Rīgas metro — ieceres un darbi

No Zasulauka līdz VEFam 12 minūtēs — tāds bija iecerētā Rīgas metro pirmais posms, ko tika plānots atklāt 1996.gadā. Par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas transporta vēstures projektiem — Oksana Antoņenko.

Kāds ir vislabākais līdzeklis pret transporta sastrēgumiem? Manuprāt, tas ir metro. Ne jau nejauši te no viena, te no otra pasaules reģiona pienāk ziņas par sava pazemes dzelzceļa celšanas plāniem. Šo etapu nācās pārdzīvot arī mums — pirms 30 gadiem Rīgā tika oficiāli paziņots par ieceri būvēt metro. Tikai tā pirmajai kārtai vien bija plānots iztērēt 300 miljonus rubļu. Tad maksimumstundās no Zasulauka līdz VEF varētu bez grūtībām nokļūt 12 minūtēs. Taču diemžēl… Skaistie plāni tā arī palika tikai plāni. Pie kam, ja spriež pēc tā laika publikācijām, tad šobaltdien nav skaidrs — kāpēc? Vai sabiedrības spiediena ietekmē vai tāpēc, ka netika iedalīts finansējums.

Dažādi varianti

Ideja būvēt Rīgā metro radās 70. gadu vidū, kad vietējie pilsētbūvniecības speciālisti izstrādāja galvaspilsētas transporta satiksmes komplekso shēmu. Tika piedāvāti vairāki problēmas risinājumi. Piemēram, rekonstruēt dzelzceļa sistēmu vai ierīkot ātrgaitas tramvaju. Taču ierēdņi abus šos variantu noraidīja kā neefektīvus. Lieta tāda, ka PSRS katrai pilsētai, kuras iedzīvotāju skaits bija vairāk par miljonu, pienācās metro. Un Rīga, kas Savienībā ieņēma trešo vietu pēc braucienu skaita sabiedriskajā transportā uz vienu iedzīvotāju, bija visai tuvu pietuvojusies šim rādītajam. Tādēļ PSRS Valsts plāna ekspertu komisija nolēma apstāties pie metro, kā visradikālākā problēmas risinājuma varianta. Līdz miljonam trūkstošajiem 150 tūkstošiem nolēma nepievērst uzmanību. Tā teikt, dabīgais pieaugums, imigranti no kaimiņu republikām un metro celtnieki šo problēmu atrisinās.

Divas līnijas

Ar transporta shēmas, tehniski ekonomiskā pamatojuma un paša projekta izstrādi bija jānodarbojas Maskavas institūtam Metrogiprotrans. Tehniski ekonomisko pamatojumu maskavieši gatavojās pabeigt 1978. gadā, trīs gadi bija paredzēti paša projekta izstrādei un vēl 9 gadi – pirmo astoņu staciju celtniecībai. Tādejādi pazemes dzelzceļa pirmajai kārtai bija jāsāk funkcionēt 1990. gadā.

Saskaņā ar 1977. gadā publiskoto plānu, Rīgā bija jāizbūvē divas metro līnijas: pirmā stieptos no Pleskodāles—Zolitūdes rajona līdz Purvciemam un Dreiliņiem, bet otrā — no Mīlgrāvja līdz Ziepniekkalnam. Darbus sākt bija paredzēts ar Zasulauka — VEF iecirkni, kurā bija domāts izvietot astoņas stacijas: Zasulauks, Aurora, Daugava, Centrālā, Kirova, Raiņa, Oškalni un VEF. Tieši šajā posmā bija gaidāma visintensīvākā pasažieru plūsma — maksimumstundās tika plānoti līdz 40 vilcienu pāriem.

Plus vēl viena

Ja tic tālaika plašsaziņas līdzekļiem, tad metro celtniecības plāni rīdziniekiem bija pa prātam, bet pilsētas varas struktūras burtiski aizrāvās ar šo ideju. Rīga varēja kļūt par pirmo Baltijas republiku pilsētu, kuru pagodinātu metro. Tomēr saskaņošanas process ievilkās. Projektētājiem bija jāatrisina nestabilās grunts problēma. Rezultātā tehniski ekonomiskais pamatojums dienasgaismu ieraudzīja divus gadus vēlāk, nekā bija plānots — nevis 1978., bet gan 1980. gadā (to apstiprināja PSRS Satiksmes ministrijas Galvenās metropolitēna pārvaldes priekšnieks un citas Maskavas un Rīgas amatpersonas).

Taču tikai pēc pieciem gadiem pilsētas amatpersonas sāka runāt par to, ka viņu rīcībā ir palaišanas iecirkņa (Zasulauks — VEF) tehniskais projekts. Lai projekts tiktu reāli uzsākts, bija jāveic sagatavošanas darbi — jāuzceļ depo, kantori un staciju būvlaukumi, jānojauc dažas ēkas utt. Laukumiņus tam izvēlējās Bolderājā Granītu ielā. Bāzi gatavojās izvietot Mežaparkā. Taču, kamēr visi šie objekti bija procesā, darbu pie paša metro sākt nevarēja. Nācās vēlreiz atlikt celtniecību — līdz pat 1990. gadam. Vienlaicīgi palaišanas iecirkņa nodošana tika pārcelta uz 1997. gadu. Taču pat šādi saudzējoši termiņi nepalīdzēja projektētājiem iekļauties grafikā. Kārtējās aizkavēšanās dēļ pilns metropolitēna projekts bija gatavs tikai 1988. gadā — vismaz šajā laikā atkal parādījās informācija par nākamo pazemes dzelzceļu. Divu līniju vietā pazemes transporta sistēma tagad apvienoja trīs: Imanta — Centrs — Jugla — Dreiliņi; Mežaparks — Centrs — Ziepniekkalns; Centrs — Buļļi.

Cīņa par miljoniem

Tajā pat gadā Latvijas prese rakstīja par to, ka bez gatava projekta Rīga ir saņēmusi naudu tā realizācijai — 250 miljonus padomju rubļu. Šeit ir vērts pieminēt, ka pirmajam Baltijas metropolitēnam bija jākļūst par visdārgāko PSRS. Pēc speciālistu aprēķiniem viena kilometra izbūves izmaksas varēja sasniegt 25—26 miljonus rubļu. Tajā pat laikā Minskas metro būvēja par 15 miljoniem rubļu kilometrā.

Tiesa, Rīgas varasvīriem par to galvas nebija jālauza: galveno finansēšanas daļu bija jānodrošina Maskavai. Latvijas PSR budžeta izdevumi būtu 10—12 miljoni bāzes ierīkošanai, 2,5 miljoni — inženieru korpusam, 4—5 miljoni staciju savienošanai ar ielām. Iznāk, ka Rīga varēja iegūt metro, iztērējot mazāk nekā 20 miljonus. Labprātīgi no tādām dāvanām it kā neatsakās. Jo vairāk tāpēc, ka Rīgai bija konkurenti — savu metropolitēnu kvēli vēlējās iegūt Odesa un Omska. Tomēr Latvijas sabiedrība nostājās pret celtniecību.

Bailes no pasaules plūdiem

Neilgi pirms tam, kad dienasgaismu ieraudzīja jaunais un galīgais Rīgas metropolitēna projekts, aizvien skaļāk sāka skanēt skeptiskas piezīmes par tik liela un problemātiska objekta celtniecības lietderīgumu. Pirmie satraucās zinātnes pārstāvji: tā teikt, vai tikai neiznāks tā, ka šāda dāvana atnesīs vairāk posta, nekā labuma? Rīgai ir raksturīgs augsts gruntsūdeņu līmenis, tā plūsmas spēj pārvietoties un neviens nevar pateikt, kur tās būs pēc desmit gadiem. Ja gruntsūdeņi krustosies ar metro līnijām, applūstu gan tuneļi, gan virs tiem esošās mājas. To savās spekulācijās izmantoja metro celtniecības pretinieki (lai gan analoģiska situācija ar grunti zem Sanktpēterburgas netraucēja tai uzcelt metro). Uz astoņdesmito gadu atklātības viļņa ģeoloģijas un ģeodēzijas jautājumi aizņēma Latvijas avīžu pirmās slejas.

Tomēr Rīgas metro celtniecību izjaukušo diskusiju gaita bija apbrīnojami nekonsekventa. Vispirms runāja par applūšanu, tad sāka vainot projektētājus par staciju neērtu izvietojumu, pēc tam nosprieda, ka metro kā transporta veids ir novecojis. Kad noskaidrojās, ka visi šie spriedumi ir vāji argumentēti, lietā tika likti patriotiskie lozungi, ka metro ir mēģinājums ievest Latvijā kārtējo slāvu partiju, kas apdraudēs latviešu identitāti un valodu.

Uz patriotisko noskaņojumu viļņa notika virkne pēc padomju mēriem nestandarta notikumu — metro pretinieki sāka apstrīdēt pilsētas amatpersonu lēmumu un pie viena arī Maskavas speciālistu kompetenci. Vispirms Zaļie sarīkoja protesta akciju (1987. gadā), pēc tam tika pieņemts lēmums sākt darbu pie projekta otrā tehniski ekonomiskā pamatojuma. Šo misiju uzticēja vietējiem zinātniekiem (kuriem nebija šādu darbu veikšanas pieredzes) — Maskavas zinātniekiem neuzticējās.

Pastāvējusi tikai pāris mēnešus, komisija paguva veikt visus nepieciešamos pētījumus un nonākt pie secinājuma, ka metro celtniecība Rīgā ir nepamatota gan no tehniskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tādēļ grandiozajai iecerei tika pielikts trekns punkts. Tā arī beidzās Rīgas metro vēsture — 12 gadi birokrātiskas vilcināšanās nebija devuši nekādus konkrētus rezultātus.

Bet vai vispār bija metro?

Tāds ir īss Rīgas metropolitēna oficiālās vēstures variants. Tikai paralēli tam pastāv vēl kāds — nedaudz fantastisks variants, bet tomēr ne bez tiesībām uz pastāvēšanu. Atgriezīsimies 70. gadu vidū, kad pirmoreiz tika paziņots par Rīgas metro celtniecības ideju. Galvenais šķērslis tās īstenošanai bija demogrāfiskā situācija: Rīga nekad nav bijusi pilsēta ar miljonu iedzīvotāju un tuvākajā laikā šo uzdevumu izpildīt nespēja.

Pieņemsim, maskavieši uz laiku pievērtu acis uz šo problēmu un sāktu strādāt pie tehniski ekonomiska pamatojuma izstrādes. Taču veiktie pētījumi deva šokējošus skaitļus: viena kilometra izmaksas bija 25—26 miljoni rubļu. Kā stāsta Rīgas kādreizējais galvenais arhitekts Gunārs Asaris, metropolitēnam bija jākļūst par Rīgas attīstības plāna sastāvdaļu un jāsaņem PSRS Valsts plāna komitejas apstiprinājums. Taču tas nenotika! Tā vietā Maskavas ierēdņi ieteica rīdziniekiem pagaidīt labākus laikus, kad pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniegs miljonu.

Viss turpmākais lielāko tiesu ir fikcija, kas tika radīta, lai uzturētu sabiedrībā mītu par drīzo metro celtniecību. Gunārs Asaris apgalvo, ka metropolitēna vajadzībām nekas netika būvēts ne Bolderājā, ne arī Mežaparkā. Bet viņš pats, neraugoties uz savu amatu, projektu savam acīm nekad tā arī netika redzējis. Pie tāda pat viedokļa pieturās arī citi m² ziņu avoti — cilvēki, kas savulaik bija iesaistīti metropolitēna bāzes izstrādē, apgalvo, ka tālāk par runām lieta nekad nav tikusi — projektēšanas termiņu vairākkārtējā pārcelšana un pagarināšana radīja iespaidu, ka neviens neko vispār negatavojas būvēt.

Taču Alfrēds Rubiks, kurš tolaik vadīja Rīgu, neklātienē viņiem nepiekrīt: metro projekts bija, maskaviešu piekrišana bija, un arī celt to gatavojās. Taču nepaguva — PSRS izjuka, bet neatkarīgai Latvijai bija jau citas celtniecības prioritātes.

Rīgas metro pirmajai līnijai bija jāizskatās šādi:

  • Imanta (posms zem projekta Metropolia)
  • Zolitūde (posms zem pirmās un otrās Zolitūdes — autostāvvietas vietā)
  • Pleskodāle
  • Zasulauks (līdzās Zasulauka stacijai)
  • Āgenskalns (līdzās Āgenskalna tirgum)
  • Uzvaras parks vai Daugava (Zelta boulinga centra vietā)
  • Stacijas laukums (t.c. STOCKMANN un t.c. ORIGO)
  • Draudzība (Esplanāde)
  • Revolūcijas (līdzās Matīsa tirgum un Dailes teātrim)
  • Oškalni (līdzās Zemitānu stacijai)
  • VEF (līdzās bijušai rūpnīcai VEF, degvielas uzpildes stacijas vietā)
  • Teika (līdzās bijušam kinoteātrim, degvielas uzpildes stacijas vietā)
  • Alfa (t.c. Alfa vietā)
  • Jugla (hipermārketa Juglas centrs vietā)

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
53 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
WAT

Jāturpina tā anštalte vien būs, tikai pa pašu peso. Jo drīz jau lūzīs tas vadzītis par sastrēgumos pavadītajām stundām- LVL, kas transformēsies ar vien lielākā apjomā un lielākā, tā ka nostāsies tādiem PVN 18% un UIN 15% blakus ar savu izdevumu izmēru.

Par to iluzoritāti, domāju ka ir taisnība G. Asarim, tipiski PSRS pīlīšu pūšanas manierē izklausās. Nedomāju , ka PSRS nomenklatūra pieļautu šitāda piķa un laika izķēzīšana -izpētei, projektēšanai, ekonomiskajai pamatošanai, ja tā būtu tad galvas noripotu, bet cik atceros nevienam galvas neripoja un tā mīksti padevās.

dizainerz

nemaz neiedzillinoties tajaa visaa Demografiski/Politiski nobanalizeetajaa ELPEESER Metro projektaa,atliek tikai rezumeet,ka ,pat ja tas taptu realizeets dziivee, tad shobriid pashaa Meto vizuaalais skats buutu identisks tam,ko katrs no mums var redzeet Stacijas tunella iekshienee…/lasiit- miskastee/,pat neapzpriezzot citas arhitektoniski funkcionaalaas detallas…. no otras puses raugoties- taa vietaa,lai fantazeetu par metro,varbuut buutu praktiskaak nomainiit to pashu dzelzcella vagonu sastaavus /lasiit- ilgspeeleejosha miskate/,kas kursee jau kuro gadu desmitu,vai vismaz saakt ieklaat metinaato sliezzu segumu,veco-Padomijas (tadah…tadah..tadah..ta dah) sliezzu vieta?! nosleegumaa atllaushos paust savu skarbo atzinnu,par to,ka fantaazijas par da jebkaadu transporta sisteemas uzlabojumu/inovaaciju Elvee ietvaros ir lemtas kaarteejai neveiksmei,jo kaa tas pieraadiijies ne vienu… Lasīt vairāk »

Roberts

Prieks ka kāds ir iecepis šito rakstu un nav aizmirsis par to projektu kā tādu. Vispār jau nau ko piebilst, pašreizējais metro maršuts būtu stipri līdzīgs, tik daudz kur to varētu izbuvēt ārpus centra virs zemes un uz estekādēm. Projets ir neriāli dārgs jebkurā gadījumā, šobrīd tā liekas utopiska ideja, bet vēl utopiskāka ir ideja par to ka zemās grīdas tramvajs spēs atrisināt šīs problēmas. Varam tikai iedomāties entos rajonus ar perspektīvajām augstceltnēm, Mežaparks, Skanstes iela, Andrejsala, Ķīpsala, Deglava iela, Lucavsala, Zaķusala lidosta utt. Nav grūti saprast ka ar da jebkādu tramvaju autobusu vai trolejbusu, nerunājot par daudzajām automašīnām kuras… Lasīt vairāk »

annaF

hmmm, patiesībā tas, no atceros no skolas laika- metro kampaņa bija pirmā reālā, kas manā atmiņā saistās ar kaut kādām nacionālās pašapziņas izpausmēm. Latviešu nostāja, neatkarīgi no profesijas un vecuma bija- viennozimīgi pret. Arī pati parakstiju tos papīrus, kuros teicām METRO-NĒ .No šodienas skatu punkta raugoties tas izsaktās kā izmēģinājums- vai latviešus var organizēt kādai lielmēroga akcijai, balstītai kāda idejā. Un akcija tiešām arī notika pāris gadus vēlāk – barikades u.t.t. to dizainerz kas attiecās uz metro vizuālo tēlu, tad visur pasaulē tas i rmazāk vai vairāk vizuāli nepatīkams pasākums, skaties vai Berlīni vai Milānu, vai Stokholmu, vienīgi Maskavā un… Lasīt vairāk »

Blokz

Tashkentā arī ļoti smuks, tik par šito bildi pasēdēju milicijā. Tam išo 1991j god brat’:)

Zeks

Tā vien liekas ka labāk būtu bijuši tie krievi par 20 tkst vairāk (tā pat uz kopēja fonu neko daudz nemainītu) un būtu iesākts metro kas būtu jāpabeidz nekā jāmocās šobrīdējos sastrēgumos.

Šodien mēs varam priecāties par to kad ir 56 % latviešu Rīgā, par Dienvidu tiltu, par zemās grīdas tramvaja projektu no kura būs minimāla jēga un kuru plānots pabeigt tālajā 2032 gadā, kad Rīgas centrā 1 km varēs nobraukt 2 stundās :)))

karlis

Rīgas centrā mierīga var nobraukt 20km/h, šodien pats izmēģināju ap 18-iem. Sēž visi šoferīši mašīnās korķos, svīst vai ķer iesnas ar a/c, bet es laižu uz sava veļļuka šiem garām un man vējš matos, hehe. 🙂

žoržs

Kā stāsta leģendas, tie metro būvētāju strādnieku tūkstoši arī tika savesti un nomitināti Ziepniekkalna jaunajā rajonā, kas ticis speciāli būvēts viņiem, kā arī Robotu rūpnīcas strādniekiem. Taču pazemis tā arī netika iesākts.

googoo

… nāks tie laiki, ko citas tautas tagad redz 🙂 gribas jau to metro (vai jebkuru citu pazemes alternatīvu redzēt… neglābs mūs ātrgaitas tramvajs. un dzelzsceļš ar viens pats lietas nesakārtos (it īpaši ņemot to bardaku, kas valda LDz). gan jau ar laiku attapsies. un būs mums jaunākais metro eiropā. someday 🙂

RS

Es jau saku, paskatoties kā grib attīstī Zaķusalu un Lucavsalu, Skanstes ielu, utt un neuzskatīt metro par npeiciešamu…. Tas ir tas pats kas aizmirs pieliet eļļu motoram. Un praktiski tā arī ir ka Rīga vienkŗši var zaudēt konkurētspēju tieši metro trūkuma vai jebkāda cita ātrgaoitas trnasporta dēļ, un tas ātrais transports pilnīgi noteikti nebūs zemās grīdas tramvajs. Bet tas ir laika jautājums un es domāju ka gluži vienkārši mēs pie tā atgriezīsimies, pretējā gadījumā mēs nemaz nebūs iespējams uzbūvēt šos iecerētos rajonus, jo jau ātri vien apjautīsim, ka zem tā visa ir pamatu pamats ātrs un efektīvs transports, lai kāds… Lasīt vairāk »

l

nu tāds maršruts kā rozā sapnis ar vel rozāku maliņu, ja nu vienīgi tā ķibele, ka metro sāk kļūt dzīvotspējīgs vismaz miljons iedzīvotaju pilsētā…. vismaz cien. Sigurds Grava savulaik ta mācija…

jude

Nevajag metro! Tas neatmaksājas. Līdz tam brīdim, kamēr projekts izies caur visiem etapiem un valsts mežonīgo mašinēriju, tas būs jau morāli novecojis. Tas ātrais, zemais tramvajs arī būs kā ūdens pile tuksnesī – nu, nespēs tas atrisināt samilzušo problēmu, funkciju, kurai tas tiks veidots. Es nedaudz nesaprotu visu mūsu pilsētattīstības projektu… Mēs attīstamies ceļot un veidojot to, kas ir uzcelts pasaules megapolisēs jau daudzus gadus atpakaļ. Tādējādi cenšoties tās panākt, bet… tas taču ir skrējiens pakaļ vēsturei. Kādā veidā mūsu pilsēttēvi (galvas) ir iecerējusī apdzīt vēsturiski agrāk attīstījušās pilsētas????? Būvēt ātrāk? Tērēt vairāk? Ceļot savu funkciju nepildošus objektus? Vai drīzāk… Lasīt vairāk »

didrihsone

ui ,atceros kaa maza abudama nevarejeu piecelties lai doties uz skolu, sapnoju par gultaam kas piekabinaatas pie sabiedriskaa transporta aizgadaa mani lidz skolai, un mega tikls, kursh no da jebkadas vietas uz da jeb kuru vietu nogaadaas, tikai iesedies sedekli, augstumu atshkiriibu probleemas nobala omishu aatraas ieseshanaas spejas priekshaa.

Vells

Da ja jau tilts mums izmaksā turpat vai 500miljonus LATU kur vēl metro!! Tur par kilometru savāksies 500milj!! Shausmas!!

Martins

Rīgā ir gatava dzelzceļa infrastruktūra, ir 24 stacijas, kas apkalpo pasažierus un vēl pāris kas neapkalpo, bet varētu to darīt, piem. Bolderāja. Atliek tikai modernizēt vilcienu sastāvus un palielināt kustības intensitāti, un daudziem rajoniem “metro“ būs gatavs. Tas pats ar tramvajiem – tie būtībā jau tagad ir daudz labākā situācijā par trolejbusiem un autobusiem, kas tup korķos, kamēr tramvajs daudzviet iet pa tikai tam paredzētu atsevišķu sliežu klātni un korķi to neskar – atliek vien ierīkot šādu atsevišķu tramvaju (u.c. sab.trans.) joslu pēc iespējas vairāk vietās un uzlabosies kustības ātrums, būs papildus motivācija braukt ar sabiedrisko utt. Nekāds metro nav… Lasīt vairāk »

Picaso

Es domaju ka metro Rigai butu nepieciesams no tada viedokla ka tas atvieglotu parvietosanos no Rigas viena gala lidz otram. Es dzivoju Jugla un ja es ka piemeram braucu ciemos pie radiem Bolderaja uz dzimsanas dienu piektdienas vakara pll.17.00 man ir nepieciesamas 2-3h sabiedriskaja autobusa vai 2h ar automasinu. Tas patiesam ir nogurdinosi un ja saskaita kopa cik benzina un par to samaksatas naudas aiziet stavot sastregumos varbut sanak kada 1/3 no nepieciesama finansejuma metro liniju ierikosanai. Ja agrak ar tramvaju bija iespejams visatrak noklut uz centru tad tagad tas ir tik pat apgrutinosi ka ar automasinu jo masinas ir… Lasīt vairāk »

kurmis

Atceros, kad sākās kampaņa pret metro, viens no argumentiem – pret – bija arī pieņēmums, ka metro ekonomiski izdevīgs tikai pilsētām ar iedzīvotāju skaitu lielāku par miljonu. Rīga ne tad, ne tagad miljonu pilsēta nav.

Mildiņa

Izeja viena, samazināt pilsētu. Tikpat visiem nav darba vietas, lielie PSRS nozīmes fabrīķi vairs neeksistē dēļ savas sūtības: vākt sastāvdaļas plašajās ārēs un atpakaļ sūtīt produkciju. Jā, metro Rīgā bija domāts pilsētas atīstībai (paplašināšanai un iedzīvotāju skaita palielināšanai), Bet kam patreiz Latvijas Republikas laikā palielināt galvaspilsētu?

matiss

es atbalstu metro rīgā!!

matiss

es atbalstu metro rīgā!!

WAT

Jāturpina tā anštalte vien būs, tikai pa pašu peso. Jo drīz jau lūzīs tas vadzītis par sastrēgumos pavadītajām stundām- LVL, kas transformēsies ar vien lielākā apjomā un lielākā, tā ka nostāsies tādiem PVN 18% un UIN 15% blakus ar savu izdevumu izmēru.

Par to iluzoritāti, domāju ka ir taisnība G. Asarim, tipiski PSRS pīlīšu pūšanas manierē izklausās. Nedomāju , ka PSRS nomenklatūra pieļautu šitāda piķa un laika izķēzīšana -izpētei, projektēšanai, ekonomiskajai pamatošanai, ja tā būtu tad galvas noripotu, bet cik atceros nevienam galvas neripoja un tā mīksti padevās.

dizainerz

nemaz neiedzillinoties tajaa visaa Demografiski/Politiski nobanalizeetajaa ELPEESER Metro projektaa,atliek tikai rezumeet,ka ,pat ja tas taptu realizeets dziivee, tad shobriid pashaa Meto vizuaalais skats buutu identisks tam,ko katrs no mums var redzeet Stacijas tunella iekshienee…/lasiit- miskastee/,pat neapzpriezzot citas arhitektoniski funkcionaalaas detallas…. no otras puses raugoties- taa vietaa,lai fantazeetu par metro,varbuut buutu praktiskaak nomainiit to pashu dzelzcella vagonu sastaavus /lasiit- ilgspeeleejosha miskate/,kas kursee jau kuro gadu desmitu,vai vismaz saakt ieklaat metinaato sliezzu segumu,veco-Padomijas (tadah…tadah..tadah..ta dah) sliezzu vieta?! nosleegumaa atllaushos paust savu skarbo atzinnu,par to,ka fantaazijas par da jebkaadu transporta sisteemas uzlabojumu/inovaaciju Elvee ietvaros ir lemtas kaarteejai neveiksmei,jo kaa tas pieraadiijies ne vienu… Lasīt vairāk »

Roberts

Prieks ka kāds ir iecepis šito rakstu un nav aizmirsis par to projektu kā tādu. Vispār jau nau ko piebilst, pašreizējais metro maršuts būtu stipri līdzīgs, tik daudz kur to varētu izbuvēt ārpus centra virs zemes un uz estekādēm. Projets ir neriāli dārgs jebkurā gadījumā, šobrīd tā liekas utopiska ideja, bet vēl utopiskāka ir ideja par to ka zemās grīdas tramvajs spēs atrisināt šīs problēmas. Varam tikai iedomāties entos rajonus ar perspektīvajām augstceltnēm, Mežaparks, Skanstes iela, Andrejsala, Ķīpsala, Deglava iela, Lucavsala, Zaķusala lidosta utt. Nav grūti saprast ka ar da jebkādu tramvaju autobusu vai trolejbusu, nerunājot par daudzajām automašīnām kuras… Lasīt vairāk »

annaF

hmmm, patiesībā tas, no atceros no skolas laika- metro kampaņa bija pirmā reālā, kas manā atmiņā saistās ar kaut kādām nacionālās pašapziņas izpausmēm. Latviešu nostāja, neatkarīgi no profesijas un vecuma bija- viennozimīgi pret. Arī pati parakstiju tos papīrus, kuros teicām METRO-NĒ .No šodienas skatu punkta raugoties tas izsaktās kā izmēģinājums- vai latviešus var organizēt kādai lielmēroga akcijai, balstītai kāda idejā. Un akcija tiešām arī notika pāris gadus vēlāk – barikades u.t.t. to dizainerz kas attiecās uz metro vizuālo tēlu, tad visur pasaulē tas i rmazāk vai vairāk vizuāli nepatīkams pasākums, skaties vai Berlīni vai Milānu, vai Stokholmu, vienīgi Maskavā un… Lasīt vairāk »

Blokz

Tashkentā arī ļoti smuks, tik par šito bildi pasēdēju milicijā. Tam išo 1991j god brat’:)

annaF

tiešām smuki!

tās lampas atgādina kokvilnas ziedus, hhmm, vai tik Uzbekistāna nav valsts, kur audzē kokvilnu?

Zeks

Tā vien liekas ka labāk būtu bijuši tie krievi par 20 tkst vairāk (tā pat uz kopēja fonu neko daudz nemainītu) un būtu iesākts metro kas būtu jāpabeidz nekā jāmocās šobrīdējos sastrēgumos.

Šodien mēs varam priecāties par to kad ir 56 % latviešu Rīgā, par Dienvidu tiltu, par zemās grīdas tramvaja projektu no kura būs minimāla jēga un kuru plānots pabeigt tālajā 2032 gadā, kad Rīgas centrā 1 km varēs nobraukt 2 stundās :)))

karlis

Rīgas centrā mierīga var nobraukt 20km/h, šodien pats izmēģināju ap 18-iem. Sēž visi šoferīši mašīnās korķos, svīst vai ķer iesnas ar a/c, bet es laižu uz sava veļļuka šiem garām un man vējš matos, hehe. 🙂

žoržs

Kā stāsta leģendas, tie metro būvētāju strādnieku tūkstoši arī tika savesti un nomitināti Ziepniekkalna jaunajā rajonā, kas ticis speciāli būvēts viņiem, kā arī Robotu rūpnīcas strādniekiem. Taču pazemis tā arī netika iesākts.

googoo

… nāks tie laiki, ko citas tautas tagad redz 🙂 gribas jau to metro (vai jebkuru citu pazemes alternatīvu redzēt… neglābs mūs ātrgaitas tramvajs. un dzelzsceļš ar viens pats lietas nesakārtos (it īpaši ņemot to bardaku, kas valda LDz). gan jau ar laiku attapsies. un būs mums jaunākais metro eiropā. someday 🙂

RS

Es jau saku, paskatoties kā grib attīstī Zaķusalu un Lucavsalu, Skanstes ielu, utt un neuzskatīt metro par npeiciešamu…. Tas ir tas pats kas aizmirs pieliet eļļu motoram. Un praktiski tā arī ir ka Rīga vienkŗši var zaudēt konkurētspēju tieši metro trūkuma vai jebkāda cita ātrgaoitas trnasporta dēļ, un tas ātrais transports pilnīgi noteikti nebūs zemās grīdas tramvajs. Bet tas ir laika jautājums un es domāju ka gluži vienkārši mēs pie tā atgriezīsimies, pretējā gadījumā mēs nemaz nebūs iespējams uzbūvēt šos iecerētos rajonus, jo jau ātri vien apjautīsim, ka zem tā visa ir pamatu pamats ātrs un efektīvs transports, lai kāds… Lasīt vairāk »

Martins

Rīgā ir gatava dzelzceļa infrastruktūra, ir 24 stacijas, kas apkalpo pasažierus un vēl pāris kas neapkalpo, bet varētu to darīt, piem. Bolderāja. Atliek tikai modernizēt vilcienu sastāvus un palielināt kustības intensitāti, un daudziem rajoniem “metro“ būs gatavs. Tas pats ar tramvajiem – tie būtībā jau tagad ir daudz labākā situācijā par trolejbusiem un autobusiem, kas tup korķos, kamēr tramvajs daudzviet iet pa tikai tam paredzētu atsevišķu sliežu klātni un korķi to neskar – atliek vien ierīkot šādu atsevišķu tramvaju (u.c. sab.trans.) joslu pēc iespējas vairāk vietās un uzlabosies kustības ātrums, būs papildus motivācija braukt ar sabiedrisko utt. Nekāds metro nav… Lasīt vairāk »

l

nu tāds maršruts kā rozā sapnis ar vel rozāku maliņu, ja nu vienīgi tā ķibele, ka metro sāk kļūt dzīvotspējīgs vismaz miljons iedzīvotaju pilsētā…. vismaz cien. Sigurds Grava savulaik ta mācija…

googoo

brisele 1991. gads – 954 040 pīpli / brisele 2005. gads – 1 006 749 eirobirokrāti. uz sitienu nevaru atrast datus par 1976. gadu, bet spriežot pēc tās demogrāfiskās tendences – varētu būt kauku 850 000 cilvēciņu. tobiš ne-milions. a 1976. gadā briselē jau bija metro. tb bija jau 69ajā. tik pa sliedēm gaiņāja tramvajus. i neko. ir labi. dikti priecājos, ka viņiem tas bānis tur ir… un metro izmērs kāreiz būtu rīgas ideālais – 2 garās līnijas, kuras pa vidu (cauri centram) kādu gabalu pārklājās + viena apļa līnija. tā kā – visu cieņu gravas kungam, bet rīgai priekš… Lasīt vairāk »

RS

Metro nekad nebūs īpaši rentabls, bet šajā situācijā būtu muļķīgi gaidīt milj iedzīvotāju, kāmēr strēgsim sastrēgumos un arī daudzviet Eiropas pilsētās ir pazemes transports kur nemaz ne tuvu nav miljons iedzīvotāju !! Rīgai metro ir nepeiciešams ērtumam un ātrai pārvietošanai !

jude

Nevajag metro! Tas neatmaksājas. Līdz tam brīdim, kamēr projekts izies caur visiem etapiem un valsts mežonīgo mašinēriju, tas būs jau morāli novecojis. Tas ātrais, zemais tramvajs arī būs kā ūdens pile tuksnesī – nu, nespēs tas atrisināt samilzušo problēmu, funkciju, kurai tas tiks veidots. Es nedaudz nesaprotu visu mūsu pilsētattīstības projektu… Mēs attīstamies ceļot un veidojot to, kas ir uzcelts pasaules megapolisēs jau daudzus gadus atpakaļ. Tādējādi cenšoties tās panākt, bet… tas taču ir skrējiens pakaļ vēsturei. Kādā veidā mūsu pilsēttēvi (galvas) ir iecerējusī apdzīt vēsturiski agrāk attīstījušās pilsētas????? Būvēt ātrāk? Tērēt vairāk? Ceļot savu funkciju nepildošus objektus? Vai drīzāk… Lasīt vairāk »

RS

Nu ok un kāds tad ir risinājums, ir kaut kas jauns izdomāts pilsētbūvniecībā ? :))))

jude

Ja es turpināšu savu domu par tālāko pilsētbūvniecības attīstību izteikt šeit, mani nolinčos vai vienkārši apsmies kā prātā jukušu! 🙂

Lai neizklausītos pēc tukšas muldēšanas vai cilvēka, kurš noliedz visu līdz šim pastāvošo kārtību, teikšu, ka pilsētbūvniecība sāks attīstīties tikai tad, kad notiks lēciens tehnoloģiju attīstībā (tas tak ir pats par sevi saprotams, vai ne?:))

RS

Nu paga domā būs kaut kādi vagoni uz gaisa spilveniem virs Rīgas centra, kas bojās skatu 🙂 ?

Man gan liekas ka metro jeb pazems tramvajs (skatiit: Diseldorfa, Ķelne, Hanovere, Štutgarte, Antverpene, utt), ir visreālakais no kapacitātes viedokļa (protams ne finansiālā), tik protams ja to būvēs pēc gadiem 15 tad tas izskatīsies tā pat jauns un pievilcīgs, kā viens teica jaunākais metro Eiropā:)) Bet citādu variantu man ir grūti iedomāties, protams varbūt pēc gadiem 120, varbūt būs kaut kas futūristisks, bet tad jau mēs sen būsim nomiruši un mūsu mazbērni dzīvos megasmoukā ar visu metro :))

jude

Bet, ja mēs pēc iespējas runājam reāli…

Lai radītu metro…

Problēmas:

finansējums,

valdības akcepts,

projekta izstrāde,

saskaņošana,

sagatavošanās darbi,

celtniecība.

Lai radītu futūristisku gaisa transportu…

Problēmas:

tehnoloģiju izgudrošana,

finansējums,

viss tas pats, kas pirmajā variantā. 😉

Bet ieguvumi.

Metro:

tas pats, ko redzam citās pilsētās (neminēšu daudzos piemērus, neesmu tik zinoša šajos jautājumos), kas pēc tiem n-tajiem gadiem, loģiski, vairs nespēs atrisināt problēmu.

Gaisa transports:

iespēja to vēl pilnveidot, lai apmierinātu aizvien pieaugošās funkcionālās vajadzības.

Filosofija:

zeme lielāka nepaliks (respektīvi, iespējamā apbūves teritorija), bet teritorija virs zemes vēl ir salīdzinoši brīva. (Paraugies uz pieaugošajiem namu stāviem! :))

RS

Ai nu taa jau arii domaaju :))))

jude

Varbūt atklāsi, ko tieši biji domājis?

Citādi sanāk visai negodīgi…

No manis izspiedi diezgan vaļsirdīgu atbildi. 😉

RS

Nu nee, te toč nē 🙂

+ – tas ko teici, biju arii nojautis ka par tehnoloģijām un gaisa transportu varētu būt runa! Kaut kas līdzigs 5 elementam ! 🙂

googoo

mok uzreiz jāķeras pie teleportēšanas? iebrauc tu savā teleportā skanstes ielā i saki operatoram: man lūdzu liepāju, rožu laukumu. i hlibic! viss notiek 😉

jude

Nevajag uzreiz visu pārvērst zinātniskajā fantastikā!

Varētu padomāt, ka gaisa tramvaji ir fantāziju auglis, nesasniedzams brīnums.

Ja jūs kādreiz pavērtos uz lietām nedaudz plašākā skatījumā saprastu, ka paurī iedzītās dogmas traucē attīstīties.

Bļaujam par mūsu valdības tuvredzību, bet paši nenēsājam brilles…

RS

Nu beidz iedomājies kā tie izskatītos virs Brīvības ielas, Rīgas apstākļos tāds transports niederas !

googoo

he he… zināmā laikā arī tos gaisa tramvajus sauca par zinātnisko fantastiku. tā ka fakts par tuvredzību…. aktuāls :))

didrihsone

ui ,atceros kaa maza abudama nevarejeu piecelties lai doties uz skolu, sapnoju par gultaam kas piekabinaatas pie sabiedriskaa transporta aizgadaa mani lidz skolai, un mega tikls, kursh no da jebkadas vietas uz da jeb kuru vietu nogaadaas, tikai iesedies sedekli, augstumu atshkiriibu probleemas nobala omishu aatraas ieseshanaas spejas priekshaa.

Matiss barsuks

Man ir tāds jautājums. kāpēc ja stokholmā helsinkos un oslo var būvēt metro bet pie mums rīgā nevar tājās pilsētās ir no 600-800 tūkstošiem bet rīgā ap 600 vai nevar uzbūvēt citi metro nevis krievi varbüt poļi vācieši anģļi vot kapec metro ne un ja butu metro cena varetu but turp 1 .80 un lūdzu ievērojiet manu ierosinājumu paldies metro jau cerams turpinās buvēt nevis shēmot ar dievu

Picaso

Es domaju ka metro Rigai butu nepieciesams no tada viedokla ka tas atvieglotu parvietosanos no Rigas viena gala lidz otram. Es dzivoju Jugla un ja es ka piemeram braucu ciemos pie radiem Bolderaja uz dzimsanas dienu piektdienas vakara pll.17.00 man ir nepieciesamas 2-3h sabiedriskaja autobusa vai 2h ar automasinu. Tas patiesam ir nogurdinosi un ja saskaita kopa cik benzina un par to samaksatas naudas aiziet stavot sastregumos varbut sanak kada 1/3 no nepieciesama finansejuma metro liniju ierikosanai. Ja agrak ar tramvaju bija iespejams visatrak noklut uz centru tad tagad tas ir tik pat apgrutinosi ka ar automasinu jo masinas ir… Lasīt vairāk »

Vells

Da ja jau tilts mums izmaksā turpat vai 500miljonus LATU kur vēl metro!! Tur par kilometru savāksies 500milj!! Shausmas!!

kurmis

Atceros, kad sākās kampaņa pret metro, viens no argumentiem – pret – bija arī pieņēmums, ka metro ekonomiski izdevīgs tikai pilsētām ar iedzīvotāju skaitu lielāku par miljonu. Rīga ne tad, ne tagad miljonu pilsēta nav.

Mildiņa

Izeja viena, samazināt pilsētu. Tikpat visiem nav darba vietas, lielie PSRS nozīmes fabrīķi vairs neeksistē dēļ savas sūtības: vākt sastāvdaļas plašajās ārēs un atpakaļ sūtīt produkciju. Jā, metro Rīgā bija domāts pilsētas atīstībai (paplašināšanai un iedzīvotāju skaita palielināšanai), Bet kam patreiz Latvijas Republikas laikā palielināt galvaspilsētu?

53
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x