Rīgas arhitektūra Frankfurtē

No 15. oktobra līdz 16. novembrim Frankfurtē pie Mainas Eiropas
Centrālā banka rīko Latvijas kultūras dienas. To ietvaros notiek arī virkne Rīgas
arhitektūrai veltītu pasākumu. Šovakar Gētes universitātē tika atklāta vērienīga
izstāde 9 Rīgas stāvokļi, kas Latvijas
galvaspilsētas jaunāko laiku arhitektūras aplūkošanai piedāvā svaigu interpretāciju
— īpašas pilsētnieciski tipoloģiskas kategorijas. Papildināts — foto no izstādes atklāšanas.

Arhitektūras izstāde

9 RĪGAS STĀVOKĻI
(Riga Top!)

Pilsētas atjaunošanās un transformācijas. Rīgas pilsētvide un arhitektūra

Gētes universitātē (Goethe-Universität, Campus, Westend
House of Finance, Grüneburgplatz 1), 23. oktobris — 24. novembris

Izstādē ir iekļauti vairāk nekā 50 jaunāko laiku Rīgas arhitektūras
un pilsētplānošanas projekti. Vispārinošā veidā tie ir grupēti pēc jauniem urbāni
tipoloģiskiem principiem, ļaujot apzināt tos deviņus Rīgas stāvokļus, kādi tie
arhitektūras un pilsētvides projektiem ir visraksturīgākie. Izstāde atsakās no
tradicionālās ēku klasifikācijas pēc to funkcijas vai stilistikas, vietā piedāvājot
jaunas kategorijas, kas ļauj atklāt un
analizēt arhitektūru un pilsētvidi veidojošos procesus daudz plašākā kontekstā.
Izstādes deviņu sadaļu apzīmēšanai izmantoti termini, kas aizgūti no tādām jomām
kā ekonomika, medicīna, finanses u.c. Arhitektūra ir spēja savienot dažādas šķietami
nesaistītas lietas un idejas, piešķirt tām kopēju formu un radīt jēgu to
kopējai eksistencei. Izstāde pievēršas arhitektūrai, kas ir radusies īpašajos Rīgas
apstākļos, dažādu normatīvu un ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras
un politiska dialoga rezultātā.

Izstādei piemīt vairāk kognitīvs, nekā reprezentatīvs
raksturs. Izstādē ir iekļauti arī tādi arhitektūras piemēri, kuru
arhitektoniskās vai pilsētvides kvalitātes ir neviennozīmīgas. Vienlaikus šie
piemēri mums ļauj skaidrāk izprast tos laikmetīgās arhitektūras un kultūras stāvokļus,
ar kuriem tā saskaras šodienas apstākļos. Jāatzīmē gan, ka šīs robežas ne vienmēr
ir striktas un atsevišķi objekti dažkārt var tikt saistīti ar vairākiem stāvokļiem
vienlaicīgi.

Kategorijas, kuras atspoguļo deviņus Rīgas stāvokļus,
piedāvā vien nelielu ieskatu Rīgas arhitektūras un pilsētplānošanas procesos.
Šādas klasifikācijas mērķis ir atklāt tieši attiecības starp pilsētas fizisko un
sociālo struktūru un mūsdienu kapitālisma netveramajiem aspektiem. Izstādes veidotāju
interpretācijā pēdējo desmit divdesmit gadu Rīgas arhitektūra ir aplūkota deviņās
tipoloģiskās grupās jeb stāvokļos.

New Pastoralism / Jaunais pastorālisms

Tradicionālās
pilsētas tēla reģenerācija

Šī sadaļa aplūko
vienu no spilgtākajām Rīgas pēdējo divdesmti gadu arhitektūras parādībām. Tie ir
projekti, kas atjauno un pilnveido kādus nelielus pirmsmodernisma pilsētas
fragmentus, kopj tradicionālās Eiropas pilsētas tēlu, nereti veidojot un reizē
arī tēlojot mazpilsētas rāmumu un izsmalcinātu vienkāršību, piedāvājot mūsdienu
pilsētas iedzīvotājam gandrīz vai pastorālu idilli, — ko tādu, kas šķietami
iespējams vien modernitātes neskartā pilsētvidē.

(Berga bazārs, vecā
Ķīpsala, Kalnciema iela, Mūrnieku iela)

En Plein Air / Plenērs

Publiskās telpas «sakārtošana»

Lai gan jauni publiskās ārtelpas
projekti ir tikai pašu pēdējo gadu Rīgas iezīme, tomēr «sakārtošana», —
jēdziens, kas aizgūts no latviešu postpadomju politiskās retorikas, bieži tiek
lietots attiecībā uz pilsētvidi. Parasti ar to apzīmē kādas pārmaiņas, kas kontrastē ar iepriekš pastāvējušo «nesakārtotību»,
automātiski liekot uztvert šīs izmaiņas kā kvantitatīvu uzlabojumu, vienlaikus izvairoties
no profesionāla vai sabiedriska dialoga par to, kā būtu bijis vislabāk «sakārtot»,
atbilstoši objektīvi kvalitatīvajiem, estētiskajiem un ekonomiskajiem
kritērijiem, izmantojot arhitektūras, iedzīvotāju iesaistes un pilsētvides plānošanas
mehānismus.

(Rātslaukums, Siena tirgus, Ķengaraga
promenāde, Ķīpsalas pludmale, Lucavsalas parks, Spīķeru kvartāla laukums un
promenāde, Kultūras pils Ziemeļblāzma
un parka atjaunošana)

Upcycling / Pārizmantošana

Bijušo rūpniecisko teritoriju
pārveidošana un transformācija

Rīgai raksturīgi gan atsevišku industriālā
mantojuma pieminekļu, visbiežāk, pirms Pirmā pasaules kara celto ķieģeļu ēku piemērošana radošo industriju, kultūras u.c.
iestāžu vajadzībām, gan arī veselu bijušo rūpniecības teritoriju transformācija,
ražošanas funkcijas aizvietojot ar dzīvojamo, darījumu vai pakalpojumu funkcijām.

(Ģipša fabrika, Spīķeru kvartāls,
Dzelzceļa muzejs, Latvijas Gāze, Andrejsala, Varoņa kvartāls, Aurora)

Higway / Lielceļš

Lielceļu arhitektūra

Līdz ar politiskās un
sociālekonomiskās formācijas maiņu 90. gadu sākumā, privātā automašīna no
luksuspreces pārtapa par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Strauji augot
automašīnu skaitam un vispārējai mobilitātei, būtiski palielinājās lielceļu
nozīme pilsētas attīstībā, veidojot jaunu Rīgas izplešanās formu — komerciālo
apbūvi gar maģistrālajiem lielceļiem, kas nebija pazīstama iepriekšējos,
plānveida ekonomikas apstākļos.

(Scandinavian Tobacco, Baltais
vējš, Chrysler Jeep auto centrs, Mercedes – Benz auto centrs, Lido, Dienvidu tilts)

Autonomy / Autonomija

Virtuāli supersavienoti,
fiziski atrauti

Rīgai iekļaujoties globalizācijas
apstākļos un finanšu kapitālisma pasaules apritē, procesi meklēja savas
izpausmes pilsēttelpā. Atškirībā no kaimiņvalstu galvaspilsētām, kur jaunie
biznesa rajonie veidojušies vairāk vai mazāk koncentrēti, Rīgā šīs ēkas, kas novietotas
centram pieguļošajā perifērajā telpā, lielākoties izskatās kā kailas klinšu
saliņas jūrā, veidojot lielu, brīvstāvošu monumentālu un monofunkcionālu ēku
arhipelāgu. Lai gan virtuāli supersavienotas un superintegrētas globālajos
finanšu un datu tīklojumos, šīs ēkas ir telpā «izmētāti» objekti, kurus kopumā raksturo
iekšēja autonomija, atsvešinātība no apkārtējās pilsētvides un artikulētas
publiskās ārtelpas neesamība. Vienīgo saikni savā starpā un ar pārējo pilsētu šīs
ēkas demonstrē vien personīgā transporta infrastruktūras līmenī.

(Latvijas Bankas ēka, Swedbank
centrālā ēka Ķīpsalā, Ostas skati, Krājbanka, Rietumu Capital Centre, DNB banka,
Latvijas Nacionālā bibliotēka)

Takeover / Pārņemšana

Ēkas, kas «aprij»
pilsētu

Šai grupā apvienoti piemēri,
kuru rašanos rosinājis kapitāla un komercializācijas spiediens uz vecpilsētu un
vēsturisko centru. Blakus esošu īpašumu nonākšana viena īpašnieka rokās rada
priekšnoteikums būvnormatīvu interpretācijai ar mērķi palielināt apbūves
blīvumu un komercplatību apjomu, neskatoties uz tradicionālajām pilsētas
vēsturisko apbūves un īpašumtiesību struktūras raksturiezīmēm. Tie visbiežāk ir
komerciāla rakstura projekti, kas turklāt nereti ir monofunkcionāli, un to
būtiska atšķirība jeb pazīme ir mērogs, proti, tās ir būves, kas atrodas pilsētas
centra apbūvē un nereti «aprij» lielāku pilsētas daļu, vairākus gruntsgabalus,
veselu kvartālu, publisko telpu. Tiecoties ar arhitektūras mēroga risinājumiem
atrisināt pilsētbūvnieciska mēroga problēmas, šīs ēkas nereti slēpjas aiz
neīsti vēsturiskām vai citādi fragmentētām fasādēm.

(Centrālā stacija, Viesnīcas
Latvija kvartāls, Galerija Centrs, Stockmann, Varavīksnes kvartāls – Rīdzenes
rezidence, Citadeles banka)

Infills / Plombes

Robi veselumā

20. gadsimta apstākļi zināmā mērā
iekonservēja dinamisko Rīgas centra attīstību tajā situācijā, kāda bija
izveidojusies pirms Pirmā pasaules kara, — starp 5-6 stāvu mūra namiem
joprojām sastopamas arī daudz 1-2 stāvu koka mājas, kā arī daudz tādu
gruntsgabalu, kur to vietā ir palikuši tukšumi — robi perimetrālajā apbūvē. Atkal
iekļaušanās kapitālisma saimnieciskajā sistēmā ir ļāvusi attīstīties Rīgai
raksturīgai jaunās arhitektūras tipoloģiskajai grupai — t.s. plombēm. Tās ir
jaunas ēkas, kas aizpildot robus perimetrālajā apbūvē, cieši piekļaujas
blakusstāvošajiem, visbiežāk 19. gs. otrās puses un 20.gs. sākuma namiem. Rīgas
gadījumā, risinot šādu būvju arhitektūru, liela nozīme ir centra teritorijas pilsētbūvnieciskā
mantojuma statusam, kas uzliek stingrus noteikumus, ar speciāliem
būvnormatīviem ierobežojot arhitektu uzdevumu.

(Tallink viesnīca, Reval Hotel
Elizabete, Nams Dzirnavu un Jeruzalemes ielu stūrī, Fon Heimana nams, Administratīvā
apgabaltiesa, Ēka Maskavas un Turgeņeva ielas stūrī, Viesnīca Royal Square
Hotel, Dzīvojamā ēka Staraja Rusas 22a)

Amplifications / Svārstības

Vēsturiskā mantojuma
interpretācijas svārsts

Ievērojamais industriālā laikmeta mantojuma apjoms ir
zināmā mērā kavējis jaunās arhitektūras attīstību Rīgā, taču reizē arī ļāvis
arhitektiem iegūt neatsveramu pieredzi vēsturisko ēku atjaunošanas un
konvertācijas jomā, kurā izmantotie telpiskās transformācijas paņēmieni kopā
varētu tikt apzīmēti kā «svārstības», kas raksturo jaunās un vecās arhitektūras
mijiedarbības raksturu un intensitāti. Atkarībā no vēsturisko ēku pārbūvju projektos
iesaistīto arhitektu un pasūtītāju inteliģences, profesionālisma un izmantotās
stratēģijas «vēsturiskā mantojuma interpretācijas svārsts» pārvietojas skalā no
vienas galējības uz otru, no skrupulozas restaurācijas līdz pat pilnīgai
vēsturiskās būves ignorēšana vai pat nojaukšanai. Tāpat atkarībā no vēsturiskās
ēkas potenciāla, telpu programmas un arhitekta pieejas, šo piemēru klāsts
veidojas visai daudzveidīgs.

(Mākslas akadēmijas paplašinājums,
Rīgas Birža, Dienas redakcija, Augstskolas Strēlnieku un Alberta ielas stūrī, Viesnīca
Alberts, Arhitekta Šmēlinga nams, Francijas institūts)

Elusions / Elūzijas

Jebkas ir labs!

Šajā tipoloģiskajā
grupā iekļauti projekti, kuru rašanās pamatā bieži vien ir tādi faktori, kā
strauja kapitālisma ienākšana, likumdošanas nepilnības, pilsoniskās sabiedrības
un demokrātiskās kontroles vājums, lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums un naudas
spiediens iepretim nepietiekami principiālām un kompetentām iestādēm ar
mazapmaksātiem ierēdņiem. Arhitektūra kļūst par darījuma formu starp abām pusēm
— starp birokrātisko institūciju un pasūtītāju. Šāda arhitektūra kā medijs spēj
integrēt sevī jebkura veida pretrunas, ja tā atsakās no sava uzdevuma — piešķirt
jēgu dažādo lietu, interešu līdzāspastāvēšanai. Šie projekti rāda apskaužamu
spēju pielāgoties un vienlaikus realizēt šķietami pretrunīgas un savstarpēji
izslēdzošas lietas. Sadaļa ietver tādus projektus, kuru raksturošanai varētu
izmanto arī tādus apzīmējumus kā simulakri, mīmikrija, fikcija un jēgas zudums.
Šie projekti tapuši pateicoties konjunktūras prasībām, bet paradoksālā veidā
tiem bieži vien raksturīgs kopīgs lozungs «everyhintg goes». Atsevišķus piemērus
no vienas puses varētu dēvēt par asprātīgiem un konceptuāliem risinājumiem, bet
no otras — par pastāvošo noteikumu ignorantu interpretāciju, par pieminekli
necaurspīdīgam plānošanas procesam un īpašajiem Rīgas stāvokļiem kopumā.

(Triangula bastions, Tomsona
terases, Dzīvojamās ēkas pie Ziedoņdārza, Elefant Hotel, Biroja ēka pie Vecās
Ģertrūdes baznīcas, Korporācijas Letgallia ēka Dzirnavu ielā, ēka Kalnciema ielā
9a)

Izstādes komanda

Koncepcija un projekta vadība: mT15. Fonds
starpdisciplinārai sadarbībai
Realizācija: SIA Cityness
Izdevējs: Megaphone Publishers
Kurators: Oskars Redbergs
Eseju autori: Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek), Oskars Redbergs, Jānis
Dripe, Jānis Lejnieks, Artis Zvirgzdiņš, Inga Karlštrēma
Arhitektūras projektu apraksti: Arta Vārpa, Agrita Lūse, Zanda Treimane, Artis
Zvirgzdiņš
Tulkošana: Dārta Rīna
Fotogrāfijas: Aivars Siliņš
Izstādes dizains: Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Liene Jākobsone
(Sampling.lv)
Grafiskais dizains: Edgars Zvirgzdiņš (Associates, Partners et Sons Design
& Development)
Asistenti: Kārlis Mičulis, Fricis Vilnis
Konsultante: Zanda Treimane

Divas diskusijas

Līdztekus izstādei Frankfurtē notiks divas Rīgai veltītas paneļdiskusijas

31. oktobrī, Vācu arhitektūras muzejā

Diskusija pievērsīsies postpadomju periodam un pēdējiem
20 gadiem. Diskusijas nosaukums ir Reindustrializācijas
un pilsētu reģenerācijas procesi Eiropā, tās kultūras telpā starp Rīgu,
Frankfuti un Varšavu / Re-industrialization and Urban Regeneration in Europe
between Riga, Frankfurt and Warsaw

Dalībnieki:

Oskars Redbergs, RISEBA
Arhitektūra sun dizaina fakultāte
Krzysztof Nawratek , Plimutas
Universitāte
Vanessa M. Carlow, Braunšveigas
Tehniskās universitāte
Jānis Dripe, Latvijas
Republikas kultūras ministra padomnieks
Jörg J. Kühn, Brandenburgas
Tehnoloģiskās universitātes profesors

14. novembrī, Gētes universitātē

Diskusija pievērsīsies vairāk Rīgas vēsturei līdz 1914.
gadam, kad Rīga pateicoties savam īpašajam politiskajai autonomijas statusam,
kultūru un etniskajai daudzveidībai, ekonomiskajam un tehnoloģiskajai
attīstībai var pamatoti tikt uzskatīta par impulsa devēju Eiropas pilsētu
kultūrai 21. gadnsimtā. Sarunas mērķis ir veidot saikni starp 1914. gadu un
2014. gadu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Diskusijas
nosaukums ir Riga until 1914 as a Role
Model for the Contemporary European Urban Culture of 21st Century/ Rīga pirms
1914. gada kā laikmetīgas Eiropas urbānās kultūras paraugs 21. gadsimtā