Pēc vairāk kā
piecu, septiņu gadu pārtraukuma, tieši šogad Rīgas centrā vērojama sen neredzēta
būvniecības aktivitāte. Iesākot šobrīd topošo ēku projektu sēriju, kā pirmais — nams, kas tiek būvēts zīmīgajā Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī, — biroja
NRJA projekts, kas savulaik bija pazistams ar vārdu Ledus.
Īsa vēsture
2006. gada maijā
SIA Barona īpašums ierosinātajā
konkursā par labāko kvartāla attīstības un daudzfunkcionālas ēkas Rīgā,
Krišjāņa Barona ielā 40a projekta priekšlikumu, par atbilstošāko tika atzīts
arhitektu biroja NRJA projekta priekšlikums Ledus.
Priekšlikums
tika izvērtēts būvvaldes padomes sēdē, noteikta un īstenota būvniecības ieceres
publiskā apspriešana, saņemti nepieciešamie VKPAI atzinumi. Rīgas dome pieņēma
lēmumu par ieceres akceptēšanu.
2007. gada
beigās tika saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums. Pamatojoties uz to
tika izstrādāts un 2008. gada decembrī saskaņots skiču projekts. Tālāk sekoja
ekonomisko juku laiki, daļēji mainījās pasūtītāju sastāvs, periodiski pasūtītājs
nāca klajā ar idejām, ko varētu darīt novietnē ar stipri ierobežotiem
līdzekļiem.
2011. gada
beigās pagarināts PAU derīguma termiņš. 2013. gada augustā pasūtītājs izlēma
turpināt projekta attīstīšanu. Pārskatot projekta risinājumus, tika ieviestas
nelielas izmaiņas, nemainot pamatapjomu. Fasāžu risinājuma izmaiņas izskatītas
un akceptētas Vēsturiskā centra padomē un VKPAI.
2014. gada
februārī VKPAI un Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots esošā skiču projekta izmaiņu
projekts. 2014. gada jūlijā tehniskais projekts akceptēts būvvaldē. Šobrīd ir
saņemta būvatļauja un sākušies būvniecības sagatavošanās darbi.
Projekta
risinājums
Ēka
projektēta ar veikalu telpām pirmajā stāvā, auto novietni un tehniskajām telpām
pazemes stāvā un dzīvokļiem visos pārējos stāvos. Respektējot perimetrālās
apbūves principus, nams noslēdz kvartāla stūri. Blakus esošās ēkas definē noteiktu jaunā apjoma pieslēgumu
esošajiem ugunsmūriem un optimālu 136 m² liela iekšējā pagalma
izvietojumu.
Piekļuve iekšējam pagalmam un pazemes auto novietnei nodrošināta no
Lāčplēša ielas puses, respektējot Barona ielu kā maģistrālu ielu ar nozīmīgu
sabiedriskā transporta — tramvaja — kustību. Atsevišķas ieejas paredzētas
veikaliem — no Barona ielas un Lāčplēša ielas. Dzīvokļiem paredzēta atsevišķa
ieeja no Barona ielas puses.
Barona ielas
fronti veido eklektikas, jūgendstila un funkcionālisma ēkas ar dzegas augstuma
atzīmi — 15,5 m. Lāčplēša ielas frontei raksturīga augstāka dzegas atzīme — 21,3
m — nekā Barona ielai un reljefa kritums pret Barona ielu vidēji par 1,5 m. Fasādē pret Lāčplēša
ielu — apjomam saglabāts piegulošās augstākās ēkas Lāčplēša ielā augstums, pret
Barona ielu ievērots tai raksturīgais dzegas augstums. Abu ielu stūris ir
vieta, kur abas raksturīgās dzegas atzīmes realizētas vienā apjomā, atrisinot dzegas
kritumu Barona ielas virzienā.
Kopējais
kvartālam raksturīgais ēkas apjoms, augstums un mērogs tiek saglabāti —
augšējais stāvs tiek atvirzīts no raksturīgās dzegas līnijas, uzsverot dzegas
līniju un atvirzītajam apjomam iekļaujoties blakus esošās apbūves jumta
konfigurācijā.
Sākotnējā
projekta risinājumā tika plānota maksimāli stiklota fasāde, izmantojot dažādas
gaismas caurlaidības stiklus, izvirzītos erkerus simboliski asociējot ar ledus
kluču krāvumu.
Izmaiņas, salīdzinot ar saskaņotā skiču
projekta risinājumiem
- respektējot apkārtnes kontekstu,
mainīta apdares materiālu tonālā gamma un samazināts stikloto plakņu daudzums
fasādēs. Erkeri — stiklapaketes alumīnija rāmjos un Cembrit Lyon plākšņu
vēdināmās fasādes. Pirmā stāva fasāde — melna granīta apdare; - stūra akcents atvirzīts no Barona
ielas fasādes; - nedaudz mainīts erkeru izkārtojums,
atvirzot tos no blakus esošās ēkas (saskaņā ar RVC AZ TIAN 4.12.3.p.) un
koncentrējot tos stūra virzienā; - plānota vienlīmeņa pazemes auto
novietne.
Fasādē pret
Lāčplēša ielu — apjomam joprojām saglabāts piegulošās augstākās ēkas Lāčplēša
ielā augstums, pret Barona ielu ievērots tai raksturīgais dzegas augstums.
Apjoms virs 4. stāva pakāpienveidā atvirzīts no Barona ielas fasādes,
iekļaujoties blakus esošās apbūves jumta konfigurācijā.
Pateicoties
erkeriem, fasādes dzīvokļiem katram ir savs individuāls plānojums. Virs
plānotajiem erkeriem paredzēti dažāda izmēra balkoni, kas norobežoti ar
apdrukāta stikla margām. Jaunā ēka varētu kļūt par atmiņā paliekošu akcentu
pilsētas vēsturiskā centra nogurušajā sejā.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
- Gruntsgabala platība — 893 m²
- Apbūves laukums — 706 m²
- Pagalma teritorija — 185 m²
- iekšpagalms — 136 m²
- gaismas pagalms —
49 m²
- Stāvu skaits — 6 + jumta stāvs
- Ēkas kopējā platība — 4574,6
m² - Maksimālais atļautais augstums — 24 m
- Projektētais apbūves augstums — 24 m
- Dzīvokļu skaits ēkā — 40
- Dzīvokļu kopējā platība ēkā — 3228 m²
- Veikala telpu platība ēkā — 497 m²
- Projektētais automašīnu skaits pazemes novietnē — 18
Ēka Krišjāņa Barona
ielā 40a
Pasūtītājs: Barona īpašums
Arhitekti: NRJA
Būvkonstrukcijas: skiču projekts — IG Kurbads, tehniskais projekts — Štāls un Šteinbergs
Inženierdaļas:
skiču projekts — Plazma Studio, tehniskais projekts — IAG
projekti
Ģenerāluzņēmējs:
LNK Industries
…Pilsētas centra seja ir nogurusi? Tas prasās pēc pamatīgas diskusijas, jo pasaulē pieņemts nogurušās sejas uzlabot ar botoksu. Paturpinam to domu par nogurušo seju, gribētos uzzināt ko vairāk.
Lai arī īpaši neatbalstu šādu tukšumu aizpildīšanu RVC ietvaros, īpaši, ja šī ēka, šķiet, ļoti kontrastēs un izcelsies uz pārējās apbūves fona (tomēr var vilkt paralēles ar nākamo – Tērbatas/Lāčpēša x), tomēr šis krustojums jau tāpat parāda Rīgas daudzveidīgo seju – jūgendstila ēka vs. funkcionālisma ēkas.
P.S. Kārtējais gadījums, kad uzzinu par projektu tikai tad, kad tas jau tiek celts, neatceros šajā vietā jebkādus aicinājumus par sabiedrisko apspriešanu
Sabiedriskās apspriešanas vislabāk noķert ir regulāri apmeklējot Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapu, tur viss aktuālais vienmēr parādās. Šeit ir arī forums, kur entuziasti vāc visu aktuālo informāciju par būvdarbiem Latvijā un publicē bieži pirms tā parādās oficiālos medijos: http://www.sky…lay.php?f=2299
Fasādes vienkāršās sānu daļas, kas tuvāk pie vēsturiskajām ēkām, ar vienmērīgi ritmisko dalījumu, šķiet elegantāki un pievilcīgāki par tā saucamo "erkeru" kompozīciju stūrī. Vai fasādes izskats, un daži tādā veidā iegūtie pārdodamie kvadrātmetri attaisno šajā sarežģītajā konstrukcijā ieguldāmos līdzekļus?
Cik cilvēku, tik viedokļu.
Man drīzāk liekas, ka ejot cauri skaņošanām fasāde ir pazaudējusi izteiksmīgumu, jo tagad tai jābūt vienlaicīgi gan vecmodīgai, gan arī jāapmierina arhitektu sākotnējās ambīcijas – tas rada disonansi (eklektiskās margas to vēl pastiprina).
Par laimi ēkas Tērbatas un Lāčplēša krustā tika cauri sveikā.
Tajā vietā, kur viņa atrodas, tā ēka ir O.K. vairāk vai mazāk.
Vienmēr domāju par praktisko pusi – kurš un kā spēs tīrīt tās stikla fasādes, un cik ātri tās laika apstākļu dēļ noķepēs un biedēs ar savu netīrību.
nervoza nervoza fasāde…
piedodiet atvainojiet, net kāda jēga no tādien generic un neizstrādātiem interjeriem?
tikai ķekša dēļ?
patīkami, ka pilsētas zobu caurumi tiek pie jauniem implantiem un kronīšiem. tomēr žēl, ka pazudis kādreizējais stūra rotaļīgums, bez stūra divstāvīgā komercapjoma ēka kļuvusi smagnēja. un arī pāreja no ledus uz blakus mājas eklektismu, no ledus uz blakus mājas nacionālo romantismu iepriekšējās versijās bija krietni veiksmīgāka. tas pasūtītāja jeb pieminekļu pirksts? bet par tipveida stāva plānu man ir pilnīgs WTF? vai tiešām to būtu ne arhitekti, bet pasūtītāji zīmējuši? ilgi gaidīju, kad šis NRJA darbs tiks līdz saules gaismai, tagad neliela vilšanās – bija tāds potenciāls, bet… neizcēla
Bišķi piesaucot loģiku: 1. Ledus – urbānā vidē visi ar ledu cīnās – kaiisa ielas, tīra jumtus, sit lāstekas u.t.t.Kāda vella pēc ledus krāvums centrā? Kur loģika? 2. Sarkanais ledus. Tāds vienkārši dabā neeksistē. Aloģika. 3. Pārejas apjoms gan vienā pusē, gan otrā, kas it kā turpina esošās nacionālā romantisma un eklektisma fasādes. Pāreja uz ko? Uz ledus krāvumu? Uz haosu? Kas tad ir stūra akcents? 4. Nez vai šāds "stāsts" Rīgas centram ir vajadzīgs. Metaforas labi padodas G.Birkertam, bet varbūt ka ar vienu lielu pietiek. Varbūt ka stāsti vēsturiskajā centrā vairs nav vajadzīgi un jāsāk domāt par arhitektūras kompozīcijām.… Lasīt vairāk »
beidzat malties, arii kropliiga arhitektuura ir vajadziiga, turklaat sheit tai ir piemeerota vieta, labaak lai to buuvee centraa nevis vecriigaa.
mikrorajonu dzīvojamo māju arhitektūra iesoļo rīgas centrā.
modernisms modernisma pēc? Uz blakusesošo ēku fona Latviešu "mužikam" pēc šīs ēkas nodošanas būs vēl grūtāk iestāstīt, ka šādai arhitektūrai ir vieta Rīgas centrā…
tehniskas dabas jautaajums, uz brandmuura reekina augsheejos staavos ir balkona margas, iipashi ar skatu uz blakus esoshaas eekas pusi… cik zinu buuvnormatiivi neljauj shaadu risinaajumu.. bruuzis taadus met atpakalj..
Iszkats ir lielisks, bet dzīokļu plānojums ir neveiksmīgs. Tomēr, ja būvējam lux (jaunbūves pārsvarā ir lux), tad jāatcerās, ka tam arī jābūt iekšpusē.
pietiek skatīties atpakaļ uz pagātni uz kaut kādu mistisko identitāti, kaut ko kādreizējo un vēsturisko…
visi katru sezonu maina sev botus, katru gadu pērk jauno iphone un bieži maina mašīnas… tad kāpēc mums vajag turēties par to veco… Rīgai pietiktu ar dažām Vecrīgas ieliņām vēsturei un Alberta ielu reprezentācijai. Viss.
mēs nekad neattīstīsimies tādā veidā…
nevarēšu gluži piekrist…. redzi, vēsturiskā pilsētas vide (audums!) ir kā tāds sava veida ansamblis. asociatīvi es to varētu salīdzināt ar labāk vai paviršāk ģērbtu kungu, piemēram. tādā gadījumā būtu tomēr jāraugās, lai pie esošājām biksēm (kurpēm, vestes, krekla), vēlāk pirkta kaklasaite (josta, zeķes, da jebkas), tomēr kaut cik pieskaņotos. nu, kaut vai konceptuāli (ne noteikti kā analogs) pieskaņotos. lai tas, ko redzam kopumā, kopumāarī nepārvērstos par putnubiedēkli jaunās ūzās! cita lieta, protams, ja visu vērtējam kategorijās – "botas, draivi, iphoni"… tad veco papucējam, noslaukam tam putekļus, bet – "liekam malā" – liekam "pie ruļļiem" tā teikt… velkam savas jaunās, stilīgās… Lasīt vairāk »
man liekas, ka, tomēr, visu dzīvi tam kungam nevajadzētu staigāt vienās biksēs… ne, viņš, protams, var, katru reizi iet pie sava veca drēbnieka, pasūtīt (viņš, laikam teiktu "pasūtīnāt") vienu un to pašu bikšu modeli un lepoties, kāds viņš ir vēsturisks un klasisks… bet 95% cilvēku viņu nosauktu vnk par dinozauru… Rīgai vajag muzeju, bet nevajag visu Rīgu pārvērst par muzeju, tas, ka saka Odesas pilsētā ir divas lielas starpības 🙂 Man ļoti patīk Norvēģija un tās galvaspilsēta Oslo. Un savā laikā viņi nojauca visu veco pilsētu, pārplānoja un uzbūvēja no jauna un nevienam tagad par to nav žēl. Jāiet uz… Lasīt vairāk »
dažās bildes par to Oslo stāstu
to visu nojauca:
http://i120.ph…iper_s160a.gif
no cita skatu punkta:
http://i120.ph…_U0005_019.jpg
var redzēt plānā, kas bija un kas tagad (ar pelēko):
http://i120.ph…per_kart1b.gif
nepardziivo, pariizi 19.gs. pirmajaa pusee nojauca gandriiz pa visam.. tas vis atkariigs no politikas, arii vecriigu bija paredzeets nojaukt 30-to gadu beigaas..
Nojaukt vajadzētu nevis centra ēkas, bet sovoku mantojumu – mikrorajonu sērijas ēkas. Padomju periods beidzies, atnesis veselu vidi kropļojošu elementu kopumu. Laiks pārskatīt šo okupācijas mantojumu un veidot jaunu modernu vidi. Bet centru atstāj mierā, tam nav ne vainas.
centrā nav nevienas ēkas, ko uzbūvēja laika posmā 1940.06.17- 1991.08.23 ?
dailes teātris 1976, Latvijas Televīzijas augstceltne 1979, lidosta Rīga 1974, Zinātņu akadēmijas ēka 1960, Okupācijas muzejs 1970, Viesnīca Latvija 1979, Vanšu tilts 1981, Kongresu nams 1982 uttttttttttt 🙂
šauras smadzenes tev ir, diemžēl 🙂
Tam "ģēnijam", kurš uzprojektēja Okupācijas muzeja ēku Vecrīgā, kaut kas nav ar tām smadzenēm bijis kārtībā.
Daži nestaigā botās bet uzvalkos, iphone vietā lieto veco Nokia ar garo antenu un mašīnas bieži nemaina. Piedevām vēl lasa literatūru par arhitektūras teoriju, seko līdzi arheoloģijai, kas atklāj aizvien jaunus faktus par cilvēku sabiedrības dzīvi senantē un pa naktīm nestaigā apkārt pa Rīgas centru ar grafitti baloniņu. Visu ko Tu iemet atkritumu spainī – sauc par civilizācijas slāņiem – carisko Rīgu, latvisko Rīgu, sovjetisko Rīgu. Tas, kas tiek saukts par attīstību, nevienmēr tāds ir vēsturiskā rakursā.