Starp neapbalvotajiem Tērvetes meža izziņas centra priekšlikumiem bija arī Arhitektonikas piedāvājums, kura galvenā ideja ir skulpturāli izlocītais izstāžu- ekspozīciju ceļš — «tuneļveida» apjoms divos stāvos.
Ēkas novietojums
Centra ēkas novietnei šajā vienīgajā piedāvājumā izvēlēts ir teritorijas
austrumu stūris ar dabisko ieplaku, vienu no fasādēm orientējot pret autoceļa
ieloku. Šāds novietojums ļauj ēkas apjomu risināt ar daļēji atsegtu cokolstāvu
nogāzē. Tādējādi, no meža un autostāvvietas puses ēkai ir «viens + 2 stāvi vidusdaļā», no šosejas ieplakā skatoties – «mīnus pirmais + zemes stāvs un vēl
2 stāvi».
Ēkas izveidojums
Apjoma pamatkoncepciju veido skulpturāli izlocītais izstāžu — ekspozīciju telpu «tuneļveida» apjoms divos stāvos (t.sk.
cokolstāvā). Centrālajā, izstāžu zāles iekļautajā daļā izvietojas paaugstinātā
meža tehnikas zāle, centrālais nātrijs, 3.stāva kafejnīca un funikuliera
augšējā stacija.
Tuneļveida ekspozīciju zāle ne tikai ļauj koncentrēties uz
informācijas un iespaidu plūsmu, bet arī ērti un elastīgi iekārtot dažādo
ekspozīciju nodalījumus, secību un īpašos apstākļus. Tajā pat laikā šāda
ekspozīcijas organizācija ļauj gan uzlabot orientēšanās iespējas, gan variēt
maršrutu garumus, arī vairāk piekusušiem vai uzmanību zaudējušiem apmeklētājiem
atsevišķos punktos pamest grupas virzību, ērti atgriežoties sākumpunktā.
Raksturīga projekta iezīme ir divi stiklotie, ēkas iekļautie
pagalmi, kuros saglabāta dabiskā priežu meža zemsedze un arī atsevišķas augošās
priedes. Apmeklētāju autostāvvietas risinātas izklaidus, gar teritorijas
dienvidu un rietumu pusēm, starp novietojamo automašīnu rindām arī saglabājot
un atstājot esošo koku pudurus (starp citu — daļa laureātu šo konkursa uzdevumā noteikto pāri par 200 papildus
autostāvvietu nepieciešamību nemaz nerisināja!).
Mazliet sirreālu, mazliet grotesku, bet noteikti atraktīvu
atmosfēru centrālajā ātrija telpā veido tur eksponētie priežu stumbri dabiskā
lielumā. Optimālai insolācijas regulēšanai telpas pārsegumā pielietoti
gredzenveida, elektroniski regulējamu pagriežamo žalūziju režģis — oriģināls un inovatīvs
risinājums.
Lai gan pati funikuliera lietderība varētu tikt pārskatīta, ļaujot
ievērojami ietaupīt gan ēkas būvapjomu, gan nepieciešamos līdzekļus projekta
realizācijai, tomēr šā projekta autori funikuliera paredzēšanu uzskatīja par
vienu no konkursa uzdevuma būtiskiem nosacījumiem. Tā pat arī saglabāta un
radoši attīstīta nolikumā izklāstītā «ekspozīcijas spirāliskas attīstības un kāpinājuma ideja» — ar panorāmas kafejnīcu ēkas augstākajā punktā, no kuras,
savukārt, paredzēta ērta atgriešanās pašā ekspozīcijas sākumpunktā.
Ēkas konstrukcijas un materiāli
Ēkas konstruktīvo un būvtehnisko pamatu veido divu būvsistēmu
apvienojums — monolītā betona rostverks, plātne un pandusu — cokolsienu sistēma, kas
papildināta ar koka karkasa virsbūvi, individuāli izstrādātām cinkota tērauda
profilu kolonnām un dabisku dēļu apšuvumu. Atsevišķi ēkas apjomi piepacelti uz betona stabiņiem, lai radītu vizuāli
vieglāku iespaidu un gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saudzīgāk pieskartos meža
zemei ar tās dabisko zemsegu. Galveno koka kā pielietotā būvmateriāla akcentus iekštelpās veido
līmēta koka siju — rīģeļu un kolonnu pārseguma sistēma — gan ar augstu nestspēju un
pretuguns noturību, gan arī vizuāli pievilcīga un silta.
Gājēju tilts
Tā asociatīvais tēls varētu būt «žagaru tilts» — ar ieslīpu, neregulāru spraišļojumu, it kā nejauši krustojošos
statņu konstrukciju, taču arī ar savu stingru konstruktīvo loģiku un gandrīz 6m(!)
lielu nesošās koka kopnes augstumu, kas pie 40 m laiduma varētu nodrošināt
izcilu kopējo konstrukcijas stingrību.
Īpaša šī tilta īpatnība ir to ievadošā gājēju laipa — 1,5 līdz 2,0 m augstumā virs
zemes, līdzīgā stilā ar koka spraišļu konstrukciju veidota un arī ar titāncinkā
segtu jumtiņu aizsargāta. Šī laipa ar jumtiņu dod iespēju stingrāk kontrolēt un
vadīt gājēju plūsmu uz tiltu tikai pēc atbilstošo biļešu iegādes un centra
caurlaides zonas — nožogojuma ar turniketēm — šķērsošanas. Tam varētu būt īpaši
pozitīvs efekts un nozīme no ekspluatācijas komerciālā viedokļa.
Žūrijas vērtējums
(– mīnusi; + plusi)
+ auto stāvvietas izklaidus,
treileru novietne
+ divi iekšpagalmi ar «mežu»
– «eksponētie priežu stumbri dabiskā lielumā»
+ ierosina pārskatīt, vai funikulieris vispār vajadzīgs
+ atsevišķas daļas piepaceltas uz stabiņiem, lai saudzīgāk ir pret zemsedzi
+ līmētās pārseguma konstrukcijas izturīgas
– tiltam piepaceltā laipa nevis kā estētisks faktors, bet kopā ar laida šķēlumu
— kā kontroles veids
– smags «žagaru tilts». Te jābūt laikmetīgai arhitektūrai
– par daudz vietās aizpilda skiču demonstrēšana, kas šeit nav vietā
– pārāk daudz kāpnes
+ ekspozīcijas ceļš ar līkumiem ir intriģējošāks par vienmuļo, taisno
Nav jau ne vainas bezkaislīgi kantainam skaudrumam vai butaforiski
centrāliem projektiem, bet šis ir nestandarta risinājums!
Patīk. Organiski ierakstās.
Nepatīk. Nekas nekur neierakstās. Garām.
vai ir iespēja redzēt diagrammas vai skices no kā izriet šīs idejas ģeometrija?
paldies par jautājumu, skiču un diagrammu nav daudz – dažas pievienoju! Nezinu arī, vai šīs daudz ko papildus paskaidros, taču vienu varu apliecināt droši – ēkas apjomu izkārtojums tieši seko apmeklētāju plūsmām, arī tā ietverto telpu augstumam, raksturam un savstarpējiem savienojumiem.
turklāt zīmīgi, ka žūrijas vērtējumā kā viens no "mīnusiem" projektam bija atzīmēts "par daudz vietas aizpilda skiču demonstrēšana, kas šeit nav vietā" 🙂
paldies par skiču pievienošanu. tā no sākuma skatoties uz šo a4d pielikumu likās ka atkal tieši prasījās vēl kādas skices. Ļoti harmoniska tā plūsma apjomiem liekas
ļoti labs risinājums,organiski iesēžas vidē,un iekšējo koka siju tonis ir brīnišķīgs -nomierinošs pasteļtonis,kas labi harmonizē ar apkārtējām krāsām !
vienmēr esmu sapņojis par tādu vidi (ēka starp kokiem) ,šajā gadījumā starp priedēm. Interesanti apspēlēts projekts,kas ļauj ceļot pa mežu neizejot no ēkas,sajūtot meža burvību arī telpās… :))
Elegants risinājums !!!
liekas, ka nebija ievērotās aizsargjoslas ap ceļiem
piezīme vietā, bet ar aizsargjoslām ir tā, ka jau paša gājēju tilta eventuālā parādīšanās ir "aizsrgjoslu pākāpums", ko nāktos skaņot individuālā kārtā..
turklāt arī konkursa nolikumā bija pieminēta doma, ka konkursa risinājumus, kas ceļa aizsargjoslu aizskars vai pārkāps, to autoriem ir jāuzņemas skaņot atbildīgajos dienestos individuāli
neoficiālā domu apmaiņā gan tika arī izteikts viedoklis, ka LVCeļu attieksme šajā gadījumā varētu būt drīzāk labvēlīga, nemot vērā Meža informācijas centra iniciatīvas unikālo un sabiedriski lietderīgo raksturu
skaidrs!
nepatika, nepatīk… reti kas nepatīk, šoreiz nepatīk. kautkā līdz galam nejūtu to enerģiju, ko šitādai domai vajadzētu izstarot…. kautkā strupi!
varbūt pasniegums tur arī pie vainas?!
bet jauki, ka aizdomājāties, par to prieks,
un par to domas enerģiju – labi pateikts!
Piekrītu. Risinājums varēja būt tīrāks, spēcīgāks un dinamiskāks. Tikai tas enerģētiskais lādiņš līdz apjukumam saviļņotu žūriju. Diemžēl nolikumā bija iestrādāts plašs funkciju klāsts ar skaudri praktiskiem nosacījumu pārklājumiem + domas lidojums sašņorēts ar funikulieri.
Bija kārdinājums pievērsties brīvi enerģētiskai papīra arhitektūrai, diemžēl tā nolemta limitētam baudītāju lokam ar specifiskām intelektuālajām vajadzībām un noteiktu izglītības pakāpi.
he, he! Žūrijai esot pārāk daudz kāpnes! nu jā, tādai plakanai zemei kā Latvija, laikam grūti saprast kāpšanas prieku! Projekts, man škiet gaišs…
nekā personīgā pret I. Lazdiņu, bet šis apjoms šķiet tiešām nesaprotams, samocīts un netīrs.
makets vispār… ghm…
paldies par atklātību, makets tiešām neiztur kritiku (tam šoreiz bija daži objektīvi apstākļi, bet, ko nu vairs..) negribētos piekrist par to (ne)uztveramību – pamazām esmu nonācis pie atziņas, ka arhitektūra ir paredzēta uztverei "no ~1,75m perspektīves", proti, no lietotāja redzes leņķa – ne tuvu viss, kas uz maketa pamatnes no garām ejoša skatītāja "putna perspektīvas" izskatās intriģējoši, arī dabā realizēts, būtu tik pat aizraujošs, un otrādi – reizēm kaut kas šķietami samudžināts varētu nest savu devu skaidrības – lietotājam, ēkas ieejas durvis paverot… To ne vienmēr uzreiz un viegli ir izvērtēt. Arī galvu likt ķīlā, ka tā noteikti būtu, protams,… Lasīt vairāk »
Arī šādu maketu var nobildēt daudz baudāmāk, ja to darbu uztic profiem. Labā piedāvājumā visam jābūt vienādi augstā amatniecisko prasmu līmenī, man domāt.
Konkursā primāra ir ideja. Smukulīgs noformējums ir publisko attiecību jautājums, bet nevainojamiem amatnieku darinājumiem ir izšķiroša nozīme objekta būvniecībā.
ai, nu lai jau mani te izstulbo ārā, bet gribēju teikt, ka man nepatīk, šausmīgi nepatīk Jūsu piedāvājums.es nespēju iedomāties baudām šādu ēku, jau sākot ar faktu, ka es nesaprotu kāpēc tas viss ir tik sarežģīti un kāda jēga no tiem 4500 mezgliem un savienojumiem, leņķiem, stūriem, aaaa
jau tagad gribās iziet ārā no tās super intense mājas idejas un pastaigāt pa mežu, pavēdināt galvu dabiņā
varbūt tas arī bija autora doma?
Nestrīdos, ideja ir primāra, nešaubīgi. Taču no idejas iesaiņošanas viedokļa formāli ņemot, maketa rakurss ir tāds kā 3d renderis analogā versijā.
Slikts rakurss – slikti pasniegta ideja.
Bez tam, un tas ir ļoti būtiski – jebkurš, kurš ir strādājis pie idejas, plaknē projicēto redz daudzkārt tuvāk primārai idejai, nekā tie, kas lūkojas idejas piedāvājumā pirmo reizi.
Pats sava darba grafisko sniegumu neitrāli var vērtēt tikai pēc kāda laika.
Kurš gan nezina otrā rīta efektu?
Un vēl – tas ir kā tērpu mākslās – neatbilstoša amatnieciska līmeņa detaļa sabojās kopiespaidu.
Lasot nolikumam pievienoto „Ekspozīcijas koncepta aprakstu” vieni izlasa, ka funkcijas ēkai nav, citi saprot, ka funkciju kopums ir ļoti daudzpusīgs un samezglots. Individuālās uztveres īpatnības nonāk konfrontācijā ar objektīvo realitāti. Rezultātā ir ļoti atšķirīgi risinājumi. Tā ir subjektīva izvēle: iedziļināties vai aizšļūkt pa virsu. Uzskatu, ka ēkas koncepcijas stadijā ir jāmēģina respektēt visas pasūtītāja vēlmes, lai rastos skaidrība par funkciju lietderību un daudzumu. Pašā funkcijā ir jāatmet viss liekais, kas traucē organisku objekta attīstību. Diemžēl arhitekts nedrīkst patvaļīgi atmest viņam traucējošās funkcijas un izlikties, ka tādu nebija. Funikuliera integrēšana nesošajā un funkcionālajā struktūrā samezglo jebkuru ēku, tāpēc pārējie dalībnieki bija… Lasīt vairāk »
Svarīgi ir arī saprast, kas ēkā / nolikumā ir un kas nav būtisks.
Funikulieris noteikti nebija būtiskākā lieta, kurai pakārtot visu pārējo.
tad tādas izjūtas varētu panākt arī ar daudz lētākiem un vienkāršākiem risinājumiem.
Nuuu, es tā neņemtos šķirot…. lai nu tas paliek uz Pasūtītāja sirdsapziņas – ko raksta programmā ar n-tajām pozīcijām, un ko pie vērtēšanas pats no tā ņem vai neņem (kā šoreiz) vērā pieņēmu, ka, ja reiz ekspozīcijas programma un uzbūve jau iepriekš ir cienījamu autoru grupas radīta un akceptēta (?), tad arhitektu uzdevums ir – tam visam kopā iedot telpisko formu un emocionālo noskaņu nezināju (tas nebija rakstīts), ka pasūtītājs jau pats uz to māksliniecisko koncepciju skatās kā uz neobligātu (t.t. – pasūtīja, izdeva naudu, saņēma, nākamās kārtas konkursam pievienoja, bet pie vērtēšanas attiecās jau kā pret nebūtisku) starp citu… Lasīt vairāk »
Interjers izskatās interesants. Eksterjers nepatīk. Vienkārši nespēj iepatikties.
Bet šajā konkursā jau nebija uzvarētāju! bija tikai vairāk novērtēti darbi
un mazāk atzīti darbi.
Nav jau ne vainas bezkaislīgi kantainam skaudrumam vai butaforiski
centrāliem projektiem, bet šis ir nestandarta risinājums!
Patīk. Organiski ierakstās.
Nepatīk. Nekas nekur neierakstās. Garām.
vai ir iespēja redzēt diagrammas vai skices no kā izriet šīs idejas ģeometrija?
paldies par jautājumu, skiču un diagrammu nav daudz – dažas pievienoju! Nezinu arī, vai šīs daudz ko papildus paskaidros, taču vienu varu apliecināt droši – ēkas apjomu izkārtojums tieši seko apmeklētāju plūsmām, arī tā ietverto telpu augstumam, raksturam un savstarpējiem savienojumiem.
turklāt zīmīgi, ka žūrijas vērtējumā kā viens no "mīnusiem" projektam bija atzīmēts "par daudz vietas aizpilda skiču demonstrēšana, kas šeit nav vietā" 🙂
paldies par skiču pievienošanu. tā no sākuma skatoties uz šo a4d pielikumu likās ka atkal tieši prasījās vēl kādas skices. Ļoti harmoniska tā plūsma apjomiem liekas
ļoti labs risinājums,organiski iesēžas vidē,un iekšējo koka siju tonis ir brīnišķīgs -nomierinošs pasteļtonis,kas labi harmonizē ar apkārtējām krāsām !
vienmēr esmu sapņojis par tādu vidi (ēka starp kokiem) ,šajā gadījumā starp priedēm. Interesanti apspēlēts projekts,kas ļauj ceļot pa mežu neizejot no ēkas,sajūtot meža burvību arī telpās… :))
Elegants risinājums !!!
liekas, ka nebija ievērotās aizsargjoslas ap ceļiem
piezīme vietā, bet ar aizsargjoslām ir tā, ka jau paša gājēju tilta eventuālā parādīšanās ir "aizsrgjoslu pākāpums", ko nāktos skaņot individuālā kārtā..
turklāt arī konkursa nolikumā bija pieminēta doma, ka konkursa risinājumus, kas ceļa aizsargjoslu aizskars vai pārkāps, to autoriem ir jāuzņemas skaņot atbildīgajos dienestos individuāli
neoficiālā domu apmaiņā gan tika arī izteikts viedoklis, ka LVCeļu attieksme šajā gadījumā varētu būt drīzāk labvēlīga, nemot vērā Meža informācijas centra iniciatīvas unikālo un sabiedriski lietderīgo raksturu
skaidrs!
nepatika, nepatīk… reti kas nepatīk, šoreiz nepatīk. kautkā līdz galam nejūtu to enerģiju, ko šitādai domai vajadzētu izstarot…. kautkā strupi!
varbūt pasniegums tur arī pie vainas?!
bet jauki, ka aizdomājāties, par to prieks,
un par to domas enerģiju – labi pateikts!
Piekrītu. Risinājums varēja būt tīrāks, spēcīgāks un dinamiskāks. Tikai tas enerģētiskais lādiņš līdz apjukumam saviļņotu žūriju. Diemžēl nolikumā bija iestrādāts plašs funkciju klāsts ar skaudri praktiskiem nosacījumu pārklājumiem + domas lidojums sašņorēts ar funikulieri.
Bija kārdinājums pievērsties brīvi enerģētiskai papīra arhitektūrai, diemžēl tā nolemta limitētam baudītāju lokam ar specifiskām intelektuālajām vajadzībām un noteiktu izglītības pakāpi.
he, he! Žūrijai esot pārāk daudz kāpnes! nu jā, tādai plakanai zemei kā Latvija, laikam grūti saprast kāpšanas prieku! Projekts, man škiet gaišs…
nekā personīgā pret I. Lazdiņu, bet šis apjoms šķiet tiešām nesaprotams, samocīts un netīrs.
makets vispār… ghm…
paldies par atklātību, makets tiešām neiztur kritiku (tam šoreiz bija daži objektīvi apstākļi, bet, ko nu vairs..) negribētos piekrist par to (ne)uztveramību – pamazām esmu nonācis pie atziņas, ka arhitektūra ir paredzēta uztverei "no ~1,75m perspektīves", proti, no lietotāja redzes leņķa – ne tuvu viss, kas uz maketa pamatnes no garām ejoša skatītāja "putna perspektīvas" izskatās intriģējoši, arī dabā realizēts, būtu tik pat aizraujošs, un otrādi – reizēm kaut kas šķietami samudžināts varētu nest savu devu skaidrības – lietotājam, ēkas ieejas durvis paverot… To ne vienmēr uzreiz un viegli ir izvērtēt. Arī galvu likt ķīlā, ka tā noteikti būtu, protams,… Lasīt vairāk »
Arī šādu maketu var nobildēt daudz baudāmāk, ja to darbu uztic profiem. Labā piedāvājumā visam jābūt vienādi augstā amatniecisko prasmu līmenī, man domāt.
Konkursā primāra ir ideja. Smukulīgs noformējums ir publisko attiecību jautājums, bet nevainojamiem amatnieku darinājumiem ir izšķiroša nozīme objekta būvniecībā.
Nestrīdos, ideja ir primāra, nešaubīgi. Taču no idejas iesaiņošanas viedokļa formāli ņemot, maketa rakurss ir tāds kā 3d renderis analogā versijā.
Slikts rakurss – slikti pasniegta ideja.
Bez tam, un tas ir ļoti būtiski – jebkurš, kurš ir strādājis pie idejas, plaknē projicēto redz daudzkārt tuvāk primārai idejai, nekā tie, kas lūkojas idejas piedāvājumā pirmo reizi.
Pats sava darba grafisko sniegumu neitrāli var vērtēt tikai pēc kāda laika.
Kurš gan nezina otrā rīta efektu?
Un vēl – tas ir kā tērpu mākslās – neatbilstoša amatnieciska līmeņa detaļa sabojās kopiespaidu.
Lasot nolikumam pievienoto „Ekspozīcijas koncepta aprakstu” vieni izlasa, ka funkcijas ēkai nav, citi saprot, ka funkciju kopums ir ļoti daudzpusīgs un samezglots. Individuālās uztveres īpatnības nonāk konfrontācijā ar objektīvo realitāti. Rezultātā ir ļoti atšķirīgi risinājumi. Tā ir subjektīva izvēle: iedziļināties vai aizšļūkt pa virsu. Uzskatu, ka ēkas koncepcijas stadijā ir jāmēģina respektēt visas pasūtītāja vēlmes, lai rastos skaidrība par funkciju lietderību un daudzumu. Pašā funkcijā ir jāatmet viss liekais, kas traucē organisku objekta attīstību. Diemžēl arhitekts nedrīkst patvaļīgi atmest viņam traucējošās funkcijas un izlikties, ka tādu nebija. Funikuliera integrēšana nesošajā un funkcionālajā struktūrā samezglo jebkuru ēku, tāpēc pārējie dalībnieki bija… Lasīt vairāk »
Svarīgi ir arī saprast, kas ēkā / nolikumā ir un kas nav būtisks.
Funikulieris noteikti nebija būtiskākā lieta, kurai pakārtot visu pārējo.
Nuuu, es tā neņemtos šķirot…. lai nu tas paliek uz Pasūtītāja sirdsapziņas – ko raksta programmā ar n-tajām pozīcijām, un ko pie vērtēšanas pats no tā ņem vai neņem (kā šoreiz) vērā pieņēmu, ka, ja reiz ekspozīcijas programma un uzbūve jau iepriekš ir cienījamu autoru grupas radīta un akceptēta (?), tad arhitektu uzdevums ir – tam visam kopā iedot telpisko formu un emocionālo noskaņu nezināju (tas nebija rakstīts), ka pasūtītājs jau pats uz to māksliniecisko koncepciju skatās kā uz neobligātu (t.t. – pasūtīja, izdeva naudu, saņēma, nākamās kārtas konkursam pievienoja, bet pie vērtēšanas attiecās jau kā pret nebūtisku) starp citu… Lasīt vairāk »
ai, nu lai jau mani te izstulbo ārā, bet gribēju teikt, ka man nepatīk, šausmīgi nepatīk Jūsu piedāvājums.es nespēju iedomāties baudām šādu ēku, jau sākot ar faktu, ka es nesaprotu kāpēc tas viss ir tik sarežģīti un kāda jēga no tiem 4500 mezgliem un savienojumiem, leņķiem, stūriem, aaaa
jau tagad gribās iziet ārā no tās super intense mājas idejas un pastaigāt pa mežu, pavēdināt galvu dabiņā
varbūt tas arī bija autora doma?
tad tādas izjūtas varētu panākt arī ar daudz lētākiem un vienkāršākiem risinājumiem.
Interjers izskatās interesants. Eksterjers nepatīk. Vienkārši nespēj iepatikties.
Bet šajā konkursā jau nebija uzvarētāju! bija tikai vairāk novērtēti darbi
un mazāk atzīti darbi.