Stockmann plenēra rezultāti

Jūnija sākumā noritēja starptautisks arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Stockmann centra nākotnes vīzijas Rīgā, lai izstrādātu pilsētvides risinājumusi publiskajā telpā ap universālveikalu. Izvirzītajos projektos paustās idejas tiecas nevis mainīt universālveikalu, bet pielāgot pilsētu tam.

Plenērs tika organizēts ar mērķi iegūt arhitektoniski atraktīvas idejas universālveikala Stockmann jumta veidolam, izveidot pievilcīgu pilsētvidi ap Stockmann veikalu un virs apakšzemes autostāvvietām, kā arī ierīkot funkcionāli ērtu un pilsētbūvnieciski optimālu gājēju šķērsojumu Stockmann rajonā. Starptautiskā žūrija izvirzīja četras uzvarētāju komandas.

Plenērā piedalījās 7 arhitektu komandas no 4 valstīm — Latvijas, Somijas, Vācijas un Ungārijas. Latviju pārstāvēja arhitektu biroji Depo Projekts un Arplan, Somiju — Arkkitehtitoimisto Laatio un ALA Architects no Helsinkiem, kā arī Arkkitehtikonttori Petri Pussinen no Tamperes, Vāciju — Hoyer Schindele Hirschmüller Architektur no Berlīnes, bet Ungāriju — Erick van Egeraat associated architects Budapeštas birojs.

Risinājumus izvērtēja žūrija, kuras sastāvā strādāja tās priekšsēdētājs, Stockmann ārējo sakaru direktors Jussi Kuutsa, Pēteris Blūms (Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja padomnieks), Viesturs Brūzis (Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa), Eva Kalviņa (Rīgas domes Satiksmes departaments), Jānis Dripe (Rīgas pilsētas arhitekts), Sergejs Ņikiforovs (LAS priekšsēdētājs), igauņu arhitekte Laila Podra, Stockmann centra pārstāvji u.c.

Labākais priekšlikums

Tā kā noderīgas idejas iekļāvis katrs darbs, plenērā atzinīgi novērtēti vairāki piedāvājumi. Žūrijas vērtējumā veiksmīgākos risinājumus plenēra uzdevumiem izstrādāja Somijas arhitektu birojs Arkkitehtikonttori Petri Pussinen, kuri ir arī vieni no Stockmann ēkas līdzautoriem. Kā izteicies Jusi Kūtsa, šīs komandas stiprā puse bija perfekta uzdevuma specifikas izpratne, risinājums vienlīdz apmierinot Rīgas pilsētas un Stockmann universālveikala vajadzības.

Somu arhitektu kompānija piedāvājusi universālveikala dēļ pārorganizēt satiksmi Rīgas centrā. Mainīts 13.janvāra ielas platums un izvietojums — taisnajā posmā gar veikalu piedāvāts izveidots līkumu, kas krustotos ar Aspazijas bulvāri. Tādējādi Stockmann centra priekšpusē veidotos trijstūrveida publiskais laukums, kas kalpotu ne tikai pilsētas vajadzībām un pilsētnieku ērtībām, bet arī kā Aspazijas bulvāra noslēgums. Laukums dotu arī iespēju daļēji atsegt kanālu.

Arhitekti esot izpētījuši, ka šāds laukums un ielu kārtība Rīgā pastāvējusi arī vēsturiski, taču 20.gadsimtā 13.janvāra iela iztaisnota. Šādu risinājumu par labu esam atzinis arī arhitekts Pēteris Blūms: «Laukums rada pavisam citas telpiskās attiecības ar ēku un veidojas jauna publiskā telpa Rīgai. Atsegtais kanāla posms varētu būt vienīgi kā neliela kompensācija par aizbūvēto kanāla daļu, taču ne jau tajā mazajā posmiņā ir jēga, bet visā idejā.» Arhitekts norāda, ka Stockmann ir ēka, no kuras ar laiku vajadzētu tikt vaļā, bet pašreizējais projekts to fundamentāli nostiprina tur, kur ēkai nevajadzētu būt.

Gogoļa ielas gājēju parejas problēmas arhitekti risinājuši pārceļot pāreju uz 13.janvāra ielas pusi, zaļo laukumu ielas vidū izmantojot kā saliņu, uz kuras sagaidīt zaļo gaismu. Pavīdējusi arī ideja zaļo saliņu likvidēt, lai sašaurinātu krustojumu — Gogoļa ielas un 13.janvāra ielas krustojums būtu perpendikulārs.

No gājēju un pilsētvides viedokļa šāds risinājums liktos apsveicams — šaurāka brauktuve, nav vajadzīgs tunelis zem 13.janvāra ielas, veidojas labiekārtota publiskā telpa. Priekšlikumā ir mazliet no tās skaidrības, ko savulaik krustojumam starp autoostu un spīķeru kvartālu plenērā piedāvāja Snøhetta — sašaurinot brauktuves, uzbūvējot jaunu apjomu un parūpējoties par publisko telpu vieta tiktu sakārtota telpiski un iegūtu ievērojamu pievilcību.

Problēmas

Tomēr apzinoties pašreizējo satiksmes stāvoklī Rīgā, kļūst skaidrs, ka sašaurināt 13.janvāra ielu būs iespējams tikai tad, kad apkārt Rīgas centram būs izveidoti satiksmes loki, uzbūvēti vēl pāris tilti. Tātad — visai tālā un nepārskatāmā nākotnē.

Noprotams, ka Stockmann ar šo glīto, bet visai neīstenojamo priekšlikumu gribētu aizbildināties, lai viņiem tiktu ļauts sākt būvēt pazemes autostāvvietas zem 13.janvāra ielas. Uzvarētāju priekšlikums zem izveidotā laukuma piedāvā paplašināt Stockmann pazemes autostāvvietu divos stāvos, kurā būtu vietas aptuveni 460 automašīnām, kas stāvvietā varētu nokļūt pa divām iebrauktuvēm no 13.janvāra ielas un vienu no Aspazijas bulvāra. Uzņēmums šajā projektā plāno investēt aptuveni 7 līdz 8 miljonus eiro. Pazemes autostāvvietas būvniecību, ieskaitot projektēšanu, paredzēts pabeigt divu gadu laikā.

Autostāvvietas izbūvē uzņēmumam varētu rasties problēmas, jo Rīgas vaļņu paliekas zem zemes starp Radio ielu un dzelzceļa uzbērumu ir nesalīdzināmi lielākas nekā Triangula bastionā. Turklāt pilsētas interesēs ir iegūt stāvvietas, kuras izmantotu cilvēki, kas dodas uz Rīgas centru un Vecrīgu, nevis veikala klienti, skaidrojis arhitekts P.Blūms. Autonovietņu izbūve pretrunīga arī no pilsētvides viedokļa — stāvvietas varbūt atrisina auto novietošanas problēmas, taču diezin vai samazina satiksmes intensitāti. Drīzāk liekas, ka iela, kuru iecerēts sašaurināts, šādi piesaistītu vēl vairāk automašīnu.

Neņemot vērā šos apsvērumus, Rīgas dome jūlija sākumā vieglu roku deva stokmaniešiem zaļo gaismu autostāvvietas būvniecībai. Tas, kāpēc tik straujos tempos nepieciešams atļaut šī objekta būvi, kā arī akceptēt uzņēmēju vēlmi privatizēt zemi zem centra, ir neizprotami, zinot, ka investori tā arī nav izpildījuši savu solījumu par gājēju tiltiņa vai tuneļa izbūvi Gogoļa ielā.

Kā zināms, Stockmann zemes nomas līgumā ar Rīgas domi, kā arī tagad privatizācijas noteikumos ir teikts, ka uzņēmumam jāizbūvē divu līmeņu gājēju pāreja Gogoļa ielā, ko ikdienā šķērso tūkstošiem cilvēku. Gandrīz četru gadu laikā somu kompānija šo pienākumu nav varējusi izpildīt. Termiņi ir vairākkārt pārcelti, un domes struktūras pat izskatīja iespēju ar kompāniju līgumu lauzt. Patlaban dots laiks līdz 2008.gada beigām.

Kompānijai jārēķinās, ka vēl pirms būvatļaujas iegūšanas tai būs jāsaņem dažādu valsts un pašvaldības institūciju atzinumi un atbalsts. Stockmann var rēķināties ar to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akceptu pazemes autostāvvietas būvniecībai dos tikai pēc vairāku līdzšinējo nepilnību novēršanas. «Ja viņi nesāks ar neizdarītajiem darbiem, kāda mums var būt ticība, ka arī autostāvvietas gadījumā viņi nerīkosies līdzīgi,» sacījis VKPAI vadītājs Juris Dambis, ar to domādams, ka varētu notikt līdzīgi kā ar paša centra būvniecību — solīja visu ko, taču pēc ēkas uzcelšanas par pārējiem solījumiem izlikās neko nezinām.

Inspekcijas atzinumā teikts, ka Stockmann centrs «ir vērtējams kā nekvalitatīva arhitektūra, kas neiekļaujas pilsētvidē, centra realizācijas rezultātā ir izveidota neglīta jumta ainava un ignorēta pilsētas vēsturiskā plānojuma struktūra. Pašreizējais gājēju plūsmas risinājums caur dzelzceļa uzbērumu gar kanālu ir risināts, radot nepievilcīgu publisko ārtelpu, kā arī ir traucēta nākotnē iespējamā laivu kustība kanālā.»

Citi priekšlikumi

Bez Petri Pussinen biroja priekšlikuma tika izcelti vēl trīs darbi. Kā futūristiski vizionārs tika atzīts ALA Architects risinājums, kurš savā ziņā ir visradikālākais pret pašu Stokmann ēku. Arhitekti piedāvā tālākā nākotnē atstāt tikai to celtnes daļu, kurā ir kinozāles, nojaucot to, kur šobrīd ir veikals. Priekšlikums paredz nākotnē veikalam izbūvēt jaunu ēku dzelzceļa uzbēruma otrā pusē, daudzstāvu auto novietņu vietā. Tādejādi iespējams atbrīvot šobrīd pārsegto pilsētas kanāla daļu un izveidot nelielā gabaliņā parka turpinājumu, ko pārtrauc Stockmann ēka.

No funkcionālā un ekonomiskā viedokļa visaugstāk tika novērtēti Latvijas arhitektu biroja Arplan un Somijas Arkkitehtitoimisto Laatio piedāvājumi. Arplan risinājums iekļauj vairākas atraktīvas idejas un vienlaicīgi ir funkcionāli izdevīgs. Īpaši tiek izcelts veikala aizmugures sienas risinājums. Arkkitehtitoimisto Laatio piedāvātā risinājuma stiprā puse ir jumta konstrukciju risinājums.