Vai LAS Gada skatei jābūt tikai situācijas atspoguļotājai vai tomēr organizācijas arhitektūras politikas sastāvdaļai? Kādi ir kritēriji, atlasot darbus vērtēšanai otrajā kārtā? Vai nav pienācis laiks skaidrākai pamatnostādņu deklarācijai arī pirms notikuma? Vēloties raisīt plašāku diskusiju, jautā Edgars Treimanis.
Šogad mums ir līdz šim nebijusi iespēja: tīmeklī apskatīt visus LAS Gada skatei iesniegtos darbus. Līdz ar to varam arī katrs savas pārliecības ietvaros šos pieteikumus novērtēt vēl pirms žūrijas lēmumiem. Liekas, ir īstais laiks padalīties pārdomās par tradicionālā pasākuma būtību. Tā sakot, ievadam diskusijām, kuras pēc dažām dienām, Gada skatei noslēdzoties, atkal droši vien uzvirmos kuluāros.
Man ir vismaz divi iemesli filozofēt par mūsu Gada skates dažādajiem aspektiem. Pirmkārt, — esmu viens no skatei pieteikto darbu autoriem ( tas man liedz izteikties par iesniegtajiem darbiem konkrēti, tādēļ centīšos palikt tikai vispārinātu spriedumu līmenī par pasākumu kopumā). Otrkārt, — esmu LAS amatpersona, kuras pienākums būtu Gada skates pasākumu uzlabot, cik vien tas iespējams. Manas pārdomas nav virzītas uz kritiku par līdzšinējo, vairāk uz to, ko sauc par neapstāšanos pie sasniegtā.
Šobrīd esam tādā kā starpstadijā. Darbi iesniegti, bet novērtējums vēl priekšā. Tomēr vienu novērtējumu darbi jau saņēmuši. Izvirzīts vai neizvirzīts otrajai kārtai — arī ir pietiekoši konkrēts novērtējums. Šeit arī rodas jautājums par vērtējuma filozofiju un kritērijiem, kas ir diezgan komplicēts temats.
Gada skates nolikums mums dara zināmus trīs tās mērķus:
- noteikt relatīvi labākos aizvadītā gada arhitektūras sasniegumus Latvijā
- apzināt un popularizēt kvalitatīvākos projektus un īstenotās būves
- veicināt Latvijas arhitektūras un pilsētbūvniecības attīstību un augstvērtīgas kultūrainavas izveidi
Nav daudz, ko iebilst, vienīgi rodas jautājums: kā tad noteikt tos «relatīvi labākos» un «kvalitatīvākos»? Darbi ir ļoti dažādi un grūti savstarpēji salīdzināmi arī pat vienas kategorijas ietvaros. Kā āboli un bumbieri vai viskijs un brendijs. Ir diezgan skaidrs, ka pirmie ir tie veselīgie un otrie — neveselīgie, tomēr pircējs lielveikalā it bieži atstāj bez ievērības lieliskus vietējā audzējuma dabisko vitamīnu koncentrātus, bet par reizes desmit lielāku cenu nopērk ārzemēs ražotu, attiecīgajās gada skatēs medaļotu alkohola pudeli. Es neesmu tas, kurš var izvērtēt, vai tas ir labi vai slikti. To varētu saukt arī par politisku izvēli. Bet kvalitāte ir jau cita līmeņa jautājums…
Atgriezīšos pie LAS Gada skates un mūsu izvēlēm. Šī replika pamatā nav par Gada skati, bet par LAS arhitektūras politiku. Skates organizētājs — LAS — ir profesionāla sabiedriska organizācija, kuras viedoklim (organizētajam, izteiktajam, iedvesmotajam) ir arī sabiedriska rezonanse. Un, iespējams, ka vienīgi tāda ir šī viedokļa jēga.
Vai mēs deklarējam to vai ne, bet vērienīgas skates novērtējumos neizbēgami iezīmējas saistība ar arhitektūras politiskajām pamatnostādnēm, kuras LAS ietvaros pagaidām gan vēl nav tapušas, tādēļ neviens nezina, uz kuru pusi žūrijas vējš pūtīs. Te gan derētu atcerēties, ka arī šogad žūrija sastāvēs galvenokārt no ārzemniekiem, kuriem katram sava arhitektūras politika galvā. Ārzemnieku piesaistīšana ir viena izeja no mūsu šaurā loka situācijas, kur visi visus pazīst. Iegūstam neitralitātes faktoru un skatu no malas, bet, vai tas ir pilnīgs situācijas risinājums? Vai vienmēr uzticēsim ārzemniekiem mūsu vietā iezīmēt arī mūsu politiskos uzstādījumus? Vai varēsim paši kādreiz atšifrēt «kvalitatīvas arhitektūras» jēdzienu?
Protams, ir zināms uzskats, ka LAS ir tikai atsevišķu arhitektu nevalstiska apvienība, un tās uzdevums nav paust kādus īpašus viedokļus par arhitektūras radošajiem aspektiem, bet gan tikai sekmēt arhitektu iespējas šos viedokļus paust katram pašam. Tomēr, lielas darbu skates konceptuālais uzstādījums šīsdienas apstākļos ir, manuprāt, diskusijas objekts, jo skaidri deklarētas nostādnes un kritēriji ne vien liecina par profesionālu briedumu, bet arī noņem nevajadzīgu spriedzi tiem pretendentiem, kuri, piemēram, nav izvirzīti otrajai kārtai. Ja nostādnes zināmas, tad daži var nepūlēties iesniegt savus darbus (par to ir arī jāmaksā), citi, savukārt, var saņemt papildus stimulus savu darbu parādīšanai.
Nešaubos, ka pēc godalgu sadalīšanas žūrijas komisija savus lēmumus paskaidros un pamatos. Bet, vai nav pienācis laiks skaidrākai pamatnostādņu deklarācijai arī pirms notikuma?
Politika vai kvalitāte? Vai labs mērķis var izpirkt izpildījuma vājumu? Vai realizācijas spozme var likt aizmirst par stratēģisko uzstādījumu nozīmi? Bet varbūt labāk tomēr, kā parasti, — pa druskai no šā, pa druskai no tā, pa druskai no visa kā?
Es piekrītu Treimanim – jāsāk ar vērtēšanas kritērijiem! Un tiem jāizriet no mūsu ARHITEKTŪRAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNĒM, bet pie tām vēl jāstrādā. Tas nav vienkārši. Lasu to, ko piedāvā kolēģu grupa ar redaktori Zandu Redbergu. Drosmīgi! Paldies viņiem! Man gan liekās, ka pārāk daudz vispārinājumu un darbs jāturpina. Tomēr priecājos – veidojas teoretiķi!
Bet kā ar konkursu? Pagaidām tāpat kā citus gadus – vērtējumi bez skaidriem kritērijiem.
situācija pamainītos, ja katru gadu žūrija strādātu viena pieaicināta eksperta vadībā
nav teikts, ka ārzemju
bet svarīgi, ka cilvēks ar savu viedokli akcentētu kaut ko konceptuāli svarīgu, ko arī varētu gan pamatot, gan jau pirms skates sākumā nodefinēt,
kas arī visumā veicinātu diskusijas par kvalitāti un kritērijiem, tātad – veicinātu izaugsmi
tas būtu tāds kā "viesredaktora" postenis 🙂
citādi iznāk kā vienmēr bezpersoniski un remdeni
Vai konkursi ir nepieciešami mākslinieka karjerai? Tas ir labs virzītājspēks: izvirzīt sev mērķi, sagatavoties, norūdīt un pārbaudīt sevi, celt pašapziņu, līmeni un redzēt, kā citi spēlē. Uzvarējis pāris lielākos konkursos — 17 gadu vecumā Stokholmā un nākamajā gadā Lista konkursā Losandželosā, piecus gadus vispār nepiedalījos konkursos un jau likās — nekad. Tad pēkšņi saņēmu uzaicinājumu no Bādkisingenes pasaules pianistu olimpiādes. Tur pats pieteikties nevar, tikai uzaicina. Domāju: no visas pasaules atlasījuši tikai sešus un es esmu to vidū. Kāpēc neaizbraukt? Biju jau pilnīgi aizmirsis, kāda ir sajūta spēlēt konkursā. Ļoti atšķirīga? Man ne brīdi ne Bādkisingenē, ne tagad Barselonā nebija… Lasīt vairāk »
Jā, protams, konkurss vienmēr ir briesmu pilna padarīšana, bet liekas, ka pieminētais izcilais mūziķis diezgan labi zina kāda veida mūzikas konkursos izvēlēties startēt. Grūti iedomāties viņu piemēram džeza, folka, roka vai senās mūzikas apoloģētu saietos. Kaut gan mūzika jau ir vienmēr tikai mūzika un klavieres visur principā vienādas.
Šimkusu var arī neklausīties, bet mājas paliek…Tādēļ atbildība lielāka! Tā "mīļie" arhitekti!
-pēc šitās loģikas jau Stokmann un Forum Cinemas stāvētu tukšs…
Taisni tadēļ jau nedrīkst kļūdīties – šos murgainos objektus cilvēki apmeklē un uz tiem spiesti skatīties gan ejot uz koncertu vai tirgu, gan braucot vilcienā. Bet Šimkusu var un vajag klausīties tad, kad gribās.
Forum Cinema un Stokman problēma ir tajā, ka ēkas sarežģīti apmeklēt – piekļūšana un transporta problēmas tikai saasinājās uzceļot šīs ēkas.Nesaprotu, kam nepatīk Forum Cinema ēka un kādēļ? Pirmkārt – agrāk tur bija tukšs dzelzceļa uzbērums ar atkritumiem un elektriskajiem vadiem fonā. Es eju/braucu pa vienu no galvenajām Pilsētas ielām – Elizabetes ielu – un ko es galā redzu? Izčākstējušu dzelzceļa kalnu un vadu mudžekli? Kur tad mani ceļš ved? Šobrīd es redzu mūsdienīgu "atvērtu" ēku, kuras fasāde saulainajās dienās atspoguļo Elizabetes ielu un tumšajās dienās saista ar gaumīgo pilsētjūtīgo fasādi, es redzu savam ceļam vismaz idejisko mērķi (protams, es… Lasīt vairāk »
Gada skate ir nozīmīgākais arhitektūras PR pasākums un to vajadzētu apzināties. Būtu jādara viss, lai vismaz reizi gadā avīzes, žurnāli, ziņas, internets, radio un cilvēki runātu un skatītos arhitektūru. Tās varētu būt arī kritiskas debates, ne tikai jūsmīga eksaltācija, taču jābūt kvalitatīvam fonam – vismaz pieciem līderiem, kurus savstarpēji salīdzināt. Lai tas notiktu, ir nopietni jāstrādā un diezgan būtiski jāmaina nolikums. Labs piemērs ir RIBA Stirling Prize un Mies van der Rohe ES arhitektūras balvas struktūra: 1) Darbu pieteikšana 2) Pirmā atlase publicēšanai www, katalogā, izstādē (atkarībā no valsts lieluma 20-60) 3) Finālisti (apmēram 5) 4) Līderis Katrs, kurš bijis… Lasīt vairāk »
Diezgan dīvains komentārs- laikam bez Zībartes kundzes pašas žūrija nav žurija. Man liekas, ka labi, ka katru gadu tā ir citāda, jo apnicis klausīties vienus un tos pašus pašpasludinātos "arhitektūras apskatniekus ", un lasīt presē ar ko tieši viņi kopā kur braukuši. Zībartes kundzes rosinātajā izstādē "Process" pārsteidza tieši dažu jauno biroju lielā klatbūtne, jo liekas ka "MADE" mākslas un mūzikas skola un vēl daži bija ārkārtīgi daudzos veidos un vietās. Darbi jau forši, bet pārstāvniecības īpatsvars apšaubāms. Tāpat kā nav jaunums, ka arhitektūras korifeji izkūņojas pēc 40. Tā kā , pieņemu, ka viedokļi par visu var būt dažādi, kāpēc… Lasīt vairāk »
Ko nozīmē "ne pārāk jauni"? Tā jau mums pilns ar pintiķiem, kas to vien domā kā smuki iznesties publikas priekšā. "Ne pārāk jaunie" būvvaldē un tt saka, ka šobrīd KATASTROFĀLI kritusies būvprojektu kvalitāte. Salīdzinot ar vācu kolēģiem mēs atrodamies Āraišu ezerpils līmenī parastās, tehniskās lietās. Tādēļ šķiet grandiozu skašu rīkošana ir pilnīgi absurda, un ir trekno gadu palieka. Šobrīd gan domāšanas, gan tehniskā izpildījuma ziņā, līmenī ir tikai daži biroji ARHIS, SZK. Process drīzāk jāvirza nevis uz izrādīšanos un fīlingu, bet parastu tehnisku apmācību. Kad pēdējo reizi ir izdota arhitektūras grāmata latviešu valodā a la Neufert. Nekad. Arhitektūra izskatās ir… Lasīt vairāk »
Politkorekts uzsvars uz dzimumu, nevis arhitekturas izspratni !
Izskatās. ka tieši Bieti ieguvušajam objektam varētu būt rūpīgi izzīmēta projekta dokumentācija. Ar neskaitāmiem vertikāliem un horizontāliem mezgliem kā "vagonku" labāk salaist ar Rannilas jumtu!
To droši vien var papētīt arhīvā, bet tieši šādiem projektiem parasti neviens nekādus mezglus neizzīmē.
Tātad arhitektūra ir laba, ja to tehniski perfekti ir uzrasējis (vēlams ar roku) no 40gadnieku krīzes izkūņojies korifejs, kurš ne par kādu cenu negribētu savu darbu ieraudzīt žurnālā un kur nu vēl pieteikt kādam konkursam?
saliekot visus jautājumā minētos komponentus vienā, pieļāuja, ka tas varētu būt interesants produkts, jo nez vai labas arhitektūras kritērijs ir vienīgi prasmīga datorgrafika un vēlme savus darbus redzēt viso dažos poligrāfiskajos izdevumus.
Lai arī jautājums ir formulēts ar nepārprotamu atieksmi, šai sakarā domāju par Cumtoru, kurš šogad dabuja prickera prēmiju un ar vien vairāk neatkāpjas sajūta, ka viņa PR šī balva nenāk par labu, lai gan tā ir tikai tādi sabiedrības atieksmes putekļi, kurus iespējams nemaz nav vērts ņemt vērā.
Nav jau arī tā, ka gada skates būtu liekas, un lieliski ir dzirdēt par kritēriju latiņas pacelšanu, lai gan šobrīd nekādas būtiskas pārmaiņas nav novērojams, ja nu vienīgi uz mazāk planšetēm apskatāmi darbi.
Noteikti gribētos atgādināt, ka raksts tomēr ir par Latvijas arhitektūru un LAS gada skati. Savukārt Cumtors jau nu gan ir daudz, pat ļoti daudz un visur aprakstīts arhitekts. Kā gan citādi par viņu būtu zināms? Latvijas arhitektūrai PR ir vajadzīgs pašā Latvijā, jo citādi absurdā situācija ar skolu piebūvēm, kultūras namu rekonstrukcijām par lētāko cenu, bez arhitektūras, bez nekā, nebeigsies. Tieši dēļ pie datoriem sēdošu un čīkstošu korifeju dēļ nekas nenotiek. Vai kāds no jums ir gājis un lobējis arhitekta profesiju? Ietekmējis likumdošanu par labu arhitektūrai? Nē, šķirsta tik Noifertu.
Ne, visus papildinājumus, sākot ar arhitekts=projekta vadītājs u.t.t. izpūtis auglīgo diskusiju par izcilu arhitekturu katrā šķūnī caurvējš
Kā var ietekmēt likumdošanu par labu arhitektūrai?
Pats vienkāršākais pirmais solis – ka iepirkums uz projektēšanu nedrīkst notikt bez meta. Vai nu rīkojams atsevišķs metu konkurss, vai mets iesniedzams piedāvājuma sastāvā. Jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, turklāt vērtēšanas kritērijos ne mazāk kā, piemēram, 70% svars risinājuma arhitektoniskajai kvalitātei – funkcionālais risinājums, iekļaušanās vidē, utt. Un pārējais – visi izmaksu un termiņu cipariņi… 1 rindkopa iepirkumu likumā – bet kāds būtu rezultāts!!!
Jā, bet rodas jautājums kurš tos metus izvērtēs – diez vai tā būs profesionāļu žūrija, diez vai kāds pagastvecis gribēs, lai pie viņa pēkšņi parādās kāds speciālists no LAS piemēram. Nezinu, varbūt objekti jānodala kategorijās, atkarībā no funkcijas un atrašanās vietas, katrai kategorijai jānosaka savi konkursu rīkošanas un vērtēšanas noteikumi, jo konkurss skolai Rīgā, protams atšķirsies no konkursa lauksaimniecības būvei Mālpilī, piemēram. Droši vien IUB sastāvā jābūt speciālistiem no arhitektiem, jābūt standarta, juridiski korektam nolikumam, lai katrs kas grib neiestrādā "savējos" jau konkursa nolikumos, jābūt kādai sabiedrības iesaistei, jo rezultātā viss tas būs jāpatērē vietējiem iedzīvotājiem. Kaut kā tā…
Pavisam tehniska darba laikā, sagatavojot un ievietojot gada skates darbu bildes A4D, rodas pārdomas. 1)Darbu ir par daudz. Paši arhitekti nespēj atcerēties visus daudzajās kategorijās balvām izvirzītos, kādu gan pārskatu tas rada nespeciālistam? Negribu apgalvot, ka jāpielāgojas vai jānolaiž latiņa zemāk, neko tamlīdzīgu. Tieši pretēji – mērķtiecīgi audzināt sabiedrību. 2)Vēl lielāka putra rodas, sadalot vienu objektu pa vairākām nominācijām – ja tā ir veiksmīga rekonstrukcija, tajā ir arī daži stūri restaurēti un noteikti arī interjers, un tam visam ir bijis projekts, un 4x lielākas iespējas tikt apbalvotam. Nav jācenšas aptvert pilnīgi visu. Labiekārtojumu droši var atstāt LAAB pārziņā, restaurācijām ir… Lasīt vairāk »
Un ar ko tiesi H2E veletos nodarboties, sagatavojot izstades plansetes?
Vispār ar H2Ebija lielas problēmas, tie cilvēki, kas bija tieši iesaistīti planšetu izgatavošanā laikam nebija visradošakie un noteikti nevisprofesionālākie noformētāji- kas kā es saprotu ir H2E uzdevums šajā skatē- vairākkārt bija jaludz koriģēt gala variantu un arī tikai sazinoties ar vaditājiem varēja anākt vēlamo rezultātu. Šis tomēr ir arhitektu konkurss un H@E ir tikai palīgs nevis autors. varbūt tagad varētu paskatīties nākamajai gada skatei arī kādu citu noformetāju- nu jau varbūt gan cenas, gan piedāvājums būs plašāks. Tas varētu ari nedaudz izmainīt ierasto izstādes tēlu.
Ziniet uz ko tas velk ? latvietis-latvietim-latvietis.
Tie, kas dara – "protams, ka neko nejēdz"…
jo tā daļa, kas vnk komentē "vienmēr visu zina labāk par pārējiem".
nu tad tik braucam šitajos greizajos ratos tālāk…baigi tālu tiksim…
Domāju, ļoti vērtīga diskusija, ko Edgars aizsācis un, mauprāt, tieši LAS interesēs būtu to turpināt jau citā līmenī. Mazliet žel tik, ka saruna šeit no kritērijiem un uzstādījumiem nošļūca uz izstādes noformēšanu. Vērā ņemami ir Ievas Zībārtes ieteikumi, jo, piekrītu, ka vislielākā Gada balvas nozīme un funkcija ir pievērst visas sabiedrības uzmanību arhitektūrai vismaz šo vienu reizi gadā. No šī viedokļa patiešām būtu vērts balvas procedūru un sistēmu vienkāršot. Tieši arguments par to, ka sabiedrībai priekšā tiek celti dažu mazāk nozīmīgu nomināciju uzvarētāji, ēnā atstājot kādus citus krietni iespaidīgākus darbus, kas palikuši otrie vai trešie citās nominācijās – par to… Lasīt vairāk »
par ko tad nauda jamaksaa par to papira drukasanu vai noformesanu ???????
Es piekrītu Treimanim – jāsāk ar vērtēšanas kritērijiem! Un tiem jāizriet no mūsu ARHITEKTŪRAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNĒM, bet pie tām vēl jāstrādā. Tas nav vienkārši. Lasu to, ko piedāvā kolēģu grupa ar redaktori Zandu Redbergu. Drosmīgi! Paldies viņiem! Man gan liekās, ka pārāk daudz vispārinājumu un darbs jāturpina. Tomēr priecājos – veidojas teoretiķi!
Bet kā ar konkursu? Pagaidām tāpat kā citus gadus – vērtējumi bez skaidriem kritērijiem.
situācija pamainītos, ja katru gadu žūrija strādātu viena pieaicināta eksperta vadībā
nav teikts, ka ārzemju
bet svarīgi, ka cilvēks ar savu viedokli akcentētu kaut ko konceptuāli svarīgu, ko arī varētu gan pamatot, gan jau pirms skates sākumā nodefinēt,
kas arī visumā veicinātu diskusijas par kvalitāti un kritērijiem, tātad – veicinātu izaugsmi
tas būtu tāds kā "viesredaktora" postenis 🙂
citādi iznāk kā vienmēr bezpersoniski un remdeni
Vai konkursi ir nepieciešami mākslinieka karjerai? Tas ir labs virzītājspēks: izvirzīt sev mērķi, sagatavoties, norūdīt un pārbaudīt sevi, celt pašapziņu, līmeni un redzēt, kā citi spēlē. Uzvarējis pāris lielākos konkursos — 17 gadu vecumā Stokholmā un nākamajā gadā Lista konkursā Losandželosā, piecus gadus vispār nepiedalījos konkursos un jau likās — nekad. Tad pēkšņi saņēmu uzaicinājumu no Bādkisingenes pasaules pianistu olimpiādes. Tur pats pieteikties nevar, tikai uzaicina. Domāju: no visas pasaules atlasījuši tikai sešus un es esmu to vidū. Kāpēc neaizbraukt? Biju jau pilnīgi aizmirsis, kāda ir sajūta spēlēt konkursā. Ļoti atšķirīga? Man ne brīdi ne Bādkisingenē, ne tagad Barselonā nebija… Lasīt vairāk »
Jā, protams, konkurss vienmēr ir briesmu pilna padarīšana, bet liekas, ka pieminētais izcilais mūziķis diezgan labi zina kāda veida mūzikas konkursos izvēlēties startēt. Grūti iedomāties viņu piemēram džeza, folka, roka vai senās mūzikas apoloģētu saietos. Kaut gan mūzika jau ir vienmēr tikai mūzika un klavieres visur principā vienādas.
Šimkusu var arī neklausīties, bet mājas paliek…Tādēļ atbildība lielāka! Tā "mīļie" arhitekti!
-pēc šitās loģikas jau Stokmann un Forum Cinemas stāvētu tukšs…
Taisni tadēļ jau nedrīkst kļūdīties – šos murgainos objektus cilvēki apmeklē un uz tiem spiesti skatīties gan ejot uz koncertu vai tirgu, gan braucot vilcienā. Bet Šimkusu var un vajag klausīties tad, kad gribās.
Forum Cinema un Stokman problēma ir tajā, ka ēkas sarežģīti apmeklēt – piekļūšana un transporta problēmas tikai saasinājās uzceļot šīs ēkas.Nesaprotu, kam nepatīk Forum Cinema ēka un kādēļ? Pirmkārt – agrāk tur bija tukšs dzelzceļa uzbērums ar atkritumiem un elektriskajiem vadiem fonā. Es eju/braucu pa vienu no galvenajām Pilsētas ielām – Elizabetes ielu – un ko es galā redzu? Izčākstējušu dzelzceļa kalnu un vadu mudžekli? Kur tad mani ceļš ved? Šobrīd es redzu mūsdienīgu "atvērtu" ēku, kuras fasāde saulainajās dienās atspoguļo Elizabetes ielu un tumšajās dienās saista ar gaumīgo pilsētjūtīgo fasādi, es redzu savam ceļam vismaz idejisko mērķi (protams, es… Lasīt vairāk »
Gada skate ir nozīmīgākais arhitektūras PR pasākums un to vajadzētu apzināties. Būtu jādara viss, lai vismaz reizi gadā avīzes, žurnāli, ziņas, internets, radio un cilvēki runātu un skatītos arhitektūru. Tās varētu būt arī kritiskas debates, ne tikai jūsmīga eksaltācija, taču jābūt kvalitatīvam fonam – vismaz pieciem līderiem, kurus savstarpēji salīdzināt. Lai tas notiktu, ir nopietni jāstrādā un diezgan būtiski jāmaina nolikums. Labs piemērs ir RIBA Stirling Prize un Mies van der Rohe ES arhitektūras balvas struktūra: 1) Darbu pieteikšana 2) Pirmā atlase publicēšanai www, katalogā, izstādē (atkarībā no valsts lieluma 20-60) 3) Finālisti (apmēram 5) 4) Līderis Katrs, kurš bijis… Lasīt vairāk »
Diezgan dīvains komentārs- laikam bez Zībartes kundzes pašas žūrija nav žurija. Man liekas, ka labi, ka katru gadu tā ir citāda, jo apnicis klausīties vienus un tos pašus pašpasludinātos "arhitektūras apskatniekus ", un lasīt presē ar ko tieši viņi kopā kur braukuši. Zībartes kundzes rosinātajā izstādē "Process" pārsteidza tieši dažu jauno biroju lielā klatbūtne, jo liekas ka "MADE" mākslas un mūzikas skola un vēl daži bija ārkārtīgi daudzos veidos un vietās. Darbi jau forši, bet pārstāvniecības īpatsvars apšaubāms. Tāpat kā nav jaunums, ka arhitektūras korifeji izkūņojas pēc 40. Tā kā , pieņemu, ka viedokļi par visu var būt dažādi, kāpēc… Lasīt vairāk »
Ko nozīmē "ne pārāk jauni"? Tā jau mums pilns ar pintiķiem, kas to vien domā kā smuki iznesties publikas priekšā. "Ne pārāk jaunie" būvvaldē un tt saka, ka šobrīd KATASTROFĀLI kritusies būvprojektu kvalitāte. Salīdzinot ar vācu kolēģiem mēs atrodamies Āraišu ezerpils līmenī parastās, tehniskās lietās. Tādēļ šķiet grandiozu skašu rīkošana ir pilnīgi absurda, un ir trekno gadu palieka. Šobrīd gan domāšanas, gan tehniskā izpildījuma ziņā, līmenī ir tikai daži biroji ARHIS, SZK. Process drīzāk jāvirza nevis uz izrādīšanos un fīlingu, bet parastu tehnisku apmācību. Kad pēdējo reizi ir izdota arhitektūras grāmata latviešu valodā a la Neufert. Nekad. Arhitektūra izskatās ir… Lasīt vairāk »
Izskatās. ka tieši Bieti ieguvušajam objektam varētu būt rūpīgi izzīmēta projekta dokumentācija. Ar neskaitāmiem vertikāliem un horizontāliem mezgliem kā "vagonku" labāk salaist ar Rannilas jumtu!
To droši vien var papētīt arhīvā, bet tieši šādiem projektiem parasti neviens nekādus mezglus neizzīmē.
Politkorekts uzsvars uz dzimumu, nevis arhitekturas izspratni !
Tātad arhitektūra ir laba, ja to tehniski perfekti ir uzrasējis (vēlams ar roku) no 40gadnieku krīzes izkūņojies korifejs, kurš ne par kādu cenu negribētu savu darbu ieraudzīt žurnālā un kur nu vēl pieteikt kādam konkursam?
saliekot visus jautājumā minētos komponentus vienā, pieļāuja, ka tas varētu būt interesants produkts, jo nez vai labas arhitektūras kritērijs ir vienīgi prasmīga datorgrafika un vēlme savus darbus redzēt viso dažos poligrāfiskajos izdevumus.
Lai arī jautājums ir formulēts ar nepārprotamu atieksmi, šai sakarā domāju par Cumtoru, kurš šogad dabuja prickera prēmiju un ar vien vairāk neatkāpjas sajūta, ka viņa PR šī balva nenāk par labu, lai gan tā ir tikai tādi sabiedrības atieksmes putekļi, kurus iespējams nemaz nav vērts ņemt vērā.
Nav jau arī tā, ka gada skates būtu liekas, un lieliski ir dzirdēt par kritēriju latiņas pacelšanu, lai gan šobrīd nekādas būtiskas pārmaiņas nav novērojams, ja nu vienīgi uz mazāk planšetēm apskatāmi darbi.
Noteikti gribētos atgādināt, ka raksts tomēr ir par Latvijas arhitektūru un LAS gada skati. Savukārt Cumtors jau nu gan ir daudz, pat ļoti daudz un visur aprakstīts arhitekts. Kā gan citādi par viņu būtu zināms? Latvijas arhitektūrai PR ir vajadzīgs pašā Latvijā, jo citādi absurdā situācija ar skolu piebūvēm, kultūras namu rekonstrukcijām par lētāko cenu, bez arhitektūras, bez nekā, nebeigsies. Tieši dēļ pie datoriem sēdošu un čīkstošu korifeju dēļ nekas nenotiek. Vai kāds no jums ir gājis un lobējis arhitekta profesiju? Ietekmējis likumdošanu par labu arhitektūrai? Nē, šķirsta tik Noifertu.
Ne, visus papildinājumus, sākot ar arhitekts=projekta vadītājs u.t.t. izpūtis auglīgo diskusiju par izcilu arhitekturu katrā šķūnī caurvējš
Kā var ietekmēt likumdošanu par labu arhitektūrai?
Pats vienkāršākais pirmais solis – ka iepirkums uz projektēšanu nedrīkst notikt bez meta. Vai nu rīkojams atsevišķs metu konkurss, vai mets iesniedzams piedāvājuma sastāvā. Jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, turklāt vērtēšanas kritērijos ne mazāk kā, piemēram, 70% svars risinājuma arhitektoniskajai kvalitātei – funkcionālais risinājums, iekļaušanās vidē, utt. Un pārējais – visi izmaksu un termiņu cipariņi… 1 rindkopa iepirkumu likumā – bet kāds būtu rezultāts!!!
Jā, bet rodas jautājums kurš tos metus izvērtēs – diez vai tā būs profesionāļu žūrija, diez vai kāds pagastvecis gribēs, lai pie viņa pēkšņi parādās kāds speciālists no LAS piemēram. Nezinu, varbūt objekti jānodala kategorijās, atkarībā no funkcijas un atrašanās vietas, katrai kategorijai jānosaka savi konkursu rīkošanas un vērtēšanas noteikumi, jo konkurss skolai Rīgā, protams atšķirsies no konkursa lauksaimniecības būvei Mālpilī, piemēram. Droši vien IUB sastāvā jābūt speciālistiem no arhitektiem, jābūt standarta, juridiski korektam nolikumam, lai katrs kas grib neiestrādā "savējos" jau konkursa nolikumos, jābūt kādai sabiedrības iesaistei, jo rezultātā viss tas būs jāpatērē vietējiem iedzīvotājiem. Kaut kā tā…
Pavisam tehniska darba laikā, sagatavojot un ievietojot gada skates darbu bildes A4D, rodas pārdomas. 1)Darbu ir par daudz. Paši arhitekti nespēj atcerēties visus daudzajās kategorijās balvām izvirzītos, kādu gan pārskatu tas rada nespeciālistam? Negribu apgalvot, ka jāpielāgojas vai jānolaiž latiņa zemāk, neko tamlīdzīgu. Tieši pretēji – mērķtiecīgi audzināt sabiedrību. 2)Vēl lielāka putra rodas, sadalot vienu objektu pa vairākām nominācijām – ja tā ir veiksmīga rekonstrukcija, tajā ir arī daži stūri restaurēti un noteikti arī interjers, un tam visam ir bijis projekts, un 4x lielākas iespējas tikt apbalvotam. Nav jācenšas aptvert pilnīgi visu. Labiekārtojumu droši var atstāt LAAB pārziņā, restaurācijām ir… Lasīt vairāk »
Un ar ko tiesi H2E veletos nodarboties, sagatavojot izstades plansetes?
Vispār ar H2Ebija lielas problēmas, tie cilvēki, kas bija tieši iesaistīti planšetu izgatavošanā laikam nebija visradošakie un noteikti nevisprofesionālākie noformētāji- kas kā es saprotu ir H2E uzdevums šajā skatē- vairākkārt bija jaludz koriģēt gala variantu un arī tikai sazinoties ar vaditājiem varēja anākt vēlamo rezultātu. Šis tomēr ir arhitektu konkurss un H@E ir tikai palīgs nevis autors. varbūt tagad varētu paskatīties nākamajai gada skatei arī kādu citu noformetāju- nu jau varbūt gan cenas, gan piedāvājums būs plašāks. Tas varētu ari nedaudz izmainīt ierasto izstādes tēlu.
Ziniet uz ko tas velk ? latvietis-latvietim-latvietis.
Tie, kas dara – "protams, ka neko nejēdz"…
jo tā daļa, kas vnk komentē "vienmēr visu zina labāk par pārējiem".
nu tad tik braucam šitajos greizajos ratos tālāk…baigi tālu tiksim…
Domāju, ļoti vērtīga diskusija, ko Edgars aizsācis un, mauprāt, tieši LAS interesēs būtu to turpināt jau citā līmenī. Mazliet žel tik, ka saruna šeit no kritērijiem un uzstādījumiem nošļūca uz izstādes noformēšanu. Vērā ņemami ir Ievas Zībārtes ieteikumi, jo, piekrītu, ka vislielākā Gada balvas nozīme un funkcija ir pievērst visas sabiedrības uzmanību arhitektūrai vismaz šo vienu reizi gadā. No šī viedokļa patiešām būtu vērts balvas procedūru un sistēmu vienkāršot. Tieši arguments par to, ka sabiedrībai priekšā tiek celti dažu mazāk nozīmīgu nomināciju uzvarētāji, ēnā atstājot kādus citus krietni iespaidīgākus darbus, kas palikuši otrie vai trešie citās nominācijās – par to… Lasīt vairāk »
par ko tad nauda jamaksaa par to papira drukasanu vai noformesanu ???????