Līvu laukums — Melzobs

Iepretim visiem pārējiem komerciju apkalpojošajiem
Līvu laukuma priekšlikumiem, izteikti alternatīvu pieeju konkursā rādīja Kārlis Melzobs ar kolēģiem. Konceptuāli
skaidrais risinājums tiecas rast līdzsvaru starp privātajām un sabiedrības interesēm,
sargājot laukuma telpu.

Pilsētas jumts

Līvu laukums ir viena no
visaktīvāk izmantotajām publiskajām ārtelpām Rīgas centrā. Ārtelpa ir faktors,
kas veido pilsētas tēlu, un pilsētas sabiedriskā dzīve ir viens no
nozīmīgākajiem kvalitātes kritērijiem. Projekts piedāvā attīstības scenāriju,
kas risinātu esošās laukuma problēmas, vienlaikus tiecoties maksimizēt
publiskās ārtelpas pieejamību, tādejādi stimulējot pilsētas sabiedrisko dzīvi.

Esošā
situācija

Šobrīd Līvu
laukuma telpa ir haotiski organizēta, ar nekonsekventi izvietotām āra
kafejnīcām, kioskiem un citām «pagaidu» būvēm. Viens no iemesliem ir fakts, ka
daži atsevišķi zemes gabali ir privātīpašums un nav viennozīmīgi definēts
viedoklis par to atļauto izmantošanu. Otrs aspekts, kurā būtu iespējams veikt
uzlabojumus, ir Līvu laukuma telpiskā struktūra, laukuma austrumu fronte.
Konceptuāli kvalitatīva ir Vecrīgas reģenerācijas projektā definētā attīstības
stratēģija, atjaunojot vēsturiski izveidojušos ielu struktūru un kvartālu
robežas. Šī vīzija tiek pieņemta kā projekta idejiskā bāze. Projekts piedāvā
risinājumu tās realizācijai neaprobežojoties ar ēku būvniecību kā vienīgo
telpveides līdzekli un nezaudējot publiskās ārtelpas īpatsvaru, kam vecpilsētas
šaurajā struktūrā šodien ir īpaši būtiska nozīme.

Zemes piederība

Šobrīd Līvu laukuma teritorija
aizņem 6429 m², no kuriem 668 m² pieder privātiem īpašniekiem,
taču lielākā daļa — aptuveni 90% atrodas pašvaldības vai valsts īpašumā. Tātad,
plānojot Līvu laukuma iespējamo attīstību, jāievērtē, pirmkārt, pilsētas
iedzīvotāju un viesu intereses un tās jālīdzsvaro ar privāto īpašnieku vēlmēm,
radot sakārtotu un ilgtermiņā kvalitatīvu pilsētvidi.

Zemes gabali apbūvei

Projektā piedāvāts privātajiem
īpašniekiem piederošos zemes gabalus pie Meistaru ielas (425 un 243 m²)
apmainīt pret zemes gabaliem laukuma austrumu frontē- attiecīgi (533 un 339 m²),
vienojoties par starpības kompensāciju. Šajos zemes gabalos apbūve būtu
pieļaujama un tiktu novērsta nepieciešamība pēc «pagaidu» būvēm laukumā.

Apbūves fronte

Līvu laukums iegūtu jaunu apbūves
fronti, ar «kabatu» pie esošās Kaļķu vārtu ēkas. Šādā konfigurācijā tiktu
radīti optimāli apstākļi jaunu ēku būvniecībai ar publiskām funkcijām pirmajos
stāvos, kas dotu impulsu aktivitātēm laukumā. Saglabātos pieeja esošajai Kaļķu
vārtu ēkai ar iespēju nākotnes perspektīvā arī šajā zemes gabalā veidot
vecpilsētai atbilstošu perimetrālo apbūvi. Svarīgi, ka tiktu saglabāta
ievērojama Līvu laukuma daļa, kas piekļaujas Kaļķu ielai. Kaļķu iela, kā
nozīmīga ass pilsētas mērogā, vienmēr būs intensīvākās gājēju plūsmas nesēja,
līdz ar to arī galvenais laukuma «patērētāju» avots.

Laukumu sistēma

Atjaunojot vēsturisko Mazo Ķēniņu
ielu laukums tiek sadalīts divās daļās. Iegūtais rezultāts ir divu laukumu
sistēma, kas ir savstarpēji savienoti, taču katrs ar savu atšķirīgu telpisko un
funkcionālo struktūru. Projekts piedāvā visas laukumā esošās vasaras kafejnīcas
organizēt mazākajā laukuma daļā, plašāko atvēlot brīvai rekreācijai, un
paredzot vietu sezonāliem tirdziņiem, slidotavai u.c. aktivitātēm.

Skatu jumts

Lai nostiprinātu laukuma daļu
individuālās telpiskās konfigurācijas, kā arī marķētu vēsturiskās kvartāla
kontūras, mazākajā laukuma daļā plānota gaisīga jumta konstrukcija, kas
vienlaikus kalpo gan kā jumts āra kafejnīcām, gan kā unikāla skatu platforma,
kas papildinātu vecpilsētu ar jauniem skatu leņķiem uz Līvu laukumu un jumtu
ainavu Meistaru ielā. Platforma paplašina laukuma platību jau citā līmenī un
pilsēta iegūtu jaunu publiskās ārtelpas struktūru ar potenciālu kļūt par Līvu
laukuma un Rīgas atpazīstamības zīmi.