Eiropas Arhitektu padomes izdoto 21 svarīgu vēstījumu 21.gadsimtam A4D lasītājiem kā sveicienu Ziemassvētkos un Jaunajā gadā latviskā tulkojumā dāvina arhitektu birojs Sarma & Norde.
Arhitektūra un dzīves kvalitāte
1. Arhitekti Eiropā ir apņēmības pilni īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus, lai izveidotu viskonkurētspējīgāko uz zināšanām balstītu tautsaimniecību pasaulē, ar noteikumu, ka holistiskās un integrētās politiskās nostādnes, kas nepieciešamas efektīvai dzīves vides ilgtspējīgai attīstībai, tiek pieņemtas un tajā pašā laikā ieviestas.
2. Ņemot vērā tās milzīgo ietekmi uz ES ekonomikas un sabiedrības labklājību, būvniecības nozarei un visām tās apakšnozarēm ES politikā ir jābūt lielai prioritātei. Jo īpaši ir jānodrošina lielāks līdzekļu ieguldījums izpētē un attīstībā šajā nozarē, lai attiecīgi reaģētu uz sabiedrības pieaugošajām prasībām, tādējādi nodrošinot nozares konkurētspēju nākotnē ES un pasaules līmenī.
3. Projektēšanas un būvniecības nozaru dzīvotspējas pamatā ir mazo un vidējo uzņēmumu milzīgais ieguldījums, pateicoties kuram praktizē lielākā daļa arhitektu. Pārdomātas politikas īstenošana, ņemot vērā šo nozaru specifiku, ir galvenais nosacījums to spējai apmierināt sabiedrības prasības nākotnē.
4. Tā kā sabiedrība kopumā un pilsoņi jo īpaši ir gan arhitektūras pakalpojumu pasūtītāji, gan to izmantotāji, ir svarīgi, lai valsts politika visos līmeņos censtos radīt ētosu sabiedrībā, kas novērtē ēku un publisko telpu kvalitāti. Turklāt ir svarīgi, lai spēja saprast arhitektoniskas vērtības un izpratne par tām tiktu ieaudzināta pēc iespējas agrāk mācību procesā, sākot no bērnudārza un turpmāk visos izglītības līmeņos.
5. Ir svarīgi nodrošināt, lai nākotnes ES zinātniskās izpētes programmas būtu pareizi formulētas un iekļautu svarīgus jautājumus, piemēram, dzīves kvalitāte, pilsētvide, novatoriskas pieejas būvniecībā un kultūrvēsturiskā apbūve, īsi sakot ― arhitektūru. Turklāt Eiropas Arhitektu padome (EAP) aicina Eiropas Komisiju atbilstoši ņemt vērā šādas izpētes rezultātus visos savos politiskās stratēģijas priekšlikumos, kas ietekmē dzīves vidi.
6. Sabiedrisko un privāto ēku ilgtspējība un publisko telpu drošums būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājību un tādējādi arī sabiedrības sociālo struktūru. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt, ka visi ilgtspējības aspekti ― sociāli ekonomiskie, kultūras un vides ― tiek ņemti vērā dzīves vides attīstībā. Šajā sakarā nepārtraukta profesionāla attīstība darba dzīves garumā arhitektiem kļūst par svarīgu nosacījumu, kas nodrošina, ka viņu zināšanas un iemaņas atbilst mainīgajai tehnoloģiskajai, sociālajai un normatīvajai videi.
7. Jebkura celtniecības projekta kvalitatīvs iznākums lielā mērā ir atkarīgs no labām darba metodēm un attiecībām starp visiem projekta dalībniekiem. Ir nepieciešama arhitekta, kā arī pārējo dalībnieku atbilstoša līdzdalība visos projekta posmos, lai nodrošinātu atbilstības, efektivitātes un kvalitātes prasību pienācīgu ievērošanu.
8. To galveno metožu pārņemšana un izmantošana, kuras pielieto ēku ietekmes uz vidi novērtēšanai, ir ļoti svarīga dzīves kvalitātei nākotnē. EAP uzskata, ka būtiska nozīme šo mērķu sasniegšanā ir projekta dzīves cikla izmaksu un dzīves cikla analīzes pielietošanai. Tāpēc EAP atbalsta to principus iekļaušanu visu valsts iepirkuma līgumu vērtēšanas kritērijos, kuros ņemti vērā vides, kvalitātes un dzīves cikla faktori, lai nodrošinātu, ka sabiedrība kopumā saņem patiesu vērtību par ieguldītajiem līdzekļiem.
9. Lai nodrošinātu uz kvalitāti balstītu atlasi arhitektu pakalpojumu sniegšanā, konkurencei starp arhitektiem ir jābalstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, kuru pamatā ir kompetence un pieredze, bet ne cena. Starp iespējamām procedūrām EAP iesaka arhitektūras (dizaina) konkursus kā labu metodi, lai palielinātu konkurenci profesijā, tai pašā laikā veicinot kvalitātes paaugstināšanos un jauninājumus arhitektūras pakalpojumu iepirkšanā.
10. EAP atzīt, cik svarīgi ir izstrādāt jaunus sabiedrisko ēku un rūpnīcu iepirkuma modeļus, jo sabiedrības labklājība un vitalitāte ir atkarīga no publisko telpu kvalitatīva labiekārtojuma. Lai dzīves vides arhitektūras kvalitāte būtu laba, tādējādi dodot ieguldījumu tās ilgtspējībā, arhitektu sniegtajiem pakalpojumiem jābūt pēc iespējas neatkarīgākiem no ekonomiskām vai kāda savtīgām interesēm. Tāpēc valsts iestādes, pielietojot jaunus iepirkuma modeļus, nevar izvairīties no pienākuma nodrošināt ilgtermiņa arhitektoniskās kvalitātes iekļaušanu projektos, kurus tās atbalsta.
11. Jaunās ES valsts iepirkuma direktīvas iestrāde dalībvalstu likumos sakrīt ar jauna posma sākumu struktūrfondiem pēc pēdējās ES paplašināšanās kārtas. Tā ir lieliska iespēja sākt nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu Kopienas finansēšanas kritērijus, ar kuriem novērtēt patiesos sasniegumus dzīves vides ilgtspējības jomā.
12. Ir ļoti svarīgi iesaistīt visus dalībniekus jaunas pilsētvides politikas radīšanā, lai nodrošinātu stabilu nākotni visiem iedzīvotājiem. EAP aktīvi strādās, lai sasniegtu šo mērķi un veltīs īpašas pūles tam, lai Eiropas parlamentāriešiem un visiem pārējiem politiķiem pieejamā informācija un zināšanas par šiem jautājumiem tiktu turpmāk pilnveidotas.
13. Lai dzīve pilsētā būtu augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša, ir nepieciešams nodrošināt augstu saskaņotības un sadarbības līmeni starp pilsētām un reģioniem. Šajā sakarā Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvā izklāstīto politisko principu turpmāka īstenošana ir atbilstošs sākumpunkts šādai vienotai rīcībai.
14. Kvalitatīva arhitektūra, kas ietver visus ilgtspējības principus, ir priekšnoteikums pievilcīgai, dzīvotspējīgai apbūvei, kas atspoguļo mūsu pilsoņu patiesās vajadzības un likumīgās vēlmes. Tā būtu jāuzskata par neatņemamu pārdomātas pilsētpolitikas sastāvdaļu, nevis tikai par tās glazūru.
15. Tā kā pilsētu attīstības politikas ietekme ir tik liela, visām līdzdalības procedūrām ES pilsētplānošanas, projektēšanas un pārvaldības politikas izstrādē ir jāiekļauj visas ieinteresētās grupas, lai rastos dalītas atbildības sajūta par pilsētvides kvalitāti atbilstoši pārdomātas vadības principiem.
16. Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir atbilstoši informēti par apbūves projekta īstenošanai nepieciešamo intelektuālo pakalpojumu raksturu un izcenojumiem, ir jāizveido attiecīgas informācijas sistēmas un jāiekļauj Kopienas tiesībās. Šādas sistēmas, ieskaitot tās, kas balstās uz vēsturiskajiem datiem, ļaus patērētājiem salīdzināt dažādu piegādātāju sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū.
17. Arhitekti vienmēr ir augsti vērtējuši kultūru savstarpēju bagātināšanos, ko sekmē personu un pakalpojumu mobilitāte, un viņi atbalsta brīvas pārvietošanās mērķus, kuru pamatā ir augsti izglītības un apmācības standarti un atbilstoši drošības pasākumi, kas nepieciešami, lai regulētu šo pārvietošanos. Tomēr patērētājam sniegto pakalpojumu kvalitātes ziņā savstarpēja atzīšana var būt efektīva vienīgi tad, ja tā balstās uz pienācīgi novērtētiem un saskaņotiem kvalifikācijas līmeņiem.
18. EAP atbalsta augstas kvalitātes līmeņa uzturēšanu arhitektūras izglītībā atbilstoši Boloņas deklarācijas modelim, kas paredz vismaz piecu gadu ilgas studijas universitātē pirms atļaujas saņemšanas arhitekta prakses uzsākšanai. Šādai izglītībai ir jānodrošina arhitektu direktīvas 3. pantā izklāstīto zināšanu un prasmju iegūšana, kam seko vismaz divu gadu ilga prakse. Šāda pieeja balstās uz ieteicamajiem starptautiskajiem arhitekta prakses standartiem, kas vienbalsīgi pieņemti Starptautiskajā arhitektu savienībā.
19. Arhitektūras ietekme uz sabiedrību ir būtiski svarīga dzīves kvalitātei. Tāpēc būtu noderīgi sarīkot trīspusīgas konsultācijas par arhitektu izglītības kvalitāti pēc arhitektu direktīvas principu iestrādes jaunajā horizontālajā direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.
20. Arhitektūra ir katras mūsu valsts vēstures, kultūras un ikdienas dzīves galvenā sastāvdaļa; tā ir svarīgs mākslinieciskās izteiksmes veids pilsoņu ikdienas dzīvē un tā veido rītdienas mantojumu. Piederības un identitātes sajūta ir svarīga uz humānisma vērtībām balstītas sabiedrības un kultūras īpašība. Arhitektoniskajā izteiksmē bieži izpaužas šādas kultūras un sociālās vajadzības, tāpēc ir svarīgi, lai šīs ietekmes atbilstoši atspoguļotos dizainā.
21. EAP ir pārliecināta, ka arhitektoniskā kvalitāte un arhitektu pakalpojumu īpašā specifika ir jāņem vērā, izstrādājot visas ES politiskās nostādnes, pasākumus un programmas pēc Eiropadomes ierosinājuma, tādējādi veicinot Eiropas Arhitektūras politikas īstenošanu.
