RPAB piesaka Šmēlinga konferenci 2014

30. oktobrī Rīgā notiks jau otrā Pilsētas
arhitekta biroja (RPAB) rīkotā starptautiskā Reinholda Šmēlinga konference, kas
šogad veltīta Rīgas mājokļu videi. Uz konferenci Rīgas mājokļu vide: jaunie arhitektūras horizonti aicināti gan
arhitektūras, būvniecības un saistīto nozaru profesionāļi, gan ikviens
pilsētnieks, kam rūp mājokļu nozares attīstība. Jaunu skatījumu uz nozares
izaicinājumiem piedāvās pētnieki un profesionāļi no sešām valstīm.

Pieejams mājoklis ir viena no cilvēka
pamattiesībām, tomēr mūsdienās, īpaši piņķerīgajā likumdošanas, īpašumtiesību
un finanšu pieejamības mudžeklī mājoklis nereti kļūst par dārgu un grūti
iegūstamu luksusa preci. Dažādos līmeņos runāts tiek gan par dzīvojamā fonda
nepiemēroto tehnisko stāvokli un jaunu mājokļu celtniecības izaicinājumiem, gan
par pirmā mājokļa finansēšanas iespējām jaunajām ģimenēm, tomēr trūkst kopēja
un visaptveroša diskusija par to, ko iesākt ar novecojošo pilsētas dzīvojamo
fondu un kādus mājokļus mēs vēlamies nākotnē.

«Sabiedrībā ir iestājies savdabīgi greizs
līdzsvars, ko pazīstam no spēļu teorijas cietumnieku dilemmas — neviens nav
apmierināts, tomēr neapmierinātība nav tik augsta, lai procesu apturētu un kaut
ko radikāli mainītu,» skaidro Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Mājokļu
jautājumus risinošās puses, t.i. sabiedrība, namu apsaimniekotāji, arhitekti,
politiķi u.c. nebauda savstarpēju uzticību, kā rezultātā esošās situācijas
risinājums ir īpaši sarežģīts vai pat neiespējams. Tā ir sava veida sociāla
dilemma — esošo situāciju pārvarēt nav iespējams bez nelielas uzupurēšanās un
savstarpējas uzticēšanās notiekošajam,» turpina Princis.

Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem šodienas un
nākotnes Rīgai joprojām ir daudzdzīvokļu nami un pēckara mikrorajoni, kas ir
mājoklis vairāk nekā 85% iedzīvotāju. Ja to pilnveidošana un uzturēšana
turpināsies līdzšinējā līmenī, tas pakāpeniski novedīs pie aizvien lielākiem
finansiāliem, sociāliem un ekoloģiskiem zaudējumiem. Iespējams, risinājums
slēpjas jaunā sociāli ekonomiskā izpratnē par mikrorajona formu un struktūru.
Akūti trūkst Latvijas apstākļiem pielāgotu projektēšanas un mājokļu pārvaldības
instrumentu, kas atbilstu kā iepriekš minētajiem izaicinājumiem, tā arī spētu
risināt iedzīvotāju mobilitātes un jaunu nodarbinātības modeļu ieviestās
pārmaiņas.

Šogad Šmēlinga konferencē runāsim par Rīgas
mājokļu vides pilsētbūvniecības pirmsākumiem, dažādu līmeņu mājokļa politiku,
namu pārvaldības modeļiem, dažādām ikdienišķām un ne tik ikdienišķām kopienām,
kas apdzīvo Rīgas mikrorajonus, kā arī pieskarsimies daudzveidības kvalitātei
un iespēju domāšanai un horizontiem ko tā paver ikvienam. Konferencē
piedalīsies dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes, Vācijas, Dānijas un
Čīles. Delftas universitātes profesors Take de Jongs (Taeke M. de Jong) pirms konferences uz
īpašām meistarklasēm aicinās arhitektūras un pilsētplānošanas profesionāļus un
studentus

Rīgas pirmajam pilsētas arhitektam Reinholdam
Šmēlingam veltīto populārzinātnisko konferenci ik gadu rīko Rīgas pašvaldības
aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
Konferences nolūks ir kopā aicināt aktīvus sabiedrības pārstāvjus, arhitektus,
būvniekus, plānotājus, politiķus un citus interesentus, lai diskutētu par
pilsētai un nozarei svarīgiem jautājumiem, iepazītos ar jaunākajiem nozares
pētījumiem un analizētu citu valstu pieredzi.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
3 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

…varētu kapiņos sajusties neērti, jo piesegties ar svešu vārdu pilsētas arhitektam nevajadzētu. Interesanti ir tas, ka Rīgas pilsētā runa pārsvarā iet par mājokļiem. Fabrikas, sabalansēta attīstība nav modē. Kaut atrodamies postindustriālā sabiedrībā, lai Rīga attīstītos, palielinātos iedzīvotāju skaits, radītu naudas plūsmu, palielinātu darba apjomu arhitektiem, nepietiek ar 1.5 m ūdens spoguļa nosargāšanu pie autoostas ( tur gan izskatās kā pirms Rīdzenes upes aizbēršanas ). Nepieciešams domāt kā Rīgu "palielināt", "apdzīvot", darot to konsekventi 20 turpmāko gadu garumā. Pilsētas arhitekta uzdevums ir iniciēt šo domātavu, nevis rīkot konferences un saskaldīt budžetu. Rīgai ir problēmas, tā saraujas. Problēmas ir visai Latvijai. Ventspils… Lasīt vairāk »

Doktors Pacients

Kā pelnīsi Rīga? Arhitekti varētu iesaistīties risinājumu meklējumos, ja vien valdošajai elitei būtu politiskā griba ne tikai izšķirties- ko drīkst un ko nedrīkst nojaukt, bet arī būvēt. Bet tas jau jautājums institūcijām, resoriem utt. Pagaidām tās aizņemtas ar jautājumu vai uzraxts RIGA ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis ar vai bez sirsniņas uz tā, un ko darīt ar Stūra māju.

Pabriks

Konferences temats būtiski izgaismo to, ko arhitekti neredz savas profesionālās tuvredzības dēļ. Ja šīs konferences tēma atradis domubiedrus, tuvākā nākotnē arhitektiem varētu būt daudz vairāk darba, un tad iespējams profesija kopumā tiks galā ar morālo krīzi.

3
0
Would love your thoughts, please comment.x