Viļņas jaunais centrs

2004.gada nogalē Rīgas dome rīkoja plenēru, lai atrastu vietu savam jaunajam administratīvajam centram, kurā vajadzētu atrasties departamentiem un citām pilsētas pārvaldes struktūrām, kas tagad izvietoti dažādās pilsētas vietās. Interesanti, ka Lietuvas galvaspilsētā šāds lēmums tika pieņemts jau pirms pieciem gadiem.

Jaunais Viļņas pašvaldības centrs durvis apmeklētājiem vēra 2004.gada pavasarī. Taču jaunā būve ir saistoša ne tikai ar to, ka atrodas ārpus Viļņas vēsturiskā centra. Ēka iekļaujas lielākā kompleksā, ko bez pašvaldības centra veido Viļņas apriņķa valdes ēka, darījumu centrs, dzīvokļu nams, tirdzniecības centrs, daudzstāvu autostāvvietas un laukums — tas viss vienā kvartālā.

Neres upe sadala Lietuvas galvaspilsētu Viļņu divās daļās. Upes labā krasta dzīvojamajos rajonos mitinās vairāk kā 60% pilsētnieku. Taču lielākā daļa darba vietu, darījumu un valdības iestāžu atrodas pilsētas centrā un vecpilsētā upes kreisajā krastā, radot ievērojamas transporta problēmas, pilsētas iedzīvotājiem pārvietojoties no vienas upes puses uz otru, lai nokļūtu darbā.

Lai līdzsvarotu pilsētas attīstību un atslogotu vecpilsētu no transporta plūsmām, jau 60.gados pavīdēja domas par moderna centra veidošanu labajā krastā, Šnipišķu (Šnipiškės) rajonā, paredzot uzbūvēt 3―4 augstceltnes. 1982.gadā te tika uzbūvēta 23 stāvus augstā viesnīca Lietuva. Pie idejas par jauno Viļņas centru atgriezās 90.gados. Lai piesaistītu vairāk privātā biznesa labajam krastam un uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu, Viļņas dome nolēma rādīt piemēru un 1999. gadā izsludināja konkursu jaunai domes ēkai. Konkursā uzvarēja arhitektu birojs United Studios of Architects. Vēlāk rīkotajā konkursā attīstītājiem uzvarēja nekustamā īpašuma kompānija Hanner. Viņi pieaicināja arhitektu kompāniju Audrius Ambrasas Architects, kas izstrādāja attīstības koncepciju visam 2,5ha lielajam kvartālam, ietverot gan administratīvās ēkas, gan komerciālo apbūvi. Pilsētas dome akceptēja šo plānu un 2002.gada janvārī sākās projektēšana.

Apmeklētāju ērtībām sākotnēji paredzētās 27 stāvu celtnes vietā tika izlemts būvēt 20 stāvu ēku (77m), paplašinot tās apakšējo daļu. Tādejādi Viļņas pašvaldības centrs, kurā strādā 1000 cilvēku, aptver vēl divas ēkas – trīs un piecu stāvu augstumā, izvietojot tajās biežāk apmeklētos Viļņas domes departamentus un arhīvu. Tur atrodas arī informācijas centrs, klientu apkalpošanas centrs, izstāžu telpa un Viļņas domes sēžu zāle. Augšējos stāvos ir mazāk apmeklētie departamenti ar 30―35 darbiniekiem katrā stāvā. Pilsētas mēra kabinets ir 19.stāvā. Virs tā, augšējā, 20. stāvā, ar vislabāko skatu uz pilsētu un apkārtni, ir domes apspriežu telpas. Blakus pašvaldības centram, stiklotajā sešstāvu ēkā, atrodas Viļņas apriņķa valde. Ēka, ko uzbūvēja pusgada laikā, paredzēta 200 darbiniekiem.

Kvartāla rietumu daļu veido komerciālā apbūve, kas sastāv no divām daļām — Eiropas darījumu centra un Eiropas iepirkšanās centra. Darījumu centrs jeb t.s. Eiropas Tornis ir 33 stāvus (129m) augsta ēka ar A klases birojiem. Plānā apaļā būve ar kopējo platību 16 000 m², ko apkalpo 6 ātrgaitas lifti, uzskatāma par augstāko ēku Baltijā (neskaitot TV torņus). Ēkas augšā, 116m augstumā, izvietota skatu platforma. Savukārt iepirkšanās centrs Europa ir trīsstāvīga pasāža ar atriju pa vidu, kurā izvietojas apmēram 90 veikali, kafejnīcas, restorāni. Kvartāla stūri noslēdz trešā augstceltne ― 27 stāvus (90m) augstā Eiropas laukuma apartamentu nams, kas ir augstākā dzīvojamā ēka Viļņā. Kopā ar Eiropas torni tās var uzskatīt par arhitektoniski interesantākajām kompleksa ēkām un, subjektīvi, par glītākajām augstceltnēm Baltijā.

Kvartāla vidū izveidotais, 4800 m² lielais, Eiropas laukums saista pašvaldības centru, Viļņas apriņķa valdes ēku un blakus esošo komerciālo apbūvi vienotā kompleksā. Zem laukuma un administratīvajām ēkām izveidotājā pazemes stāvvietā ir vietas 340 automašīnām. Savukārt kvartāla ziemeļrietumu stūrī izveidoto stāvvietu sešos stāvos var novietot vēl 1000 automašīnas.

Noteikti var uzskatīt, ka 2003.gadā tas bija Baltijas lielākais būvlaukums. Visas kompleksa ēkas tika uzbūvētas nepilnu divu gadu laikā, darbus pabeidzot līdz 2004.gada pavasarim, tā simboliski sagaidot Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā. Kājāmgājēji no vecā pilsētas vecā centra uz jauno pašvaldības ēku var nokļūt pa 1995.gadā būvēto Balto tiltu. Ukmerģes iela, kuras malā kompleksu sāka būvēt, 2003.gadā tika pārdēvēta par Konstitūcijas prospektu.

Pašlaik ir izstrādāta Vilņas Jaunā pilsētas centra (NCC — New City Centre) attīstības vīzija. Paredzams, ka Jaunajā centrā dzīvos ap 30 tūkst. iedzīvotāju. Eiropas laukuma tuvumā jau tiek būvēta 23 stāvus augsta dzīvokļu māja un plānotas vēl vairākas augstceltnes, piemēram, Hansabankas ēka. Notiek diskusijas par pieļaujamo ēku augstumu. Attīstītāji un arhitekti piedāvājuši celtnes, kas augstākas par Eiropas torni. Plānotāji piekrīt, ka dažas ēkas varētu būt vienā augstumā ar to, bet pārējām vajadzētu būt zemākām. Rajonu aiz paredzamā augstceltņu pudura, kur šobrīd ir veca vienstāvu dzīvojamā apbūve, tiek plānots ar laiku pārvērst parkā, atstājot un rekonstruējot tikai mājas gar Giedraiču ielu.

Plānojot jauno Rīgas domes administratīvo centru, noteikti būtu vērts ņemt vērā Viļņas pieredzi, kā sadarbojoties pašvaldībai un privātā kapitāla turētājiem ir iemiesots postfunkcionālisma arhitektūras ideāls, izveidojot kvartālu, kas ir «dzīvs» kā dienā, tā vakarā. Vienlaikus radīts nopietns aizsākums jaunam centram, kas veicinās visu labā krasta attīstību.

Administratīvais un darījumu komplekss Viļņā

Konstitūcijas prospektā. Teritorija 2,5 ha

1. Viļņas pašvaldības centrs
augstums 21 stāvs, 77m
platība 15 000 m²,
1000 darbavietas
2. Viļņas apriņķa valde
augstums 6 stāvi
platība 3 000 m²,
200 darbiniekiem
3. darījumu centrs EUROPA (Eiropas Tornis)
augstums: 33 stāvi, 129m
Platība 16 000 m²
A klases biroji
augstākā ēka Baltijā
4. iepirkšanās centrs EUROPA
augstums: 3 stāvi
platība 20 000 m²
5. Eiropas laukuma apartamenti
augstums: 27 stāvi, 90m
augstākā dzīvojamā ēka Viļņā
6. Eiropas laukums
4800 m²
7. autostāvvietas 1000 (darījumu apbūvei) + 340 (administratīvajam centram)