Tā sevi dēvē vieni no jaunās paaudzes atzītākajiem gaismas projektētājiem Speirs&Major Associates (GB). Kas ir tas, kas viņiem ļauj šādi identificēties? Ko gaisma nozīmē arhitektam? Vai tā ir zinātnes vai mākslas joma?
Par galvenajiem iemesliem šīs nozares popularitātei un profesionālajai attīstībai var minēt gan ekonomiskos apsvērumus un sabiedrības labklājības līmeni, kā arī zinātniskos sasniegumus un tehnoloģisko attīstību enerģētikas nozarē, gaismas avota veidos un to pielietojumā. Tam ir būtisks sakars arī ar mūsu ikdienas ritmu, kad laika par maz un pilsētas dzīvo nonstopā, izmantojot visas diennakts stundas.
Angļu architectural lighting design (ALD) nav precīza latviskojuma. Es domāju, ka gaismas dizains varētu būt kā gala stadija visā kopējā gaismas projektēšanā, jo telpas veidošanās būtībā ir balstīta uz gaismas pamatprincipiem, ko nevar saukt par dizainu. Rezultāts gaismas plānošanā balstās uz cilvēka telpas uztveri, ko viņš nosaka ar krāsas, gaismas, skaņas, kustības un vairāku citu faktoru ietekmi. Viens no nozīmīgākajiem nozares pētniecības objektiem ir tieši cilvēks un tā telpas uztveres veidošanās principi. Gaismas nozare ir starpdisciplināra un aptver vairākas zinātnes, ko pierāda arī aktīvo profesionāļu dažādā akadēmiskā izglītība un prakse.
Gaismas arhitektam kā profesijai ir būtībā tikai divas paaudzes. Pirmā ir autodidakti. Otrā vēl joprojām ir arhitektūras, interjera dizaina, rūpnieciskā dizaina, dažādu inženierzinātņu, zinātnes, mākslas un skatuves mākslas izglītību, kas tiek papildināta ar specializāciju kādā no gaismas dizaina maģistratūras programmām pasaulē. Eiropā ir tikai viena skola Vācijā, Hildeshaimā, kur iespējams iegūt arī bakalaura grādu gaismas dizaina jomā.
Frankfurte ir viena no vietām, kur katru otro gadu satiekas visi gaismas cilvēki: arhitekti, dizaineri, mācībspēki, ražotāji, projektētāji, tirgotāji. Viena no konferences tēmām, kas arī mani interesē, šogad bija veltīta gaismas arhitekta izglītībai.
Konferencē piedalījās un sevi prezentēja piecas skolas no Eiropas un viena no Ņujorkas. Katra no skolām piedāvā ļoti atšķirīgas programmas: ar dažādu pieeju mācību procesam, ilgumam, valodai, kā arī mācību maksai. Dažas no skolām pastāv jau pārdesmit gadus, dažās grasās uzsākt jaunas programmas tikai tuvākā gada laikā. Taču rezultātā pēc mācību beigšanas ikvienā no šīm skolām students saņem maģistra grādu zinātnē vai mākslā (Master of Science in Build Environment Light and Lighting, Master of Arts in Lighting design). Šajā ziņā arī veidojas konflikts, kad pie samērā dažādām programmām un mācību ilguma (1—2 gadi) iespējams iegūt principā vienādu diplomu. Šī situācija izriet arī no tā, ka netiek definēts tas uzņēmums, kam šāda vieda speciālists tiek sagatavots.
Izglītības jomā šeit vēl tiks daudz kas mainīts, bet tas, protams, nenozīmē, ka skolu programmas patreiz ir sliktas, tikai jāapzinās, ko no tām sagaidīt atbilstoši savām vēlmēm un iespējām. Jāpiebilst gan, ka pilnībā paļauties uz to informāciju, ko sniedz skolu interneta lapas, nevajadzētu. Vislabāk situāciju novērtēs tas cilvēks, kas jau studējis un var pastāstīt pieredzējušo.
Pirms diviem gadiem man bija iespēja ar Socrate/Erasmus apmaiņas programmas atbalstu būt gaismas dizaina studijās Vismārā, Vācijā. Esmu pabeigusi šīs skolas maģistratūras programmas pirmā kursa otro semestri. Mans kurss bija tikai otrais pēc kārtas kopš šāda veida apmācības uzsākšanas Vismāras universitātē, par ko arī liecināja samērā haotiskā apmācības organizācija un profesionālu mācībspēku trūkums. Mācības notiek angļu valodā. Līdz ar to, ka programma ir internacionāla, viens no lielākajiem ieguvumiem un arī piedzīvojumiem bija pasaules kultūru mix. Ja eiropietis eiropieti nepārsteigs ar ko prātam neaptveramu, tad Indijas, Indonēzijas, Ķīnas, Singapūras, Taizemes un Ekvadoras pilsonis to izdarīs.
Programma sastāv no 4 semestriem:
1.—2.semestrī mācības notiek skolā un plenēros tuvējās pilsētās,
3.semestris atvēlēts praksei,
4.semestris pilnībā jāvelta maģistra darba izstrādei.
Strādājot ar gaismu, pat pieredzējušiem profesionāļiem nepieciešamas proves 1:1 plānotajā telpā, tamdēļ arī ļoti nozīmīgi, manuprāt, bija visi plenēri, kas iekļauti šajā mācību programmā. Datorsimulācijas šajā nozarē vairāk nepieciešamas aprēķiniem.
Kā valsts atbalstītai izglītības iestādei, par mācībām te pašlaik nav jāmaksā. Cik es zinu, drīz šī sistēma Vācijā mainīsies, taču mācību maksai nevajadzētu būt ne uz pusi tik lielai, kā tas ir RTU APF.
Par tām iespējām, ko var izmantot šajās skolās, es laikam atkārtošos, jo tas jebkurā gadījumā ir patīkams kontrasts tām, kuru principā nav mūsu universitātē. Samērā brīvs apmeklējums uz dažāda veida lekcijām, netiek piefiksēts, vai es esmu ieklīdis arhitektūras, telpu dizaina vai rūpnieciskā dizaina nodarbībā. Fotostudija, fotolaboratorija, vairākas maketēšanas darbnīcas (metālapstrādes, kokapstrādes), datoru klases, biroju tehnika.
Kā iepriekš minēju, jau pašlaik šī programma ir mainījusies un pilnveidojusies. Līdzīgi varētu būt arī citās universitātēs. Ceru uz jauniem domubiedriem!
Linkus lielākajai daļai skolu, kurās iespējams apgūt gaismas dizainu atradīsiet šeit.
Eiropas gaismas dizaineru asociācija, kas organizēja konferenci un lekcijas Frankfurtē (arī arhitektūras studentiem ir dota iespēja pieteikties uz asociācijas locekļa statusu un piedalīties tās organizētajos plenēros).
Profesionāls ikmēneša žurnāls un citi izdevumi.
