Uz A4D jautājumiem par 2006.gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētbūvniecībā atbild arhitekti Uģis Bratuškins, Maija Ezergaile, Ināra Kārkliņa, Jānis Lejnieks, Juris Poga, Visvaldis Sarma un Diāna Zalāne.
A4D jautājumi:
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā pasaulē.
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā Latvijā.
- Nozīmīgākais, interesantākais notikums Jūsu profesionālajā dzīvē.
- Ja lasāt A4D, Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta / apspriesta.
Uģis Bratuškins
Sestais stils
1. Nebūšu īpaši oriģināls teikdams, ka vismaz Eiropas kontekstā tā bija Venēcijas biennāle. Tās ietekmi šogad īpaši izjutām arī Latvijā, pateicoties gan plašajai informācijai medijos, gan kolēģu personīgajai klātbūtnei, gan intrigai ap aizripināto Latvijas ekspozīcijas aksesuāru. Bija interesanti.
2. Latvija aktīvi ieiet pasaulē, un nu jau ir tā, ka Latvija no pasaules nav šķirama tāpat kā pasaule no Latvijas. Par to liecina arvien plašākais starptautisko plenēru klāsts, kuru daudzveidībai teju kļūst grūti izsekot līdzi; par to liecina arī pasaulē pazīstamu vārdu īpašnieku jau ierastā klātbūtne. Uz Latvijas aktīvu iziešanu pasaulē gan vēl jāgaida, taču tas tikai laika jautājums. Aizsākumi jau parādās, kaut vai vērojot mūsu jaunākās paaudzes kolēģu aktivitātes ārvalstīs. Tomēr aiz ievērojamiem notikumiem nereti stāv cilvēki, kuri paši paliek ēnā, lai gan pateicoties tieši viņu enerģijai un neatlaidībai notikumi vispār notiek. Šai sakarā domājot par aizvadītā gada aktivitātēm, savu komplimentu vēlos izteikt Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā darbiniekiem un īpaši vēstniecei Annei Botī (Anne Bauty). Pateicoties viņiem bija iespējama koleģiālo kontaktu veicināšana starp Latviju un Šveici, Mendrīzio (Mendrisio) universitātes delegācijas un Mario Botas vizītes kontekstā. Paldies!
3. Gads bijis gana dinamisks un bagāts. Gan daži kārtējie darbi, gan daži konkursi, gan daži tuvāki un tālāki braucieni. Zināmu nemieru, protams, sagādāja promocijas darba galīgās redakcijas slīpēšana un aizstāvēšana. Paldies zinātniskajam vadītājam profesoram Ivaram Strautmanim un kolēģiem par atbalstu! Tomēr vissaviļņojošākie brīži šajā gadā man saistās ar atzinību, ko esmu izjutis no topošajiem kolēģiem universitātē un pavisam, pavisam svaigām atmiņām, kuras faktiski par atmiņām vēl nemaz nosaukt nav pieklājīgi — tas ir mūsu pašu, pašu jaunāko, nu jau diplomēto arhitektu profesionālais pieteikums, apliecinot sevi diplomprojektu aizstāvēšanas maratonā. Klātbūtne jaunas personības izaugsmē ir vislielākais izaicinājums un vislielākais gandarījums. Lai visiem veicas!
4. Analītiski un teorētiski raksti datora formātā kaut kā nelasās… Portāla interaktīvā vide man šķiet piemērota diskusijām, arī vienai otrai provokācijai. Šai kontekstā uzmundrinošs un rosinošs šķita nesen uzdotais jautājums par arhitektūras labumu. Kolēģu atsaucība un komentāru dažādība vedināja domāt, ka šis jautājums nodarbina ne tikai portāla redakciju vien. Tātad intriga tur noteikti ir. Daži gan domā, ka labumu principā nevar izmērīt, bet mēģināts taču nav zaudēts, vai ne? Tā turpināt!
Maija Ezergaile
Arhitektonika
1. P r o c e s s, kuru šobrīd īpaši pamanu — arhitektūras jēdzienu valodā lietoto līdzību un iedvesmas avotu (audums, šūna) saplūšana, pārvēršanās par reālām struktūrām. Strukturēts ornaments. Audums arhitektūrā. Ne jau pirmo gadu, bet tomēr…
2. Protams, labi, ka Rems Kolhāss Rīgā… Gada galvenais notikums.
Arhitektūrā — Anda Sīļa un kolēģu projekts un uzvara koncertzāles konkursā.
3. Profesionāli veiksmīgs gads. Nopietni strādājam pie tehniskajiem projektiem ēkām, kuras ilgi bija vīziju līmenī. Kad uzcels, saukšu vārdā.
4. A4D kļuvis konstruktīvāks kā jebkad agrāk, aktualitātes tiek atspoguļotas ļoti operatīvi. Paldies visiem, kas piedalījušies veidošanā un īpaši Artim!
Ināra Kārkliņa
1. Venēcijas biennāle ir viens no notikumiem pasaulē, kuru gribu pieminēt. Žēl, ka šogad neizdevās to apmeklēt. Man izdevās apmeklēt Zahas Hadidas izstādi Trīsdesmit gadi Arhitektūrā Gugenheima muzejā Ņujorkā (maijs/septembris 2006). Izstāde bija ļoti veiksmīgi iekārtota muzeja centrālajā rotondā. Ejot pa spirālveida pandusu, hronoloģiskā secībā varēja skatīt arhitektes plašo radošo darbību: gleznojumus, skices, arhitektūras zīmējumus, teritoriju plānojumus, maketus, virsmas modelējumus, animācijas, mēbeles un dizaina objektus.
2. Noteikti Rema Kolhāsa lekcija Rīgā.
3. Atzinības arhitektūras biroja Forma darbam — privātklīnikai Zinta Ventspilī: gada balva Zelta kruķis 2006 kā humānākajai ēkai, Ēka 2005 Arhitektūras gada skatē Ventspilī un Zoss 2005 pasākumā Baltā dūna Ventspilī.
Arī biroja Forma piedalīšanās un gūtā atzinība starptautiskajā arhitektu un pilsētvides dizaineru plenērā par Daugavas malas apbūvi Ķengaragā.
Interesantākais notikums — trīs mēneši, ko pavadīju Ņujorkā uz Manhetenas salas. Izbaudīju pasaulē slaveno pilsētu gan kā arhitekte, gan kā tās iedzīvotājs uz brīdi. Iespēja pa laikam attālināties no ierastās vides palīdz man labāk saskatīt patiesās vērtības savā darbā un savā mājā.
Jānis Lejnieks
Latvijas Architektūra, Arhitektūras muzejs
1. Pasaule ir tiiiiiiik plaša, ka neņemos vērtēt, kas ir gada ievērojamākais notikums. Un vai vispār pēc WTC 11.septembra sprādziena vēl kas var būt nozīmīgāks?
2. Projektu birums Rīgas salās: Andrejsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusala, Lucavsala.
Koncertzāles konkurss, īpaši jau vietas izvēle, kas ir sadalījusi sabiedrību vismaz divās daļās, kas dažādi atbild uz jautājumu ― vai Rīga savas krastmalas attīstīs vai nē.
3. Pēc Latvijas Architektūras viesredaktores Ievas Zībārtes iniciatīvas veidotais «jauno biroju» numurs. Interesanti, ka tas sakrīt ar Eiropas un pasaules arhitektūras preses interesi par jaunajiem.
4. Tā kā viss A4D arhīvs nav pieejams, tad jaunākā diskusija par Zaķusalu (WAT, ku-ku u.c. domas)
Juris Poga
Arhitekta J.Pogas birojs
1. Esam (Latvija) pietuvojušies pasaulei — tas ir šī gada novērtējums.
2. Ir iekustināta nozīmīgo kultūras objektu sērija, kas turpināsies arī jaunajā gadā — no vienas puses. No otras — biju patīkami pārsteigts, ka rit darbi pie tik «necila un nomaļus» objekta kā Mazās Kalna ielas laukuma Maskavas priekšpilsētā labiekārtojuma. Tas rāda, ka tieksme pēc kvalitatīvas un sakoptas vides Latvijā attīstās plašumā.
3. Paša birojs šogad veiksmīgi nobeidza darbus (objekti realizēti) pie viesnīcas Latvija otrās kārtas, Benjamiņa nama rekonstrukcijas, VEF administrācijas ēkas rekonstrukcijas un dzīvojamā rajona Dreiliņi. Vasarā viss kolektīvs trijās nedēļās apceļoja gandrīz visu Franciju (Lille, Parīze, Kāna, San Mišela, Nante, Bordo, Marseļa, Monpeljē, Nīca, Monako, Kannas, Grenoble, Liona, Ronšona, Belforta, Kolmāra, Strāsbūra, Metsa un vēl Diseldorfa un Ķelne).
4. Svarīgākā un interesantākā tēma bija Kas ir laba arhitektūra? un atziņa — laba arhitektūra bez mīlestības nesanāk (tas nāca no Indras Ķempes).
Visvaldis Sarma
1. Pretēji uzstājīgi proponētajai sustainable arhitektūrai arvien populārāka kļūst totally unsustainable arhitektūra — īslaicīgs telpisks veidojums, kurš pilda konkrētu funkciju konkrētā laika posmā, pazūdot no mūsu redzesloka, kad atvēlētais laiks beidzas, lai dotu vietu jaunai atrakcijai (Rema Kolhāsa vasaras paviljons Serpentine gallery, Uģa Šēnberga metamkauliņi, Masimiljāno Fuksas «burbuļi» distillerie Nardini utt.).
2. Akustiskās koncertzāles žūrijas komisijas spēja pieņemt drosmīgu lēmumu, nerēķinoties ar garantētu iekšējās un ārējās sabiedrības bubināšanu, bet spējot koncentrēties uz skaidru un precīzu snieguma izvērtējumu.
3. Sestdienās un svētdienās vairs nestrādāju, un, jāatzīst, jebkuram darbam tāpat kā agrāk pietrūkst viena diena.
Diāna Zalāne
Diānas Zalānes projektu birojs, Kuldīga
2. Andrejsalas un Eksportostas attīstības koncepcija, tai skaitā, Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas koncepcija. Koncertzāles konkurss un rezultāti — Latvijas arhitektu uzvara konkursā.
3. Darbs pie biroju ēkas projekta Liepājā — Zivju un Peldu ielu krustojumā un teritorijas apbūves (dzīvokļu un biroju ēku) projekta Rīgā, Uriekstes ielā.
4. Tēmas — Zemkopības ministrijas ēkas nojaukšana/nenojaukšana un diskusijas par galvenā arhitekta lomu Liepājā, vispār — par galvenā arhitekta kā amatpersonas nepieciešamību.
