Arhitektu izglītība Latvijā — II

Arhitektu izglītības Latvijā krīzes novēršanas risinājuma priekšlikums. Latvijas Arhitektūras akadēmijas (LAA) projekts. Arhitektūras projektēšanas apmācības metodikas pilnveidošanas pamatvirzieni. Arhitektūras studiju programmas vadlīnijas/arhitektūras fakultātes struktūras pārveidojuma priekšlikums. Arhitekta kvalifikācijas prasības. Latvijas Arhitektu savienības (LAS) XVI kongresa un pirmskongresa semināra materiāli.

2.1. PRIEKŠLIKUMS

Priekšlikuma pamatā ir revolūcijas un evolūcijas kombinācija samilzušo RTU Aarhitektūras fakultātes (AF) problēmu risināšanā. Minēto procesu attīstības rezultāts ir AF un Latvijas arhitektūras izglītības reorganizācija vienlaicīgi no augšas un apakšas jeb no iekšpuses un ārpuses. Lai nodrošinātu maksimālu demokrātiskumu un caurspīdīgumu šajā procesā, krīzes novēršanas darba grupā tiek iesaistītas dažādas sabiedrības interešu grupas, tādas kā RTU, AF, arhitektūras studenti, LAS, nozares biznesa kompānijas, pieaicinātie eksperti un citi voluntārie interesenti.

Jauno arhitektu izglītības organizācijas modeli ir paredzēts izveidot atbilstoši progresīvāko biznesa uzņēmuma modeļiem, kuru attīstību vada tirgus jeb pieprasījuma/piedāvājuma attiecību likumsakarības. Mūsdienu progresīvās biznesa administrēšanas tehnoloģijas ir vienīgais un efektīvākais veids kā padarīt vēlamo par esošo. Tāpēc jebkuri citi tradicionālie Latvijas izglītības iestāžu sociālistiskie vadības modeļi, tai skaitā esošais arhitektu izglītības modelis ir uzskatāms kā neefektīvs un savu laiku nokalpojis.

Pasākumu plāns

Lai nodrošinātu efektīvu arhitektu izglītības reorganizācijas procesu ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt patreizējo AF stāvokli:
1. uzsākt neatkarīgu AF finansiālo un organizatorisko procesu auditu
2. veikt plašas studentu, pasniedzēju, arh. profesionāļu, u.c aptaujas
3. sagatavot objektīvu krīzes faktoru analīzi
4. piesaistīt nepieciešamos biznesa konsultantus un ekspertus
5. sagatavot profesionālu SWOT analīzi (stiprās un vājās puses, iespējas un draudus)
6. definēt simptomus un risināmās problēmas
7. izstrādāt vairākus alternatīvus AF attīstības modeļus

2.2. LATVIJAS ARHITEKTŪRAS AKADĒMIJAS (LAA) PROJEKTS

Jaunais arhitektu izglītības organizatoriskās struktūras modelis ir jāveido uz akciju sabiedrības principiem, kur ne vairāk kā 49% pieder valsts sektoram (šinī gadījumā RTU) un pārējie, ne mazāk kā 51% pieder tautsaimniecībā nodarbinātajām organizācijām, uzņēmējsabiedrībām un privātpersonām atkarībā no to ieguldītā pamatkapitāla vai finansējuma lieluma. Šī proporcija ir garantija tirgus likumu dominēšanai minētajā iestādē, nodrošinot demokrātisku lēmumu pieņemšanu un sabiedrībai kontrolējamas interešu konfliktu situācijas. Minētā proporcija gan nav attiecināma uz investoru finansu ieguldījumiem, jo iespējams sākuma posmā privātais finansējums nespēs sasniegt nepieciešamos RTU finansējuma apmērus.

Šāds jauns organizācijas modelis dos vistālejošākos panākumus minētā jautājuma risināšanā un ir drošākais līdzeklis kā novērst iespējamās krīzes situācijas nākotnē.

Vīzija

Daudzi pēdējo gadu zinātniskie atklājumi ir ievērojami veicinājuši cilvēces tehnoloģiskā progresa attīstību. Jaunās tehnoloģijas un ar to izraisītais globalizācijas efekts ir atstājis neizdzēšamas pēdas mūsdienu cilvēka uzvedībā un urbānajā vidē. Šobrīd jau turpat ikviens mūsu planētas iedzīvotājs ir konfrontēts ar tādām attāluma un laika samazināšanās tehnoloģijām kā zemes, ūdens vai gaisa transports, paverot jaunas iespējas dažādu kultūru mijiedarbībai un to dinamiskākai attīstībai. Turklāt, pateicoties kompjūteru ēras fenomenam ir atklāti jaunie kontinenti kā internets un mobilie sakari. Ne mazāks attīstības progress ir vērojams arhitektūras un būvindustrijas nozarē, kas strauji veicina apkārtējās vides transformēšanos mūsdienu vajadzībām atbilstošā kontekstā. Summējot visu kopā, var secināt ka neskaitāmie tehnoloģiskie atklājumi ir noveduši mūsdienu cilvēku pie fundamentālām izmaiņām ne vien tā dzīves kvalitātē un nodarbē bet arī tā raksturā un vērtību skalā, radot jaunu — mobilu, agresīvu un dinamisku cilvēka uzvedības modeli, ar daudz izteiktākām prasībām un pašnovērtējumu kā agrāk. Šī virzība acīmredzami ir pierādījums JAUNĀ LAIKMETA aizsākumam, kas vienlaicīgi paver vēl neapzinātas iespējas arhitektūras un būvniecības nozares attīstībā.

Misija

LAA misija ir konsolidēt visus sinerģētiski izmantojamos un pieejamos Latvijas tautsaimniecības resursus dinamiskākai arhitektūras nozares attīstībai sagaidot JAUNO ARHITEKTŪRAS ĒRU.

Mērķis

LAA mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību iniciējot jaunas darbavietas un biznesa nozares caur konkurētspējīgu pašmāju industrijas speciālistu sagatavošanu atbilstoši pasaulē atzītiem standartiem un praksei.
1. Sagatavoties eventuālajai konkurencei, ko radīs Eiropas Savienības valstis pēc 2003.gada
2. Aizsargāt Latvijas arhitektūras nozares tirgu no svešzemju arhitektu invāzijas
3. Ierobežot graujošo dempinga praksi arhitektūras industrijā
4. Radīt priekšnoteikumus veiksmīgai Latvijas un Baltijas arhitektūras rokraksta attīstībai un popularitātei Latvijā un visā Baltijas reģionā.
5. Atgūt arhitektūras profesionāļu agrāko vārda spožumu, godu un slavu
6. Radīt zinātnisko bāzi ēku un nekustāmā īpašuma investīciju attīstības biznesam

Uzdevums

Uzstādīt Baltijas mēroga arhitektūras know how centru, kura galvenais uzdevums ir prasmīgi apvienot un koordinēt visu arhitektūras industrijā ieinteresēto pušu stake holders resursus, motivāciju un vajadzības minētā mērķa sasniegšanai.
1. Nodrošināt industrijas pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem, kas, pabeidzot studiju programmu, ir spējīgi konkurēt darba tirgū un var pārdot savu darbu par adekvātu samaksu
2. Nodrošināt absolventus ar darba iespējām pēc studiju beigšanas
3. Mācību spēku apmaiņa un rotācija — Rietumu mācību spēkus piesaistīšana un vietējo mācību spēku stažēšanās ārzemēs, ārzemju studentu apmācība
4. Izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību materiāli tehnisko bāzi
5. Izstrādāt adekvātu studiju programmu, atbilstošu LR stratēģiskās attīstības plānam un tirgus pieprasījumam reģionā
6. Nodrošināt LAA studentu biznesa un sociālo kontaktu attīstību ar citu valstu studentiem finansējot studentu apmaiņas, starptautisko konkursu, plenēru u.c. projektus
7. Radīt studijām labvēlīgu materiālo un psiholoģisko vidi:
– jaunas un racionālas mācību telpas, progresīvi mācību līdzekļi
– rietumu apmācības psiholoģiskā metodoloģija

Resursi / klienti / finansējums

Šobrīd var definēt 7 resursu avotus, kuri gūst taustāmu labumu no LAA darbības un ieinteresēti tās uzturēšanā:
1. Valsts (RTU)
2. LAS
3. Nozares biznesa kompānijas
4. LAA fonds
5. Privātie investori
6. Pasūtītāji
7. Studenti

LAA klienti:

studenti
mācību spēki
kompāniju darbinieki
pasūtītāji
citi interesenti

LAA finasējums:

LAA finansējums tiek piesaistīts no visu minēto resursu maciņiem proporcionāli katra motivācijai un pieprasījumam pēc LAA servisa.

Pakalpojumi

1. Studiju apmācība:
– nozaru speciālistiem
– projektu vadītājiem un administratoriem
2. mācību prakses un apmaiņas programmas
3. kvalifikācijas paaugstināšana profesionāļiem
4. pārprofilēšana
5. pasūtījumu un zinātniskie darbi

Novērtējuma faktori (Performance):

1. Vidējā absolventu gada algas progresija pēc studijām
2. Absolventu skaita dinamika kas paliek arhitektūras nozarē pēc studiju beigšanas (šobrīd 50%/50%)
3. Absolūtais sagatavoto speciālistu skaits (no tā atkarīgs arī LAA apgrozījums un ekonomiskā stabilitāte).

Motivācija un pieprasījums:

1. Latvijas Valsts (RTU)
Valsts un sabiedrības ieinteresētību LAA darbībā reprezentē RTU, finansējot LAA no Latvijas valsts budžeta atbilstoši Latvijas Stratēģiskā Attīstības plāna nostādnēm un RTU studiju programmu budžeta aprēķina metodoloģijai.
RTU atbild par Valsts Pasūtījuma programmas izpildi un definē prioritātes izglītības attīstībā. Valsts finansējuma primārā funkcija ir atbalstīt to talantīgo studentu apmācību kas nāk no trūcīgās sabiedrības daļas un nespēj finansēt studijas.
Arhitektūra atšķirībā no daudzām citām tautsaimniecības nozarēm nav tikai privātā biznesa sektora kompetence, jo tā ir nozare kas būtiski skar visas sabiedrības un valsts intereses vairākos aspektos.

Arhitektūra ir viens no nozīmīgākajiem mārketinga instrumentiem Latvijas valsts tēla veidošanai starptautiskajā arēnā. Daudzās valstīs tam tiek atvēlēti ievērojami sabiedrības budžeta resursi ļaujot attīstīt augstvērtīgu arhitektūras telpu un tās organisku iekļaušanos kopējā ainavā.

Tas ir nozīmīgs ieguldījums arhitektūras nacionālā rokraksta veidošanā, kas dod neatsveramu potenciālu izrauties priekšgalā konkurencei ko izraisījušas daudzās tūrisma biznesa valstis. Tas ir panākamas radot unikālu un tikai Latvijai raksturīgu ēku un ainavas stilu.

Arhitektūrai ir milzīga loma vietējās sabiedrības psiholoģiskā klimata veidošanai, līdzīgi kā katra sabiedrības indivīda mājoklim. Kvalitatīva arhitektūra ļauj celt sabiedrības optimismu un līdz ar to dinamiskāku tautsaimniecības attīstību visā valstī kopumā.

2. LAS
Pārstāvot visplašāko Latvijas arhitektūras profesionāļu sabiedrību, LAS ir ieinteresēta nozares prestiža paaugstināšanā un veselīgas biznesa vides sakārtošanā, vides un arhitektūras kvalitātes paaugstināšanā .
LAS inicē arhitektu izglītības stratēģiskos attīstības virzienus atbilstoši visas Latvijas sabiedrības interesēm un kontribūtē Latvijas Stratēģiskā attīstības plāna pilnveidošanu arhitektūras nozarē.

3. Biznesa Kompānijas
Biznesa kompānijas arhitektūras, būvniecības un dizaina nozarēs ir valsts dotāciju tiešā mērķa grupa, kura šo finansējumu saņem pastarpināti jeb graudā, kā LAA gala produktu, kas ir jaunie industrijas speciālisti. Tā kā minēto nozaru biznesa kompānijas ir visvairāk ieinteresētas LAA gala produkta kvalitātē, tās ir racionāli motivētas papildus finansēt LAA budžetu no saviem resursiem. Tas ir izskaidrojams ar sinerģētiskās progresijas efekta rašanos augstākas izglītības kvalitātes faktora iespaidā.

BK ir tās kas vislabāk orientējas tirgus pieprasījuma specifikā, tāpēc to viedoklis ir būtiskākais atspēriena punkts jauno speciālistu profilēšanā un specializācijā. BK finansējuma apmērs noteiks to priekšrocības jauno speciālistu atlasei darbam savās kompānijās, reklāmas un PR iespējas LAA, u.c.

4. LAA fonds
Darbojas kā no LAA neatkarīga foundraising aģentūra, kuras darbība tiek finansēta kā procenti no piesaistītajiem līdzekļiem LAA. Aģentūras motivācija ir nopelnīt pēc iespējas vairāk, tā nopelnot arī papildus līdzekļus LAA. Fonds darbojas LAA vārdā un strādā ar visām pieejamajām Pasaules arhitektūras un dizaina attīstības organizācijām, profesionāli sagatavojot un aizstāvot resursu piesaistīšanas projektus LAA.

LAA Fonda budžets ir caurspīdīgs. LAA Fonda uzdevumos ir kontrolēt naudas izmantošanas atbilstību donoru noteikumiem un profesionāli atskaitīties par tās izlietojuma stāvokli un progresu.

5. Privātie Investori
Privātie investori ir arhitektūras filantropi, kas ziedo neaicināti un nepastarpināti. Šādi dāvinājumi nav LAA Fonda darbības rezultāts. Privātie investori var finansēt LAA caur LAA Fondu, nemaksājot tam procentus bet maksājot fiksētu samaksu par dāvinājuma administrēšanu atbilstoši uzstādītajiem nosacījumiem.

PI var ziedot norādot konkrētu finansējuma izmantošanas mērķi vai piedalīties LAA akcionāru sapulcēs principiālo un stratēģisko jautājumu apspriešanā un pieņemšanā.

6. Pasūtītāji
Pasūtītāju piesaistīšana LAA finansēšanā ir progresīvs risinājums kura pamatā ir akadēmisko aprindu tuvināšanās biznesam un otrādi. Finansējums tiek piesaistīts kā atalgojums par studentu zinātnisko un praktisko darbu dažādu ar komerciju saistītu jautājumu risināšanā. Netieši šāda lieta jau tiek praktizēta gan oficiāli un gan neoficiāli daudzās pasaules valstīs, taču kā liecina rezultāti, šāda sadarbība ir dzīvot spējīga. Pasūtītāji šajā gadījumā var būt gan biznesmeņi, kuriem ir nepieciešama situāciju izpēte biznesa plānu sagatavošanā, gan arī atsevišķas kompānijas, kurām nepieciešams veikt specifisku darbu arhitektūras zinātnes jomā. Kā liecina prakse, fakultātes mācību spēki kopā ar studentiem var veikli tikt galā ar komercpasūtījuma darbiem par to nopelnot skolai papildus naudu un vienlaicīgi paceļot savu kvalifikāciju. Šāds fenomens ir raksturojams ar straujo tehnoloģisko progresu, kad teorija vairs netiek līdzi ikdienas praktiskajiem jautājumiem un tāpēc ir nepieciešams šos procesus apvienot fokusējoties vienā virzienā.

7. Studenti
Studentu motivācijas pamatā ir daudzsološa investīcija savā izglītībā, kas pēc studiju beigšanas nes cerēto atdevi finansiālajā vai morālajā aspektā. Investīciju lielums ir atkarīgs no LAA reputācijas, kuras reitingu definē tādi faktori kā studiju kvalitāte, studiju pārdošanas mārketings/PR, ļaužu valodas, u.c. faktoru kopums. Jo augstāks ir reitings, jo lielāka ir studenta motivācija investēt savās zinībās.
Studenti tiek aktīvi iesaistīti LAA pārvaldē, piemēram, pasniedzēju izvēle un viņu ?servisa? novērtēšana, studiju budžetu sagatavošanā un to pieņemšanā, apmācības metodikas izvēlē u.c.

LAA 3 VAĻI

Skola:

Arhitektūra un rekonstrukcija
Interjerdizains
Restaurācija
Ainavu arhitektūra
Pilsētbūvniecība
Mācību prakses
u.c.

Profesionālā sagatavotība

Zinātnes centrs:

Arhīvs
Bibliotēka
Metodiskais kabinets
Industrijas datu bāze
Datori
Darbnīcas, laboratorijas
Konferenču centrs
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas tīkls

Zinātnes prakse

LAA Fonds:

Investīciju dienests
Mārketinga un PR dienests
Studējošo darbā iekārtošanas dienests
Komercpasūtījumu dienests
Studentu pašpārvalde
Studentu firmas

Biznesa administrācijas prakse

2.3. ARHITEKTŪRAS PROJEKTĒŠANAS APMĀCĪBAS METODIKAS PILNVEIDOŠANAS PAMATVIRZIENI

Patreiz pastāvošās un pielietotās projektēšanas apmācības metodikas būtiskai pilnveidošanai būtu nepieciešams cita starpā paredzēt arī sekojošus pasākumus:

1. Lai nodrošinātu apgūstamo zināšanu un iemaņu secīgumu un sistemātiskumu, ar nolūku veidot studējošo personu pamatīgāku notiekošā mācību un arhitektūras projektēšanas procesu izpratni, nepieciešams izveidot vienotu, shematisku mācību plānu visa mācību procesa koordinācijai. Tādā gadījumā arhitektam nepieciešamās profesionālās zināšanas un iemaņas tiktu secīgi un sistemātiski apgūtas dažādu mācību priekšmetu programmās pa studiju gadiem un semestriem. Šāda shēma nodrošinātu kopsakarus apgūstamajās zināšanās, veidotu projektēšanas mācīšanas metodisko pamatu.
2. Mācību priekšmeti varētu tikt iedalīti :
– blakus (papildus jeb vispārizglītojošos), kas nodrošina vispārējo izglītības un erudīcijas līmeni, bet nav saistīti tieši ar profesionālo iemaņu izkopšanu
– un savstarpēji saistītajos, kas tieši nodrošina profesionālo iemaņu izkopšanu un kuru apgūšanu koordinē vienotā shēma:
kompozīcija (mākslinieciskā, arhitektoniski-telpiskā, strukturālā)
ideju un projektu vizuālā pasniegšana (grafiskā, telpiskā, digitālā)
ēku tipoloģija (funkcionālā un konstruktīvā)
projektu noformēšana (projektu un ideju vizuālā prezentācija dažādās tehnikās)
arhitektūras teorija un projektēšanas metodika (kā atsevišķs mācību priekšmets)
tematiskās lekcijas pirms uzdevumiem (par programmu, tipoloģiju, konstrukcijām, projektēšanas metodiku, arī arhitektūras teoriju)
3. Pilnveidot un konkretizēt mācību darbu vērtēšanas sistēmu un kritērijus. Padarīt to objektīvāku un caurskatāmāku. Šajā ziņā būtiski jau uzdevuma izsniegšanas laikā nodrošināt precīzi formulētus izvirzītos mērķus un kritērijus.
4. Izstrādāt vienotu mācību plānu, uzdevumu, metodisko norādījumu, instrukciju un vērtēšanas kritēriju paketi studentu lietošanai un mācībspēku darba koordinācijai.
5. Izveidot un uzturēt vienotu mācību — prakšu sistēmu visā izglītības laikā.
6. Veidot sadarbību un izpratni starp dažādām arhitektu mācību iestādēm un inženiertehniskajām specialitātēm.
7. Attīstīt jauno arhitektu individuālās un personiskās radošās īpatnības.
8. Veidot studentu patstāvību un iekšējo motivāciju, pašpilnveidošanās iemaņas, iniciatīvu.
9. Konsekventi nodalīt mācību darbus, kas veicami rokas tehnikā, no CAD tehnoloģiju apmācības, kas īpaši pilnveidojama. Tas pats attiecināms uz prezentācijas paņēmieniem.
10. Mācību procesa intensificēšanai un dinamiskām pārmaiņām, kā arī, pielīdzinoties attīstīto rietumu zemju izglītības pieredzei, būtu lietderīgi vispār atteikties no neaktuālās nedaudzu katedru struktūras mācību procesa organizēšanā un pievērsties priekšmetu sistēmai. Šī doma sīkāk izklāstīta 2.4.sadaļā un būtu realizējama 2—5 gadu laikā, līdz patreizējās izglītības programmas starptautiskās akreditācijas termiņa beigām.

2.4. ARHITEKTU STUDIJU PROGRAMMAS VADLĪNIJAS

Perspektīvā vajadzētu pārstrādāt Arhitektu studiju programmu, lai tā atbilstu vismaz eiropeiskai mācību programmai. Viena iespēja varētu būt, ka apmācības sistēma tiek veidota pēc moduļu principa (saglabājas arī kredītu punktu sistēma, kas tagad fakultāte jau pastāv).

Moduļi (M) varētu būt šādi:

M1 Noformēšanas tehnika un metodes:
jaunas noformēšanas tehnikas
jauni mediji, CAD
tēlotājmāksla, perspektīve
brīva noformēšanas prasme (māksla)
šriftu mācība

M2 Ēku projektēšana, pilsētbūvniecība:
ēku projektēšana
ēku daļas
interjera dizains
rūpnieciskais dizains
ārtelpas plānošana
pilsētplānošana
reģionālplānošana
ainavu arhitektūra
maketēšana un modelēšana

M3 Konstrukcijas:
būvkonstrukcijas
nesošās konstrukcijas
veco jeb rekonstruējamo būvju tehnoloģijas

M4 Vispārējie priekšmeti:
būvfizika
būvķīmija
būvmateriālu mācība
mūsdienu arhitektūras materiālu un konstrukciju mācība
būvmehānika
ekoloģija
socioloģija
psiholoģija
filozofija
svešvalodas

M5 Vēsture un teorija:
arhitektūras vēsture
arhitektūras teorija
mākslas vēsture
dizaina vēsture
uzmērījumi
fotofiksācija
renovācija/pieminekļu aizsardzība

M6 Menedžments:
būves plānošana,
būves organizācija,
projekta menedžments,
būvniecības likumdošana/starptautiskā būvniecības likumdošana/autortiesības.

M7 Profesionālie semināri, mācību prakses, mācību ekskursijas.

M8 Izvēles modulis — var izvēlēties atsevišķus priekšmetus no iepriekšminētajiem.

Šīs moduļu sistēmas priekšrocība ir tā, ka studenti paši plāno savu apmācības sistēmu. Ir tā sauktie obligātie priekšmeti, kuri ir jāmācās teiksim pirmajā semestrī, otrajā utt., bet parējos priekšmetus students pats atlasa. Tādā veidā tiek aktivizēta studenta dalība mācību procesā. Tad tās tiešām var sākt saukt par studijām.

Vairāku profilu projektēšanas apmācību varētu apvienot vai nu vienā projektēšanas katedrā, vai tomēr dalīt atsevišķās specializācijās, elastīgi plānojot šo jauno un mūsdienīgāko struktūrvienību vadošo un atbildīgo speciālistu (profesoru, maģistrantu) skaitu , tādējādi izvairoties no patreiz jebkādus izglītības sistēmas pārveidojumus paralizējošām un formālajām likuma par izglītību prasībām, ka katedras vadībā obligāti jābūt vairākiem profesoriem un maģistriem. Kopumā šāda sistēma nodrošinātu augstāku mācību darba efektivitāti un labāku organizāciju.

Dānijā, piemēram, arhitektūras augstskolā ir 12 vai 13 institūti, kur katru no tiem vada viens profesors (tais skaitā ? asociētie un praktiskie profesori), kurš specializējies kādā konkrētā virzienā. Cituviet ir profesoru klases, līdzīgi kā meistardarbnīcas, kur arī viennozīmīgi ir noteikta specializācija un būtiskākā uzmanība pievērsta ir arhitektūras projektēšanai un ar to saistītiem procesiem.

Arhitektūras fakultātes struktūras pārveidojuma priekšlikums

1. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un pārskatāmu arhitektūras projektēšanas apmācības procesu, absolūti nepieciešams izveidot vismaz vēl vienu atsevišķu, savrupu un spēcīgu projektēšanas katedru ? tādā gadījumā fakultātes kopīgā struktūra varētu būt sekojoša:
– Arhitektūras projektēšanas un rekonstrukcijas katedra
– Arhitektūras vēstures un restaurācijas katedra
– Tēlotājmākslas un noformēšanas katedra
– Pilsētbūvniecības un projektu vadības katedra
Nākotnē šī jaunā fakultātes struktūrvienība varētu vēl vairāk sadalīties — arhitektūras projektēšanas, arhitektūras rekonstrukcijas, interjera un kompozīcijas novirzienos.

2. Lai nodrošinātu nepieciešamo fakultātes vadības efektivitāti, tās administrācijas struktūra pilnveidojama, izdalot vairākas specializētas atbildības sfēras:
– Dekāns viņam pakļauts sekretariāts
– Trīs dekāna vietnieki
finansu direktors pakļauta grāmatvedība
vietnieks mācību darbā pakļauti katedru vadītāji
vietnieks saimniecības jaut. pakļauti laboratoriju vadītāji, laboranti
– Fakultātes dekāns var apvienot savu darbu ar vienu no vietnieku pienākumiem, tādējādi viņam faktiski būtu divi palīgi. Dekāns var apvienot savus pienākumus arī ar kāda katedras vadītāja darbu.
– Projektēšanas mācības grupā: jābūt 3 pasniedzējiem — vienam vecākajam un diviem pasniedzējiem, no kuriem viens pilda tam uzliktās lietveža funkcijas. Ļoti svarīgs ir tehniskā sekretariāta jautājums katedrās un mācību uzdevumu sagatavošanā.

3. Minimālās vēlamās izmaiņas mācību programmās:
– jāpārskata priekšmetu programmas — 3—4 likvidējamas, 5—7 jārada jaunas
– jāpilnveido arhitektūras projektēšanas mācību metodika un struktūra (skat.sadaļu 2.3.)

2.5. ARHITEKTA KVALIFIKĀCIJAS PRASĪBAS

1. Lai vispār varētu runāt par arhitektu profesionālās sagatavotības būtisku uzlabošanu, vispirms jāpilnveido prasības, kas definējamas LR MK noteikumos Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (šeit piedāvātā shēma principiāli atšķiras no patreiz pielietotā šo pašu prasību formulējuma, kurš ir ievērojami nepilnīgāks un haotiskāks).

Vispārīgās prasības:
– izpratne par arhitekta darba specifiku, lomu un uzdevumiem mūsdienu sabiedrības procesos
– zināšanas arhitektūras un mākslas vēstures teorijā
– izpratne par cilvēku un būvju, būvju un vides attiecībām
– svešvalodu zināšanas
Izpratne par arhitektūras projektēšanas procesu mijiedarbību ar sabiedrisko procesu jomām un pamatzināšanas tajās:
– ekonomiskais aspekts
– juridiskais aspekts
– politiskais aspekts
– psiholoģiskais aspekts
– filozofiskais aspekts
Organizatoriskās spējas:
– zināšanas par komandas darba principiem, sadarbību ar saistītajiem speciālistiem
– zināšanas par būvniecības organizāciju un sadarbību ar rūpniecības nozarēm, kas saistītas ar projektu īstenošanu
– zināšanas par procesu vadību — menedžmentu
– zināšanas par plānošanas principiem, lēmumu pieņemšanas secību
Praktiskās zināšanas:
– arhitektūras projektēšanas metodoloģijas izpratne
– izpratne par būvkonstrukciju un inženiersistēmu projektēšanu, konstruktīvo un tehnisko prasību atspoguļojumu arhitektūrā
– izpratne par inženierizpētes un projektu informācijas sagatavošanas darba metodēm būvprojektiem
– zināšanas par projekta noformēšanu, komplektāciju, skaņošanu, lietvedību
– zināšanas pilsētplānošanā un projektēšanā, kā arī prasmes, kas nepieciešamas plānošanas procesā
– zināšanas par vēsturisko ēku izpēti, to restaurācijas un rekonstrukcijas projektu izstrādes principiem un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu
– zināšanas par projektēšanu un celtniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un to pielietošanu
Praktiskās iemaņas:
– arhitektūras projektēšanas darba praktiskās pamatiemaņas
– tēlotājmākslas un tēlniecības pamatu iemaņas
– projektu un ideju vizualizācijas iemaņas
– profesionālas iemaņas darbā ar datoru un grafiskajām programmām 
– zināšanas un iemaņas rūpnieciskajā dizainā un interjeru projektēšanā
– dialoga, prezentācijas, oratora iemaņas
– iemaņas darbā ar informāciju un pašiglītošanās

2. Jāpilnveido arī arhitektu — speciālistu kvalifikāciju iedalījumu un profesionālo orientāciju, tam atbilstoši arī praktisko sagatavotību.

Vēlamais arhitekta kvalifikāciju iedalījums sekojošās specializācijās:
– arhitekts — tehniķis
– arhitekts
– ainavu arhitekts
– interjera arhitekts
– arhitekts  pilsētplānotājs
– arhitekts — restaurators
– arhitekts — administrators
Papildus iegūstamā specializācija — projektu vadītājs.