A4D arvien svarīgs ir viedoklis, ko pauž cilvēki, kas, nebūdami arhitekti un darbodamies citās nozarēs, interesējas par arhitektūru un pilsētu attīstību. Savas domas atklāj Kristīne Budže, Māris Grosbahs, Ilvars Metnieks un Guntars Ruskuls.
A4D jautājumi:
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē.
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
- Nozīmīgākais,
interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē. Spilgtākā ar arhitektūru un
pilsētu saistītā Jūsu pieredze — notikums, ēka, pilsēta, projekts utt. - Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai apspriesta A4D 2008. gadā.
Kristīne Budže
Žurnāls Pastaiga
1. Apjausma, ka viss notiek un vēl kādu laiku arī notiks Arābu Emirātos, Ķīnā un tamlīdzīgās vietās, nevis Eiropā vai ASV. Protams, jau labu laiku arhitektūras un būvniecības smagsvars uzkrītoši nosvēries uz šo pasaules vietu pusi, bet līdz šim gadam (Olimpiskajām spēlēm Ķīnā un globālajai finanšu krīzei) saglabājās sajūta, ka «viņi» cenšas panākt «mūs». Nu nākas samierināties ar domu, ka tagad «mums» jācenšas noķert «viņus» un ka, visticamāk, tas varētu neizdoties.
2. Process (izstāde, grāmata un viss ar to saistītais pasākumu komplekss) — pierādījums arhitektiem pašiem un pārējiem, ka Latvijā iespējams par arhitektūru «runāt» laikmetīgā valodā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšana – beidzot…
3. Frenka Gērija vasaras paviljons galerijai Serpentine Londonā — par spīti tam, ka pašlaik lamāt Gēriju un smieties par viņa ēkām ir teju labais tonis, ka no attāluma paviljons patiešām izskatās pēc celtnes, kurā tikko noticis sprādziens, un nu atlicis vien haotisks balķu krāvums, — pārsteidzoši jāatzīst, ka atrašanās tajā ir ļoti patīkama, ērta un harmonisku gaisotni radoša.
4. Pamatoti un argumentēti viedokļi A4D parādās arvien vairāk un biežāk, kā arī operatīva ziņošana par aktuālo.
Māris Grosbahs
1. Viennozīmīgi šobrīd tā ir ekonomiskā krīze, kas maina un mainīs ierasto kārtību gan pasaulē, gan arī tepat Latvijā. Krīzē, manuprāt, ir arī daudz pozitīvā. Norims steiga, pazudīs nepārdomāti, neizauklēti projekti.
2. Latvijas dalība Venēcijas arhitektūras bienālē. Prieks, ka par spīti birokrātiskajiem kavēšanām un neskaidrībām, Ērika Božes un Reiņa Liepiņa projekts Dust Room parādīja ka arī Latvijā ļaudis spēj radoši strādāt atzīstamā līmenī. Nākamajās reizēs gan būtu jādomā kā konkursu Latvijā padarīt savlaicīgāku un raitāku lai mūsu dalība izskanētu vēl pārliecinošāk.
3. Sadarbībā ar arhitektiem piedalījos pāris sacensībās Latvijā, tai skaitā Endzelīnam un Mīlenbaham veltītā pieminekļa konkursā. Pārsteidza tā novecojošais nolikums. Pēc šādiem nolikumiem vadoties nav iespējams radīt ko tādu, ko tik ļoti vēlamies — mūsdienīgas pilsētzīmes. Piemēram, nolikumā rakstīts: «Pieminekli vēlams veidot no tradicionāli izturīga un Rīgas pilsētvidei raksturīgā materiāla, piemēram, granīta vai bronzas lējuma», kas gandrīz pilnībā izslēdz to plānot no modernākiem materiāliem, idejām. Un diemžēl, šādi nolikumi ir pārsvarā šeit. Varbūt nolikumu veidotājiem der kaut vai Googlē paskatīties, kā nolikumus veido citur?
Pozitīvais šogad — pārliecinošais gaismas festivāla Staro Rīga pieteikums. Par tā mākslinieciskajām kvalitātēm varētu diskutēt, taču kā Latvijas iedzīvotāju vienojošs, «sildošs» svētku tumšajā laikā tas trāpīja desmitniekā. Ceru ka iecere turpinājumam sekos, un arī pie pie mazāka budžeta iespējams ko veikt. Nākamgad vairs nebūtu vajadzības pēc milzīgajiem izdevumiem festivāla reklamēšanai. Starp citu, Ženēvas gaismas festivālā piedalās daudz arhitektu biroji.
4. Pārdomas, un ko tur liegties — smaidu, izraisīja tēma: ir vai nav arhitektūra māksla. Viss jau ir it kā vienkārši — kā visur citur, arī šeit valda vēsturnieki. Un par arhitektūru es mācījos Mākslas vēsturē gan Latvijā, gan ASV.
Ilvars Metnieks
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) prezidents
Galvenās šā gada norises pilsētvidē un arhitektūrā Latvijā:
- pabeigta un nodota Dienvidu tilta būvniecības pirmā kārta, kas ir pirmais pēc neatkarības atgūšanas uzceltais Daugavas tilts
- uzsākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība — kas ir nozīmīgākā un apjomīgākā valsts iniciatīva 21.gadsimta Latvijā
- Starptautiskā lidosta Rīga nākusi klajā ar Latvijas tautsaimniecības attīstībai vitāli svarīgu iniciatīvu — kļūt par otro lielāko Baltijas reģionā, tādejādi izvirzot to par nākamo gadu stratēģiski nozīmīgāko Latvijas galvaspilsētas triecienceltni, stiprinot Latvijas būvniecības nozares progresīvu attīstību nākotnē.
2009
Lielākais izaicinājums nākamgad būs prasmīgi apgūt Eiropas palīdzības naudu. Sabalansēta nodokļu politika un investīcijas projekti, kas sniegtu sabiedrībai vislielāko labumu — būs svarīgākais nākamā gada jautājums. Pareizi veicot ekonomikas stabilizācijas plāna pasākumus, uzņēmēji varētu neatmest ar roku jauniem projektiem, kas šobrīd ir Latvijas ekonomikas izdzīvošanas garants.
Svarīgākais 2009 gadā ir nepazaudēt ilgtermiņa attīstības fokusu un censties saglabāt tās fundamentālās nozares, kas nodrošina valsts attīstību nākotnē, t.sk. infrastruktūra, pilsētbūvniecība un profesionāla nekustāmo īpašumu attīstība.
Diemžēl šobrīd jauno mājokļu pieejamību sabiedrībai kavē ne tikai problēmas pasaules finanšu sektorā, bet arī gausā Latvijas mājokļu politika, kas šo jautājumu joprojām nesaista ar valsts ilgtermiņa attīstību un pavalstnieku primārās nepieciešamības nodrošināšanu pēc piemērotas dzīvesvietas:
- privātais sektors no pašreizējās krīzes iespaidojas visvairāk un tam ir nepieciešama valsts palīdzība mājsaimniecību bilanču līdzsvara saglabāšanā
- nepieciešama mājsaimniecību izdevumu samazināšana nekustamā īpašuma iegādē — atbalsts mājokļa iegādei jaunajai paaudzei, atvieglojot tai hipotekārā kredīta saņemšanas slogu
- nepieciešama organizēta sabiedrības iesaistīšanās pilsētai svarīgu infrastruktūras mezglu un objektu plānošanā — sekmīga Rīgas apkaimju kustības attīstība
- nekustāmā īpašuma tirgus sektoram ir svarīgs valsts atbalsts, kas realizējams kopīgi ar pašvaldību un nozares NVO līdzdalību — tālredzīgi izvērtējot un sabalansējot sabiedrībai, uzņēmējdarbībai un tālākās Latvijas attīstībai nepieciešamos resursu avotus:
- nepieciešas attīstīt PPP projektus visās iespējamās jomās
- nekustāmā īpašuma nozarē ir jāveido caurspīdīgāki spēles noteikumi, kas dotu lielāku motivāciju uzņēmējiem iesaistīties attīstības procesos. Ir jāoptimizē NI projektu saskaņošanas noteikumi un nosacījumi — atvieglojot ražošanas, loģistikas un pakalpojumu sniegšanas objektu projektēšanu un būvniecību. Valsts un pašvaldību uzņēmumus ir jāietekmē sadarboties projektu saskaņošanā, infrastruktūras nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā
- nepieciešami nodokļu atvieglojumi vai pašvaldības (valsts) līdzdalība privātīpašumā esošu vēsturisko īpašumu restaurācijā/renovācijā
- ir jāveicina kvalitatīvas reformas profesionālajā izglītībā nozares disciplīnās
Guntars Ruskuls
Mag. Geogr., RDPAD Ekonomikas Pārvaldes vadītāja vietnieks
1. Grūti spriest tā kā neesmu arhitekts. Esmu pamanījis, ka arvien biežāk piemin Dubaijas vārdu. Atvērta dārgākā viesnīca pasaulē, tiek būvēts augstākais debesskrāpis, uzbērta kārtējā mākslīga sala. Vārdu sakot Dubaija ir piemērs, kā globālie procesi un izaicinājumi piezemējoties vienā ģeogrāfiskā vietā (kurā ir nauda) totāli var transformēties, kropļojot vietas identitāti un apšaubot attīstības projektu jēgu un pēctecību. N-tie debesskrāpji, kas bieži vien nemaz nav oriģināli, bet replikas no citur esošām celtnēm, viens par otru finansiāli ietilpīgāki un manuprāt bezjēdzīgāki projekti, pataisa Dubaiju nevis par nākotnes sabiedrības «Saules pilsētu», bet vietu, kur var aizbraukt un paskatīties uz to visu, kā nevajag darīt.
2. Pilnīgi noteikti Dienvidu tilts. Var diskutēt par visu to jezgu, kas tika sacelta par un ap Dienvidu tilta celtniecību, tomēr tas ir ievērojamākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā. Skatoties uz šodienas krīzes situāciju, cerams, ka tas tomēr nebūs vienīgais arī turpmākos 25 gadus.
Nozīmīgi, ka šogad Rīgā notika INTA konference.
3. Es vadu Rīgas apkaimju projektu Rīgas domē. Domāju darbs ir veiksmīgi uzsākts, turklāt ir interese kā no iedzīvotāju, tā speciālistu puses.
4. Nebūšu oriģināls, bet šī.
