Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms — intevija gada skates katalogā
Kas jums ir arhitektūra?
Jautājums ir praktiski neatbildams. Ir uzdevums, pasūtījums, vajadzība no cilvēkiem. Uzdevums tiek materializēts vietas, sabiedrības, budžeta, laika un citu kontekstu ietvaros. Mums arhitektūra ir dažādo kontekstu vienlaicīga ievērtēšana mums svarīgo vērtību kontekstā. Ja grib vienoties par kvalitāti arhitektūrā, ir jārunā par vērtībām.
Kur saskatāt arhitektūras spēku?
Arhitektūra, kas mūs interesē, spēj ne vien atbildēt uz pasūtītāja uzdevuma jautājumiem, bet pavirzīt un provocēt procesu attīstību plašākā kontekstā. Piemēram, ja šķiet, ka par maz tiek būvētas izglītības iestādes no dabīgiem materiāliem, skolas siena jātaisa no masīvkoka ar kaļķa apmetumu un jākrāso ar kaļķa krāsu. Ja sabiedrība šķiet pārāk sadalīta un atsevišķas grupas dominējošas, jātaisa liels, reljefā līgans laukums, kur ir vieta visiem – gājējiem, skrituļotājiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, sēdēt vai gulēt gribošiem, bērniem ar krītiņiem, laukums skolas svētku un pilsētas svētku norisei. Arhitektiem ir iespēja ar savu darbu ne vien paust savu attieksmi pret procesiem sabiedrībā, bet arī būtiski ietekmēt tos un virzīt noteiktā virzienā.
Kas, jūsuprāt, ir lielākā Saldus mūzikas un mākslas skolas projekta veiksme? Kas izdevies vislabāk?
Projekts ir realizēts, un tas ir daudzu cilvēku vēlēšanās un arī veiksmīgu sakritību rezultāts. Lielākā projekta veiksme sākās ar pašvaldības ideju būvēt jaunu skolu, tad īstajā brīdī pieejamie ES fondu līdzekļi, būvniecībā iesaistīto atbildīgo speciālistu kopdarbs. Runājot par pašu ēku, nevar kādu ēkas elementu izcelt vairāk par kādu citu. Labas ir projekta materiālu un virsmu faktūru kombinācijas. To var attiecināt gan uz fasādes koku, stikla caurspīdību un mainību, metālu, iekštelpu betonu, krāsām un akustiskajām virsmām, gan uz labiekārtojuma asfaltu, šķembiņām un stādījumiem. Projekta veiksme ir dabīgu materiālu lietojums izglītības iestādē, kas Latvijā vēl nav pašsaprotama prakse. Piemēram, no Vācijas vestie, bet, iespējams, no Latvijas koka gatavotie masīvkoka paneļi ļaus ieraudzīt skolu un bērnudārzu būvniecību Latvijā citā rakursā. Kā arī, cerams, beidzot tiks sākta līdzvērtīga materiāla ražošana tepat uz vietas no vietējiem materiāliem. Par veiksmi uzskatām arī inovatīvu konstrukciju un risinājumu lietošanu pašvaldības objektā. Tas liekas būtiski, jo gribētos lauzt Latvijā valdošo diskursu, ka pašvaldības objekti ir problemātiski un tajos ir grūti un neiespējami īstenot kvalitāti.
Kas šajā projektā neizdevās tā, kā bija iecerēts? Kāpēc?
Gandrīz neiznāca atpūsties būvniecības laikā, jo mēs katrā situācijā gribējām saprast līdz pēdējai detaļai būvniecības tehnoloģiju un tehniskās nianses. Ieceres var neizdoties tad, ja tās ir fiksētas un ir konkrētas materiālas izpausmes, kas ir tikai galvā iedomātas, vai iecere ir utopiska. Ja iecere ir konceptuāla, tā vienmēr realizējas. Projekts, tajā skaitā būvniecība, ir sadarbības process, tādēļ katrā brīdī bija jāvērtē impulsi, kas ietekmē risinājumus. Kopš konkursa priekšlikuma projekta risinājumi ir nepārtraukti uzlaboti gan skiču, gan tehniskajā projektā, gan arī būvniecības procesā.
Ko esat mācījušies no šī projekta?
Projekts mums bija izglītošanās skola sešu gadu garumā. Izglītošanās gan tehniskās lietās, gan procesa vadībā un komunikācijā. Sākot no pirmajām sarunām ar Saldus pašvaldību, beidzot ar visām ēkas būvniecībā iesaistītajām pusēm. Pieredze komunikācijas un būvniecības procesā bijusi milzīga, un tās nozīme ir nepārvērtējama.
Vairāki būtiski secinājumi. Izvēlēties un iesaistīt projektos pašus labākos profesionāļus, ar kuriem ir pārbaudīta sadarbība. Nevienu brīdi nenoticēt, ka kaut kas nav īstenojams, jo viss ir iespējams, ja vien tam notic. Nevienā brīdī neticēt citiem vairāk kā pašiem sev, jo arhitekti ir tie, kas savā galvā tur projekta kopainu. Un, visbeidzot, pārliecinājāmies dzīvē par grāmatās lasītām teorijām, ka efektīva plānošana, izpēte un resursu ieguldīšana projekta sākuma stadijās ir izšķiroša labam kopējam procesam un rezultātam.
