Pasaulē šobrīd ir ap 6 miljardiem iedzīvotāju, aptuveni 3 miljardi no tiem dzīvo pilsētās. Līdz 2030.gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies par diviem miljardiem (+33%). Pārsvarā tie būs pilsētu iedzīvotāji.
Pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās tomēr nenozīmē, ka visas pilsētas kļūst lielākas. Gluži pretēji ? daudzviet šodien novērojams sarūkošo pilsētu (shrinking cities) fenomens. Pēdējo 50 gadu laikā aptuveni 370 pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10%. Dažas pilsētas ir sarukušas lēnām, citas, piemēram Basra Irākā, dažu gadu laikā.
Pilsētas nesarūk tikai ekstremālu apstākļu — karu vai dabas katastrofu — rezultātā. Sarūkošās pilsētas pārsvarā atrodamas civilizētajā Rietumu pasaulē — ASV (59), Lielbritānijā (27), Vācijā (26) un Itālijā (23). Kopš 1990.gadā sarūkošās pilsētas ir atrodamas arī bijušā padomju bloka valstīs ? Krievijā (13), Ukrainā (22) un Kazahstānā (13). Laikā no 1950. līdz 2000.gadam strauja sarukšana novērota dažās Dienvidāfrikas (17) un Japānas (12) pilsētās.
Pilsētu sarukšana turpinās, īpaši aktuāla tā ir Eiropā, jo Eiropa ar saviem iedzīvotājiem kopējā pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumā tikpat kā nepiedalās. Tuvāko 35 gadu laikā tikai 10% pasaules iedzīvotāju dzīvos rietumu civilizācijas valstīs.
Laba teema. To dereetu pakustinaat gan profesionaalju viduu, gan sabiedriski. Jo iipashi taapeec, ka pie mums-arii. Ne tikai Latvijaa, vai Baltijaa, bet daudz plashaakaa regionaa pilseetu migraacijas saldo ir negatiivs. Jo iipashi taapeec, ka process ir objektiivs un diez vai izbeegams. Jo iipashi taapeec ka taa rezultaatu vizuaalaas izpausmes pilseetvidee nepatiks nevienam. Jo iipashi taapeec, ka vairums (ja ne visas) mums liidz shim maaciito (ja vispaar kaadam taas ir maaciitas) pilseetbuuvniecisko teoriju ir orienteetas uz pilseetas attiistiibu, ar to AUTOMAATISKI domaajot pilseetas fizisku IZAUGSMI. Un sabiedriibai (no profesionaaljiem lidz politikjiem un "viekarshajam"cilveek am) nav praktiski nekaadu, nedz empiirisku, nedz teoreetisku… Lasīt vairāk »
ir paveicies iszaadi apskatiit…
ispaidi labi.. teaam aktuaalaka nekaa nekad ieprieksh. iszdaades koncepcija: intensiiva 4 pilseetu izpeete, kuras ir sho probleemu skartas… viss it kaa perfekti. pie shis teemas arii vajdzeeja palikt. par daudz izraadiijas vienigi pasules karte, kura it ka arii liepaaja un veel vairaak riiga ir saskarusies ar "shrinking" probleemu.. riiga ik gadu zaudeejot ap 20% iedziivotaaju. lai nu kura pilseeta latvija, bet riiga? viss izskatiijas peec vienkarshiem meliem, lai atstaatu nopietniibas iespaidu…
tomeer esam par mazu, lai mums kaads pieverstu pastiprinatu uzmaniibu….
Manuprāt tas ir ļoti liels iztrūkums….. Arī es nemaz iepriekš nezināju pilnīgi par šiem %… 🙂
Manuprāt tas ir ļoti liels iztrūkums….. Arī es nemaz iepriekš nezināju pilnīgi par šiem %… 🙂
Latvijā tādā aspektā, kā rādās, gandrīz visas pilsētas ir sarūkošas. Vēl vairāk – ir pieņemts izteikties, ka katru gadu pie mums izmirst viena vidēja lieluma mazpilsēta, bet būvniecības apjomi tik augot un augot 🙂
Laba teema. To dereetu pakustinaat gan profesionaalju viduu, gan sabiedriski. Jo iipashi taapeec, ka pie mums-arii. Ne tikai Latvijaa, vai Baltijaa, bet daudz plashaakaa regionaa pilseetu migraacijas saldo ir negatiivs. Jo iipashi taapeec, ka process ir objektiivs un diez vai izbeegams. Jo iipashi taapeec ka taa rezultaatu vizuaalaas izpausmes pilseetvidee nepatiks nevienam. Jo iipashi taapeec, ka vairums (ja ne visas) mums liidz shim maaciito (ja vispaar kaadam taas ir maaciitas) pilseetbuuvniecisko teoriju ir orienteetas uz pilseetas attiistiibu, ar to AUTOMAATISKI domaajot pilseetas fizisku IZAUGSMI. Un sabiedriibai (no profesionaaljiem lidz politikjiem un "viekarshajam"cilveek am) nav praktiski nekaadu, nedz empiirisku, nedz teoreetisku… Lasīt vairāk »
ir paveicies iszaadi apskatiit…
ispaidi labi.. teaam aktuaalaka nekaa nekad ieprieksh. iszdaades koncepcija: intensiiva 4 pilseetu izpeete, kuras ir sho probleemu skartas… viss it kaa perfekti. pie shis teemas arii vajdzeeja palikt. par daudz izraadiijas vienigi pasules karte, kura it ka arii liepaaja un veel vairaak riiga ir saskarusies ar "shrinking" probleemu.. riiga ik gadu zaudeejot ap 20% iedziivotaaju. lai nu kura pilseeta latvija, bet riiga? viss izskatiijas peec vienkarshiem meliem, lai atstaatu nopietniibas iespaidu…
tomeer esam par mazu, lai mums kaads pieverstu pastiprinatu uzmaniibu….
Nezinu par preciiziem %, bet sarukshanas fakts attiecas arii uz Riigu. Dabiigi- vienmeer diskuteejamas buus skaitiishanas metodes, robezhas (kas ir un kas nav Riiga) un vai tie kas ikdienaa atrodas (straadaa, maacaas, izklaideejas) Riigaa IR vai NAV Riidzinieki, ja vakaraa (nedeeljas nogalee) brauc uz citaam maajaam? Dabiigi- uz Riigu paarceljas leerums no citaam vietaam. Bet arii- no Riigas- prom. Un bilance ir taada, kaada taa ir. (St citu- vairumaa muusu regiona pilseetu)