Mākslas muzeja konkursa labākais projekts

Savā veidā interpretējot Mīsa saukli, ka mazāk ir vairāk, Processoffice Mākslas muzeja konkursa labākajā projektā aicina pārskatīt esošo telpu izmantošanu, rodot nepieciešamās izstāžu telpas bēniņos, atverot publikai cokolstāvu un piedāvājot jumta terasi, trūkstošās palīgtelpas novietojot pazemē zem aktīvai izmantošanai atvēlēta pagalma un — iztiekot bez jauna apjoma.

Mākslas muzeja pārbūves stratēģijas trīs aspekti

Ņemot vērā ēkas vienreizējo arhitektūru, tās tēla svarīgumu un nozīmi kultūras mantojumā, piedāvātā pārbūves un paplašinājuma stratēģija ir balstīta uz:

• esošās ēkas ietilpības un autentisko detaļu aizsardzību;
• skaidri izteiktu mūsdienu apjomu un smalku un minimālu muzeja funkcijām nepieciešamo papildus telpu dizainu;
• esošās ēkas funkcionālās stratēģijas pārskatīšanu un pārveidošanu, kas ļautu esošo ēku izmantot efektīvāk un ergonomiski integrēt paplašinājumu.

Sekojot šie aspektiem mēs piedāvājam funkcionāli un estētiski līdzsvarotu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas pārbūves un paplašinājuma  projektu, saglabājot ēku kā vēsturisku pilsētas vietzīmi un piešķirot tai mūsdienīgu funkcionalitāti.

Mantojuma aspekts. Esošajai muzeja ēkai, kas ir atzīta par valsts kultūras pieminekli un vienu no zīmīgākajām Rīgas ēkām, piedāvājam restaurāciju, maksimāli pasargājot ēkas funkcionālos elementus, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un saglabājot neskartus oriģinālos dekoratīvos elementus.

Estētiskais aspekts. Izstāžu telpu trūkuma problēmu piedāvājam risināt piemērojot esošās neizmantotās ēkas telpas un papildfunkcijas koncentrējot jaunajā paplašinājumā, kas plānots pazemes daļā. Izvietojot jauno paplašinājumu zem zemes ir iespējams maksimāli pasargāt vēsturisko pilsētniecisko vietzīmi. Īpašai muzeja arhitektūrai ir pievienots vien neitrāls betonēts pagalms ar simbolisku amfiteātri, kas klāts ar vaŗu.   

Funkcionālais aspekts. Strādājot pie muzeja ēkas modernizācijas koncentrējamies uz funkcionālās stratēģijas plānošanu, veltot uzmanību telpu pārdalei un loģiskai klasifikācijai, grupējot un veidojot savienojumus starp esošajām un nākotnes muzeja telpām un funkcijām. Reaģējot uz muzeja vajadzībām, nonācām pie šādas funkcionālas pieejas: 

• Atstājot gruntsgabalu brīvu no jauniem virszemes apjomiem, piedāvājam krātuves ar restaurācijas darbnīcām un palīgtelpas ierīkot jaunajā pazemes paplašinājumā.
• Virs arhīva, starp parku un muzeja ēku piedāvājam laukumu — stilizētu sociālo telpu āra kafejnīcai, brīvdabas video projekcijām un citiem publiskiem pasākumiem
• Laukuma vidū piedāvājam amfiteātri ar 10x10m lielu stikla klājumu tā apakšā, caur kuru apmeklētāji var vērot muzeja dzīvi un kas reizē kalpo par virsgaismu darba telpām.
• Cokolstāvu ierosinām piemērot muzeja administratīvajām un publiskajām funkcijām — mācību telpām, kafejnīcai / restorānam, konferenču telpai, bērnu mācībtelpām, kas pieejamas gan no ielas, gan parka puses.
• Piedāvājam izstāžu telpas atstāt tur, kur tās ir šobrīd un jaunās izstāžu telpas (970 m²) izveidot neizmantotajos bēniņos. Saskaņā ar ekspozīciju telpām nepieciešamajiem prasībām piedāvājam izveidot virsgaismas ar pilnu dienasgaismas kontroli un UV filtriem.
• Ērtākai un praktiskai pielietošanai piedāvājam pārveidot ēkas jumtu tā, lai abas slīpnes kļūtu simetriskas, iegūstot vienādu slīpumu skatā no Valdemāra ielas un Esplanādes puses.
• Virs bēniņiem piedāvājam izveidot terasi, no kuras pavērtos gleznaini skati. Iespaidīgā kupola telpa var tikt izmantota pagaidu instalācijām un kā izeja uz jumta terasi.