Rīga bez arhitekta?

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēc amata termiņa beigām nav
pagarinājis līgumu ar Rīgas pilsētas arhitektu biroja vadītāju Jāni Dripi.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte savukārt aicinājusi domi uzticēt Dripem arī
turpmāk vadīt biroju. Līdzīgu vēstuli Ušakovam nosūtījuši arī Arhitektu
savienības pārstāvji.

Pēc tā, kā šī ziņa atspoguļota mēdijos, iznāk, ka Rīgas dome
ar Ušakovu priekšgalā vēlas rīkot atklātu konkursu uz biroja vadītāja amatu, kamēr
kultūras ministre un arhitektu savienība gribētu par katru cenu paturēt sev
izdevīgo Dripi. Šādā gaismā tas, protams, izskatās nelāgi. Vēl jo vairāk tādēļ,
ka Arhitektu savienības viedoklis nav izskanējis visā pilnībā, bet kā vēstules
parakstītāji minēti tikai daži profesionālās organizācijas vadītāji, kas tā vai citādi ir saistīti arī ar pilsētas arhitekta kolēģiju.

Taču skaidra un godīga pamatojuma pietrūkst arī Rīgas domes
darboņu lēmumam. Lai gan otrs amata termiņš nav automātiska privilēģija, tomēr šajā
gadījumā pašsaprotams liktos kāds nopietnāks bijušā pilsētas arhitekta darbības
izvērtējums un skaidrojums. Tomēr no domes puses nekā tāda nebija. Tas ļauj skaidri
nojaust, ka  ne jau biroja tiešā darbība bijusi
noteicošais iemesls šādam lēmumam, bet drīzāk valdošās koalīcijas darboņu vēlme
pārņemt savā kontrolē institūciju, kas visdrīzāk neļāva pietiekoši brīvi
īstenot plānus kādiem koalīcijai pietuvinātiem attīstītājiem.

Jāatceras, ka savulaik pilsētas arhitekta amats tika izveidots
ne tikai kā reprezentabls un par pilsētas attīstības plānu publicitāti
atbildīgs postenis, bet arī kā zināms atsvars, kā vēl viens filtrs, kas spētu
ierobežot un virzīt Rīgas attīstību un lielo būvprojektu plānus mazliet līdzsvarotākā
gultnē. Ar būvniecību un pilsētas attīstību saistītās lietas allaž bijušas dažādu
koruptīvu darījumu riska zonā, bet tieši sociāldemokrātu un Gundara Bojāra
valdīšanas laikā sistēma tika ievērojami slīpēta un darbināta ar nebijušu
vērienu, kam spilgtākā ilustrācija bija raibais un stipri apšaubāmais pilsētas attīstības plāns, kas
tika pieņemts 2006. gadā. Ir dažādi vērtējumi pilsētas arhitekta biroja
darbībai šajos piecos gados, taču šobrīd kā institūcijas lielākais pluss tiek
uzsvērts tas, ka nav radušās būves, kas nodarījušas tik milzīgu kaitējumu
pilsētvidei, kā iepriekšējā periodā tapušais.

Nojaušams, ka reāls ir drauds Ušakova minētajam konkursam
pārvērsties dekoratīvā izrādē, kur pie
amata tiktu «savējie» un pietuvinātie. Tam piemērs ir nesenā vadības maiņa Pilsētas
attīstības departamentā, kur par vadītāju iecelts ekonomists, kam nav ne pieredzes, ne izpratnes par plānošanu. Šajā gadījumā varbūt ir saprotama
arhitektu pozīcija, aizstāvot Dripi, taču jāsaprot, ka pret nedemokrātisku un
koruptīvu sistēmu, kurā amati tiek dalīti savējajiem un paklausīgajiem, nevar cīnīties
ar līdzīgiem paņēmieniem — tas tikai vēl vairāk nolemtu Rīgas un arī valsts attīstību
krīzei un citādi skumjam liktenim.

Pilsētas arhitekta biroja loma un statuss ir diskutējams. Zināms
pamats ir arī apgalvojumam, ka šim amatam nepieciešama noteikta neatkarība, lai
pilsētas arhitektam nebūtu jākalpo katras pie varas nākušās koalīcijas
privātajām un biznesa interesēm, lai pilsētas attīstībā būtu iespējams īstenot pēctecību un būtu no
kā prasīt atbildību. Ja vēlamies Rīgu redzēt kā labu pilsētu un Latviju —
kā veiksmīgu valsti, tad arī ikdienas ieradumus un tradīcijas nāktos balstīt
rietumnieciskās un demokrātiskās vērtībās, tāpēc arhitektu sabiedrības interesēs šobrīd
svarīgāk būtu nevis cīnīties par konkrētām personālijām, bet gan par sistēmu un
procesu kopumā. Ir vērts domāt par to, kādam jābūt minētās institūcijas statusam,
savukārt  arhitektu savienībai kā
sabiedriskai un profesionālai organizācijai — panākt to, lai tiktu nodrošināts
patiešām godīgs un atklāts konkurss, kurā tiktu izvēlēts atbilstošākais pretendents
ar pilsētas attīstības redzējumu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
208 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Kārlis no Priedaines

Būtu gan jāpamācās izteikties vēl kodolīgāk, jo savādāk, tikai savējie saprot, tā pa īstam, kas ar šo ir domāts:)

MiksK

ai, Kārli…lai saprastu kas domāts, šad tad ir jākļūdās un jāpievieno komentārs bez virsraksta (:

zane karpova

perspnigi par so faktu uzzinaju tikko no a4d. acimredzot par LAS vestuli ir informeti tikai tas rakstitaji, nevis visi LAS biedri un padomes locekli. JAA viedokli noskaidros.

...

Nav saprotams vai LAS vadība domā un tad dara, jebšu tomār otrādi, jo KĀ VAR VĒSTULI PARAKSTĪT TIE CILVĒKI, KAS PAŠI STRĀDĀ VISĀS TAJĀS KOPĪGAJĀS NEBEIDZAMAJĀS SĒDĒS, PADOMĒS, KOMITEJĀS….. Domāju, ka arguments Pilsētas galvenais arhitekts ir labs, jo viņā laikā nav sastrādāts nekas tik slikts arī ir smieklīgs. Nav jau zināms ko tad tieši pats pilsētas arhitekts dara, jo nav tādas personīgas(amata) atbildības un līdz ar to – arī izpratnes par ši amata nozīmību. Tā kā šobrīd visās institūcijas Dripes, Dambja, buvvaldes visi lēmumi ir "solidāri kolektīvi ‘ u.t.t. un tad jau vienalga, kurš vada šo institūciju. Tas ir rezultāts… Lasīt vairāk »

Gatis

Pilsētas arhitekta kantora stāsts ir par nepiepildītām cerībām. Rīgas domes politiskā konjunktūra (un, acīmredzot, vēlētāju pieprasījums) vienkārši nepieļauj neatkarīga, spēcīga pilsētas arhitekta institūciju. Dažus gadus tas pastāvēja kā tāds ordenis, līdz izlēma ordeni noņemt.

Vai varēja būt citādāk? Jā, droši vien, bet pagātni jau tagad viegli "koriģēt". Arhitekts varēja nevis izkopt pārsmalcinātu, ēterisku auru un gandrīz izmisīgi censties "saostīties" ar pie stūres esošo kliķi, bet iet tautā. Tad vismaz tauta būtu spiesta tagad aizdomāties par to, kas te notiek. Bet ko nu vairs, tagad tas pasākums klusi aizies pa skuju taku.

Eh, bet vispār citus jau viegli kritizēt.

dunduks

>Arhitekts varēja nevis izkopt pārsmalcinātu, ēterisku auru un gandrīz izmisīgi >censties "saostīties" ar pie stūres esošo kliķi, bet iet tautā.

Va vells, cik precīzi! cepums. Ar apskaužami inteliģentu sejas izteiksmi gānīja "lupatu deķi" un pēc tam nodurtām acīm bubināja kolēģiem, ka tā jau nebija domāts, ka pats jau saprot, ka ….

p.s. vai kāds ir lasījis DKK, vai tik viek kā zilo klucīšu veidojums vien sanācis (bez analīzes, bez secinājumiem, bez pamatojuma)?

janis

nu tas ka Dripe labi iskataas RD tur nu neko piepilt nevar.. man itka nekas personisks pret Dripi nav, bet skatoties un vinja darbiibaam no kulturvesturiskaa viedoklja Dripe nebuut nebija labaakais iespeejamais vadiitaajs.. Kas tajos peedeejos 5 gados vinja darbiibas laikaa piemeeram vecriigaa ir uzlabojies? Ucelta briesmiiga maaja kungu ielaa, un tajaa pashaa laikaa neljauj buuveet ciet liivu laukumu, kas radies nobombardeeto maju rezultaataa. baigaa atiistiiba.. udensmaaju buuveeshana joprojaam ir kaa celjojums uz marsa, bet Dripe solija sakartot visu veel pagajusho gadu. Ja ieliktu citu arhitektu vietaa varbuut buutu pat labaak. bet ja iestaadi lkvidees pavisam, tad skumiigaak..

Miķelis

Domāju, ka ir vesela virkne atbilstošu kandidātu – vajadzētu palūkoties kaut vai RTU virzienā – piem.prof. J.Krastiņš. Laikam Latvijā neviens nav tik daudz strādājis dažādu starptautisku arhitektūras organizāciju rīkotos pasākumos. Kandidātam nevajadzētu būt visszinim, jo ir taču kolēģijas institūcija, kurā var pieaicināt attiecīgos speciālistus. Jautājums ir cits – vai pilsētas arhitekta institūcija jau no paša sākuma nav bijusi iecerēta kā orgāns, kurš palīdz pie varas stāvošiem izstumt vienu vai otru projektu, bet J.Dripe un kolēģi acīmredzot nav attaisnojuši cerības. Varbūt, kā saka M.Zanders ir vērts padalīties ar "sapņiem" arī Tev. Interesanti ir tas, ka pastāv absolūts "viļņošanās" trūkums arhitektu vidē.… Lasīt vairāk »

Jānis K.

J. Krastiņš

ups

lasot Sīļa k-ga tekstus, vienīgais kas nāk prātā- MĒS ESAM VARENI, MĒS ESAM DIŽENI , MĒS ESAM PAREIZI, vai nu kā tur orģināltekstā bij. izskatās , ka atkal pārējā sabiedrība vienkārši nav šo koleģiālo amēbu ar visiem celtnieku, žurnālistu u.c. piedēkliem novērtējusi kā isteno arhitektūras ruporu. nu pie norādes, ka labie projekti kolēgijā nenonāk varbut pielikt izrakstus no protokoliem, jo tur viesojās Daugavas labā krasta telpiskās attīstības koncepcija Daugavas kreisā krasta telpiskās attīstības koncepcija Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai [atkārtoti un virkne citu detālplānu jaunais administratīvais centrs Torņakalnā savus projektus prezentējuši biroji Kubs", "Arhis" „Fletcher Priest Arhitects”, Uģis Šēnbergs Arhitekts”;… Lasīt vairāk »

...

leksikā ar "labajem " proektiem tiek saprasts kas pretējs tiem, tekstā minētajiem" kolēģijā …… nenonāk neviens normāls un korekts projekts, tie tiek saskaņoti būvvaldē." pie kam Jūs esat minējis mistiskas "projektu kaudzes" kas tiek izskatītas kolēģijā- nu kā tad īsti tur bija -kaudzes kā pirmajā vai 3-4 projekti kā otrajā Jūsu komentārā. tā arī bija JD problēma- dīvaini kolēģijas locekļi, papildastes, kopīga bezatbildība un bezjēga no šādas institūcijas. ko dod, ja izskata tos visus projektus, bet nav saprotams, ko darit tālāk, kā tos lēmumus realizēt. ko tieši JD institūcija panākusi ārpus reprezentācijas un grāmatizdošanas (kas pozitīvi). bez vispārējām frāzēm, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kā gan Būvnieku M.Gaiļa viedoklis var pārstāvēt sabiedrības intereses, ja šis visiem spēkiem centās izspiest sabiedrību no Ķīpsalas, aktīvi šeptējot un Ķīpsalas detālplānā neapmierinātajiem iegriežot ar gluži reāliem apgrūtinājumiem. Attīstītāju intereses pārstāvošie būvnieki pārstāvēja tikai un vienīgi savējās intereses. "Mežonīgais bespriģels" tika ievadīts citā daudz civilizētākā gultnē – attīstītājiem bija zināmi cilvēki pie kuriem griezties. Kļūda acīmredzot bija apbūves noteikumu brīvajā interpretācijā un korupcijā arhitektu vidē. Interesanti ka par ētikas komisijas vadītāju tais tālajos gados tika ievēlēts I.Pujāts. Lielāku absurdu grūtāk iedomāties vai ne? Neesmu jau no tiem sirdīgajiem kritiķiem, mēģinu tikai izraisīt diskusiju un tas arī dažreiz izdodas. Acīmredzama… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tad nu ātrāk vajadzēja likt ārā ar visiem autoriem, lai tauta redz savus varoņus. Bet patiesībā vajadzēja būt rubrikai jau sen – lūk tāds un tāds arh.priekšlikums. Lūk autors. Lūk profesionāls arhitektūras kritiķa viedoklis. Tādā veidā šī saite strādā visā pasaulē. Tad varbūt arhitektiem būtu kauns radīt tādus "šedevrus" un pāris reižu pa avīzēm izvazāts "attīstītājs" izskatītos pēc idiota. Pilsētas galvenā arhitekta kolēģijai vajadzēja ar to nodarboties, nevis filmas izlaist. Filmas var izlaist treknajos gados un par sponsoru līdzekļiem. Tas ka apturēti šie nekvalitatīvo projektu plūdi ir sasniegums, bet nav apturēta tendence. Vēl joprojām taču ienāk pa kādam "labam" priekšlikumam.… Lasīt vairāk »

...

“Savējie” sapratīs Īstais brīdis lauzt dziļi iesakņojušos «savējo» sistēmu bija 90.gadu pirmajā pusē. Tagad būs daudz grūtāk. Vita Matīsa Finanšu ministrs – veterinārārsts, biznesa lietu ministrs – filozofs, ietekmīgākie baņķieri un brokeri – zvejnieki. Turklāt visi no viena rajona, skolasbiedri un seni paziņas. Šeit noteikti ir runa par kādas Baltijas valsts «eliti» 90.gadu sākumā, vai ne? Tad, kad elementāra angļu valodas prasme un viens kārtīgs tumšo zeķu pāris skaitījās laba kvalifikācija jebkuram augstam amatam. Taču tikko uzskaitītā raibā varas plejāde nāk no pavisam neseniem laikiem: tas ir Īslandes valdošo aprindu profils valsts finanšu kraha sākumā 2008.gadā. Bezatbildīga nekompetence un korporatīvais… Lasīt vairāk »

Miķelis

Mūsu sabiedrībā nekas nenotiek tik prasti un vienkārši. "Savas intereses" tiek aizstāvētas ļoti rafinēti. Latvijā taču dzīvojam. Eksistē labi izstrādātas shēmas un paņēmieni. Varētu jau pastāstīt dažas no M.Gaiļa repertuāra, bet vai vajag? Neticu ka Jums tur tāda balto labo būvnieku kompānija, kuri to vien vēlas kā sabiedrībai nest lielo labumu. Privātpersonas, kuras nodarbojas ar būvniecību, kuras piedevām nekādi nerotē ar citām – mazāk pazīstamām būvniecības kompāniju sejām, bet sēž cik vien ilgi vēlas. Tātad slēgts klubiņš. Tas pats sakāms par arhitektiem – vienas un tās pašas sejas jau vairākus gadus. Akadēmiskais personāls mazākumā, kaut gan tieši šie cilvēki spēj… Lasīt vairāk »

Evelīna Ozola

Miķel, Tu nu gan mētājies savos spriedumos no viena grāvja otrā. Te aizstāvi demokrātiju un nolādē "klubiņus", te atkal pasludini akadēmiķus par vienīgajiem leģitīmajiem arhitektūras vērtētājiem. Tieši kur "visā pasaulē" tas tā strādā? Uzspiesti viedokļi presē un izstādēs – šī ir tā labā arhitektūra un par šo jākaunās – Tavuprāt, tā būtu sabiedrības tuvināšana arhitektūrai? Un kas cits, Tavuprāt, ir PAB veidotās filmas, ja ne izglītojošs materiāls?

nu gan pateici

Smieklīgi, ko ta tie gaiļi sēž tajā ppadomē, nesaki, ka vispārejā labuma vārdā

...

Kāpēc Igaunijā nav oligarhu? Pauls Raudseps (..) Būtiska nozīme bija radikālai politiskās elites nomaiņai, atzīst Igaunijas SEB bankas galvenais ekonomists Hardo Pajula. Pirmais premjerministrs Marts Lārs stājās amatā 1992.gada oktobrī, un 32 gadus vecajam politiķim nebija saišu ar padomju nomenklatūru – pirms iesaistīšanās Igaunijas neatkarības kustībā viņš bija parasts vēstures skolotājs. Turpretī Valdis Birkavs, stājoties Latvijas premjera amatā 1993.gada augustā, jau bija 51 gadu vecs un savā jurista karjerā ilgstoši strādājis padomju varas institūcijās, bijis arī komunistiskās partijas biedrs. Laikā, kad iepriekšējā tautsaimnieciskā sistēma strauji bruka un inflācija bija 951% gadā, vilcināšanās un pussoļi ne tikai paildzināja ekonomisko krīzi, bet… Lasīt vairāk »

Miķelis

Runa nebija par konkretiem cilvēkiem, bet par principu – PAB sēž atsevišķi cilvēki, t.s. būvnieki kuri labi raksturoti zemāk esošā rakstā kā savējie. Personīgi cienu gan A.Kronbergu, gan A.Sīli kā arhitektūras meistarus – praktiķus. Tas kas noticis pēdējā laikā ir apsveicamas izmaiņas PAB sastāvā un darbībā, nenozīmē ka nevarētu vēl kaut ko uzlabot. Piekrīti? Jautājums ir par tendencēm un strāvojumiem, uz kuru pusi viss tas virzīsies un vai tik nav tā ka virzība demokrātismuma virzienā tūlīt izrādīsies liktenīga. Savējo princips atkal tiks iedarbināts un viss atgriezīsies 1995-2000 gada robežās.

zīmētājs

tāpat kā nepastāv vienīgā īstā patiesība, nav ari vienīgo īsto un pareizo arhitektūras risinājumu. Tās kolēģijas ar visiem pielīmētajiem biedriem tikai koriģē arhitektu darbus sev saprotamā virzienā. Kūrš var pateikt ka tas virziens ir īstais?

Miķelis

Pilnais saraksts ja nemaldos: J.Dripe, A.Kronbergs,A.Sīlis, M. Putrāms, A.Cinis, J. Dambis, E. Bērziņš. Pārējie ir padomnieki un vēl daži ārzemju kolēģi, kas acīmredzot piedalās ne pārāk bieži. Varbūt pārstāvniecību vajadzētu paplašināt ar kādu ārzemju ekspertu?

Miķelis

Nu NRJA pa lielam ir pilnīgi vienalga, kurā kontekstā projektēt – vai Rīga, vai Beirūta, rezultāts būs līdzīgs. Visa filozofija ir jau ietverta biroja nosaukumā. Nevar jau attīstītāji uzspiest savu redzējumu arhitektam, ja vien šis nav galīgi badains un izvārdzis. Eksistē jau kādas ētiskās vadlīnijas pēc kurām katrs daudzmaz vadās un šādus jautājumus parasti vajadzētu daudzmaz sakārtot konkursu procedūrai. Bet Rīgā ar konkursiem galīgi neiet. Kā konkurss, tā realizē 2. vai 3.vietā esošie. Kā konkurss, tā noteikumi par apgrozījumiem bargu bargie. Kā konkurss, tā žūrijā visi citi, tikai ne arhitekti. Kā konkurss, tā balvu fonds atšķiras desmitām reižu. Jau gadu,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Krastiņa k-gs ir atzīts UNESCO un DOCOMOMO starptautisks eksperts. Latvijā šādu analogu speciālistu vienkārši nav un tuvākajā laikā nebūs. Parasti jau grūti vietējiem arhitektiem samierināties ar kritiku, bet varbūt dažreiz der ieklausīties starptautiska speciālista viedoklī. Uzlūkojiet kaut vai "stikla kalnu", vai kādam vēl šobrīd ir šaubas par risinājuma mēroga atbilstību Rīgas kontekstam. "Ledus" gadījumā virtuālās vīzijas neatklāj ne ēkas materialitāti, ne spēju ierakstīties kontekstā un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā ir un paliek "papīra arhitektūra". Bet tas nu tā

Par pārējo pilnīgi piekrītu

Krauklis

Nosūtīju citēto rakstu kādam labam draugam – šobrīd neesmu "Ir" elektroniskās versijas abonents, un a4d ievietotais šķita ērti lietojams (lai AKKA/LAA stāv mums klāt), no sevis pievienojot vienu vienīgu komentāru – "kā naglai uz galvas". Lūk, ko man atbildēja šis draugs: "Paldies, nu pilnīgi klasisks sorosītes raksts saskaņā ar Bendika-Grūtupa definīciju. Viņi ar putām uz lūpām centušies pierādīt, ka tikai stingrs ģimeniskums un korporatīvisms spēj nodrošināt valsts neatkarību un unikalitāti, nepakļaujoties dažādu mums naidīgu "eksaminētāju" uzliktajiem bezkaislīgajiem sietiem. Jo ir taču skaidrs – valsts varas īstenošana ir intuitīvi tverama, smalkstīgota lieta, formāli kritēriji var novest tikai pie aplamiem rezultātiem. Lai… Lasīt vairāk »

vārds

"činavniekam" nevis "darbiniekam" – tā to pareizi sauc, nu jau pēdējos 200 gadus Krievijā un tās guberņijās

AB (Armands Bisenieks)

G.Birkertam, šķiet, savā mūžā izdevies realizēt vairāk starptautisku ievērību un cieņu izpelnījušos projektu (daži ar hrestomātisku vērtību), kā jebkuram citam latviešu izcelsmes arhitektam. Viena no Birkerta projektu atšķirībām/īpatnībām, salīdzinot ar citiem lielu zemju (piem.,ASV) arhitektiem, ir padziļināta konteksta (ne vien metaforu) meklēšana un atrašana. Bibliotekas konceptam, kā Tu, droši vien zini, ir vairāk kā ceturtdaļgadsimts un tad tam bija pavisam cita ideoloģiska un kontekstuāla jēga. Žēl, ka pēc tik daudz gadiem, kad atjaunotā Latvijas valsts spēja sākt to īstenot, konteksts – plašā nozīmē – mainījies… Priekšlikums – pāriesim pie gaišākas tēmas un, ceru, profesionālas diskusijas: Nosauc, lūdzu, Miķel, kuriem 3… Lasīt vairāk »

Miķelis

G.Birkerts neapšaubāmi ir pazīstamākais latviešu trimdas arhitekts pasaulē, tomēr G.Birkerta iekšējā psiholoģiskā mentalitāte veidojusies tiešā tēva – valodnieka iespaidā. Birkerta metode ir arhetipu meklēšana un darbs ar savu zemapziņu. Birkerta zemapziņa ir pilna ar latviešu 20.gs 20-40 gadu iespaidiem. Ja palūkosimies uz tiem trimdas latviešiem, kas devušies svešumā, tad viņu izpratne par Latviju konservējusies 20.gs 20-40.gadu līmenī. Droši vien ir gadījies tikties ar trimdas tautiešiem un apjaust to dziļo plaisu, kas mūs šķir latvietības un dzīvesziņas izpratnē. 20.gs 90.gados, kad projekts tika prezentēts latviešu sabiedrībai, šo uzstādījumu atšķirība nebija tik būtiska. Biju klāt Birkerta prezentācijā Arhitektu namā un projekts vispārējā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Starp citu, interneta vidē valda cita subkultūra un citi spēles noteikumi. Laiks tam sekot līdz, citādi var kādu rītu pamosties un saprast cik novecojis un vecmodīgs esi, paņemt putekļusūcēju un sasūkt izbirušās smiltis no dīvāna 🙂 Neņemiet ļaunā AB, tas nav personīgi, tikai joks.

...

varbūt tā problēma ir citāda- pēc mūsu žuriju lēmuma, pasūtītājam , lai vispār varētu uzbūvēt ēku, jārealizē 2.3.5.15 vietas arhitektūra, jo mūsu žūrijas pārsvarā uzķeras uz "papīra" arhitektūru, konceptuāli un vizuāli pārsteidzoša, bet nerealizējama.

AB (Armands Bisenieks)

Labos konteksta piemērus tā arī nenosauci, Miķel… Tad, varbūt, pastāsti ko vairāk par "subkultūras spēles noteikumiem", piemēram:

vai augsta rakstu darbu aktivitāte internetā ir kompensācija reāla darba trūkumam?

Vai ar šādu aizstāšanu tālu tiksi?

Miķelis

Grūti būs uzstiept savus spēles noteikumus AB, šeit tas nestrādā. Interneta subkultūras nozīmē nepastāv autoritātes, kuras var pateikt redzi puis, dari tā vai šitādi, jo es esmu ģenerālis, man vairāk zvaigznīšu (mājiņu) uz uzplečiem. Šis portāls protams ir web 1.0 produkts, līdz ar to rakstu apmaiņas intensitāte nenotiek tiešsaitē un diskusijas ir ar zināmu laika intervālu, kas absolūti netraucē ikdienas darbam. Vajag aizbraukt uz kādu Honkongas biroju un pastrādāt mazliet tur, tad arī kļūs viss skaidrs par dzīves intensitāti, veiktspēju un aizstāšanu.

ups

ups, Gailis par sabiedrības interesm var izteikties profesionāli? Tas ir profesionāli kā arhitekts pilsētas arhitekta kolēģijā, vai profesionāli polpulistiski kā politiķis?

...

Tā vajadzētu būt, varētu taču viens konkurss beigties ar rezultātu, ko pasutītājs ar nelieliem labojumiem varētu REALIZĒT, nevis sērīgi aplūkot balojošās "papīra’arhitektūras kaudzes un pilnīgi tām neatbilstošos plānošanas nosacījumus. Interesanti, kā tagad virzīsies LNMM projekts, kad nav vairs žūrijas vadītāja Dripes. Kāds diez uzņemsies atbildibu saskaņot šādu bunkuru, vai līdz ar sardzes maiņu arī šis projekts būs citāds/

Jānis

“…šis darbs … sakņojas Birkerta dzimtenes izpratnē, refleksijās viņa zemapziņā, KAS PRIINCIPIĀLI atšķiras no Latvijas iedzīvotāja, kurš izgājis cauri visam padomju periodam, zemapziņas. Līdz ar to vairums Latvijas cilvēku uzstādījums par stikla kalnu ir svešs.” Kāda, Tavuprāt, būtu alternatīva forma ēkai, ja stikla kalns ir padomju periodam cauri izgājušam latvietim svešs? Vai Lido dzirnavas ir šī forma (kas, ja ļoti nemaldos, radīta Latvijā to cilvēku spēkiem, kas izgājuši cauri padomju laikiem)? Man šķiet, ka neatkarīgi no tā vai latvietis ir izgājis cauri trimdai vai komunismam, folklora, tautas vērtības un simboli, vēsture… taču ir tie paši. Lai kur pasaulē nebūtu, Antiņš… Lasīt vairāk »

AB (Armands Bisenieks)

Priecājos, Jāni D., par Tavu komentāru – vienu no tiem, kuros argumentācija, valoda, stils atbilst manam priekšstatam par arhitektu (nevis subkultūras) portālu un uztur vēlēšanos tajā dažkārt ieskatīties.

Miķelis

Ja mēs runājam par alternatīvu esošajam 25 gadu vecajam projektam, tad tā varētu būt arhitektūra, ar kuru mēs apliecinam savas, kā mazas, bet ņipras tautas identitāti. Pirmkārt, atturība pretēji pompozumam. Otrkārt pilsētbūvnieciskās situācijas respektēšana, pilsētvides komunikācijas formas radīšana pretēji GB projektā esošajam principam – galvenā fasāde – sētas fasāde. Treškārt, energoefektīvs un transformāciju iespējām bagāts risinājums. Saules fotoelektrisko paneļu piekarināšana A un R fasādēs ir diezgan neveiksmīgs mēģinājums iet šajā virzienā. Šobrīd mēs runājam par celtniecības izmaksām, bet neviens nerunā par ekspluatācijas izmaksām šim milzīgajam būvķermenim. Bet kapitālisms nozīmē kādu nebūt mazu aprēķinu par iespēju arī ēkas uzturēt mainīgo energotarifu… Lasīt vairāk »

X-PAT

Esmu pārsteigts, ka tekišu ko tādu, bet…Miķel…tev točna smadzenes strādā ačgārni. Vai nu tu esi galīgs šmurgulis, vai arī pilnīgi izkūkojis prātu. Ej vien labāk piestrādāt par zīmuļu asinātāju…vismaz kāds labums būs un varbūt kaut ko iemācīsies par pasauli, kurā dzīvo un elpo.

Dievs ar tevi!

AB (Armands Bisenieks)

"dīvainā apziņas plūsma vismaz ir izvērsti verbalizēta" – labs teiciens – izbaudu kā gardumu …, bet – "kāpēc zeme pacieš tādus evolūcijas pārpratumus kā …"

izskatās – arī Tev, Andi, gadās pārlieka steiga vārdu izvēlē, bet vārdi ir ļoti bīstams ierocis. Protams,"š…….." un tml. apzīmējumi nekādi neatbilst mūsu priekšstatiem par Arhitektu portālu, taču visnelāgāk raksturo pašu rakstītāju un cenzēšana/neiekļaušana būtu pašsaprotama, pirmkārt, Autora interesēs …

ups

Nav vienīgie, bet šeit mēs runājam par Arhitekta kolēģiju, gaiļi lai iet tumsoņas mācīt uz Saemu, MK , Tv Twiteri

Miķelis

Secinājumi: 1. ad4.lv portāla vidē ir iespējams izteikties visiem, pat tik aprobežotiem komentētājiem kā Miķelis. 2. "nokalst roka" – tas nozīmētu, ka piemēram virsrakstā aiz komentātēja parādās iekavās ( komentētājs īstenībā nav tik rupjš kā izliekās ), kas droši vien realizējams ar vienkāršiem programmatoriskiem līdzekļiem. 3. Īstie "profesionāļi" ( MiksK ) parasti klusē kā partizāni pratināšanā pie gestapo. Visu, kas šeit tiek rakstīts un komentēts nevajag uztvert tikai nopietni. Viedokļi mēdz būt dažādi, laiks pierast. Easy, easy Mik… 4. Es personīgi, bez jokiem, lūgtu AS piedalīties konkursā par PGA. Nevaru pat īsti noformulēt precīzus argumentus, bet šķiet spēcīgāka kandidāta arhitekta… Lasīt vairāk »

Miķelis

Šķiet esi pamatīgi iemīlējis sevī. Kad nākošreiz spogulim jautāsi: Spogulīt, spogulīt, kurš ir visgudrākais Latvijas arhitekts, pārāk nebrīnies ja neatskanēs ierastie, nomierinošie vārdi MiksK. Ko darīt, esi emigrējis, neesi vairs sarakstā… Samierinies…

Miķelis

Peace…

Peteris Ratas

Vai mes gadiju neliekam parak lielas ceribas uz kadu administrativu posteni vai ieredniecibas instituciju? Pilsetu neprojekte un nebuve nedz attistibas departaments nedz pilsetas arhitekts. Pilsetu veido atsevishkjo privatu iniciativu attistitaju kopums, kursh investe un buve ekas. Vinji buves ekas pec savas gribas, jeb nebuves vispar. Konkursu loma ari ir apstridama. Ne vienmer tie attaisno ceribas. Pilseta tels atspogulho sabiedribu kas taja dzivo. Ja mes gribam dzivot harmoniska un sakartota pilsetvide, tad ir jadoma ka tas estetiskas vertibas izplatit sabiedriba un attistitaju vidu. Bet vai LAS un JAA ari nevar uznjemties tieshi sho lomu? Tam nevajadzes nedz Ushakova nedz citu atljaujas.… Lasīt vairāk »

Evelīna Ozola

Noteikti nē, jo ir atsķirība starp "būvēt pilsētu" un "plānot pilsētu". Pilsētas arhitekta un attīstības departamenta uzdevums ir regulēt un virzīt attīstītāju enerģiju vēlamā gultnē, līdzsvarojot viņu un pilsētas lietotāju – sabiedrības – intereses.

edgars

Ne par tēmu, bet traucē lasīt, ka raksta kļūdaini un ar mistiskajiem "sch" "lh".

Evelīna Ozola

Draugi, šis nu gan nav brīdis, kad izrādīt personīgu nepatiku pret Jāni Dripi vai tieši otrādi – ieturēt uzspēlētu distanci, jo tas varētu "izskatīties nelāgi". Šoreiz ir jāizmanto visas apvienības un visi sabiedrībā zināmie uzvārdi, lai izrādītu nosodījumu notiekošajam. Ja kāds nesaprot, es varu pastāstīt. Pilsētas arhitekta birojs ir neatkarīga aģentūra, kas rūpējas par Rīgai nozīmīgāko pilsētbūvniecisko un arhitektūras risinājumu kvalitātes uzlabošanu, informē sabiedrību par arhitektūras procesiem, izstrādā Rīgas telpisko kompozīciju un veic vēl virkni citu nozīmīgu funkciju. Aģentūras darbība ir bijusi produktīva un atklāta – tās mājaslapā ir pieejami gada pārskati par uzdevumiem un paveikto, tāpat A4D ir ilgstoši… Lasīt vairāk »

indra ķempe

parakstos un nofotografējos zem atbalsta savējam Jānim Dripe! cilvēkam, kuru cienu tāpēc vien, ka pēc asās A4D intervijas, uzsākot RPAB vadību, viņš ne par mata tiesu nemainīja koleģiālo attieksmi. profesionāla konflikta drošs cilvēks. «Pilsētas mērs aģentūras vadītāja personā redz savu padomnieku arhitektūras lietās. […] Visi būtiskie lēmumi būs tikai kolēģijas lēmumi, nevis mani. Es esmu tikai šīs kolēģijas preses sekretārs, viedokļu tulks. Lai nebūtu kāda lieka varas koncentrācija.» VAIRĀK: http://www2.a4d…ras_jautajumos/ LIELS paldies viņam un viņa komandai par uzticēšanos un atbalstu JAA izglītības idejai SPP! atkal aktualizējas Atmodas laika Liepājas galvenā arhitekta Ulda Pīlēna atzinums: «Ja valstī ir sakārtota likumdošana, būvnoteikumi,… Lasīt vairāk »

Bļāviens

Šis nav tikai arhitektu jautājums, bet gan visas radošās Rīgas inteliģences bēda. Ja Rīgā vēl ir kāds, kas vēlas lai mums nav kauns no ārzemniekiem un lai pie mums vēl brauktu ciemiņi, kas vēlas baudīt kvalitatīvu pilsētainavu – ir jānāk kopā visai radošai inteliģencei. Ja jau reiz mākslu studējošie studenti varēja saņemties un iziet ielās, varbūt mums ir jālūdz palīdzība viņiem – aktieriem, mūziķiem, dzejniekiem,kas vēl nav tik atšālējušies kā mēs – un lai nāk mums talkā. Ir beidzot jāsāk lauzt šis atsvešinātības ledus starp dažādām grupām radošo aprindu vidē. Turklāt, tagad daudz ko var izdarīt arī ar sociālo mēdiju… Lasīt vairāk »

Kliedziens

spamot gan nevajag. socmēdijus un to lietotāju nervus liec mierā, ir produktīvākas metodes.

...i

biroja izdotās grāmatas un īsfilmas+

arhitektūras dienas pasākumi+

Rīgas makets+

Latvijas arhitektūras publiskā seja+

veidojis starptautiskus kontaktu+

prognozējama politika+

koleģiālie lēmumi ar vissvisādiem "spečukiem"= kolektīva bezatbildība-

visādu tirlņu iesaistīša profesionālās kolēģijās apspriedēs, žūrijās —

prioritāte visam , kas nāk no Ārpuslatvijas=vietējo nenovērtēšana –

bet vienalga + vairāk kā -, laikam jau būs jāiet pie fotogrāfa

dunduks

Kāds tieši ir labums, no maketa, kas stāv kastēs vai aizpilda tc Olimpija tukšās telpas? Vai ir manīts, ka kaut viens jaunais objekts ar alternatīvām pirms kolēģijas vai citām diskusijām ir izgatavots un ievietots makētā? Pirmsākumos tika sludināts, ka ar maketu tiks strādāts, taču skarbā realitāte ir tāda, ka to (pa daļām vai visu) izstāda, ja pēkšņi gadās pietiekami daudz vietas. Ak jā vēl maksā bargu naudu par glabāšanu noliktavā.

...

Nu tiek gan ievietoti tie objekti ko sagatavo nepieciešamajā formātā, ir jau arī Kreisā krasta 3d modelis, kas palīdz dažas lietas saprast. jautājums drīzāk kāds REZULTĀTS visām tām apspriedēm, jo Kreisā krasta koncepcija līdz galam navm labā arī, Mežaparks tūtā, Lucavsala arī, sausai atlikums tikai ar nelielām ēkām, kuru arhitektūru JD birojs koriģē. Tātad tās būtu NEIZMANTOTAS iespējas.

Evelīna Ozola

Jā, esmu bijusi klāt reizē, kad ar maketa palīdzību tika apspriesti varianti apbūvei Krasta ielā. Toreiz makets atradās, ja nemaldos, arh. biroja Kubs telpās.

Jānis

Personigi Dripes kungu nepazistu un ari vina darbus / nedarbus apspriest nevaru. Bet man skiet, ka daudz lielaka problema par to vai Janis Dripe ir vai nav Rigas pilsetas arhitekts ir meginajums so biroju kopuma likvidet pavisam ta vieta piedavajot kantoriti Rigas Dome. Neatkarigi no ta, kaa tas ir citas pilsetas ar milzigu kulturas mantojumu, es domaju, ka neaktarigs pilsetas arhitekta birojs ir Riga svarigaks neka citam pilsetam. Politiku un biznesmenu intereses te tiek parstavetas tik stipri, kad ir nepieciesama neatkariga organizacija, kuras mandats ir skalji un loti noteikti runat par to kas un kaa tiek celts. Vel svarigak ir… Lasīt vairāk »

brix

Kā var būt pilnībā neatkarīgs birojs no RD, ja RD tā eksistenci apmaksā?!

tere

kā var būt neatkarīga tiesa, ja valsts to apmaksā?:)

Jānis

Kas maksā, tas pasūta mūzika, kura var būt: 1. tieši tāda, kādu maksātājs grib dzirdēt (spēlē man Lady Gagas Poker Face) 2. noteikta žanra (lūdzu klasisko) 3. jebkāda (uzticos tavai izvēlei, jo ticu tavai, kā mūzikas speciālista, izvēlei) Var jau būt skeptiskam pesimistam un teikt, ka, ja kāds par kaut ko maksā, tad viņam vai viņai ir teikšana par to, kas tiek darīts ar šo naudu visspecifiskākajā veidā (skatīt 1.). Es tomēr kaut kā domāju, ka ir iespējams ari otrais un trešais variants. Vēl vairāk – es ne tikai domāju, ka tas ir iespējams, bet, ka tieši tas ir nepieciešams… Lasīt vairāk »

Jānis

<atvainojos par pareizrakstības kļudām – nākotnē centīšos laboties!>

vārds

Krūzkopu par pilsētas arhitekti un Burovu par vietnieku! vai arī otrādi

ja ja ja

izklausās ticami

arhitekts

lūdzu tikai ne Krūzkopu! tad ar Rīgas arhitektūru,- gan jauno,gan rekonstruējamo,-būs dimbā.

glass

Realitāte ir makets pagrabā. Pārējo saimniecību var pamācīties no igauņiem.

Gatis

Vai ir iespēja kaut kā piedalīties protestā pret apdraudējumu pilsētas arhitekta institūcijai, pašam neesot arhitektam? Varu jau kā Antiņš, iet viens ar plakātu pie rātsnama. (Un pasakās stāsta, ka Antiņi jau reizēm pat mēdz uzsvempties stikla kalnos lai tiktu pie goda notīrīt zirnekļu tīklus no dusošās princeses.)

Bet varbūt ir kāds jēdzīgāks protesta formāts?

Miķelis

Nu redz veidojas diskusija. Kāds ir par, kāds pret. Varbūt , ka vajadzēja portālā ievietot interaktīvo aptauju par Pilsētas Arhitekta biroja lietderību un darbību. Par to kas būtu uzlabojams u.t.t. Varbūt, ka vajadzēja saņemt kolēģu viedokli pirms tika aizsūtītas vēstules? Varbūt, ka tad vēstulēm svars būtu lielāks? Vai arhitektiem vajadzētu pieņemt savu sabiedrisko attiecību speciālistu? Viss kas līdz šim darīts ir pilnīgs neprofesionālisms no sabiedrisko attiecību viedokļa. Kas ir – sametamies un noalgojam vienu profesionāli, kas vada LAS sabiedriskās attiecības?

Miķelis

Demokrātiskais process nozīmē to, ka ja kāds ir apdraudējis sasbiedrības ieguvumus, šajā konkrētajā gadījumā Pilsētas galvenā arhitekta posteni, tad neformālā grupa apvienojas, saliedējas. Konkrētajā gadījumā rīko akcijas, sasauc LAS ārkārtas sapulci u.t.t. Ziņa informatīvajā telpā dzīvo labi ja 3 dienas, tādēļ interesi uzkurina. Nozares profesionāļi Būvvaldē rīko vienas dienas brīdinājuma streiku. Vairākas sabiedrības grupas – LAS, JAA, RTU rīko sapulces, vāc parakstus. Arhitektu sabiedrība diskutē par Pilsētas galvenā arhitekta lomu, nepieciešamību un ieguvumiem. Domburs galu galā savā raidījumā uzaicina visas puses. Notiek kaut kāda pilsoniskās sabiedrības kustība, nevis tikai dažu atsevišķu vadītāju izpausmes. To arī nozīmē pilsoniskās sabiedrības koncepts. Šobrīd… Lasīt vairāk »

zane karpova

mums līdz šim visam ļoti tālu. un LAS sabiedrisko attiecību speciālists nav un nebūs.ar LAS ir runāts un sniegti ierosinājumi gan savstarpējās, gan ar sabiedrību komunikācijas uzlabošanai, dažādu problēmu un situāciju risināšanai un publiskām diskusijām ārpus arhitektu loka, bet tas viss ir bezjēdzīgi, kamēr Valdes vadība domā savādāk un visu risina klusām un ar mobīlā telefona palīdzību. dažkārt šķiet, ka nekas kopš vecajiem laikiem nav mainījies, kaut gan mums ir ļoti liela vēlēšanās, lai būtu savādāk…. redzēs ar ko beigsies RPAB ‘pasākums’.

zane karpova

Ar vadību pa lielam ir pavisam labi, ar izpildvaru ir sarežģīti… Informācijas aprite un cilvēku iesaistīšana aktivitātēs – lielākās problēmas. Bet tas jau izrunāts nez cik reižu. JAA ir pārstāvēta padomē, bet ikdienas lēmumiem ar padomi diemžēl ir mazs sakars – informācijas aprite, darba grupu organizēšana, lēmumu pieņemšanas, utt. Iesaku papļāpāt ar valdes cilvēkiem, Veltu, utt. . Ar grožiem nav tik vienkārši, sākums bija daudz optimistiskāks. Maz cilvēku, kas gribētu ar politiskām un profesionāli sarežģītām lietām nodarboties, arī jau iepriekšminēto iemeslu dēļ + bērni sadzimuši un savi kantori jāvelk. Daudziem ta izskatās ka lieka laika tērēšana. Nav iebildumu pret paaudzēm,… Lasīt vairāk »

helena

PAB pastāvēšana pilsētas struktūrā ir zīme tam, ka pilsētā ir stipra , integrēta pilsētvides attīstības politika un gudra, sociāli orientēta pārvaldība.

Biroja likvidācija – īpaši 2014 pasākuma priekšvakarā, draud ar Rīgas tēla iespējams, neatgriezenisko, degradāciju. Kas, savukārt, noteikti ietekmēs investoru pārdomas par investīciju lietderību un drošību Latvijā. Darba ir pilnās rokās – PAB ir jānostiprina un jāpaplašina tā darbības sfēru. Pareizāk, jādod iespēju ( kapacitāti) aktivizēt to, kas ir rakstīts PAB nolikumā.

Cerams, kā pilsētas valdībai tas pietiekami ātri kļūs skaidrs un ar šo ļoti noderīgu aģentūru viss būs kārtībā. 🙂

Miķelim – par sišanu: labi priekšlikumi. Organizējam? 🙂

...

Kas kopējs internetam un zobu pastai Programma Tīģerlēciens Igaunijā radījusi datorizēto jauniešu paaudzi, kas savulaik iedzina histērijā vecmodīgākus augstskolu pasniedzējus. Taču tieši viņi drīz pārņems vadību biznesā un politikā – to ar nepacietību gaida IT eksperts Linnars Vīks. Sanita Jemberga (..) Man ir teorija par sabiedrības gravitācijas centru. Vidusmēra sabiedrībā lēmumus pieņem vīreļi pēc 50, kuriem ir liekais svars, slikti uzvalki, lēnām atkāpjas mati, bet ir milzīgas augstprātības rezerves un pārliecība, ka viņi visu zina labāk. Interneta paaudze tagad jau ir pavadījusi vismaz piecus gadus darba tirgū, virzās uz menedžmenta pozīcijām un 5-10 gadu laikā nonāks gravitācijas centrā. Viņu vērtību… Lasīt vairāk »

arī jānis

Pilnībā var piekrist Helēnas teiktajam. Taču neviena augsti stāvoša personība nav pasargāta no tiem baciļiem , kas lēnām saēd jebkuru labi domātu pasākumu. Te varētu līdzēt periodiska amatvīra nomaiņa vai imunitāti veicinoša potēšana. Var atgādināt arī vecās un jaunās derības aršķirības , kur vecajā derībā doninē bailes no soda par bauslību pārkāpumiem , savukārt jaunās derības nostādnēs prevalē žēlsirdība un mīlestības dominante ar piedošanu, nožēlu. Vai tas nebūtu skaisti, ja šīs nostādnes vairāk tiktu iestrādātas sabiedrībā, kas būtu pat ekonomiski lētāk un galvenais efektīvāk.

AB (Armands Bisenieks)

-Konkrēti, lakoniski, konstruktīvi, labvēlīgi priekšlikumi pirms LAS Padomes 8.marta Ārkārtas sēdes (uz kuru – kā e-pastā izlasīju – aicināti visi, kam savs pienesums par Rīgas Arhitekta tēmu padomā); -A.Sīļa novēroto Rīgas Arhitekta 9 profesionālo īpašību/kritēriju siets (skat.komentāru ~1. trešdaļu) – vēl papildināms/sabiezināms, vai arī "šķidrāks" – labs diezgan? -Rīgas Arhitekts – RD Attīstības departamenta darbinieks? -Cits (par līdzšinējo RA biroju efektīgāks) strukturāls modelis? -Uzlabojami Nolikumā par Rīgas Arhitektu;? -Rīgas Arhitekta birojs (nevis Rīgas Arhitekts un viss)? Manuprāt, vērts atlikušās pāris dienas koncentrēties nopietnā, argumentētā LAS vēstulē iekļaujamu domu un formulējumu virzienā un parakstīt savas domas ar īstu vārdu – kā… Lasīt vairāk »

helēna

nav, protams, neviens no mums no baciļiem nav pasargāts – re kā ripa plosās 🙂 Būtu skaiti mīletību iestrādāt! paldies, Jāni! Tas ir tagad tieši manu zinātnisko interēšu lauciņš – urbānā semiotika. Bet par PA – dažās pārdomas par amatu, palasiet, padomājiet līdz 8.03. – var tā formulēt? a.Kandidāta atlases procedūrai jābūt balstītai uz konkursa kārtības, kuras svarīgs noteikums ir šī konkursa savlaicīga rīkošana pirms amatpersonas līguma termiņa beigām, kas nodrošinātu Aģentūras pēctecīgu un nepārtraukto darbību. b.Kandidātam jābūt spējīgam komunicēt ar visiem pilsētas attīstībā, pārvaldībā un sociālā organizācijā iesaistītām pusēm – politiķiem, arhitektūras un pilsētplānošanas nozares profesionāļiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem… Lasīt vairāk »

helēna

– RA -AD – nav labi – modelis – labs, bet papildināms – nolikums – ideāls, tur viss ir -salīdzīnāju ar citu EU pils’tu PA nolikumiem – nesapratu.. tas taču tā arī saucās RPD RPAB.. ah, pieleca :))) Tas ir labojams ir priekšlikumi – padomājiet; – paplašināt Aģentūras darbības sfēras − izveidot Aģentūras struktūrā starpdisciplināro ar pilsētvidi saistīto speciālistu grupu, kuras darbība skartu Rīgas pilsētas sociālās vides, vizuālā tēla, ekonomiskās attīstības uzlabošanu un veicināšanu ar publisko ārtelpu kā efektīvu instrumentu. – tuvāko 3 gadu laikā uzdod Aģentūrai izveidot vienotu stratēģiju izmaiņām publiskā ārtelpā, kuras ir saistītas ar 2014. gada Rīgas… Lasīt vairāk »

helēna

Uf – pēdējās pārdomas – atvaijnoiet par uzmacību. Vairs nerakstīšu 🙂 Vēstules beigās: – Aģentūra ir efektīvs un grūti aizstājams instruments Rīgas pilsētas un sabiedrības interešu līdzsvarošanā, sociālās un ekonomiskās dzīves veicināšanā, sabiedrības izglītošanā pilsētvides jautājumos, integrētās profesionālās platformas veidošanā. – Aģentūra ir neaizstājamā Rīgas pilsētas tēla veidošanā un Rīgas vārda ierakstīšanā Eiropas urbānā kartē. – Pilsētas arhitekta biroja eksistence pilsētas struktūrā ir nodrošinājums sociāli un ekonomiski atbildīgai pilsētvides attīstībai un zīme gudrai pilsētas pārvaldībai un apsaimniekošanai. – Aģentūras likvidācija vai esošās, nolikumā noteiktās, darbības ierobežošana neizbēgami mazinās jau sasniegtus rezultātus pilsētvides kvalitātes paaugstināšanā, radīs grūti labojamu Rīgas tēla deformāciju… Lasīt vairāk »

Miķelis

Laba doma par neatkarīgu arhitektūras institūtu. Varbūt tas varētu būt LAS paspārnē un piesaistīt finasējumu no valsts un citām organizācijām. Arhitektiem taču šobrīd ir viens pārstāvis Saeimā – Ingūna Rībena. Varbūt kāds ir pazīstams personīgi? Absurdi ir tas, ka Rīgas attīstība nodota no politiskas vadības atkarīgas institūcijas Būvvaldes rokās un neviens jau nav vainīgs, ka ik pēc 4 gadiem mainās uzstādījumi un attīstības virzieni.

Doktors Pacients

Kopš kura laika un kā Rībena Saeimā pārstāv arhitektus?

vārds

"Ušakovs slepus iebīda nezināmu uzņēmēju par Rīgas galveno attīstītāju.. Princis atzīst, ka uzrunājis Jansonu kļūt par vietnieku, taču iepriekš viņu neesot pazinis. Personu, kura likusi uzaicināt Jansonu, Princis nenosauc, vien dodot mājienus uz domes vadības pusi. Jansonam ir 35 gadi un pēc izglītības viņš ir ekonomists. Viņam nav pieredzes ne pilsētas attīstībā, ne liela kolektīva vadīšanā. Tomēr tieši jaunību un rutīnas trūkumu Ušakovs sauc par Jansona galvenajām priekšrocībām. "Nekā personīga" arī atgādina, ka Rīgā būvvaldes ilggadīgais vadītājs (A.C.)patlaban ir smagi slims, bet ar pilsētas arhitektu Jāni Dripi Ušakovs bez paskaidrojumiem nav pagarinājis līgumu, un, iespējams, šo amatu likvidēs. Neoficiāli izskanējis,… Lasīt vairāk »

iv

Distancējoties no Jāņa Dripes profesionālitātes (par kuru, šķiet neviens no diskusijas dalībniekiem nav jāpārliecina) izvērtējumu, gribu paskatīties uz Pilsētas arhitekta biroju no vienkāršā pilsoņa viedokļa. Lai par kādu institūciju kaut ko vairāk uzzinātu, mūsdienās vienkāršais pilsonis vispirms atver mājas lapu. Un ko viņš tur atrod – diezgan patukšu, korektu, solīdi garlaicīgu mājas lapu ar nedaudz konservatīvu noformējumu un tikpat korekti solīdu nekādu informāciju !!!! Kopumā nav jūtama aktīva pozīcija, viss kaut kā politkorekti nekāds. (arī Darba plāns 2010.gadam ir diezgan izplūdis un nekonkrēts). Taču te būtu īstā vieta dažādām projektu idejām, diskusijām – ko nevar realizēt pilsētas Būvvalde un Attīstības… Lasīt vairāk »

Tiana

Es jautāju Dr.Azuba nodot dvīņu burvestību. Man ir auglības problēmas, un ir mēģinājuši gandrīz 2 gadus. Es sāku atmest cerību. Man nāca pāri Dr.Dr.Azuba un domāju, ka tas bija tā vērts shot. Es biju mazliet skeptiski sākumā, bet lika triple vairākumu, tāpēc tas nav īsti pārtraukumu bankā, un es nolēmu lūgt viņas palīdzību. Es nebiju pārliecināts, ko iznākums būtu, bet pēc dažām dienām es saņēmu vēstuli ar burvestību un šarmu. Es darīju to, ko instrukcijas teica. Man bija skenēšanas pagājušajā nedēļā, un es esmu 9 grūtniecības nedēļā ar dvīņiem, es nevaru noticēt. Es gribu pateikt milzīgu paldies. Es bieži pa… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Būvvalde ir izteikta izpildvara

Attīstības departaments, lai gan nav tieši izpildvara, tomēr ir pārāk politizēts, lai varētu

a) veiksmīgi nodrošināt nepieciešamo pēctecību un dominējošu profesionālo pieeju pilsētas attīstības un vides ilgtermiņa plānošanā, kā arī

b) konkrēto iesniegto attīstības projektu arhitektoniskās kvalitātes un atbilstības vietai un laikam izvērtēšanu –

tāds varētu būt īsais pamatojums PAB pastāvēšanas nepieciešamībai

Miks Kārkliņš

Bail jau, ka te atkal kāds "Kārlis iz Priedaines" sāks stāstīt man, ka jāiet kursos, bet…šeit vietā, šķiet, stāsts iz ASV pieredzes. Sabiedriskais darbs vienmēr ir nepateicīgs…it sevišķi demokrātiskā kapitālismā – ja strādā uzmanīgi/kvalitatīvi, tevi lamā par slaistu; ja bliez no visiem stobriem, tad par slepkavu. Ir jau arī dzirdēts par tādiem profesionāļiem, kas posteni pārraudzijuši pat vairākas dekādes, bet…tur nu gan ir bijusi īstā vieta/laiks. Galu galā, spilgtākais kas nāk prātā, ir stāsts no kādas pasniedzējas arsenāla. Pēc garas un izsmeļošas lekcijas, par sabiedriskā sektora lomu pilsētu attītstībā, viņa uzsvēra sekojošo – ja vēlaties strādāt sabiedrības labā, gatavojaties būt… Lasīt vairāk »

Kārlis no Priedaines

Būtu gan jāpamācās izteikties vēl kodolīgāk, jo savādāk, tikai savējie saprot, tā pa īstam, kas ar šo ir domāts:)

MiksK

ai, Kārli…lai saprastu kas domāts, šad tad ir jākļūdās un jāpievieno komentārs bez virsraksta (:

zane karpova

perspnigi par so faktu uzzinaju tikko no a4d. acimredzot par LAS vestuli ir informeti tikai tas rakstitaji, nevis visi LAS biedri un padomes locekli. JAA viedokli noskaidros.

...

Nav saprotams vai LAS vadība domā un tad dara, jebšu tomār otrādi, jo KĀ VAR VĒSTULI PARAKSTĪT TIE CILVĒKI, KAS PAŠI STRĀDĀ VISĀS TAJĀS KOPĪGAJĀS NEBEIDZAMAJĀS SĒDĒS, PADOMĒS, KOMITEJĀS….. Domāju, ka arguments Pilsētas galvenais arhitekts ir labs, jo viņā laikā nav sastrādāts nekas tik slikts arī ir smieklīgs. Nav jau zināms ko tad tieši pats pilsētas arhitekts dara, jo nav tādas personīgas(amata) atbildības un līdz ar to – arī izpratnes par ši amata nozīmību. Tā kā šobrīd visās institūcijas Dripes, Dambja, buvvaldes visi lēmumi ir "solidāri kolektīvi ‘ u.t.t. un tad jau vienalga, kurš vada šo institūciju. Tas ir rezultāts… Lasīt vairāk »

Gatis

Pilsētas arhitekta kantora stāsts ir par nepiepildītām cerībām. Rīgas domes politiskā konjunktūra (un, acīmredzot, vēlētāju pieprasījums) vienkārši nepieļauj neatkarīga, spēcīga pilsētas arhitekta institūciju. Dažus gadus tas pastāvēja kā tāds ordenis, līdz izlēma ordeni noņemt.

Vai varēja būt citādāk? Jā, droši vien, bet pagātni jau tagad viegli "koriģēt". Arhitekts varēja nevis izkopt pārsmalcinātu, ēterisku auru un gandrīz izmisīgi censties "saostīties" ar pie stūres esošo kliķi, bet iet tautā. Tad vismaz tauta būtu spiesta tagad aizdomāties par to, kas te notiek. Bet ko nu vairs, tagad tas pasākums klusi aizies pa skuju taku.

Eh, bet vispār citus jau viegli kritizēt.

dunduks

>Arhitekts varēja nevis izkopt pārsmalcinātu, ēterisku auru un gandrīz izmisīgi >censties "saostīties" ar pie stūres esošo kliķi, bet iet tautā.

Va vells, cik precīzi! cepums. Ar apskaužami inteliģentu sejas izteiksmi gānīja "lupatu deķi" un pēc tam nodurtām acīm bubināja kolēģiem, ka tā jau nebija domāts, ka pats jau saprot, ka ….

p.s. vai kāds ir lasījis DKK, vai tik viek kā zilo klucīšu veidojums vien sanācis (bez analīzes, bez secinājumiem, bez pamatojuma)?

janis

nu tas ka Dripe labi iskataas RD tur nu neko piepilt nevar.. man itka nekas personisks pret Dripi nav, bet skatoties un vinja darbiibaam no kulturvesturiskaa viedoklja Dripe nebuut nebija labaakais iespeejamais vadiitaajs.. Kas tajos peedeejos 5 gados vinja darbiibas laikaa piemeeram vecriigaa ir uzlabojies? Ucelta briesmiiga maaja kungu ielaa, un tajaa pashaa laikaa neljauj buuveet ciet liivu laukumu, kas radies nobombardeeto maju rezultaataa. baigaa atiistiiba.. udensmaaju buuveeshana joprojaam ir kaa celjojums uz marsa, bet Dripe solija sakartot visu veel pagajusho gadu. Ja ieliktu citu arhitektu vietaa varbuut buutu pat labaak. bet ja iestaadi lkvidees pavisam, tad skumiigaak..

Andis Sīlis

Tradicionāli a4d komentētājs vienmēr bijis izteikti kritisks, un tas droši vien ir labi. Par politiskajām spēlītēm daudz pļāpāt nav vēlams, trūkst pierādījumu, varu vien juridiski korekti formulēt Imantas ausaiņa neapmierinātības cēloni apmēram šādi – “klīst baumas”, ka J.D. neesot paklausījis norādījumam atlaist savu vietnieci vietā pieņemot darbā kliķei lojālu ielikteni, kurš instruētu PA par obligāti atbalstāmajiem projektiem. Muļķīgi arī izteikt komentārus nezinot kolēģijā izskatāmo projektu kaudzes – tur nenonāk neviens normāls un korekts projekts, tie tiek saskaņoti būvvaldē. Ja “janis: nogljukota iespeeja” šķiet, ka nekas nav izdarīts un J.D. nebija labākais iespējamais variants, tad ieteicams apskatīties uz tiem pārdesmit atbaidošajiem… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Klau, Andi, es lasiju to sarakstu pa punktiem un…man paspruka Putniņš! Tik jālabo divas lietas – jāaizklapē prakse un jāaizsūta uz Albānijas vēstniecību uz semestri. Kā domā Tu?

Andis Sīlis

Nav nemaz tik smieklīgi iedomājoties iespējamā Rdomes rīkotā konkursa uzvarētāju, no arhiķekturas ņibumbum, varai paklausīgs, angliski diplomātiskā korpusa priekšā kādas valsts projektu izstādi atklājot buldurēs kā Slakteris/Kristovskis uttt.

Miks Kārkliņš

Nuu…tas tā kā drusku par skarbu. Bet nu…man ir aizdomas, ka, ja turpināšu šeit uzdot "muļķīgus" jautājumus, točna tikšu sūtīts kursos. Tad nu…veiksmīgu lobēšanu!

Tik, lūdzu…mazāk drāmas…ja tas ir iespējams. Citādāk, viens gan ir paredzams – atsevišķi indivīdi sāks prātot par to, ko Arhitekti vispār dara, un vai tas ir vajadzīgs. Sviras garākais gals, uz doto brīdi, nerādās meklējams amatbrāļu pusē…it sevišķi ja tiks izteikti priekšlikumi par kādu "neaizskaramības" koncepciju.

Miķelis

Domāju, ka ir vesela virkne atbilstošu kandidātu – vajadzētu palūkoties kaut vai RTU virzienā – piem.prof. J.Krastiņš. Laikam Latvijā neviens nav tik daudz strādājis dažādu starptautisku arhitektūras organizāciju rīkotos pasākumos. Kandidātam nevajadzētu būt visszinim, jo ir taču kolēģijas institūcija, kurā var pieaicināt attiecīgos speciālistus. Jautājums ir cits – vai pilsētas arhitekta institūcija jau no paša sākuma nav bijusi iecerēta kā orgāns, kurš palīdz pie varas stāvošiem izstumt vienu vai otru projektu, bet J.Dripe un kolēģi acīmredzot nav attaisnojuši cerības. Varbūt, kā saka M.Zanders ir vērts padalīties ar "sapņiem" arī Tev. Interesanti ir tas, ka pastāv absolūts "viļņošanās" trūkums arhitektu vidē.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Kolēģijas sēdes ir atklātas, būtu kaut reizi apmeklējis nevajadzētu aplamības rakstīt. J.Roze un S.Grava bija “ārzemju eksperti”, diemžēl pagātnē. J.Krastiņš kopš pirmās dienas pārstāv “mūsu arhitektūras skolu”, tiesa diezgan bieži ar tik subjektīvu, neelastīgu un radikālu viedokli, ka vajadzēja visu J.D diplomātijas pieredzi, lai projekta apspriešanu padarītu kaut puslīdz racionālu. Būvnieku, M.Gaiļa, J.Dombura u.c. konsultatīvais viedoklis vienmēr pārstāvējis sabiedrības, attīstītāju un lietotāju intereses – institūcija nav arhitekturas cenzūras mašīna, tajā tiek meklēti kompromisa risinājumi nestandarta gadījumiem. Tie, kas atceras Bojāra “bezpriģela” laikus, neļaus samelot arī par institūcijas dibināšanas mērķi, otreiz tādu mežonīgā kapitālisma spiedienu pilsēta var arī nepārdzīvot, tāpēc, pirms… Lasīt vairāk »

ups

lasot Sīļa k-ga tekstus, vienīgais kas nāk prātā- MĒS ESAM VARENI, MĒS ESAM DIŽENI , MĒS ESAM PAREIZI, vai nu kā tur orģināltekstā bij. izskatās , ka atkal pārējā sabiedrība vienkārši nav šo koleģiālo amēbu ar visiem celtnieku, žurnālistu u.c. piedēkliem novērtējusi kā isteno arhitektūras ruporu. nu pie norādes, ka labie projekti kolēgijā nenonāk varbut pielikt izrakstus no protokoliem, jo tur viesojās Daugavas labā krasta telpiskās attīstības koncepcija Daugavas kreisā krasta telpiskās attīstības koncepcija Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai [atkārtoti un virkne citu detālplānu jaunais administratīvais centrs Torņakalnā savus projektus prezentējuši biroji Kubs", "Arhis" „Fletcher Priest Arhitects”, Uģis Šēnbergs Arhitekts”;… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

īsti nesaprotu, kas jūsu leksikā tiek saprasts ar “labiem” projektiem, man tādu jēlību lūdzu nepiešūt. Kolēģijā nonāk praktiski visi pilsētbūvnieciski nozīmīgie projekti, attīstības koncepcijas, detālplānojumi, objekti uz galvenajām maģistrālēm, objekti kuros ir problēmas ar dažādiem noteikumiem un būvnormatīviem, tie, kuros skaņojošām institūcijām ir atšķirīgi viedokļi, kā arī [nepatīkami bieži] tādi, kuros radošās ģenialitātes izpausmes uzdzen šermuļus kādam no rajonu arhitektiem – pārsvarā viņi ir tie, kas ierosina kolektīvu priekšlikuma izvērtēšanu.

Demagoģisko īdēšanu par to, ka “praktiski visi” projekti tiekot izskatīti kolēģijā varat pārbaudīt statistikā – pagājušo gadu būvvalde mēnesī vidēji izskatījusi pāri pa 200 projektiem, kolēģija vidēji 4-5

...

leksikā ar "labajem " proektiem tiek saprasts kas pretējs tiem, tekstā minētajiem" kolēģijā …… nenonāk neviens normāls un korekts projekts, tie tiek saskaņoti būvvaldē." pie kam Jūs esat minējis mistiskas "projektu kaudzes" kas tiek izskatītas kolēģijā- nu kā tad īsti tur bija -kaudzes kā pirmajā vai 3-4 projekti kā otrajā Jūsu komentārā. tā arī bija JD problēma- dīvaini kolēģijas locekļi, papildastes, kopīga bezatbildība un bezjēga no šādas institūcijas. ko dod, ja izskata tos visus projektus, bet nav saprotams, ko darit tālāk, kā tos lēmumus realizēt. ko tieši JD institūcija panākusi ārpus reprezentācijas un grāmatizdošanas (kas pozitīvi). bez vispārējām frāzēm, ka… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Sausais atlikums varētu būt atrādams kā 5g laikā nepieļauto agresīvo investīciju projektu priekšlikumu izstāde – ticiet man, kopumā ainava būtu šaušalīga, jo liela daļa investoru [sadarbībā ar stūrī iežmiegtajiem arhitektiem] vēl joprojām cepj un mēģina būvvaldei cauri izspiest izteikti ignorantus un pilsētvidi degradējošus projektus – šis variants būtu pamācošs, diemžēl arī visai slidens no ētiskā viedokļa. Par atbildību runājot – vai ir kāda alternatīva? – vai iespējams sociāldemokrātiem + kādam no sen nomainītajiem attdep vadītājiem pieprasīt atbildību par raibo attīstības plānu? vai kādam projektu skaņotājam par negatīvu publicitāti ieguvušajiem trianguliem? – ierēdņiem, kā zināms, nav ļauts cenzēt arhitektūru kas atbilst… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tad nu ātrāk vajadzēja likt ārā ar visiem autoriem, lai tauta redz savus varoņus. Bet patiesībā vajadzēja būt rubrikai jau sen – lūk tāds un tāds arh.priekšlikums. Lūk autors. Lūk profesionāls arhitektūras kritiķa viedoklis. Tādā veidā šī saite strādā visā pasaulē. Tad varbūt arhitektiem būtu kauns radīt tādus "šedevrus" un pāris reižu pa avīzēm izvazāts "attīstītājs" izskatītos pēc idiota. Pilsētas galvenā arhitekta kolēģijai vajadzēja ar to nodarboties, nevis filmas izlaist. Filmas var izlaist treknajos gados un par sponsoru līdzekļiem. Tas ka apturēti šie nekvalitatīvo projektu plūdi ir sasniegums, bet nav apturēta tendence. Vēl joprojām taču ienāk pa kādam "labam" priekšlikumam.… Lasīt vairāk »

Evelīna Ozola

Miķel, Tu nu gan mētājies savos spriedumos no viena grāvja otrā. Te aizstāvi demokrātiju un nolādē "klubiņus", te atkal pasludini akadēmiķus par vienīgajiem leģitīmajiem arhitektūras vērtētājiem. Tieši kur "visā pasaulē" tas tā strādā? Uzspiesti viedokļi presē un izstādēs – šī ir tā labā arhitektūra un par šo jākaunās – Tavuprāt, tā būtu sabiedrības tuvināšana arhitektūrai? Un kas cits, Tavuprāt, ir PAB veidotās filmas, ja ne izglītojošs materiāls?

Miķelis

Kā gan Būvnieku M.Gaiļa viedoklis var pārstāvēt sabiedrības intereses, ja šis visiem spēkiem centās izspiest sabiedrību no Ķīpsalas, aktīvi šeptējot un Ķīpsalas detālplānā neapmierinātajiem iegriežot ar gluži reāliem apgrūtinājumiem. Attīstītāju intereses pārstāvošie būvnieki pārstāvēja tikai un vienīgi savējās intereses. "Mežonīgais bespriģels" tika ievadīts citā daudz civilizētākā gultnē – attīstītājiem bija zināmi cilvēki pie kuriem griezties. Kļūda acīmredzot bija apbūves noteikumu brīvajā interpretācijā un korupcijā arhitektu vidē. Interesanti ka par ētikas komisijas vadītāju tais tālajos gados tika ievēlēts I.Pujāts. Lielāku absurdu grūtāk iedomāties vai ne? Neesmu jau no tiem sirdīgajiem kritiķiem, mēģinu tikai izraisīt diskusiju un tas arī dažreiz izdodas. Acīmredzama… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Vai vari pateikt kādu konkrētu piemēru no kādas sēdes, kad kāds no būvniekiem ar kādu iztekumu būtu aizstāvējis kādas "savas intereses"? Ja nē, tad nekladzini kā tāda uzbudināta vista, var nākties skaidroties par apmelošanu. Būtu interesenti jūs ar Gaili nosēdināt pie viena apaļā galda- tad radzētu, kurš par sabiedrības interesēm var izteikties samācītu skolas frāžu līmenī, kurš profesionāli. Vai varonis esi tikai anonīmi? Piedevām "sabiedribas" intereses kolēģijā pārstāv Domburs, kārtējo reizi komentējam sevas iztēles augļus nevis topika tēmu..

Par bezkompromisa viedokļa paudēju gan vieds priekšlikums – novēlu ar savu pirmo projektu nonākt tāda diktatora vadītas kolēģijas priekšā

Miķelis

Mūsu sabiedrībā nekas nenotiek tik prasti un vienkārši. "Savas intereses" tiek aizstāvētas ļoti rafinēti. Latvijā taču dzīvojam. Eksistē labi izstrādātas shēmas un paņēmieni. Varētu jau pastāstīt dažas no M.Gaiļa repertuāra, bet vai vajag? Neticu ka Jums tur tāda balto labo būvnieku kompānija, kuri to vien vēlas kā sabiedrībai nest lielo labumu. Privātpersonas, kuras nodarbojas ar būvniecību, kuras piedevām nekādi nerotē ar citām – mazāk pazīstamām būvniecības kompāniju sejām, bet sēž cik vien ilgi vēlas. Tātad slēgts klubiņš. Tas pats sakāms par arhitektiem – vienas un tās pašas sejas jau vairākus gadus. Akadēmiskais personāls mazākumā, kaut gan tieši šie cilvēki spēj… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Saruna kļūst bezjēdzīga, redzams, ka neesi informēts par kolēģijas darbu, Gaiļa un Saukāna vietā jau kādu laiku bija ReRe Putniņš, jaunos arhitektus pārstāv M.Putrāms, akadēmiķu viedoklis kā reizi praktizējošajiem kolēģiem šķiet visradikālākais – pirms te musini tautu labāk parunā ar kādu, kas bijis vismaz vienā sēdē.

Neesmu arī pamanījis, ka Kronberga klātbūtne palīdzētu Kleinbergam aizstāvēt projektu, civilizēti cilvēki ir spējīgi nodalīt profesionālu viedokli no personīgām attiecībām.

Miķelis

Runa nebija par konkretiem cilvēkiem, bet par principu – PAB sēž atsevišķi cilvēki, t.s. būvnieki kuri labi raksturoti zemāk esošā rakstā kā savējie. Personīgi cienu gan A.Kronbergu, gan A.Sīli kā arhitektūras meistarus – praktiķus. Tas kas noticis pēdējā laikā ir apsveicamas izmaiņas PAB sastāvā un darbībā, nenozīmē ka nevarētu vēl kaut ko uzlabot. Piekrīti? Jautājums ir par tendencēm un strāvojumiem, uz kuru pusi viss tas virzīsies un vai tik nav tā ka virzība demokrātismuma virzienā tūlīt izrādīsies liktenīga. Savējo princips atkal tiks iedarbināts un viss atgriezīsies 1995-2000 gada robežās.

Miķelis

Pilnais saraksts ja nemaldos: J.Dripe, A.Kronbergs,A.Sīlis, M. Putrāms, A.Cinis, J. Dambis, E. Bērziņš. Pārējie ir padomnieki un vēl daži ārzemju kolēģi, kas acīmredzot piedalās ne pārāk bieži. Varbūt pārstāvniecību vajadzētu paplašināt ar kādu ārzemju ekspertu?

nu gan pateici

Smieklīgi, ko ta tie gaiļi sēž tajā ppadomē, nesaki, ka vispārejā labuma vārdā

Andis Sīlis

Mamma neiemācija nespriest par citiem pēc sevis?

zīmētājs

tāpat kā nepastāv vienīgā īstā patiesība, nav ari vienīgo īsto un pareizo arhitektūras risinājumu. Tās kolēģijas ar visiem pielīmētajiem biedriem tikai koriģē arhitektu darbus sev saprotamā virzienā. Kūrš var pateikt ka tas virziens ir īstais?

Andis Sīlis

Piekrītu, tā ir fundamentāla problēma visur pasaulē, arī citās skaņojošajās institūcijās un pilsētas arhitektu padomēs – nav iespējams spriest "objektīvi" principā, tieši tāpēc vienīgā racionālā izeja ir no vairākiem subjektīviem viedokļiem salipināt kopējo. Rīgas PA gadījumā tas ir konsultatīvs un autoriem paliek iespēja to ņemt vai neņemt vērā, ir bijuši gadījumi, kad piemēram NRJA "Ledus" Barona ielas stūrī no Krastiņa pozīcijām ir nolīdzināts līdz ar zemi, jo tur neesot nekādas arhitektūras un kompozīcijas pazīmes, tomēr citu kolēģu viedoklis to atsver un atspēko. Otra iespēja ir liberāla attieksme – lai visi būvē ko un kā grib, diemžēl šajā evolūcijas stadijā, kad… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Krastiņa k-gs par kompozīciju nereti spriež no klasiciskās ēku arhitektūras (kompozīcijas) pozīcijām bet tas nu tā tas, kam es vēlējos pievērst uzmanību, ir, ka PAB uzdevums un misija varētu būt ne tikai iesniegto priekšlikumu šimpēšana un samierināšana ar vēlamo (vārdu vislabākajā nozīmē), bet arī – aktīvāks darbs pie pilsētas attīstības un izpētes pasūtījumu darba – ieskicēt virzienus, kritērijus, metodes citādi iznāk tikai tāda reprezentācijas un, no otras puses, profesionālās kritikas – tāda kā "cenzora" loma tas nav ļoti produktīvi kāpēc PAB būtu jādara vairāk? jo nedomāju, ka PAD (attīstības departaments), kā birokrātiski subordinētā RD struktūra, varētu uzstāties kā patiešām profesionāls… Lasīt vairāk »

Miķelis

Krastiņa k-gs ir atzīts UNESCO un DOCOMOMO starptautisks eksperts. Latvijā šādu analogu speciālistu vienkārši nav un tuvākajā laikā nebūs. Parasti jau grūti vietējiem arhitektiem samierināties ar kritiku, bet varbūt dažreiz der ieklausīties starptautiska speciālista viedoklī. Uzlūkojiet kaut vai "stikla kalnu", vai kādam vēl šobrīd ir šaubas par risinājuma mēroga atbilstību Rīgas kontekstam. "Ledus" gadījumā virtuālās vīzijas neatklāj ne ēkas materialitāti, ne spēju ierakstīties kontekstā un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā ir un paliek "papīra arhitektūra". Bet tas nu tā

Par pārējo pilnīgi piekrītu

AB (Armands Bisenieks)

G.Birkertam, šķiet, savā mūžā izdevies realizēt vairāk starptautisku ievērību un cieņu izpelnījušos projektu (daži ar hrestomātisku vērtību), kā jebkuram citam latviešu izcelsmes arhitektam. Viena no Birkerta projektu atšķirībām/īpatnībām, salīdzinot ar citiem lielu zemju (piem.,ASV) arhitektiem, ir padziļināta konteksta (ne vien metaforu) meklēšana un atrašana. Bibliotekas konceptam, kā Tu, droši vien zini, ir vairāk kā ceturtdaļgadsimts un tad tam bija pavisam cita ideoloģiska un kontekstuāla jēga. Žēl, ka pēc tik daudz gadiem, kad atjaunotā Latvijas valsts spēja sākt to īstenot, konteksts – plašā nozīmē – mainījies… Priekšlikums – pāriesim pie gaišākas tēmas un, ceru, profesionālas diskusijas: Nosauc, lūdzu, Miķel, kuriem 3… Lasīt vairāk »

Miķelis

G.Birkerts neapšaubāmi ir pazīstamākais latviešu trimdas arhitekts pasaulē, tomēr G.Birkerta iekšējā psiholoģiskā mentalitāte veidojusies tiešā tēva – valodnieka iespaidā. Birkerta metode ir arhetipu meklēšana un darbs ar savu zemapziņu. Birkerta zemapziņa ir pilna ar latviešu 20.gs 20-40 gadu iespaidiem. Ja palūkosimies uz tiem trimdas latviešiem, kas devušies svešumā, tad viņu izpratne par Latviju konservējusies 20.gs 20-40.gadu līmenī. Droši vien ir gadījies tikties ar trimdas tautiešiem un apjaust to dziļo plaisu, kas mūs šķir latvietības un dzīvesziņas izpratnē. 20.gs 90.gados, kad projekts tika prezentēts latviešu sabiedrībai, šo uzstādījumu atšķirība nebija tik būtiska. Biju klāt Birkerta prezentācijā Arhitektu namā un projekts vispārējā… Lasīt vairāk »

Jānis

“…šis darbs … sakņojas Birkerta dzimtenes izpratnē, refleksijās viņa zemapziņā, KAS PRIINCIPIĀLI atšķiras no Latvijas iedzīvotāja, kurš izgājis cauri visam padomju periodam, zemapziņas. Līdz ar to vairums Latvijas cilvēku uzstādījums par stikla kalnu ir svešs.” Kāda, Tavuprāt, būtu alternatīva forma ēkai, ja stikla kalns ir padomju periodam cauri izgājušam latvietim svešs? Vai Lido dzirnavas ir šī forma (kas, ja ļoti nemaldos, radīta Latvijā to cilvēku spēkiem, kas izgājuši cauri padomju laikiem)? Man šķiet, ka neatkarīgi no tā vai latvietis ir izgājis cauri trimdai vai komunismam, folklora, tautas vērtības un simboli, vēsture… taču ir tie paši. Lai kur pasaulē nebūtu, Antiņš… Lasīt vairāk »

AB (Armands Bisenieks)

Priecājos, Jāni D., par Tavu komentāru – vienu no tiem, kuros argumentācija, valoda, stils atbilst manam priekšstatam par arhitektu (nevis subkultūras) portālu un uztur vēlēšanos tajā dažkārt ieskatīties.

Miķelis

Ja mēs runājam par alternatīvu esošajam 25 gadu vecajam projektam, tad tā varētu būt arhitektūra, ar kuru mēs apliecinam savas, kā mazas, bet ņipras tautas identitāti. Pirmkārt, atturība pretēji pompozumam. Otrkārt pilsētbūvnieciskās situācijas respektēšana, pilsētvides komunikācijas formas radīšana pretēji GB projektā esošajam principam – galvenā fasāde – sētas fasāde. Treškārt, energoefektīvs un transformāciju iespējām bagāts risinājums. Saules fotoelektrisko paneļu piekarināšana A un R fasādēs ir diezgan neveiksmīgs mēģinājums iet šajā virzienā. Šobrīd mēs runājam par celtniecības izmaksām, bet neviens nerunā par ekspluatācijas izmaksām šim milzīgajam būvķermenim. Bet kapitālisms nozīmē kādu nebūt mazu aprēķinu par iespēju arī ēkas uzturēt mainīgo energotarifu… Lasīt vairāk »

X-PAT

Esmu pārsteigts, ka tekišu ko tādu, bet…Miķel…tev točna smadzenes strādā ačgārni. Vai nu tu esi galīgs šmurgulis, vai arī pilnīgi izkūkojis prātu. Ej vien labāk piestrādāt par zīmuļu asinātāju…vismaz kāds labums būs un varbūt kaut ko iemācīsies par pasauli, kurā dzīvo un elpo.

Dievs ar tevi!

Andis Sīlis

Apzīmējums "šmurgulis" drīzāk piestāv anonīmiem komentētājiem, kuru intelekta attīstības stadija neļauj pamatot savus agresīvos komentārus. Miķeļa dīvainā apziņas plūsma vismaz ir izvērsti verbalizēta, dievs-vien-zin kāpēc zeme pacieš tādus evolūcijas pārpratumus kā Xpat.

AB (Armands Bisenieks)

"dīvainā apziņas plūsma vismaz ir izvērsti verbalizēta" – labs teiciens – izbaudu kā gardumu …, bet – "kāpēc zeme pacieš tādus evolūcijas pārpratumus kā …"

izskatās – arī Tev, Andi, gadās pārlieka steiga vārdu izvēlē, bet vārdi ir ļoti bīstams ierocis. Protams,"š…….." un tml. apzīmējumi nekādi neatbilst mūsu priekšstatiem par Arhitektu portālu, taču visnelāgāk raksturo pašu rakstītāju un cenzēšana/neiekļaušana būtu pašsaprotama, pirmkārt, Autora interesēs …

Andis Sīlis

Cenzēt neargumentētus interneta komentārus būtu līdzšinējās Sīzifa darbošanās cienīgs aizvietojums. Vārdus izvēlējos sekojošu pārdomu rezultātā – man ienāca prātā, ka būtu pamācoši, ja pie pirmā pastulbā komentāra autoram savilktu krampī niezošos nagus, pie otrā nokalstu roka, pie trešā cienījamais komentētājs zaudētu spēju pārvietoties zemes garozas virspusē.

Miks Kārkliņš

Andi:

Kā portāla "policista" reakcija, protams, saprotama. Bet kā profesionāļa? Piekritīšu…X-PAT nemāk savaldīt savu nīgrumu, bet…vai Miķeļa "gudrības" kuras viņš ir salasijies no ļoti ierobežotu "publikāciju" klāsta uztveramas par argumentāciju? Man būtu nopietni jāpacenšās, lai kautkādā veidā šīs "tautas žults" pārfrāzēšanu pieņemtu par analītiku. Vai patiesi tu vēlies teikt, ka atbalsot to ko kāds cits ir "atklepojis" pēdējo 25 gadu garumā, pilnībā ārpus konteksta, tavā uztverē šķiet konstruktīvi?

Te jau vairs nav diskusija. Te ir tāda mērena ilgtermiņa atmiņas "caureja" (atvaijnojos, ja aizskaršu literārās ētikas kodeksu). Manā uztverē…tāpat kā žults, arī šai, ķermeniski maz kontrolējamai reakcijai, pašvērtība ir maza!

Andis Sīlis

Miķeļa komentāri parāda viņa zināšanu līmeni un domu gaitu, lasītājiem ir iespēja atbildēt viņam saprotamā valodā, vai arī ignorēt tos gadījumā, ja argumentācija šķiet naiva vai nekompetenta.

Ļautiņi kas izpaužas mēģinot aizskārt citus ar nepaskaidrotiem apgalvojumiem, manuprāt degradē gan interneta, gan profesionālo vidi, tāpēc pelnījuši skaļāku uzrūcienu. It kā vienkārši – gribētos iztikt bez policistiem, bet parādas arvien jauni prātvēderi.

Miķelis

Secinājumi: 1. ad4.lv portāla vidē ir iespējams izteikties visiem, pat tik aprobežotiem komentētājiem kā Miķelis. 2. "nokalst roka" – tas nozīmētu, ka piemēram virsrakstā aiz komentātēja parādās iekavās ( komentētājs īstenībā nav tik rupjš kā izliekās ), kas droši vien realizējams ar vienkāršiem programmatoriskiem līdzekļiem. 3. Īstie "profesionāļi" ( MiksK ) parasti klusē kā partizāni pratināšanā pie gestapo. Visu, kas šeit tiek rakstīts un komentēts nevajag uztvert tikai nopietni. Viedokļi mēdz būt dažādi, laiks pierast. Easy, easy Mik… 4. Es personīgi, bez jokiem, lūgtu AS piedalīties konkursā par PGA. Nevaru pat īsti noformulēt precīzus argumentus, bet šķiet spēcīgāka kandidāta arhitekta… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Labi Miķel, pierunāji! Neņemšu tevi vairs nopietni! Tik…lai es šo solijumu varu turēt…esi tik mīļš, uzraksti savu uzvārdu.

Miķelis

Šķiet esi pamatīgi iemīlējis sevī. Kad nākošreiz spogulim jautāsi: Spogulīt, spogulīt, kurš ir visgudrākais Latvijas arhitekts, pārāk nebrīnies ja neatskanēs ierastie, nomierinošie vārdi MiksK. Ko darīt, esi emigrējis, neesi vairs sarakstā… Samierinies…

Miks Kārkliņš

Nu ja, nu jau gan tu te sāc laist par "statusu ielās", 50cent…Dievs ar tevi! Te jau sen ne pa tēmu viss. Patiešām, nezinu kāds man vai tev būtu sakars ar pilsētu bez Dripes.

Miķelis

Peace…

Miķelis

Starp citu, interneta vidē valda cita subkultūra un citi spēles noteikumi. Laiks tam sekot līdz, citādi var kādu rītu pamosties un saprast cik novecojis un vecmodīgs esi, paņemt putekļusūcēju un sasūkt izbirušās smiltis no dīvāna 🙂 Neņemiet ļaunā AB, tas nav personīgi, tikai joks.

AB (Armands Bisenieks)

Labos konteksta piemērus tā arī nenosauci, Miķel… Tad, varbūt, pastāsti ko vairāk par "subkultūras spēles noteikumiem", piemēram:

vai augsta rakstu darbu aktivitāte internetā ir kompensācija reāla darba trūkumam?

Vai ar šādu aizstāšanu tālu tiksi?

Miķelis

Grūti būs uzstiept savus spēles noteikumus AB, šeit tas nestrādā. Interneta subkultūras nozīmē nepastāv autoritātes, kuras var pateikt redzi puis, dari tā vai šitādi, jo es esmu ģenerālis, man vairāk zvaigznīšu (mājiņu) uz uzplečiem. Šis portāls protams ir web 1.0 produkts, līdz ar to rakstu apmaiņas intensitāte nenotiek tiešsaitē un diskusijas ir ar zināmu laika intervālu, kas absolūti netraucē ikdienas darbam. Vajag aizbraukt uz kādu Honkongas biroju un pastrādāt mazliet tur, tad arī kļūs viss skaidrs par dzīves intensitāti, veiktspēju un aizstāšanu.

Miks Kārkliņš

Lai nav pārpratumu…te netiek veikts nekāds protekcionisms, bet…tu, Miķel, tagad tākā Tontons ar Āzīti…visus burtiņus izlasiji. Pēc tik koša referāta, gaidu detalizētu GB psihoanalizes pārfrāzēšanu. Iesaku gan ieķer kādu morfīna devu un atlaist kazbārdiņu, pirms rakt tālāk. Un vel būtu labi noskaidrot, vai GB interesēs ietilpst psihoanalītiķa pakalpojumi!

Bet nu, ja jau tu tik ļoti vēlies redzēt GB pilsētas arhitekta postenī…nezinu…uzzvani, pajautā. Tur tas Sīļa sarakstiņš, kā kulas uz aci. Ārzemīšu anvois tik mēles varēs kākšķināt, par valodas prasmēm.

(:

Miķelis

Nu NRJA pa lielam ir pilnīgi vienalga, kurā kontekstā projektēt – vai Rīga, vai Beirūta, rezultāts būs līdzīgs. Visa filozofija ir jau ietverta biroja nosaukumā. Nevar jau attīstītāji uzspiest savu redzējumu arhitektam, ja vien šis nav galīgi badains un izvārdzis. Eksistē jau kādas ētiskās vadlīnijas pēc kurām katrs daudzmaz vadās un šādus jautājumus parasti vajadzētu daudzmaz sakārtot konkursu procedūrai. Bet Rīgā ar konkursiem galīgi neiet. Kā konkurss, tā realizē 2. vai 3.vietā esošie. Kā konkurss, tā noteikumi par apgrozījumiem bargu bargie. Kā konkurss, tā žūrijā visi citi, tikai ne arhitekti. Kā konkurss, tā balvu fonds atšķiras desmitām reižu. Jau gadu,… Lasīt vairāk »

...

varbūt tā problēma ir citāda- pēc mūsu žuriju lēmuma, pasūtītājam , lai vispār varētu uzbūvēt ēku, jārealizē 2.3.5.15 vietas arhitektūra, jo mūsu žūrijas pārsvarā uzķeras uz "papīra" arhitektūru, konceptuāli un vizuāli pārsteidzoša, bet nerealizējama.

Ingurds Lazdiņš

to varētu labot, ja kaut kādā veidā palielinātu žūrijas atbildību par nolemto :)) – ka būs ekonomiski izdevīgi, ka jumtu varēs ērti izbūvēt, ka logs uz pazemi labi darbosies, ka muzejam pateicīgs būs risinājums bez jauna, mūsdienīgās formās veidota un ar labiem skatiem restorāna un publiskajām telpām utt., utml…

citādi viņi ž.lēmumā raksta vienu, bet pēc trīs četriem gadiem būvniecisko pūliņu jau neviens vairsit kā nav tieši atbildīgs par izmaksu sadārdzinājumiem, izstrādāto projektu baltajiem plankumiem, iegūto telpu principiālu nepiemērotību sākotnēji daklarētajai funkcijai… ne tā?!

...

Tā vajadzētu būt, varētu taču viens konkurss beigties ar rezultātu, ko pasutītājs ar nelieliem labojumiem varētu REALIZĒT, nevis sērīgi aplūkot balojošās "papīra’arhitektūras kaudzes un pilnīgi tām neatbilstošos plānošanas nosacījumus. Interesanti, kā tagad virzīsies LNMM projekts, kad nav vairs žūrijas vadītāja Dripes. Kāds diez uzņemsies atbildibu saskaņot šādu bunkuru, vai līdz ar sardzes maiņu arī šis projekts būs citāds/

ups

ups, Gailis par sabiedrības interesm var izteikties profesionāli? Tas ir profesionāli kā arhitekts pilsētas arhitekta kolēģijā, vai profesionāli polpulistiski kā politiķis?

Andis Sīlis

Nu ja, arhitekti ir vienīgie, kas var izteikties par sabiedrības viedokli, vesela plejāde modernistu zināja labāk par sabiedrību kā tiem tumsoņiem pareizi jādzīvo

ups

Nav vienīgie, bet šeit mēs runājam par Arhitekta kolēģiju, gaiļi lai iet tumsoņas mācīt uz Saemu, MK , Tv Twiteri

Jānis K.

J. Krastiņš

...

“Savējie” sapratīs Īstais brīdis lauzt dziļi iesakņojušos «savējo» sistēmu bija 90.gadu pirmajā pusē. Tagad būs daudz grūtāk. Vita Matīsa Finanšu ministrs – veterinārārsts, biznesa lietu ministrs – filozofs, ietekmīgākie baņķieri un brokeri – zvejnieki. Turklāt visi no viena rajona, skolasbiedri un seni paziņas. Šeit noteikti ir runa par kādas Baltijas valsts «eliti» 90.gadu sākumā, vai ne? Tad, kad elementāra angļu valodas prasme un viens kārtīgs tumšo zeķu pāris skaitījās laba kvalifikācija jebkuram augstam amatam. Taču tikko uzskaitītā raibā varas plejāde nāk no pavisam neseniem laikiem: tas ir Īslandes valdošo aprindu profils valsts finanšu kraha sākumā 2008.gadā. Bezatbildīga nekompetence un korporatīvais… Lasīt vairāk »

Krauklis

Nosūtīju citēto rakstu kādam labam draugam – šobrīd neesmu "Ir" elektroniskās versijas abonents, un a4d ievietotais šķita ērti lietojams (lai AKKA/LAA stāv mums klāt), no sevis pievienojot vienu vienīgu komentāru – "kā naglai uz galvas". Lūk, ko man atbildēja šis draugs: "Paldies, nu pilnīgi klasisks sorosītes raksts saskaņā ar Bendika-Grūtupa definīciju. Viņi ar putām uz lūpām centušies pierādīt, ka tikai stingrs ģimeniskums un korporatīvisms spēj nodrošināt valsts neatkarību un unikalitāti, nepakļaujoties dažādu mums naidīgu "eksaminētāju" uzliktajiem bezkaislīgajiem sietiem. Jo ir taču skaidrs – valsts varas īstenošana ir intuitīvi tverama, smalkstīgota lieta, formāli kritēriji var novest tikai pie aplamiem rezultātiem. Lai… Lasīt vairāk »

vārds

"činavniekam" nevis "darbiniekam" – tā to pareizi sauc, nu jau pēdējos 200 gadus Krievijā un tās guberņijās

...

Kāpēc Igaunijā nav oligarhu? Pauls Raudseps (..) Būtiska nozīme bija radikālai politiskās elites nomaiņai, atzīst Igaunijas SEB bankas galvenais ekonomists Hardo Pajula. Pirmais premjerministrs Marts Lārs stājās amatā 1992.gada oktobrī, un 32 gadus vecajam politiķim nebija saišu ar padomju nomenklatūru – pirms iesaistīšanās Igaunijas neatkarības kustībā viņš bija parasts vēstures skolotājs. Turpretī Valdis Birkavs, stājoties Latvijas premjera amatā 1993.gada augustā, jau bija 51 gadu vecs un savā jurista karjerā ilgstoši strādājis padomju varas institūcijās, bijis arī komunistiskās partijas biedrs. Laikā, kad iepriekšējā tautsaimnieciskā sistēma strauji bruka un inflācija bija 951% gadā, vilcināšanās un pussoļi ne tikai paildzināja ekonomisko krīzi, bet… Lasīt vairāk »

Peteris Ratas

Vai mes gadiju neliekam parak lielas ceribas uz kadu administrativu posteni vai ieredniecibas instituciju? Pilsetu neprojekte un nebuve nedz attistibas departaments nedz pilsetas arhitekts. Pilsetu veido atsevishkjo privatu iniciativu attistitaju kopums, kursh investe un buve ekas. Vinji buves ekas pec savas gribas, jeb nebuves vispar. Konkursu loma ari ir apstridama. Ne vienmer tie attaisno ceribas. Pilseta tels atspogulho sabiedribu kas taja dzivo. Ja mes gribam dzivot harmoniska un sakartota pilsetvide, tad ir jadoma ka tas estetiskas vertibas izplatit sabiedriba un attistitaju vidu. Bet vai LAS un JAA ari nevar uznjemties tieshi sho lomu? Tam nevajadzes nedz Ushakova nedz citu atljaujas.… Lasīt vairāk »

Evelīna Ozola

Noteikti nē, jo ir atsķirība starp "būvēt pilsētu" un "plānot pilsētu". Pilsētas arhitekta un attīstības departamenta uzdevums ir regulēt un virzīt attīstītāju enerģiju vēlamā gultnē, līdzsvarojot viņu un pilsētas lietotāju – sabiedrības – intereses.

edgars

Ne par tēmu, bet traucē lasīt, ka raksta kļūdaini un ar mistiskajiem "sch" "lh".

Evelīna Ozola

Draugi, šis nu gan nav brīdis, kad izrādīt personīgu nepatiku pret Jāni Dripi vai tieši otrādi – ieturēt uzspēlētu distanci, jo tas varētu "izskatīties nelāgi". Šoreiz ir jāizmanto visas apvienības un visi sabiedrībā zināmie uzvārdi, lai izrādītu nosodījumu notiekošajam. Ja kāds nesaprot, es varu pastāstīt. Pilsētas arhitekta birojs ir neatkarīga aģentūra, kas rūpējas par Rīgai nozīmīgāko pilsētbūvniecisko un arhitektūras risinājumu kvalitātes uzlabošanu, informē sabiedrību par arhitektūras procesiem, izstrādā Rīgas telpisko kompozīciju un veic vēl virkni citu nozīmīgu funkciju. Aģentūras darbība ir bijusi produktīva un atklāta – tās mājaslapā ir pieejami gada pārskati par uzdevumiem un paveikto, tāpat A4D ir ilgstoši… Lasīt vairāk »

indra ķempe

parakstos un nofotografējos zem atbalsta savējam Jānim Dripe! cilvēkam, kuru cienu tāpēc vien, ka pēc asās A4D intervijas, uzsākot RPAB vadību, viņš ne par mata tiesu nemainīja koleģiālo attieksmi. profesionāla konflikta drošs cilvēks. «Pilsētas mērs aģentūras vadītāja personā redz savu padomnieku arhitektūras lietās. […] Visi būtiskie lēmumi būs tikai kolēģijas lēmumi, nevis mani. Es esmu tikai šīs kolēģijas preses sekretārs, viedokļu tulks. Lai nebūtu kāda lieka varas koncentrācija.» VAIRĀK: http://www.a4d…ras_jautajumos/ LIELS paldies viņam un viņa komandai par uzticēšanos un atbalstu JAA izglītības idejai SPP! atkal aktualizējas Atmodas laika Liepājas galvenā arhitekta Ulda Pīlēna atzinums: «Ja valstī ir sakārtota likumdošana, būvnoteikumi,… Lasīt vairāk »

Bļāviens

Šis nav tikai arhitektu jautājums, bet gan visas radošās Rīgas inteliģences bēda. Ja Rīgā vēl ir kāds, kas vēlas lai mums nav kauns no ārzemniekiem un lai pie mums vēl brauktu ciemiņi, kas vēlas baudīt kvalitatīvu pilsētainavu – ir jānāk kopā visai radošai inteliģencei. Ja jau reiz mākslu studējošie studenti varēja saņemties un iziet ielās, varbūt mums ir jālūdz palīdzība viņiem – aktieriem, mūziķiem, dzejniekiem,kas vēl nav tik atšālējušies kā mēs – un lai nāk mums talkā. Ir beidzot jāsāk lauzt šis atsvešinātības ledus starp dažādām grupām radošo aprindu vidē. Turklāt, tagad daudz ko var izdarīt arī ar sociālo mēdiju… Lasīt vairāk »

Kliedziens

spamot gan nevajag. socmēdijus un to lietotāju nervus liec mierā, ir produktīvākas metodes.

...i

biroja izdotās grāmatas un īsfilmas+

arhitektūras dienas pasākumi+

Rīgas makets+

Latvijas arhitektūras publiskā seja+

veidojis starptautiskus kontaktu+

prognozējama politika+

koleģiālie lēmumi ar vissvisādiem "spečukiem"= kolektīva bezatbildība-

visādu tirlņu iesaistīša profesionālās kolēģijās apspriedēs, žūrijās —

prioritāte visam , kas nāk no Ārpuslatvijas=vietējo nenovērtēšana –

bet vienalga + vairāk kā -, laikam jau būs jāiet pie fotogrāfa

dunduks

Kāds tieši ir labums, no maketa, kas stāv kastēs vai aizpilda tc Olimpija tukšās telpas? Vai ir manīts, ka kaut viens jaunais objekts ar alternatīvām pirms kolēģijas vai citām diskusijām ir izgatavots un ievietots makētā? Pirmsākumos tika sludināts, ka ar maketu tiks strādāts, taču skarbā realitāte ir tāda, ka to (pa daļām vai visu) izstāda, ja pēkšņi gadās pietiekami daudz vietas. Ak jā vēl maksā bargu naudu par glabāšanu noliktavā.

...

Nu tiek gan ievietoti tie objekti ko sagatavo nepieciešamajā formātā, ir jau arī Kreisā krasta 3d modelis, kas palīdz dažas lietas saprast. jautājums drīzāk kāds REZULTĀTS visām tām apspriedēm, jo Kreisā krasta koncepcija līdz galam navm labā arī, Mežaparks tūtā, Lucavsala arī, sausai atlikums tikai ar nelielām ēkām, kuru arhitektūru JD birojs koriģē. Tātad tās būtu NEIZMANTOTAS iespējas.

Evelīna Ozola

Jā, esmu bijusi klāt reizē, kad ar maketa palīdzību tika apspriesti varianti apbūvei Krasta ielā. Toreiz makets atradās, ja nemaldos, arh. biroja Kubs telpās.

Jānis

Personigi Dripes kungu nepazistu un ari vina darbus / nedarbus apspriest nevaru. Bet man skiet, ka daudz lielaka problema par to vai Janis Dripe ir vai nav Rigas pilsetas arhitekts ir meginajums so biroju kopuma likvidet pavisam ta vieta piedavajot kantoriti Rigas Dome. Neatkarigi no ta, kaa tas ir citas pilsetas ar milzigu kulturas mantojumu, es domaju, ka neaktarigs pilsetas arhitekta birojs ir Riga svarigaks neka citam pilsetam. Politiku un biznesmenu intereses te tiek parstavetas tik stipri, kad ir nepieciesama neatkariga organizacija, kuras mandats ir skalji un loti noteikti runat par to kas un kaa tiek celts. Vel svarigak ir… Lasīt vairāk »

brix

Kā var būt pilnībā neatkarīgs birojs no RD, ja RD tā eksistenci apmaksā?!

tere

kā var būt neatkarīga tiesa, ja valsts to apmaksā?:)

Jānis

Kas maksā, tas pasūta mūzika, kura var būt: 1. tieši tāda, kādu maksātājs grib dzirdēt (spēlē man Lady Gagas Poker Face) 2. noteikta žanra (lūdzu klasisko) 3. jebkāda (uzticos tavai izvēlei, jo ticu tavai, kā mūzikas speciālista, izvēlei) Var jau būt skeptiskam pesimistam un teikt, ka, ja kāds par kaut ko maksā, tad viņam vai viņai ir teikšana par to, kas tiek darīts ar šo naudu visspecifiskākajā veidā (skatīt 1.). Es tomēr kaut kā domāju, ka ir iespējams ari otrais un trešais variants. Vēl vairāk – es ne tikai domāju, ka tas ir iespējams, bet, ka tieši tas ir nepieciešams… Lasīt vairāk »

Jānis

<atvainojos par pareizrakstības kļudām – nākotnē centīšos laboties!>

vārds

Krūzkopu par pilsētas arhitekti un Burovu par vietnieku! vai arī otrādi

ja ja ja

izklausās ticami

arhitekts

lūdzu tikai ne Krūzkopu! tad ar Rīgas arhitektūru,- gan jauno,gan rekonstruējamo,-būs dimbā.

glass

Realitāte ir makets pagrabā. Pārējo saimniecību var pamācīties no igauņiem.

Gatis

Vai ir iespēja kaut kā piedalīties protestā pret apdraudējumu pilsētas arhitekta institūcijai, pašam neesot arhitektam? Varu jau kā Antiņš, iet viens ar plakātu pie rātsnama. (Un pasakās stāsta, ka Antiņi jau reizēm pat mēdz uzsvempties stikla kalnos lai tiktu pie goda notīrīt zirnekļu tīklus no dusošās princeses.)

Bet varbūt ir kāds jēdzīgāks protesta formāts?

Miķelis

Nu redz veidojas diskusija. Kāds ir par, kāds pret. Varbūt , ka vajadzēja portālā ievietot interaktīvo aptauju par Pilsētas Arhitekta biroja lietderību un darbību. Par to kas būtu uzlabojams u.t.t. Varbūt, ka vajadzēja saņemt kolēģu viedokli pirms tika aizsūtītas vēstules? Varbūt, ka tad vēstulēm svars būtu lielāks? Vai arhitektiem vajadzētu pieņemt savu sabiedrisko attiecību speciālistu? Viss kas līdz šim darīts ir pilnīgs neprofesionālisms no sabiedrisko attiecību viedokļa. Kas ir – sametamies un noalgojam vienu profesionāli, kas vada LAS sabiedriskās attiecības?

Miķelis

Demokrātiskais process nozīmē to, ka ja kāds ir apdraudējis sasbiedrības ieguvumus, šajā konkrētajā gadījumā Pilsētas galvenā arhitekta posteni, tad neformālā grupa apvienojas, saliedējas. Konkrētajā gadījumā rīko akcijas, sasauc LAS ārkārtas sapulci u.t.t. Ziņa informatīvajā telpā dzīvo labi ja 3 dienas, tādēļ interesi uzkurina. Nozares profesionāļi Būvvaldē rīko vienas dienas brīdinājuma streiku. Vairākas sabiedrības grupas – LAS, JAA, RTU rīko sapulces, vāc parakstus. Arhitektu sabiedrība diskutē par Pilsētas galvenā arhitekta lomu, nepieciešamību un ieguvumiem. Domburs galu galā savā raidījumā uzaicina visas puses. Notiek kaut kāda pilsoniskās sabiedrības kustība, nevis tikai dažu atsevišķu vadītāju izpausmes. To arī nozīmē pilsoniskās sabiedrības koncepts. Šobrīd… Lasīt vairāk »

zane karpova

mums līdz šim visam ļoti tālu. un LAS sabiedrisko attiecību speciālists nav un nebūs.ar LAS ir runāts un sniegti ierosinājumi gan savstarpējās, gan ar sabiedrību komunikācijas uzlabošanai, dažādu problēmu un situāciju risināšanai un publiskām diskusijām ārpus arhitektu loka, bet tas viss ir bezjēdzīgi, kamēr Valdes vadība domā savādāk un visu risina klusām un ar mobīlā telefona palīdzību. dažkārt šķiet, ka nekas kopš vecajiem laikiem nav mainījies, kaut gan mums ir ļoti liela vēlēšanās, lai būtu savādāk…. redzēs ar ko beigsies RPAB ‘pasākums’.

Andis Sīlis

Nav gan nekas mainījies latviešu mentalitātē – pie visa vainīga vadība. [it kā JAA nebūtu parstāvēta Padomē] Tak ņemiet vienreiz grožus savās rokās, izvirziet savus jaunos un perspektīvos kandidātus gan valdei, gan bezkompromisu PA amatam. Uzņemieties atbildību gan par Rīgu, gan nīkuļojošo LAS, re kur Miķelim viss gandrīz skaidrs, nedomāju, ka vecajiem būs iebildumi pret pozīciju "redzēs ar ko viss beigsies", paaudzēm jāmainās nemitīgi, tas visur neizbēgams process, tikai to māju nevajadzētu pagrūst..

zane karpova

Ar vadību pa lielam ir pavisam labi, ar izpildvaru ir sarežģīti… Informācijas aprite un cilvēku iesaistīšana aktivitātēs – lielākās problēmas. Bet tas jau izrunāts nez cik reižu. JAA ir pārstāvēta padomē, bet ikdienas lēmumiem ar padomi diemžēl ir mazs sakars – informācijas aprite, darba grupu organizēšana, lēmumu pieņemšanas, utt. Iesaku papļāpāt ar valdes cilvēkiem, Veltu, utt. . Ar grožiem nav tik vienkārši, sākums bija daudz optimistiskāks. Maz cilvēku, kas gribētu ar politiskām un profesionāli sarežģītām lietām nodarboties, arī jau iepriekšminēto iemeslu dēļ + bērni sadzimuši un savi kantori jāvelk. Daudziem ta izskatās ka lieka laika tērēšana. Nav iebildumu pret paaudzēm,… Lasīt vairāk »

helena

PAB pastāvēšana pilsētas struktūrā ir zīme tam, ka pilsētā ir stipra , integrēta pilsētvides attīstības politika un gudra, sociāli orientēta pārvaldība.

Biroja likvidācija – īpaši 2014 pasākuma priekšvakarā, draud ar Rīgas tēla iespējams, neatgriezenisko, degradāciju. Kas, savukārt, noteikti ietekmēs investoru pārdomas par investīciju lietderību un drošību Latvijā. Darba ir pilnās rokās – PAB ir jānostiprina un jāpaplašina tā darbības sfēru. Pareizāk, jādod iespēju ( kapacitāti) aktivizēt to, kas ir rakstīts PAB nolikumā.

Cerams, kā pilsētas valdībai tas pietiekami ātri kļūs skaidrs un ar šo ļoti noderīgu aģentūru viss būs kārtībā. 🙂

Miķelim – par sišanu: labi priekšlikumi. Organizējam? 🙂

...

Kas kopējs internetam un zobu pastai Programma Tīģerlēciens Igaunijā radījusi datorizēto jauniešu paaudzi, kas savulaik iedzina histērijā vecmodīgākus augstskolu pasniedzējus. Taču tieši viņi drīz pārņems vadību biznesā un politikā – to ar nepacietību gaida IT eksperts Linnars Vīks. Sanita Jemberga (..) Man ir teorija par sabiedrības gravitācijas centru. Vidusmēra sabiedrībā lēmumus pieņem vīreļi pēc 50, kuriem ir liekais svars, slikti uzvalki, lēnām atkāpjas mati, bet ir milzīgas augstprātības rezerves un pārliecība, ka viņi visu zina labāk. Interneta paaudze tagad jau ir pavadījusi vismaz piecus gadus darba tirgū, virzās uz menedžmenta pozīcijām un 5-10 gadu laikā nonāks gravitācijas centrā. Viņu vērtību… Lasīt vairāk »

arī jānis

Pilnībā var piekrist Helēnas teiktajam. Taču neviena augsti stāvoša personība nav pasargāta no tiem baciļiem , kas lēnām saēd jebkuru labi domātu pasākumu. Te varētu līdzēt periodiska amatvīra nomaiņa vai imunitāti veicinoša potēšana. Var atgādināt arī vecās un jaunās derības aršķirības , kur vecajā derībā doninē bailes no soda par bauslību pārkāpumiem , savukārt jaunās derības nostādnēs prevalē žēlsirdība un mīlestības dominante ar piedošanu, nožēlu. Vai tas nebūtu skaisti, ja šīs nostādnes vairāk tiktu iestrādātas sabiedrībā, kas būtu pat ekonomiski lētāk un galvenais efektīvāk.

AB (Armands Bisenieks)

-Konkrēti, lakoniski, konstruktīvi, labvēlīgi priekšlikumi pirms LAS Padomes 8.marta Ārkārtas sēdes (uz kuru – kā e-pastā izlasīju – aicināti visi, kam savs pienesums par Rīgas Arhitekta tēmu padomā); -A.Sīļa novēroto Rīgas Arhitekta 9 profesionālo īpašību/kritēriju siets (skat.komentāru ~1. trešdaļu) – vēl papildināms/sabiezināms, vai arī "šķidrāks" – labs diezgan? -Rīgas Arhitekts – RD Attīstības departamenta darbinieks? -Cits (par līdzšinējo RA biroju efektīgāks) strukturāls modelis? -Uzlabojami Nolikumā par Rīgas Arhitektu;? -Rīgas Arhitekta birojs (nevis Rīgas Arhitekts un viss)? Manuprāt, vērts atlikušās pāris dienas koncentrēties nopietnā, argumentētā LAS vēstulē iekļaujamu domu un formulējumu virzienā un parakstīt savas domas ar īstu vārdu – kā… Lasīt vairāk »

helēna

– RA -AD – nav labi – modelis – labs, bet papildināms – nolikums – ideāls, tur viss ir -salīdzīnāju ar citu EU pils’tu PA nolikumiem – nesapratu.. tas taču tā arī saucās RPD RPAB.. ah, pieleca :))) Tas ir labojams ir priekšlikumi – padomājiet; – paplašināt Aģentūras darbības sfēras − izveidot Aģentūras struktūrā starpdisciplināro ar pilsētvidi saistīto speciālistu grupu, kuras darbība skartu Rīgas pilsētas sociālās vides, vizuālā tēla, ekonomiskās attīstības uzlabošanu un veicināšanu ar publisko ārtelpu kā efektīvu instrumentu. – tuvāko 3 gadu laikā uzdod Aģentūrai izveidot vienotu stratēģiju izmaiņām publiskā ārtelpā, kuras ir saistītas ar 2014. gada Rīgas… Lasīt vairāk »

helēna

nav, protams, neviens no mums no baciļiem nav pasargāts – re kā ripa plosās 🙂 Būtu skaiti mīletību iestrādāt! paldies, Jāni! Tas ir tagad tieši manu zinātnisko interēšu lauciņš – urbānā semiotika. Bet par PA – dažās pārdomas par amatu, palasiet, padomājiet līdz 8.03. – var tā formulēt? a.Kandidāta atlases procedūrai jābūt balstītai uz konkursa kārtības, kuras svarīgs noteikums ir šī konkursa savlaicīga rīkošana pirms amatpersonas līguma termiņa beigām, kas nodrošinātu Aģentūras pēctecīgu un nepārtraukto darbību. b.Kandidātam jābūt spējīgam komunicēt ar visiem pilsētas attīstībā, pārvaldībā un sociālā organizācijā iesaistītām pusēm – politiķiem, arhitektūras un pilsētplānošanas nozares profesionāļiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem… Lasīt vairāk »

helēna

Uf – pēdējās pārdomas – atvaijnoiet par uzmacību. Vairs nerakstīšu 🙂 Vēstules beigās: – Aģentūra ir efektīvs un grūti aizstājams instruments Rīgas pilsētas un sabiedrības interešu līdzsvarošanā, sociālās un ekonomiskās dzīves veicināšanā, sabiedrības izglītošanā pilsētvides jautājumos, integrētās profesionālās platformas veidošanā. – Aģentūra ir neaizstājamā Rīgas pilsētas tēla veidošanā un Rīgas vārda ierakstīšanā Eiropas urbānā kartē. – Pilsētas arhitekta biroja eksistence pilsētas struktūrā ir nodrošinājums sociāli un ekonomiski atbildīgai pilsētvides attīstībai un zīme gudrai pilsētas pārvaldībai un apsaimniekošanai. – Aģentūras likvidācija vai esošās, nolikumā noteiktās, darbības ierobežošana neizbēgami mazinās jau sasniegtus rezultātus pilsētvides kvalitātes paaugstināšanā, radīs grūti labojamu Rīgas tēla deformāciju… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

neviens jau, šķiet, netaisās likvidēt vismaz ne tādā nozīmē, ka bez pēdām diskusijai vajadzētu būt par to, kas Rīgai, kas politiķiem un kas "arhitektūrai" labāk – neatkarīga (LAS u.tml. paspārnē), it kā neatkarīga (kā bija) aģentūra, vai tomēr – Būvvaldes vai Attīstības departamenta struktūrvienība (kā senāk bija) protams, varam domāt, ka jācīnās ir tikai par iespējami neatkarīgu pilsētas arhitekta institūciju, taču skaidrs, ka tad tā būs ievērojamā opozīcijā ar valdošajām refleksīvajām, politiski inspirētajām attīstībnieciskajām iniciatīvām, tāpēc jautājums pašiem sev (ņemot vērā arī valdošās "sava krekla tuvuma" realitātes – skat.citātu-pārpublicējumu komentārā augstāk) – vai šis ir tas brīdis, kad Rīga Latvijā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Laba doma par neatkarīgu arhitektūras institūtu. Varbūt tas varētu būt LAS paspārnē un piesaistīt finasējumu no valsts un citām organizācijām. Arhitektiem taču šobrīd ir viens pārstāvis Saeimā – Ingūna Rībena. Varbūt kāds ir pazīstams personīgi? Absurdi ir tas, ka Rīgas attīstība nodota no politiskas vadības atkarīgas institūcijas Būvvaldes rokās un neviens jau nav vainīgs, ka ik pēc 4 gadiem mainās uzstādījumi un attīstības virzieni.

Doktors Pacients

Kopš kura laika un kā Rībena Saeimā pārstāv arhitektus?

Tiana

Es jautāju Dr.Azuba nodot dvīņu burvestību. Man ir auglības problēmas, un ir mēģinājuši gandrīz 2 gadus. Es sāku atmest cerību. Man nāca pāri Dr.Dr.Azuba un domāju, ka tas bija tā vērts shot. Es biju mazliet skeptiski sākumā, bet lika triple vairākumu, tāpēc tas nav īsti pārtraukumu bankā, un es nolēmu lūgt viņas palīdzību. Es nebiju pārliecināts, ko iznākums būtu, bet pēc dažām dienām es saņēmu vēstuli ar burvestību un šarmu. Es darīju to, ko instrukcijas teica. Man bija skenēšanas pagājušajā nedēļā, un es esmu 9 grūtniecības nedēļā ar dvīņiem, es nevaru noticēt. Es gribu pateikt milzīgu paldies. Es bieži pa… Lasīt vairāk »

vārds

"Ušakovs slepus iebīda nezināmu uzņēmēju par Rīgas galveno attīstītāju.. Princis atzīst, ka uzrunājis Jansonu kļūt par vietnieku, taču iepriekš viņu neesot pazinis. Personu, kura likusi uzaicināt Jansonu, Princis nenosauc, vien dodot mājienus uz domes vadības pusi. Jansonam ir 35 gadi un pēc izglītības viņš ir ekonomists. Viņam nav pieredzes ne pilsētas attīstībā, ne liela kolektīva vadīšanā. Tomēr tieši jaunību un rutīnas trūkumu Ušakovs sauc par Jansona galvenajām priekšrocībām. "Nekā personīga" arī atgādina, ka Rīgā būvvaldes ilggadīgais vadītājs (A.C.)patlaban ir smagi slims, bet ar pilsētas arhitektu Jāni Dripi Ušakovs bez paskaidrojumiem nav pagarinājis līgumu, un, iespējams, šo amatu likvidēs. Neoficiāli izskanējis,… Lasīt vairāk »

iv

Distancējoties no Jāņa Dripes profesionālitātes (par kuru, šķiet neviens no diskusijas dalībniekiem nav jāpārliecina) izvērtējumu, gribu paskatīties uz Pilsētas arhitekta biroju no vienkāršā pilsoņa viedokļa. Lai par kādu institūciju kaut ko vairāk uzzinātu, mūsdienās vienkāršais pilsonis vispirms atver mājas lapu. Un ko viņš tur atrod – diezgan patukšu, korektu, solīdi garlaicīgu mājas lapu ar nedaudz konservatīvu noformējumu un tikpat korekti solīdu nekādu informāciju !!!! Kopumā nav jūtama aktīva pozīcija, viss kaut kā politkorekti nekāds. (arī Darba plāns 2010.gadam ir diezgan izplūdis un nekonkrēts). Taču te būtu īstā vieta dažādām projektu idejām, diskusijām – ko nevar realizēt pilsētas Būvvalde un Attīstības… Lasīt vairāk »

208
0
Lūdzu, komentējietx