Pārdomās par arhitektūras politiku Igaunijā un Latvijā

Pirms mēneša Tallinā notika divas konferences, kas apliecināja, ka igauņu arhitekti ir spējīgi apjaust un formulēt savas nozares problēmas, uzstādīt mērķus un meklēt ceļus to sasniegšanai. Par abām konferencēm, kā arī Latvijas arhitektūras politikas dokumenta šā brīža statusu — Zanda Redberga.

Konference Valsts — mūsu Māja

Šāgada 27.aprīlī Kumu — Igaunijas Mākslas muzejā — Tallinā notika starptautiska konference Valsts — mūsu Māja. Pēc pašu vārdiem, izmantojot šī laika iespēju «pilnībā koncentrēties uz pašu labklājības celšanu», tās rīkotāji — Igaunijas Arhitektu savienība — sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Arhitektūras centru un Kultūras ministriju, dalībniekus aicināja domāt par divām lietām:

  • pirmkārt, arhitektūru un valsts arhitektūras politiku, tostarp — krīzes laikā
  • otrkārt, nepieciešamību Igaunijā izveidot koordinējošu institūciju, kas «fokusētos uz arhitektūras politikas ieviešanu un atgādinātu par būvniecības nozarē darbojošos atbildību dzīvojamās vides radīšanā»

Galvenais mērķis, radot šādu institūciju, būtu veicināt vienotas un ilgtspējīgas vides veidošanu un aizsargāt valsts iedzīvotāju no telpiskā piesārņojuma. Institūcijas īpašie uzdevumi varētu ietvert arī valsts aģentūru konsultēšanu plānošanas un arhitektūras jomā, dalību telpiskajā plānošanā gan valsts, gan vietējā līmenī, plānošanas un arhitektūras informācijas vākšanu, atbilstošu informēšanas aktivitāšu rīkošanu un arhitektūras kvalitātes veicināšanu. Advokātu biroja Raidla, Lejins & Norcous ziņojumā tika pieminēti Nīderlandes, Īrijas, Austrālijas, kā arī Skotijas un Flandrijas piemēri.

Konferences vadītājs bija 2008.gada otrajā pusē izveidotā Igaunijas Arhitektūras centra valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors Ulārs Marks (Ülar Mark), tajā kā runātāji piedalījās:

  • igauņi — politiķi, fiziķi, filosofi, ekonomisti, vadības speciālisti, protams, arhitekti:
    Eiropas Komisijas viceprezidents, Igaunijas parlamenta spīkere, Kultūras ministre, Reģionālo lietu ministrs, Igaunijas Attīstības fonda pārstāvis, Tallinas pilsētas arhitekts, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes dekāns, atsevišķi arhitekti — domātāji un administratori — un jau pieminētā advokātu biroja pārstāvis
  • kā arī — Eiropas Arhitektu padomes (ACE; Architects’ Council of Europe) pārstāvis no Somijas, Berlāges Institūta (Berlage Institute) un Eiropas Arhitektu foruma (EFAP; European Forum for Architectural Policies) Nīderlandes pārstāvis un Vācijas pilsētplānotājs un publicists, kura birojs ir iesaistīts Kosovas galvaspilsētas Prištinas atjaunošanā

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas plānošanas departamenta vecākā referente Zane Logina, kas no valsts puses cita starpā pārrauga arī ar arhitektūras politiku saistītās lietas, pēc konferences atzīmēja faktu, ka tajā «Igaunijas arhitekti pirmo reizi plašākai publikai darījuši zināmu ieceri veidot valsts galvenā arhitekta institūciju, kuras vadītājs būtu parlamenta iecelts neatkarīgs eksperts. Patlaban gan tā ir tikai ideja, līdzīga tai, kura īstenota Nīderlandē.» Pašas personīgais ieguvums no konferences bija apstiprinājums pārliecībai, ka arhitektam ir būtiski apzināties savu intelektuāļa lomu un pienākumus sabiedrībā un to pildīšana arī krīzes apstākļos.

Eiropas Arhitektūras politikas foruma (EFAP) reģionālā konference

 Šāgada 28.aprīlī Tallinā notika pēc Eiropas Arhitektūras politikas foruma iniciatīvas Igaunijas Kultūras ministrijas rīkota tikšanās. Tajā kopā ar Igaunijas un Somijas pārstāvjiem un EFAP politikas padomnieci Ivetu Masonu-Zanusi (Yvette Masson-Zanussi) piedalījās arī Kultūras ministrijas speciāliste Zane Logina.

Igaunijā arhitektūras politika pieņemta 2002.gada beigās, tomēr politikas ieviešana sākta tikai 2004.gadā, attiecīgajai programmai aptverot laiku līdz 2008.gadam. Patlaban notiek darbs pie jaunā rīcības plāna 2010.-2015.gadam. Šajā sakarā nozares speciālistu vidū veikta aptauja Kādi ir Igaunijas arhitektūras problēmjautājumi, tās rezultātā identificētas problēmzonas — izglītība, sabiedrības apziņa, mantojums, teritorijas plānošana bez arhitektu klātbūtnes, arhitektūra kā radošās industrijas nozare un inovācijas arhitektūrā, Igaunijas arhitektūras eksports, juridiskais ietvars, sadarbība un komunikācija, arhitektūras politikas ieviešana. Igauņi atzīst, ka, lai arī jau vairākus gadus spēkā Arhitektūras politika, sabiedrība nezina, ka tāda ir, tieši tāpat kā taksisti nezina, kur īsti atrodas Igaunijas Kultūras ministrija.

Ziņojumā no Somijas dominējušas pārdomas par to, kā skolas vecuma bērnu un jauniešu uzmanību pievērst arhitektūrai, nonākot pie secinājuma, ka šī ir viena no jomām, kas iekļaujama pamatskolas izglītības nodarbībās, un kuras apgūšanai pilnveidojamas pasniedzēju prasmes. Eiropas Arhitektūras foruma pārstāve iepazīstinājusi ar Eiropas Padomes secinājumu projektu par arhitektūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, viņa komentējusi dokumentā iekļautos aicinājumus dalībvalstīm, atgādinot, ka Zviedrijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta mobilitātei un jaunajiem arhitektiem un to novērtēšanai (balvas un citas atzinības).

Par Latviju

Politika ir «valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks vai valsts vara», kā arī «rīcības līnija, kurss, jebkura stratēģija un taktika» (Svešvārdu vārdnīca). Šim atgādinājumam šobrīd man liekas svarīgi pievienot vēl dažus. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas arhitektūra kā Latvijas valsts oficiālās kultūras nozares daļa tika atzīta 2003.gada sākumā ar pierakstu Kultūras ministrijas nolikumā (Ministru kabineta noteikumi Nr.241). Nākošais iezīmīgais ir 2006.gads, kura sākumā tika pieņemts dokuments Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts, ar kuru arhitektūra iekļauta galveno nozaru grupā, un izveidota darba grupa Arhitektūras politikas plānošanas dokumenta izstrādei. Tās darbības rezultāts A4D tika publiskots 2008.gada vidū. Pēc pamatotas kritikas, tai sekojošas dokumenta pārveidošanas, Ministru kabineta kārtības rullim atbilstošas tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts pārvaldes institūcijām un atkārtotas precizēšanas, 2009.gada 12.maijā Arhitektūras politikas pamatnostādņu projekts 2009.-2015.gadam iesniegts Ministru kabineta komitejai, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu par vienošanos, kas netika panākta, — ar Finanšu ministriju par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu arhitektūras politikas īstenošanai.

Pēc iepriekšējā pārskaitījuma secinājumus izdarīt nav grūti.  Jāatzīst — Latvijas arhitektu līdzšinējo darbību savas valsts politikas veidošanā par sekmīgu uzskatīt nevar. Ņemot vērā apstākļus, kādos šobrīd atrodamies, pirms 2012.gada finansiālu atbalstu savu centienu īstenošanai, domājams, nesaņemsim. Tāpēc tuvākajā laikā, manuprāt, jāpievēršas instrumentu kopuma radīšanai, ar kuru īstenojama valsts atbildība nodrošināt pilsoņu pamattiesības — kā uz dabiskas, tā arī cilvēka veidotas dzīvojamās vides kvalitāti. Pašu arhitektu — cilvēku ar augsti attīstītu intelektu, intelektuāla darba darītāju — potenciāls, lielākās profesionālās sabiedriskās organizācijas — Latvijas Arhitektu savienības —, kā arī arhitektūras laukā darbojošos valsts un pašvaldību institūciju resursi tam ir pietiekoši.

Dalīties ar ierakstu:

4
Pievienot komentāru

avatar
10000
4 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
ausmau Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
u
Guest
u

nu tā: vai nu ņemam paraugu copy paste

ja nevaram saņemties paņem, turam muti ciet.

…uz trešo nekad neesmu cerējis!

ausma
Guest
ausma

Gribētos izlasīt igauņu rezolūcijas vai vismaz diskusiju tekstus. Vai tas ir iespējams?

u
Guest
u

nu tā: vai nu ņemam paraugu copy paste

ja nevaram saņemties paņem, turam muti ciet.

…uz trešo nekad neesmu cerējis!

ausma
Guest
ausma

Gribētos izlasīt igauņu rezolūcijas vai vismaz diskusiju tekstus. Vai tas ir iespējams?