Rīgas dome, kuras plānos ir pilsētā ieviest park & ride sistēmu, valodniekiem lūgusi latviskot šo apzīmējumu. Speciālisti pamato, ka tulkojumi liec un brauc vai novieto un brauc nav izmantojama par oficiālu nosaukumu. Acīmredzot tāpēc, ka atbilstoši latviešu valodas gramatikas specifikai šos apzīmējumus nav ērti lietot, jo tie ir nelokāmi.
Jaunais latviskais vārds būšot transportmija, bet vieta (tātad laukums vai būve), kur automašīnas stāvēs — stāvparks, lai atšķirtu no parastas stāvvietas. Transportmija esot atvasināts no darbības vārda mīt, kas nozīmē nomainīt vienam otru. Terminoloģijas komisija atgādina, ka vēsturiski vārds mija jau izmantots līdzīgā nozīmē zirgu transportā.
Jāatzīst, man nekas nav pret vārdu stāvparks, taču, dzirdot salikumu transportmija un mēģinot iedomāties anglisko ekvivalentu, drīzāk prātā nāktu nevis park & ride, bet gan — transport interchange, multi modal interchange vai transport hub. Arī skatoties no otras puses — tulkojot no angļu valodas uz latviešu: viens no vārda interchange tulkojumiem ir mīties, mainīties.
Tildes vārdnīcā (kas, protams, nav diez ko izcila specifisku nozaru terminoloģijā) interchange station tulkots kā pārsēšanās punkts. Savukārt Sigurda Gravas Angļu — latviešu pilsētvides vārdnīcā no šiem ir tikai vārds intermodal, kas tiek tulkots kā savienotais, saistītais transports, dažādu transporta veidu saskare un savstarpējais atbalsts.
Tātad transportmijas jēdziena saturs latviešu valodā varētu būt daudz plašāks, neaprobežojoties tikai ar individuālā transportlīdzekļa apmaiņu pret sabiedrisko transportu darbadienas sākumā un beigās. Jo park & ride bieži ir tikai viena no transport interchange sastāvdaļām. Vai arī — viens no veidiem.
Ir saprotams, ka valodnieki nav aizdomājušies tik tālu — Rīgā nekā tāda šobrīd nav. Taču jācer, ka kādreiz būs. Park & ride jau arī nav (ja nu neskaita tādas vietas, kā, piemēram, iepirkšanās centrs Alfa, kura stāvvietas daļēji tiek izmatotas tieši park & ride nozīmē — iebraucot no Vidzemes puses auto tiek atstāts pie Alfas, tālāk uz centru dodoties ar 6.tramvaju, 4.trolejbusu vai kādu no autobusiem), taču runāts par to tiek vairākus gadus, un pilsētas dome šim nolūkam ir rezervējusi ap 20 zemesgabalu. Savukārt tas, ko apzīmē ar transport interchange vai hub — par to runāts tiek reti. Pirms pāris gadiem gan pavīdēja ideja par «intermodālā sabiedriskā transporta mezglu» Rūpniecības preču tirgus vietā.
Ja valodnieki ieviešot jauno vārdu atsaucas uz zirgu mainīšanas vietām, tad par transportmiju varētu saukt ne tikai vairumam latviešiem klātienē neiepazīto park & ride. Tik pat labi šo vārdu varētu piemērot stipri pazīstamākai lietai — vietām Latvijas pilsētās vai mazākos centros, kur kopā vienā ēkai vai blakus atrodas dzelzceļa stacija un autoosta. Tādas vietas nav retums, kaut gan saukt tās par transporta mezgliem modernā izpratnē laikam gan nevarētu.
Transportmijas jeb satiksmes mezgli modernā nozīmē — kā transport interchange šodien ir daudzas lidostas, kurās var nokļūt ar vilcienu. Nozīmīgākās Eiropas lidostas ir integrētas sliežu transporta tīklā, kura daļa ir arī ātrvilcieni, kas veic vairāk nekā 200 kilometrus stundā. Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā tika ziņots, ka dzelzceļa atzars uz Rīgas lidostu tikšot uzbūvēts trīs gadu laikā. Par ātrvilcienu šai gadījumā runāt gan pagrūti.
Ar to visu gribu sacīt, ka vārds transportmija ir derīgs, tikai tas drīzāk atbilstu citai, plašākai lietai. Nu, piemēram, tādam risinājumam 13.janvāra ielas, autoostas un dzelzceļa stacijas apkaimei, ko savā konceptuālajā projektā Arhitektūras dienā apmeklētājiem rādīja Edgars Treimanis.
