Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 32. sēdē

3. aprīļa Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdē atkārtoti tika apspriests daudzfunkcionālais komplekss Arca Noae un dzīvojamās ēkas projekts Vidus ielā 5, kas dažādu institūciju savstarpēji pretrunīgu lēmumu dēļ nonācis strupceļā.

Arca Noae

Biroja Arhis izstrādātais mets Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā tika skatīts jau otro reizi. Šoreiz tika atrādīti vairāki apjomu varianti, kas atšķīrās no publiskajai apspriešanai nodotā, kas iepriekš apskatīts arī A4D. Jaunākajā risinājumā ņemti vērā ieteikumi par auto un gājēju satiksmes organizāciju, Etnas un Mazās Klijānu ielas krustojumā izveidots laukums. Iekškvartāla apbūve veidota, apjomiem sašaurinoties virzienā uz augšu, tā iegūstot plašas terases un vairāk saules gaismas zemes līmenī. Kompleksā paredzēti trīs apjoma akcenti virs 24 metru atzīmes: divi no tiem dzīvokļi, trešais — viesnīca Brīvības ielas pusē.

Šodien noslēdzas būvniecības ieceres publiskā apspriešana, līdz ar to plānošanas un arhitektūras uzdevums vēl nav izsniegts. Reizē tiek risināta arī zemes gabalu apvienošana un sarkano līniju nomaiņa pret servitūtu — ar mērķi veidot vienotu pazemes apbūvi visā teritorijā, kā arī platformu virs ielām 2.stāva līmenī. Šis gan būtu izteikti urbāns risinājums dzīvojamam kompleksam Rīgas centra malā.

Andis Cinis izteica šaubas par dzīves kvalitāti teritorijā, kas šķiet piemērotāka «pilsētas kaķiem», kas šeit ierodas tikai pārnakšņot, nevis ģimenēm ar bērniem — brīvo teritoriju veido salīdzinoši neliels laukums Lielo kapu pusē, pastaigām paredzēti apkārtējie parki. Bet varbūt šāda mērķauditorija ir pasūtītāja apzināti izdarīta izvēle.

Visvairāk tika diskutēts par apjoma akcentu pret Gaisa tiltu un K.Barona ielu — tika norādīts uz tā pārlieko masivitāti. Par veiksmīgāku tika atzīts viens no agrākajiem apjoma variantiem, kurā akcents ir smalkāks, jo augstāks — neatbilstošs apbūves noteikumiem. Kolēģija vienojās, ka svarīgāks par izvairīšanos no problēmām un bezierunu paklausību priekšrakstiem ir veiksmīgs risinājums pilsētvidē, tāpēc autori tika mudināti atgriezties pie iepriekšējā varianta. Šādā gadījumā Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija uzņemtos daļu atbildības par atkāpēm no apbūves noteikumiem, līdzīgi kā tas noticis ar SZK projektu Brīvības un Miera ielas stūrim.

Ēka Vidus ielā 5

Vidus un Veru ielas stūrī esošajā zemes gabalā atrodas divas nelielas koka ēkas, stūra ēka manāmi izvirzās ārpus Vidus ielas būvlaides. Īpašnieka vēlme ir tās nojaukt, lai vietā būvētu piecstāvu dzīvojamo namu, kas iekļautos apbūves līnijā un noslēgtu kvartālu. Apkārtējā apbūvē raksturīgi perimetrāli noslēgti, 4—5 stāvus augsti kvartāli.

2006.gada sākumā norisinājies konkurss par zemes gabala attīstību, kurā uzvarējis Palast Architekts projekts. Tā paša gada augustā izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, vēlāk projekts skatīts arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Šobrīd projekta virzību apstādinājusi Valsts Kultūras pieminekļu inspekcija, kas, izvērtējot esošo koka ēku kultūrvēsturisko vērtību, atļāvusi nojaukt tikai vienu no esošajām koka ēkām. Ēka kvartāla stūrī atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu un ir saglabājama.

Iespējams, problēma šodien nepastāvētu, ja ēku kultūrvēsturiskais novērtējums būtu veikts pirms konkursa rīkošanas, tomēr sarežģījumiem durvis pavēruši Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības plāna autori, jo grafiskā informācija ir pretrunīga. Abu ēku iekrāsojums liecina par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas apbūves statusu, savukārt pāri stūra ēkai pārvilkta perspektīvē veidojamās apbūves būvlaide. Kuru vērtēt augstāk — krāsu laukumu vai līniju — izšķiršanās zemes īpašnieka ziņā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris paskaidroja, ka ir apsvērts arī risinājums saglabājamo koka ēku pārvietot uz citu vietu, «kur tā iederētos». Šāda iespēja gan tūliņ tika noraidīta — ne ēkas konstrukcija, ne tehniskais stāvoklis neļauj pārvietošanu īstenot.

Tomēr būtiskāki par praktiskajiem apsvērumiem šķita Jāņa Dombura uzdotie jautājumi: vai ēkas vērtība ir vai nav saistīta ar vietu, kur tā atrodas? Vai kultūrvēsturisku vērtību iespējams aizstāt ar laikmetīgas arhitektūras vērtību?

Ja tā, varbūt tiešām visas apkārtējā apbūvē šķietami neiederīgās koka ēkas varam savest vienuviet un to vietā būvēt «mūsdienīgus, veselīgus un drošus» mājokļus? Vai vienāda augstuma perimetrāli noslēgti kvartāli ir mazāk «laikā sastinguši» kā dažādu laikmetu apbūves sastapšanās vietas? Vērtību var saskatīt tieši īpatnībā, kas rodas šādos saskares punktos. Ja ticam Jāņa Krastiņa apgalvojumam, eksperti, nosakot ēkas kultūrvēsturisko vērtību, tādus faktorus kā apkārtējās apbūves raksturs vai izvietojums kvartālā vērā neņem.

Tika minēta arī iespēja stūra ēku saglabāt, jaunu apbūvi izvietojot zemes gabala dziļumā. Projekta autors Juris Bērziņš norādīja, ka projekta mērķis tomēr ir sakārtot kvartālu, un šāda pieeja pilsētbūvniecisko situāciju neuzlabos.

Visbeidzot, vērtējot jaunbūvējamo ēku kā pietiekami atturīgu un tādējādi apkārtnē iederīgu, kolēģija vienojās atbalstīt projektu, jo tas sakārto perimetrālo apbūves situāciju, un rosināt atkārtotu mēģinājumu pazemināt koka ēkas kultūrvēsturisko vērtību, šoreiz vērtēšanas skalā iekļaujot arī pilsētbūvnieciskus parametrus.