27.februārī aprit gads, kopš savu amatu ieņem Rīgas pilsētas arhitekts un izveidota pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
Laikā, kad Rīgas būvniecībā notiek dinamiski procesi un par kvalitatīvas arhitektūras nepieciešamību sākusi diskutēt sabiedrība, pēc piecu gadu pārtraukuma, 2006.gada februārī, tiek atjaunots Rīgas pilsētas arhitekta amats un izveidota pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs (RPAB). Tās pamatuzdevums ir nodrošināt iespējami augstas Rīgas pilsētvides un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitāti. RPAB pozīcija ir — neatkarīgs profesionāls viedoklis arhitektūras un pilsētvides jautājumos.
Ir jauna — 21.gadsimta sākums, Rīga atkal strauji būvējas un Latvijā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Rīga ir tipiska Eiropas galvaspilsēta, tās attīstību nosaka labklājības pieaugums un pilsētas ambīcija ir veidot Rīgu par konkurētspējīgu dominanti Eiropā.
Lai šo mērķi īstenotu, RPAB izmanto pastāvošos instrumentus arhitektūras kvalitātes nodrošināšanā. Birojā līdztekus pilsētas arhitektam strādā 4 cilvēki, kas nodarbojas ar konkrētu projektu attīstību (konkursi, plenēri, semināri, izstādes, konferences).
Uz jaunā Rīgas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra (RVC) plāna bāzes top pilsētas telpiskās kompozīcijas mets. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs apspriesti Rīgas telpiskās kompozīcijas pamatprincipi; Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izveide; notikušas konsultācijas ar Remu Kolhāsu par teritorijas attīstību ziemeļos no Andrejostas un kopējo Rīgas telpisko kompozīciju.
Šobrīd:
- notiek darbs pie Brīvības ielas — Uzvaras bulvāra funkcionālās attīstības un telpiskās kompozīcijas koncepcijas
- top konceptuāla telpiskās attīstības vīzija Rātslaukumam un Strēlnieku laukumam sakarā ar Komunistiskā terora upuru piemiņas vietas iespējamo izveidi pie Latvijas Okupācijas muzeja. Juridiskais rezultāts būs šīs teritorijas detālplānojums
Lai Rīgas pilsētas arhitekta lēmumi, ieteikumi un viedokļi nebūtu tikai vienas personas uzskati, viņa vadībā strādā Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija (7 cilvēku sastāvā), kas lemj par pilsētai svarīgākajiem pilsētbūvnieciskajiem un apjomu arhitektūras risinājumiem. Kolēģijā tiek skatīti RVC un tā buferzonā atrodošies objekti, ēkas un to grupas, kas veido pilsētas telpiskos akcentus. Tas ir divu institūciju — Būvvaldes un RPAB koleģiāls darbs pilsētvides kvalitātes labā. Šīs kolēģijas lēmumiem ir saistoši Rīgas pilsētas Būvvaldei. Svarīgu projektu apspriešanā kolēģijas darbā piedalās Rīgas domes vadība — Rīgas mērs un viņa vietnieki, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs un Pilsētas attīstības departamenta direktors. Kolēģijas sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī un tās darbā tiek pieaicināti valsts vadošie speciālisti. 2006.gadā notikušas 11 kolēģijas sēdes, tajās izskatīti 25 būvprojektu priekšlikumi.
RPAB iestājas par profesionālu un regulāru sadarbību Baltijas valstu galvaspilsētu ietvaros, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu lielo pilsētu starpā. 2006.gada decembrī Rīgā uz pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanos ieradās Tallinas un Viļņas pilsētu galvenie arhitekti, Arhitektu savienību līderi un pilsētplānotāji. Tikšanās mērķis bija RPAB un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotā Baltijas valstu arhitektu konference par administratīvā centra izveidi Torņkalnā. Nolūkā sekmēt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā un padziļināt savstarpējo informētības līmeni pilsētplānošanā, nolemts regulāri rīkot Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanās.
- RPAB aicinājis veicināt viedokļu apmaiņu un plašas sabiedrības iesaisti arhitektūras problemātikā. Pēc aģentūras iniciatīvas — Rīgas profesionālo sabiedrību ar lekcijām ir uzrunājuši pasaulslavenie arhitekti Mario Bota un Rems Kolhāss
- 2006.gada oktobrī RPAB ierosināja Arhitektūras Dienas rīkošanas tradīciju
- 2006.gada novembrī izdota grāmata Riga—a future cosmopolis of modern architecture
- 2006.gada decembrī, izdodot prof. Sigurda Gravas pilsētvides terminu vārdnīcu English—Latvian dictionary of urban environment, likts solis, lai pilnveidotu pilsētplānošanas izglītību
- 2006.gada beigās, dokumentējot laiku un kontekstu pilsētas arhitektūrā, tapušas īsfilmas Rīgas jaunā arhitektūra un Rīgas koka arhitektūra
«Laba arhitektūra un sakārtota pilsētvide ir vislabākā reklāma pilsētai. Redzu Rīgu kā dinamisku, investīcijām atvērtu, ekonomiski liberālu un arhitektoniski mūsdienīgu metropoli. Tādu, kas attīstās pēc pārdomātas un sabiedrībā akceptētas plānojuma un telpiskās shēmas,» Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktors.
