Izstāde Zilās Rīgas zaļie ķīļi

24. maijā plkst. 18.00 Arhitektūras muzejā tiks atklāta
izstāžu cikla Rīga, kuras nav. Kartes un
plāni
otrā izstāde Zilās Rīgas zaļie
ķīļi
. Muzeju nakts apmeklētājiem būs iespēja skatīt izstādi vēl pirms tās
oficiālās atklāšanas!

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis
20. gs. Rīgas plānojuma projektu. Izstāžu cikls Rīga, kuras nav. Kartes un plāni iepazīstina ar tiem. Pirmā izstāde
Rīga. Pamatplāns (2015) eksponēja
galvaspilsētu ambiciozos plānus pēc Pirmā pasaules kara, otro izstādi Zilās Rīgas zaļie ķīļi veido plāni, kas
radīti, lai nodrošinātu pilsētniekiem veselīgu vidi.

Rīga var pretendēt uz «zilās» pilsētas statusu, jo tā ir
izaugusi Daugavas krastos pie Rīgas jūras līča un to ieskauj ezeri. Zaļās
teritorijas attīstības plānos iezīmēja plānotāji, tās akceptēja politiķi, bet
realizēja Rīgas pilsētas dārznieks. Ievērojamākais no viņiem bija Georgs
Kufalts (1853—1938), kurš radīja parkus, kas šodien ir Rīgas kā Pasaules
kultūras mantojuma vietas lepnums. 30. gadu otrās puses vērienīgākais projekts
bija Uzvaras laukums, kura grandiozā iecere izmēros tuvojās Valsts sporta
laukumam Berlīnes 1936. gada Olimpiskajās spēlēs — laukuma teritorija tika
plānota vairāk nekā 120 ha platībā. Bet pēckara Rīgas ģenerālo plānu arhitekts
Gunārs Melbergs piedāvāja radīt «zaļos ķīļus», lai pilsētas centru apgādātu ar
svaigu gaisu.

Pilsētas attīstībā sacenšas dažādi spēki, jo akvatoriju un
zaļās teritorijas var izmantot ne tikai atpūtai, bet arī apbūvei. Pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas Andra Rozes vadībā tika radīts Rīgas attīstības plāns,
kura radikālās idejas paredzēja atjaunot pilsētas zili zaļo tīklojumu,
neraugoties uz zemju privāto piederību.

Izstāde būs atvērta līdz 19. augustam.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000