Piektdien, 9.janvārī plkst.16.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē notiks RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes absolventu izlaidums un diplomprojektu skates Kokoni atklāšana. Jāņa Dripes vārdiem, «piesardzīgi cerīgo» darbu izstāde būs apskatāma līdz «bezcerību laika» 29.janvārim.
RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti šogad absolvē 25 jaunie arhitekti. RTU APF absolventi tradicionāli diplomprojektos pievēršusies sabiedriski un pilsētbūvnieciski aktuālām tēmām.
Diplomandus uzrunājusi tēma par esošo rūpniecisko zonu transformāciju aktīvai sabiedriskai izmantošanai, un viņi piedāvā jaunas versijas par Rīgas Radiorūpnīcas kvartāla Imantā un Līgatnes papīrfabrikas attīstību, Sarkandaugavas degradētās vides sakārtošanu un Liepājas cukurfabrikas revitalizāciju. Drosmīgi ir priekšlikumi mūsdienu apbūvei vēsturiskajā vidē: Darījumu un kultūras centrs Volfšmita fabrika Rīgā, Arhitektūras skola Romā. Divu viesnīcu projekti Rīgā, izstāžu komplekss Rīgas lidostas tuvumā un biroju ēka Juglā liecina, ka jaunie arhitekti sevi piesaka ar vērienīgu objektu telpiskajiem, funkcionālajiem un inženiertehnoloģiskajiem risinājumiem. Oriģinālu scenāriju mūsdienās ne īpaši akcentētajai civilās aizsardzības tematikai sniedz X stundas centra projekts, apskatot jautājumu par ārkārtas situācijām, paredzēta un iekārtota objekta funkcionālo savietojamību izmantošanai ikdienas vajadzībām.
Jaunie arhitekti nav vairījušies saasināt sabiedrības uzmanību uz vietām, kur dažādos laikos valdošo radikāli atšķirīgo pilsētbūvniecisko koncepciju savstarpēji kontrastējošie uzslāņojumi atstājuši kolorītas laika zīmes. Tāda ir Daudzfunkcionālā ēka Rīgā, Brīvības ielā 79, kas veidota kā Dailes teātra laukumu noslēdzošā kulise arhitektoniski neviennozīmīgajā Brīvības, Miera un Šarlotes ielu stūru apbūvē, kā arī Mākslas izsoļu nams Vecrīgā, kas piedāvā pilsētvides telpiskās sakārtošanas variantu bijušās RTU laboratoriju ēkas vietā Vecrīgā. Aktīvai atpūtai paredzēto vietu trūkums Rīgā un citviet Latvijā mudinājis diplomandus pārvērst esošo laivu bāzi Lucavsalā par mūsdienīgu airēšanas centru un piešķirt sportisku raksturu novārtā pamestai teritorijai Pārdaugavā.
Sporta un atpūtas komplekss Albatross Ķesterciemā ieguvis jaunu arhitektonisko veidolu un, pateicoties dabai draudzīgu tehnoloģiju pielietojumam, var kalpot par pozitīvu paraugu energoresursu taupīgai izmantošanai. Vienkāršs, loģisks un izteiksmīgs, latviskā mentalitātē un pasaules redzējumā sakņots ir peldošais ūdenssporta centrs Radžu ūdenskrātuvē Jēkabpilī. Izstādē skatāmas vairākas Liepājas nākotnes stratēģijā iedzīvināmas idejas: Liepājas ezera krastmalas, Pērkones kanāla un Zirgu salas attīstības priekšlikumus, kā arī Liepājas zvejniecības un kuģniecības muzeja projekts. Iejūtīgu attieksmi pret vietas ainavisko kvalitāti un vēlmi arhitektūrā atspoguļot latviskās identitātes reminiscences demonstrē Loras parka kompleksa attīstības priekšlikums Siguldā un Zaubes pagasta Jaunpils ūdensdzirnavu pārbūves projekts.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, kura vadībā šogad valsts profesionālās kvalifikācijas komisija vērtēja diplomandu sniegumu, atzīst, ka arhitektiem nav īso ceļu augstas reputācijas sasniegšanai, bet diplomprojekts ir pirmais pakāpiens nekad nebeidzamajām labas profesionalitātes kāpnēm. «Šogad tikai daži pakāpās teicami, bet daudzi to izdarīja krietni labi. Kopumā — piesardzīgi cerīgi bezcerību laikā,» viņš rezumē.
