2008. gada notikumi — I

Uz A4D jautājumiem par 2008. gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā atbild arhitekti: Līga Apine, Viktorija Barinova, Uģis Bratuškins, Zaiga Gaile, Andrejs Ģelzis, Mārtiņš Jaunromāns, Zane Karpova,  Uģis Kaugurs un Aigars Kušķis.

A4D jautājumi:

1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē.
2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
3. Nozīmīgākais,
   interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē. Spilgtākā ar arhitektūru un
   pilsētu saistītā Jūsu pieredze — notikums, ēka, pilsēta, projekts utt.
4. Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai apspriesta A4D 2008. gadā.

Līga Apine

Zaigas Gailes birojs

1. Nekas vēl ievērojamāks prātā nenāk kā nepabeigtu jaunceltņu skeleti, kas tagad nezināmi ilgu laiku spoguļosies blakus esošo, paspēto, megaprojektu stiklotajās fasādēs. Pilsētas pamodušās no attīstības sapņiem.

2. Šis gads liek atmest lietu un parādību vērtēšanu kategorijās labi / slikti. Pavisam citu jēgu, tagad atskatoties, ieguvis Process. Grāmata, izstāde, svinības, runas. Manu draugu, jauno, talantīgo arhitektu panākumi un sumināšana gada sākumā, pret neziņu un klusu ideālu nolikšanu gada beigās. Kāds katram iedzīvotājam zināms, ilgi mocīts iesākums un kāda pabeigšana – Nacionālā bibliotēka un Dienvidu tilts. Pirmais brauciens pāri jaunajam tiltam par spīti baumām un kritikai bija ātrs, gana līdzens un pacilājošs. Patīkami pārsteidz acīmredzamais / neticamais — Spīķeru kvartālu lēnā, bet neatlaidīgā pārtapšana par pilntiesīgu un stilīgu pilsētas daļu!

3. Pavasarī nopirku velosipēdu un kļuvu par regulāru Rīgas velobraucēju ar visiem no tā izrietošajiem priekiem un dusmām. Piemēram, kas gan saskaņojis un pieņēmis ekspluatācijā to svaigi rekonstruēto, «ekskluzīvo» zaļo ēku Klīversalas krastmalā ar 20 cm augstām apmalēm Trijādības ielas trotuāra un iebraucamā ceļa sadurvietā?!

Šogad pilnā mērā varēju baudīt arhitekta lielāko prieku — vērot, kā materializējas vairāku gadu laikā uz papīra sadomātais. Rūmenes muiža drīz būs gatava!

Divi ceļojumi īsu brīdi viens pēc otra — biroja ekskursija uz Spāniju, lai skatītos arhitektūru Barselonā un Expo Saragosā. Garlaicīgas pilsētiņas tuksnesīgā nomalē sabūvēti dažnedažādi skārda «brīnumi», veltīti ūdens liešanai tiešā un pārnestā nozīmē, pievilina tūkstošiem tūristu, bet Barselonā joprojām būvē Gaudi katedrāli. Kur vēl būvē jaunu katedrāli? Drīz pēc tam ceļojums uz Indiju, zemi, kur arhitektūrai mūsu izpratnē, nav vispār nekādas nozīmes. Pilnīga atpūta no labās gaumes, arhitektūras ikonu, kanonu un perfekcionisma važām!

4. A4D komandai — liels paldies par jūsu darbu! Man tiešām portāls palīdz orientēties nozares aktualitātēs.

Viktorija Barinova

VMS

1. Pasaulē — Oslo opera

2. Latvijā:

• Izstāde Process. Kā rodas labā arhitektūra?
• Arhitektūras politika
• Dienvidu tilts

3. Personīgā pieredzē — multifunkcionālais centrs (Koncertzāle) Rēzeknē

Uģis Bratuškins

Dr.arch., asoc. prof., RTU APF dekāns 

1. Pasaule atkal tiecas augšup. 9/11 atmiņā sācis bālēt, un jaunu konstruktīvo risinājumu solītā valdzinājuma priekšā bijušā Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra 526,3 metri līdz antenas smailei vairs nav izaicinājums. Mūsdienu pasaules jumts — Burj Dubai debesskrāpis Dubajā — raudzīsies uz zemi no 807,7 m augstuma. Taču arī tā nav galējā robeža. Ziņu resursi teic, ka turpat, Dubajā, jau uzsākta nākamās rekordbūves celtniecība, un dažādi avoti sauc dažādus skaitļus — 1040 m, 1200 m vai 1400 m, minot torņa Al Burj gaidāmo augstuma atzīmi. Quo vadis?

2. Arī mēs Latvijā cītīgi zīmējam vīzijas, kur redzams, cik daudz un cik augstu savu nākotni būvēsim. Lai gan līdz šim mūsu augstbūves ir tikai atsevišķas vertikalitātes, kas kā vientuļi pirksti šur tur slejas debesīs un pārsvarā liecina par līdz galam nerealizētu koncepciju pieteikuma ambīcijām, pasaules kontekstā mēs visdrīzāk tās varētu ierindot mazstāvu apbūves statusā. Tomēr esam lieli tik, cik mūsu griba, un šogad atzīmējām kādu īpašu jubileju — Latvijas ZA augstceltnes 50. gadskārtu. Reizēm dēvēta par Kolhoznieku namu, kas bijusi ēkas sākotnēji iecerētā, bet neīstenotā funkcija, tā kopš uzcelšanas izmantota Zinātņu akadēmijas vajadzībām. Laika gaitā apzīmējumi «Latvijas Zinātņu akadēmija» un «augstceltne» kļuvuši nedalāmi un, apvienojot jēdzienu «zinātne» kā prāta un «augstceltne» kā spēju virsotni, tieši šis ēkas identitāti precīzi raksturojoši. Jubilejas sarīkojumā tika pieminēta gan pagājušā gadsimta piecdesmito gadu padomju augstbūvju stilistikas ietekme no trīsdesmito gadu arhitektūras tendencēm ASV, gan padomju arhitektūras vēsturē nereti akcentētā mūsu augstceltnes piederība septiņu Maskavas un Varšavas, Kijevas un Prāgas torņu saimei. Mazāk akcentēti ir mūsu augstceltnes izteiktie latviski romantiskie interjeri. Stilizētie tautiskā dekora veidojumi un ornamenti šai laika zīmei piešķir īpašu šarmu. Sveiciens jubilārei!

3. Šogad paralēli darba darbiem nācies līdzdarboties arī dažādās citās, pārsvarā organizatoriskās lietās. Viena, kas tieši ietekmēs kolēģu profesionālo praksi nākotnē, tādēļ šķiet īpaši nozīmīga, ir mēģinājums samierināt valsts un mūsu pašu profesionālās birokrātijas prasības ar radošo personību tiesībām uz brīvu un daudzveidīgu praktisko darbību sertificēšanas jomā. Gada sākumā kļuva skaidrs, ka līdzšinējā arhitektu sertificēšanas kārtība jau ilgāku laiku neatbilst valstī pastāvošiem standartiem, savukārt jauna nebija radīta. Paldies domubiedru komandai, ar kuriem plecu pie pleca karstos strīdos izdevās tādu izveidot. Tagad, kad jaunā kārtība iedarbināta, tā jātestē un jāuzlabo. Tā gan mūsu visu kopīga rūpe. Lai mums visiem veicas!

Zaiga Gaile

Zaigas Gailes birojs

1. Šogad daudz ceļoju un kā izslāpusi meklēju un tvēru pasaules šā brīža arhitektūras valodu. Kur mēs esam un ko mēs gribam pateikt 21.gadsimta sākumā? Vai izsmeltas stikla un tērauda konstrukciju iespējas, vai ir kas jauns? Atradu gan! Nebiju bijusi Spānijā, šogad biju divreiz. Barselona, Madride, Saragosa. Vispirms Hercoga un Merona jaunā izstāžu zāle Madridē, kas tiešām saviļņo un no sirds iepriecina. Arhitektūrai atkal ir apjoma masa un forma, interesants materiālu salikums, tā nav tikai mānīšanās un slēpšanās stikloto plakņu atspīdumos. Noteikti svaigs skats uz mantojuma rekonstrukciju. Un pieņemu. Arhitektu pāris labi darbojas, sekoju no objekta uz objektu. Ļoti patika arī muzejs parkā Sanfrancisko.

Spānijā triju dienu laikā jaukā ķēdītē saslēdzās četri ģēniji: Hadida, Gaudi, Nuvēls un Mīss van der Roe. Pirmajā dienā — jaunais Hadidas tilta paviljons Saragosas Expo, otrajā — Gaudi katedrāle, trešajā — Nuvēla tornis pār Barselonu, Mīsa paviljons. Pārdomas par arhitektūras plastisko valodu, apmeklējot Hadidas tilta paviljonu Saragosā un Gaudi Katedrāli Barselonā: Hadida nevelk uz drosmīgi savīto formu izpildījumu, kas fascinē zīmējumos un objekta fotogrāfijās, toties Gaudi viss plūst uz vijas pārliecinošā akmens plastikā. Gurķa formas Nuvēla tornis perfekti ierakstās Barselonas ainavā, es saprotu viņa dialogu ar Gaudi, pilsētu un mauru arhitektūru. Fantazēju par Hadidas fenomenu. Kāpēc cilvēkus tik ļoti valdzina kaut kas kosmisks un sarežģīts, kas tuvplānā nav baudāms? Nevar saprast, kāpēc ar mūsdienu tehnoloģijām nevar sasniegt plastiskās līnijas nevainojamu kvalitāti. Pēc gadiem šīs arhitektūras ikonas būs noputējušas un apskrāpētas plastmasas grabažas.

Vilšanos sagādāja arī zvaigžņu viesnīca Madridē, kur katrs meistars veidojis savu stāvu, arī Hadida un Nuvēls. Manuprāt, neveiksmīgs, ambiciozs projekts. Garlaicīgā arhitektūras apjomā plastiku grūti iemocīt. Sabēdājos par Džona Pavsona vestibila stāvu — nemājīgs un garlaicīgs, nevar atrast ieeju, jā, bildes melo. Toties Mīsa paviljona apmeklējums Barselonā bija kā atgriešanās mājās. Tik silti un labi. Gribas baudīt un baudīt skaidro līniju un plakņu harmoniju. Nuvēls ar katru jaunu projektu pārsteidz un saviļņo: ļoti labi pilsētā ierakstās Primitīvo mākslu muzejs Parīzē un Sofijas muzeja stiklotā piebūve ar pārsegtu pagalmu Madridē.

Rezumē: pasaules praksē ir veiksmīgi atradumi izteiksmīgām būvēm pilsētu vērturiskajā vidē un asprātīgas idejas mantojuma piebūvju un renovācijas laukā. Šīs veiksmes un atradumi summējas plašu starptautisku konkursu rezultātā. Un vēl es vēroju tādu plašu internacionālu tendenci kā muzeju pārbūves un piebūves, to ievietošanu industriālās celtnēs. Latvija jau ir cieši pietuvojusies šiem uzdevumiem, un man ir pārdomas. Tās stilīgās piebūves ļoti ātri noveco un sāk kaitināt. Piemēram, Prado muzeja piebūve Madridē (Rafaels Moneo) tikko, 2005.gadā, nobeigta jau novecojusies, Barselonas mākslas muzeja «iekšu» rekonstrukcija (arhitektu nepiefiksēju) arī jau ar manierisma bārdu. Tūlīt kaut ko tādu mēs mēģināsim darīt ar mūsu Valsts Mākslas muzeju, un jau vīzijās redzu dažādas formas stikla klučus saliktus parkā aizmugurē. Vai vajag? Varbūt vēl trīsreiz nomērīt un kārtīgi izpētīt iespējas pagrabā un bēniņos. Protams, ka muzeja darbiniekiem vajadzīgas civilizētas darba telpas un noliktavas, bet aizraušanās ar plašiem vestibīliem, šopiem un ēstuvēm uz dārgu un ambiciozu piebūvju rēķina sāk jau aizēnot mērķi, kāpēc uz muzeju esi nācis. Kaut kas no supermarketu kultūras sāk pārmākt sajūtas, apmeklējot mākslas templi. Sirmā kundze kasē, kas ar vienu pirkstiņu lēni un nesteidzīgi izsit čeku un izsniedz biļeti, jau daudz vairāk asociējas ar muzeja tēlu un vērtībām, kuru dēļ esi ieradies baudīt mākslu. Un tieši tā, man liekas, šai brīdī esam pasaules nervā iekšā. Lietas un tendences pārdzīvo periodus, apvēršas, un laika plūdums visu noliek pa vietām.

2. Notikumiem bagāts laiks. Gada sākumā Ievas Zībārtes komanda mūs visus savāca kopā plašā izstādē Process un to pavadošajos notikumos. Tie bija īsti svētki. Ļoti laba grāmata. Un, nu, gada beigās otra piestātne — Arhis iznāciens ar lielisku grāmatu, skiču izstādi, modes skati un muzicēšanu. Malači! Svaigi un jauneklīgi, tādi arī viņu projekti. No gada projektiem pārsteidza un iepriecināja mirdzošā sporta zāle Jūrmalā. Jauna un nedzirdēta komanda. Katru brīvdienu braucu garām, ļoti skaists ir svētku apgaismošanas režīms. Andris Kronbergs turpina pieraktās arhitektūras līniju, diemžēl, neesmu apmeklējusi Britania (cik jauks nosaukums) tipogrāfiju. Liels prieks par jaunās arhitektes Andras Šulcas patstāvīgo un daudzpusīgo darbību un panākumiem projektu skatēs. Gada pēdējais prieks — jaunās biroja kolēģes Agnese Elbretes ar izcilību novērtētais diplomdarbs Rauga fabrikas rekonstrukcijas projekts.

Gada pēdējais sarūgtinājums — Rīgas Priekšpils atjaunošanas konkurss, kurā piedalījās viens dalībnieks, un ar to arī VAS Valsts nekustamie īpašumi noslēgusi līgumu. Uzrakstīju vēstuli Pils atjaunošanas padomei par savām bažām un satraukumu sakarā ar valsts nozīmes objektu Nr.1. Garā sanāksmē tika skaidrots, ka viss ir pilnīgi likumīgi un korekti (Padomes jurista un Valsts būvinspekcijas priekšnieka atzinums). Galvenais arguments — Latvijā ir tikai viens birojs, kas spējīgs veikt pils atjaunošanas projektu. Manuprāt, te tiek jaukta izpēte ar radošo projektēšanu, kuras es negribētu tik viennozīmīgi savienot. Pils nav muzejs, tas ir Prezidenta darba birojs un valsts reprezentācijas telpu grupa. Kā izturēties pret vērtīgo mantojumu un kā tam uzslāņot šodienas modernās sabiedrības funkciju un sajūtu — tas var summēties ļoti dažādos priekšlikumos, kam ideju banka varēja būt plašs valsts mēroga radošs konkurss.

3. Gada nogales galvenais profesionālais uzdevums — izstūrēt biroja darba grupu cauri būvniecības krīzei un noturēties, nevienu cilvēku neatlaist un katru mēnesi samaksāt visiem algas. Ļoti radošs uzdevums un interesanti. Turpinām izklaidēties ar projektu visāda mēroga maketēšanu. Piemēram, Lipkes muzejam Ķīpsalā būvējam izjaucamu scenogrāfu maketu mērogā 1:25, kur mākslinieks Kristaps Ģelzis varēs ievietot ekspozīciju. Ģipša fabrikas dzīvokļiem veidojam dzīvokļu interjeru maketus mērogā 1:20. Rūmenes muižai katrai telpai būvējam leļļu mājas un izkrāsojam ar krāsainiem zīmuļiem. Tiešām interesanta nodarbošanās. Gads pagāja trīs ļoti atšķirīgu būvlaukumu trijstūrī: Kaltene, Rūmene, Ģipša fabrika. Pavasarī aicināsim visus uz Rūmenes muižu.

Andrejs Ģelzis

Brīnīšķīgo projektu birojs

1. No 2008.gada arhitektūras presē redzētā gribētu atzīmēt japāņu arhitekta Junya Ishigami pirmo ēku — universitātes darbnīcu Konagavas pilsētā Japānā. Lai saprastu viņa daiļrades tēmu, nozīmīgs ir viņa 2006.gadā demonstrētais galds no 3 mm biezas un 9,5 m garas tērauda plāksnes mākslas izstādē Bāzelē.

2. Latvijā arhitektūras jomā negribētu izcelt favorītus. Ja ar pilsētbūvniecību varētu saistīt apgaismojumu naktī, tad pirmo vietu piešķirtu dzelzceļa tilta pār Daugavu apgaismojuma projektam. Asprātīgs, konstruktīvs, organisks un pacilājošu noskaņu radošs.

3. Ēkas pabeigšana Gaujas ielā Ādažos. Iespaidi no Barselonas apmeklējuma nupat decembrī. Mīsa van der Roes paviljons. Ieskats Barselonas sabiedriskā transporta un ielu izbūves niansēs. Pārsteigums, redzot, ka zem pilsētas centrālajām ielām izvietotas pazemes autostāvvietas. Atklāsme, ka Rīgā vēl nav sākts domāt par iespējām, ko piedāvā iespējas zem ielām izvietot seklās metro līnijas, pazemes stāvvietas un citus infrastruktūras objektus. Vietējās realitātes apziņa pēc atgriešanās, vērojot kā iespējamajā pazemes transporta trasē Brīvības ielā tiek ierakts ūdensvads.

4. Bietes diskusija.

Mārtiņš Jaunromāns

Jaunromāns un Ābele

1. Kopējā iezīme pagājušajā gadā gan pasaulē, gan visā Latvijā — nebijis daudzums iekonservētu vai vienkārši pamestu iesāktu jaunbūvju. Un šobrīd neviens pat nevar pateikt, cik ilgi mums uz tām vajadzēs skatīties!

2. Rīgas operai arī būs lielā meistara Mario Botas piebūve — labāk vēlāk nekā nekad!

3. Profesionālās dzīves un ģimenes pienākumu regulārais konflikts.

Zane Karpova

FBRK, Čikāga / Rīga

2008.gads arhitektiem gan Latvijā, gan citur pasaulē ir bijis notikumiem bagāts. No pilnīga laika trūkuma un pārstrādāšanās gada sāumā, līdz pat beztermiņa bezalgas atvaļinājumam gada beigās. Latvijā šis «atelpas» brīdis būtu labs laiks padarītā izvērtēšanai, iespēja savest kārtībā ar arhtektūru saistīto likumdošanu, sasāpējušos jautājumus, sākt darbu pie Arhitektūras politikas realizēšanas dzīvē, pārskatīt Arhitektūras kvalitātes likumu un atdzīvināt LAS.

1. Viennozīmīgi lielākais šī gada notikums arī arhitektūrā bija visdārgākās un pompozākās olimpiskās spēles pasaules vēsturē — Olimpiskās spēles Ķīnā, kā arī Venēcijas bianāle. Prieks par igauņu uzdrīkstēšanos.

Vairāki skaisti un iedvesmojoši sabiedriskās ārtelpas labiekārtošanas projekti Spānijā. Sāpīgi ir noskatīties kā Eiropas modernās pilsētas veido skaistu pilsētvidi piesaistot talantīgus arhitektus mūsdienīgiem risinājumiem, bet Latvijā joprojām par prioritāti tiek uzskatīta lētākā piedāvājuma realizēšana. Personīgi patīk Oslo jaunais operas nams un CaixaForum Madridē. Regulāri lasu Eiropas jaunās arhitektūras žūrnālu A10, pēdējos gados daudz jaunu un interesantu projektu, tai skaitā Austrumeiropā, kur ekanomiskā situācija ir līdzīga Latvijai, pasūtītaji un arhitekti nebaidās no mūsdienīgiem risinājumiem, laikam tādēļ žurnālā Latviju gandrīz vai neredz.

2. Runājot ar kolēģiem un sekojot līdz konkursiem, ir sajūta, ka arhitektūra Latvijā nav vajadzīga, konkursos pārsvarā uzvar diezgan garlaicīgi projekti, tapēc arī kopumā arhitekti piedāvā tādu preci kuru pērk un rezultāta izpaliek jaunas un interesantas ēkas?

Ļoti patīk jaunā Igaunijas vēstniecības ēka Rīgā. Interesants, mūsdienīgs risinājums, labi iederas kontekstā, būs vērts aiziet apciemot. Ceru, ka pāris muļķīgās Rīgas domes deputātu piezīmes nebūs par iemeslu šī projekta pārskatīšanai vai apstādināšanai.

Svarīgākie notikumi Latvijā:

• Kā svarīgākais notikums jāmin laikmetīgās arhitektūras izstāde Process. Kā rodas laba arhitektūra? Atliek tikai novēlēt vairāk šādu pasākumu publikas izglītošanai.
• Vienozīmīgi svarīgi Latvijas arhitektūras nākotnei ir Latvijas arhitektu savienības (LAS) kongress. Jāatdzīvina ir LAS, kā organizācija kas aktīvi darbojas un pārstāv arhitektūras intereses valsts līmenī.
• Beidzot ! (izskatās gan tikai kā nepieciešama formāla atskaite Eiropas arhitektu padomei) ir sagatavotas Latvijas arhitektūras politikas pamatnostādnes. Iepazīstoties ar citu Eiropas valstu arhitektūras politikas pamatnostādnēm, nācās secināt, ka tādas valstis kā Nīderlande, Dānija, Somija, šādu dokumentu ir sagatavojušas jau ļoti sen, tas uzrunā ne tikai arhitektus, bet arī attiecīgo valstu vadību, attīstītājus un iedzīvotājus. Dokumenta vadlīniju realizēšana notiek mērķtiecīgi un nopietni, tādēļ arī ir redzami rezultāti -kvalitātīva, interesanta arhitektūra un dzīves telpa.
• mT15 aktivitātes lekciju, semināru, domu apmaiņu organizēšanā. Paldies!
• Nacionālās bibliotēkas būvniecības sākums
• Ar nepacietību gaidu jaunās Ventspils bibliotēkas ēkas pabeigšanu
• Pozitīva lieta šogad bija INTA kongress. Apbēdināja Latvijas ierēdņu un arhitektu inertums un nevēlēšanās klausīties, skatīties, mācīties par pilsētu attīstību
• Valsts attīstības stratēģija — bez arhitektūras, kas vēlreiz apliecina pašreizējās LAS nespēju funkcionēt, kas rezultātā atkal noved pie arhitektūras atstāšanas novārtā valsts līmenī, ja neskaita pāris lielprojektu plānoto realizāciju Rīgā.

3. Nozīmīgākais manā profesionālajā dzīvē ir biroja FBRK dibināšana Rīgā, interesanti projekti Latvijā un citviet pasaulē, kā arī pārvākšanās uz dzīvi Latvijā nākamā gada janvārī.

Interesanta šogad bija personīgā saskare ar LAS Ikšķiles kultūras centra projekta sakarā, atklāsmes par šīs organizācijas un tās valdes locekļu inertumu un bezatbildību par savu rīcību, vai precīzāk — pilnīgu bezdarbību. Pārsteidza tas, cik nekompetenti un bezatbildīgi LAS valdes locekļi sagatavo recenzijas par savu kolēģu darbu. Pārsteidza tas, ka Latvijā arhitekti presē atļaujas izplatīt melus par kolēģu projektu risinājumiem, un LAS paliek inerta šo jautājumu izskatīšanā. Iespējams, ka pārsteigumi ir tikai tādēļ, ka pēdējos gadus nestrādāju Latvijā un ir pierasts pie savādākas profesionālās saskarsmes, kur kolēģi izrāda savstarpēju cieņu un kopumā ir stipri augstāks profesionālais un atbildības līmenis, jautājumi tiek izskatīti objektīvi, nevis kurš kuram draugs un paziņa? Kā arī pēdējais un visinteresantākais notikums ir Ikšķiles brīvdabas estrādes iekļaušana Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes vēsturiska notikuma vieta, fakts interesants ar to, ka, lai objektu ātri iekļautu attiecīgajos sarakstos vajag tikai pakonsultēties ar «draugiem», nevis izpildīt likumdošanā noteikto kārtību — uzklausīt pašvaldības viedokli, veikt sabiedrisko aptauju, veikt objekta profesionālu apsekošanu kā arī detalizētu informācijas apkopošanu par estrādē notikušajiem vēsturiskajiem pasākumiem!

4. Interesantākie raksti A4D — Indras apskati, Arta «kritikas», jautājumi par arhitektūras nākotni un pilsētu attīstību Latvijā. Vairāk būtu jādiskutē par LAS nākotni, Arhitektūras politikas pamatnostādņu realizāciju un arhitektūras nākotni Latvijā kopumā.

Novēlu Latvijas arhitektiem, īpaši jaunajiem, vairāk iesaistīties starptautiskajā apritē, gūt zināšanas un pieredzi. Aktīvi darboties un nebaidīties atklāti izteikt savu viedokli, gan pozitīvo, gan negatīvo par projektiem un arhitektūras norisēm Latvijā.

Uģis Kaugurs

Pilsētplānotājs

1. Droši vien jau Olimps Pekinā «sit» visu. Visādā ziņā UIA Turīnas kongress par gada notikumu nekļuva un, šķiet, arī Venēcija ne. Pilsētās pārmaiņas nenotiek viena gada laikā, ja vien ne kādas kataklizmas. 50% pilsētnieku slieksnim pārkāpām jau pērn. Šogad — nekādu tādu ekscesu. Vismaz ne no mūsu pagalma saskatāmu. Personīgi man interesantākas par megaattīstības tendencēm šķiet pretējās — sarūkošo pilsētu attīstības modeļu iespējas. Šogad saskatīju dažus mēģinājumus praksē risināt to, par ko jau ilgāku laiku ne visai veiksmīgi teorētiski spriedelē sarūkošo pilsētu fenomena pētnieki. Varbūt, ekonomikas kontekstā, arī Rīgai būtu derīgi vēlreiz paskatīties uz kreiso, labo un citas orientācijas krastu un centru supermodeļiem? Ja pat Kopenhāgenā-Malmē nekā vairāk par vienu Kalatravu nesanāk, varbūt arī mums vērts pārdomāt, kā to daudzumu sviestiņa, kas nu mums sanāks, pa visu maizīti, ne tik vien dažās puķēs sapickāt?

2. Gan jau ka šis tas būtu ievērojams vai vēl ievērojamāks, ja ne tā prognozējami negaidītā krīze. Sāpīgs, bet mūsu neatkarīgās prakses laikā pirmais atgādinājums par nozares cikliskajām likumsakarībām. Naudiņa nāks grūtāk, bet būs mazliet laika pārdomāt stulbu, nevienam patiesībā nevajadzīgu un pat neiespējamu karuseļprojektu shēmas un mūsu profesionālās līdzdalības pakāpi tajās.

Tad — tā labās uzvedības arhitektūrā pamācību komplekss, protams.

Un ARHIS — 20. Ne tāpēc, ka laikam vecākie un visnotaļ spēcīgi. Tāpēc, ka gana dulli. Tā vietā, lai savā dzimmenē pieņemtu snobiski skaudīgus apsveikumus, nu jau kanonizētais Metrs kopā ar mācekļiem nebaidījās rāpties uz skatuves un sirsnīgi, lai arī šķībi, rādīt, kas sanāk, ja arhitektūru atkausē.

3. Atklāju Kristiāniju. Sev. Saprotu, ka par vēlu, tas taču noriets, diez vai tā spēs pretoties unificētās kārtības ceļa rullim utt. Un tomēr! Fenomenāla vietas, telpas, piederības sajūta, kādu «legālās» pilsētas sen pazaudējušas… Šauri personiskajā pieredzē nozīmīgākais — šogad iznāca pastrādāt ar studentiem. Tas liek pārdomāt, sakārtot, pārvērtēt, salabot domu driskas.

Aigars Kušķis

Arhitekts, teritoriālplānotājs, Jaunrīgas attīstības uzņēmums, Biedrības Latvijas teritoriālplānotāju asociācija priekšsēdētājs.

Mana profesionālā darbība kopš deviņdesmito gadu vidus pamatā saistīta ar pilsētu plānojumiem, detālplānojumiem un citiem teritoriālplānošanas darbiem, kā arī tēmas administrēšanu pašvaldībās. Arhitektūras procesus vēroju kā attiecīgi izglītots procesu sapratējs un ieinteresētais.

1. Nevaru pretendēt uz pasaules notikumu pārzināšanu un noteikti ir brīnišķīgas projektu realizācijas, ko būs atzīmējuši kolēģi, kas bijuši un redzējuši. Atstāstīt no lasītā diez vai ir prātīgi. Pašam šogad ārpus tēvzemes izdevies pabūt Tallinā, Viļņā, Portu un Santjago de Kompostelā, Amsterdamā, divreiz Londonā un iepriekšējā decembrī arī Kopenhāgenā. Katrā vietā diezgan īsu brīdi, bet kaut kas jau tiek pamanīts un sajusts. Iespaidi par to 3.punktā.

Ja jāteic par vispārējām lietām, tad svarīgākā, kas tiešām atstās būtisku iespaidu uz mūsu profesijas izpausmēm, šķiet globālā ekonomiskā ķeza. Piederu pie tiem, kas šajā apstāklī saskata vairāk pozitīvā. Visiem būs laiks apdomāties, izvērtēt, izsvērt un praktiskie risinājumi, jādomā, būs planētas vides iespējām atbilstošāki, katras zemes un pilsētas savdabību stiprinoši un vietējiem iedzīvotājiem un lietotājiem saprotamāki un pieņemamāki (šajā sakarībā atceros mana pavadoņa Portu pilsētā naidīgumu pret godājamā Kolhāsa firmas «citplanētiešu kuģi» Casa de Musica vēsturiskajā pilsētā). Ar interesi varēsim vērot, ko censoņi darīs un kā tiks galā ar monstrozajām iesāktās būvniecības platformām tikko kā vēl «emerging» un «booming markets» zemēs. Man vienmēr likusies svarīga dilemma par vietas «normālu» attīstību, ko pamatā, kaut lēnītēm, virza vietējie un izmisīgajām gaisā virmojošajām bailēm, «kas notiks ar mums?» (piemēram, Rīgu), ja globālie investori nepamanīs mūs un iedēstīs savu naudu kādā kaimiņu valsts metropolē. Varbūt tie ir vienkārši globāli «siseņu bari»?

2. Latvijā:

1. Realizētais projekts Process. Kā rodas laba arhitektūra? Komentāri jau sniegti un balvas pasniegtas. Paldies visai iniciatīvas grupai! Jaukākais, manuprāt, bija biroju radošo laboratoriju ikdienas prezentācijas un idejiskie manifesti. Svarīgi bija pavērt durvis uz šīm laboratorijām, lai arhitektūras lietotājiem palīdzētu saprast šo procesu, tā saknes un rezultātus.
2. Ir sākusi veidoties jauna valsts telpiskās plānošanas sistēmas koncepcija (apspriešanā ir tās projekts), kas, cita starpā, iecerēta arī, lai revidētu un sakārtotu teritoriju plānošanas nozares normatīvos pamatus. Dzirdēju, ka iesākta jauna būvniecības likuma izstrāde. «Vecais» vairs netiek laikmetam līdzi. Sekosim un piedalīsimies jaunā veidošanā.
3. Starptautiskais kongress INTA, kas oktobra beigās norisinājās Rīgā. Vairāk nekā 30 dalībvalstu un daudzu interesantu speciālistu klātbūtne, kas kaut cik sakustināja arī pašmāju procesus. Vērtīgas atziņas varēja gūt aptuveni pusē prezentāciju un diskusiju. Par to jau iepriekš rakstīju A4D.
4. Dienvidu tilta komplekss Rīgā. Kaut nu nonāktu arī līdz 2. un 3. kārtas finālam, tad sākotnējais ieguldījums būs attaisnojams

3. Sajūtu kokteilis.

Tallinas centra attīstībā, izskatās valda haoss un nesaprotamas aktivitātes. Nupat viņi sapratuši, ka vajadzētu arī kaut ko paplānot, piemēram, augstceltņu kompozīciju. Ir daži labi, bet lokāli kvartālu mēroga izbūves piemēri vecpilsētas tuvumā.

Viļņai ir paveicies ar jaunā darījumu centra diezgan pilnīgu izbūvi (pirms ekonomiskās ķezas) otrā upes pusē, pretim vecpilsētai. Netraucē, kaut tuvu blakus, būtiski papildina viens otru. Ekspresīvs rajons.

Portu biju ģimenes ceļojumā. Ainaviski iespaidīga pilsēta ar Douro upes ieteku okeānā un vairākiem gracioziem metāla un smalka dzelzsbetona tiltiem, kas savieno ielejas krastus. Brīnišķīgs, nesen būvēts tramvaja — metro krustojums — te virszemē, te pazemē, ja šķērso centru vai vērtīgāku pilsētas rajonu. Rīgā tāds ļoti noderētu. Krastmalas, senas portvīna transporta lavas un high-tech stila un līmeņa kafejnīcu moduļi zālienā upes krastā, makšķernieku paradīze, jaunais un vecais blakus. Viss mierīgi notiek.

Santjago de Kompostelā, kā Galīsijas provinces centrā, jaunā un lakoniskā publiskā bibliotēka atturīgi stāv cieši blakus klosteriem un vecpilsētai, kura grandiozajā katedrālē glabā sv.Jēkaba pīšļus. Visur mana Camino de Sant Jago svētceļojuma turpat vai 1000 km gājiena apskaidrotās piligrimu sejas. Man smeldz tā ļoti, ļoti saīsinātajā variantā uzberztās tulznas. Ieskatāmies sudrablietu veikaliņos, nopērkam dažādus eksotisku radījumu konservus ciemkukulim un laimīgi noguruši baudām jūras gardumus un smaržīgu aukstu vīnu baltā akmens ēku ieskauti. Vai kaut kur ir būvniecības problēmas?

Amsterdama, augusta sākums. Blakus Valsts muzejam, drusku agrāk izbūvētajam atklātajam parkam un van Goga muzejam norobežots būvlaukums — reklāma vēstī par jauna modernās mākslas muzeja būvi. Rietumos no Centrālstacijas pamazām noslēdzas Westerdocks ostas masīvā reģenerācija ar jancīgām mājām (bet tām ir skaisti 3—4 metrīgi balkoni virs kanāla ūdens un pazemes auto stāvvietas kaut kur zem ūdens līmeņa un publiskas terases virs upes ziemeļu pusē), turpat blakus saulē gozējas dzīvojamo laivu un baržu flotile ar pieķēdētiem velosipēdiem pie mazajiem vārtiņiem un sirsnīgām puķu podu dobēm uz pašām laivām vai pat uz blakus peldošiem speciāliem plostiņiem tieši šim nolūkam. Pa labi no stacijas — jaunajā Osterdocks kvartālā tikko atvērta jaunā pilsētas bibliotēka. Tauta un interesenti mutuļo tās ~8 stāvu ķermenī, kas ietver lasītavas, interneta zonas, mediju bibliotēkas, kino un mūzikas arhīvus u.tml. Laika nav daudz. Pēc garā gājiena pa pilsētu bibliotēkas daudzveidīgajā ēstuvē baudām grillēto izvēlētā produktu maisījuma pasniegumu virtuoza austrumnieku puiša izpildījumā.

Londonā kārtējo reizi sajūsmina milzīgo vēsturisko parku miers un plašums, bet arī aktuālās arhitektūras un vēsturiskās pilsētvides aktīvais dialogs Sitijas apkaimē, kur ik pa brīdim uzslejas kāds diskutabls, bet individualitātes iedvesmots tornītis. Viņi turpina un diskutē, un turpina. Paskatieties no Temzas labā krasta un London Eye — tas darbojas, pozitīvi un ierosinoši. Tas ir pulss. Pasēžam Labā krasta promenādē ar speciālo Shakespeare’s Globe Ale, kas garšo pēc koriandra un paspriežam, kā tad te īsti izskatīsies Jaunā Teita galerijas piebūve, pamērām ar soļiem publisko krastmalu ~20m (un strādā!).

Kopenhāgenā iespaidīgs ir jaunais mediju centrs ar TV, radio un interneta kopīgajām studijām, kur ziņas top visiem medijiem vienlaicīgi un integrēti, un tiek lasītas/rādītas no publiska ātrija (to var novērot no vairākstāvu galerijām), bet katrs tās nogādā līdz savai auditorijai. Tad vēl tobrīd būvniecības stadijā bija jaunā modernā Žana Nuvēla koncertzāles bloks, kas noslēgs mediju pilsētu. Nu jau tā būs gatava.

Manā mīļajā Latvijā tas viss ir nemanāmāk, bet veidojas, briest. Top. Būs! Mēs visi taču to vēlamies un domājam, kā to izveidot!