žogu, kuram "vārti" līdz galam vaļā un privātīpašumu , tajā pašā laikā nevienas norādes par to nav. Nu cik ilgi īpašnieki to žogu tādā paskatā turēs ? Un sargu ? Paldies. Visa iespējamā labā sajūta sabojāta. Tad nav ko šādu mānīgu publiskās telpas sajūtu projektēt un veidot, ja tā tiešām nav publiska.

komentāri

Tas viss ir merkantīli prasti.Ar cilvēkiem tā nevajadzētu apieties. Līdz arhitektūrai šeit nevar aizdomāties.

we

visi te runā par sociālajiem un visādiem citiem aspektiem ….. un citām blēņām !

BET šis rekereācijas laukums būs pieejams tikai tās ēkas iedzīvotājiem nevis apkārtējām mājām ! TĀ ka reāli tiek atņemts laukums esošo ēku iedzīvotājiem !

thats all

A.Z.

Nelasīju visus komentārus, tik dažus, tāpēc iespējams atkārtošos. Manuprāt tā iekšpagalmu aizbūvēšana ir kopumā diezgan liela augstprātība no arhitektu puses – iedomāties, ka viņu darinājumi dikti uzlabo to vidi, kas radīta 60.-80.gados. Varu saprast, ka modernisma mantojumu nenovērtē cilvēki, kas nav mācījušies arhitektūru, taču tie, kas to studējuši – tas ir var likties dīvaini. Taču iespējams arī izskaidro Rīgas skolas īpatnības – augsti vērtētas tiek fasādes un apjomi, telpai īpašu vērību nepievēršot. Man savukārt lielā mērā liekas, ka taisni 60.-80.gadi ir laiks, kad radīta labākā latviešu arhitektūra un tikai rets šodienas pienesums spēj ar to sacensties. Uzskatīt, ka tajos laikos… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

Manuprāt tās tāpēc, ka 60.- 80. gados kāpņu telpai bija lielāka nozīme- tur pulcējās iedzīvotāji, kad bija sanāksmes, tur stāvēja puķu dobes, dažreiz pat gleznas (pats redzēju vienā 5. stāvu mājā Valdemara ielā). Tagad kas ir kāpņu telpa? Tas ir vieta, ko vēlies pēc iespējas ātrāk tikt garām un kura ir labi caurredzāma. Mēs dzīvokļos dzīvojam un neatbildam par to, kas ir aiz mūsu durvīm.

Kaut vai es piekrītu- tie gaiteņi, personīgi man, atgadina kaut kādu moderno un humano cietumu- vienādas durvis ar izteiktām viram.

Bet kopumā projekts patīk. 🙂

SanSana

Neesmu arhitekte, bet apraksts aizrauj un smīdina. Vnk smuka māja, kas priecē visumā drūmo mikrorajonu pārņemtajā Rīgā.

72
0
Lūdzu, komentējietx