Sporta pils kvartāls. Konkursa rezultāti

Nojaucot Sporta pili, tika zaudēta modernisma celtne, taču
reizē pavērās izdevība, kam nav līdzīgas visā Rīgas centrā — iespējas veidot
pilnībā jaunu, mūsdienīgu kvartālu vēsturiskā pilsētvidē. Viens no pēdējā
pusgada ievērojamākajiem konkursiem bija ideju sacensība Sporta pils kvartāla
attīstībai, kas noslēdzās pirms pāris mēnešiem.

Jau
kādu laiku šī kvartāla īpašnieki ir kompānija Rotermann — Latvijas meitasuzņēmums Igaunijas kompānijai Rotermann Group, kas savukārt tā nosaukta
par godu ievērojamajam Tallinas uzņēmējam Kristiānam Bertoldam Rotermanim, kurš
19. gs. otrajā pusē izveidoja un apsaimniekoja rūpniecisko kvartālu blakus Viru
laukumam, starp Tallinas vecpilsētu un jūru. Kvartālu, kas pēdējos 10-15 gados
ir atdzimis, kā viens no savdabīgākajiem un intriģējošākajiem Tallinas pilsētvides
fragmentiem.

Saprotams,
ka ienākot Rotermann uzņēmumam Rīgā, no
viņiem tika gaidīts kaut kas tik pat īpašs. Tomēr pirmā kvartāla attīstības vīzija
rādīja drīzāk vidusmēra biznesa shēmas iespaidu — stiklotas biroju ēkas ar
slēgtu kvartāla perimetru, liedzot lolot ilūzijas, ka iekškvartāla vide  varētu būt pieejama kā jauks un patīkams
publiskās telpas turpinājums. Taču tas bija pirms krīzes un tāpēc labi, ka šī
iecere izbeidzās neturpinoties.

Iepriekšējā
gada beigās tika izsludināts konkurss jaunai iecerei, paredzot nu jau daudzfunkcionālu,
pilsētniecisku kvartālu, kurā dominētu mājokļi. Konkursa oficiālais nosaukums ,—
Pilsētbūvnieciskās struktūras izveide Rīgā, Krišjāņa
Barona ielā 75 uzsvēra
—, ieceres pilsētbūvniecisko vērienu. Tieši iekškvartāla
telpas arhitektūra ir aspekts, kas Rīgas pilsētvidē ir ļoti vāji izkopta.
Vēsturiski gandrīz vienīgais piemērs ir Berga bazārs, pa pusei varētu pieskaitīt
arī Upīša pasāžu. Taču arī pēdējo 10-15 gadu laikā, bez jau minētās Berga
bazāra atjaunošanas Rīgā nav īstenoti pārliecinoši šīs jomas piemēri, kaut arī
kādos konkursos un vīzijās tādi ir vīdējuši. Viens otrs projekts gan ir tādā
vai citā attīstības stadijā. Tāpēc Rotermann
rīkotais konkurss Rīgas kontekstā ir ļoti nozīmīgs.

Konkurss
noslēdzās pirms diviem mēnešiem. Pamatojot, ka «neviens no iesniegtajiem
projektiem pilnībā neatbilda pasūtītāja formulētajai programmai un darbos bija
arī atkāpes no pilsētplānošanu regulējošajiem normatīvajiem dokumentiem,
konkursa žūrija nolēma nepiešķirt 1. vietu». Sadalot balvu fondu, tika
pieškirtas divas otrās un trīs trešās vietas.

 2. vieta (4000 EUR katrai komandai)

3. vieta (2000
EUR katrai komandai)

Diemžēl vairāk žūrijas
kometārus un vērtējumus saņamt nav izdevies, taču konkursa projekti runā par
sevi. Šobrīd turpinās darbs ar abiem otrās vietas ieguvējiem.

 

Likumsakarīgi, ka
pasūtītāji konkursam uzrunāja ne vien Latvijas, bet arī Igaunijas arhitektus. Kā
redzams, arī starp godalgotajiem ir divi Tallinas biroji. Vieno no trešajām
vietām ieguva Emila Urbela biroja darbs. Urbels ir vairāk pazīstams ar baltajām
villām, kas projektētas igauņu elitei Tallinā un tās apkārtnē. Kā arī — ar divām
skolu ēkām.

Savukārt vienu otro vietu
ieguva Kadarik Tüür, — birojs, kura
abi vadošie arhitekti un īpašnieki kādreiz kopā ar Vilemu Tomisti veidoja Kosmos kodolu un savulaik radīja arī
pirmo no atraktīvākajām Tallinas Rotermana  kvartāla ēkām, — to, kas izskatās pēc četriem  atšķirīgiem namiem. Ar savām iepriekšējā gada
lielajām būvēm — Tartu Universitātes Fizikas institūtu un ledus halli Lasnamē
rajonā Tallinā Ots Kadariks un Mihkels Tīrs bija arī pēdējā žurnāla MAJA numura varoņi, kur viņu arhitektūra
aplūkota pragmatisma tēmas kontekstā.

No Kosmosa kādreizējā rotaļīguma šķietami
maz ir palicis arī Sporta pils kvartāla projektā, — pragmatiski pamatotas
perimetra ēkas,  racionāla autotsāvvietu
shēma, divas ejas, kas krutojoties iziet cauri kvartālam. Dažādās fasādes šķiet
kā nodeva daudzveidībai, lai pārmāktu vienmuļību. Tomēr ēku izvietojums
kvartāla iekšienē, — tajā ir gan kaut kas no Kosmosa viegluma, solot ja ne kvalitat’vu, tad tomēr intriģējošo telpu, vienlaikus stingri ievērojot kopējo konceptu. Zinot gan
projektu virzību Rīgā, pastāv pamatotas aizdomas, ka šāda shēma varētu tikt «normalizēta».

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000