500 gadi

Tā bija satraucoša līksmība, kas pašam negaidīti bija pārņēmusi manu prātu, kad, labu brīdi ejot gar augstu sētu, tai beidzoties, pavērās sen gaidītais skats. Te tas bija, pilnīgi ģeniāls. Pārsimts metru attālumā, pakalna galā, saulainā un vēsā novembra vidus rītā, pusdesmitos.

Vieta joprojām ir pilnīgā saskaņā ar Otrajā grāmatā doto lakoniski — lietišķo tās raksturojumu: «… šī vieta ir pati glītākā un jaukākā, kādu vien var iedomāties — tā izvietojas nelielā, vieglā kāpumā, pakalnā, kuģojamas upes Bakiljones apskalota no vienas puses, no otras — patīkamo pakalnu ielenkumā, kas veido tādu kā liela amfiteātra paskatu, viscaur apstrādātu un pārpilnu lielisku augļu un teicamu vīnogulāju.»

Pavisam viegla dūmaka piepildīja aprakstīto ainavu — plašo ieplaku ar pakalnā kāpjošo uzarto lauku. Spilgta saule spīdēja taisni pretim, un pret mani pavērtās ēkas puses parādās maigi zilganā, caurspīdīgā pašēnā, tā vēršot visu siluetu uzsvērti viengabalainu un valdzinoši vieglu. Kā noburts pagāju uz priekšu kādus 50 metrus, kamēr attapos, ka laižu garām aizkustinošus rakursus. Garfokusa objektīvs ļauj visu izbaudīt bez satraukuma, detalizēti fiksējot gan absolūti izcili precīzas atsevišķu elementu proporcijas, gan vienreizēji pārliecinošo tektonisko uzbūvi un to vainagojušus izteiksmīgus pilnfigūru akrotērijus, gan visas ieceres ģeniāli skaidro neatkārtojamību.

Turpinot, uz priekšu, kādu nepilnu kilometru, skatam paveras cita aiz citas, arvien apgaismotākās jaunas, bet jau gaidītas apjoma šķautnes un pārsteidzoši gleznainas dabas ainas. Lielo portiku vienmērīgu piecjomu noēnojumu un kontrastējošo slīdgaismu uz to malējām kolonnām nomaina spilgti apgaismotas lakoniskas plaknes ar skopiem logailu trīsstūra sandrikiem, pusducis žilbinošo kolonnu ar viegli nospriegotu, lielu frontonu nesošo arhitrāvu un izteiksmīgas krītošas ēnas, bet pāri visam — nekustīgs, absolūti stabils savā lielumā un centriskumā kupola pamatnes cilindrs ar, pretēji autora iecerei, lēzenu, pakāpienveidīgu pie pamatnes kupolu. Vinkelmana definīcijas perfekts iemiesojums — cēla vienkāršība un mierpilns diženums.

Ēka būvēta ievērojamam muižniekam, monsinjoram Paolo Almeriko, vairāku pāvestu refendārijam, kas pēc daudziem slavas meklējumu gadiem atgriezās dzimtenē ar nodomu rast mieru un pelnītu atpūtu, lai attālinātos no darbiem savos piepilsētas īpašumos, kļuva par izcilāko pērli Rietumu civilizācijas ietekmīgākā arhitekta mantojumā. Vakar, 30. novembrī izglītotā un tradīcijas cienošā pasaules sabiedrības daļa atzīmēja Padujā dzimušā akmeņkaļa dēla Andrea di Pietro della Gondola, iesauktā par Palladio 500.dzimšanas gadadienu.