Iecerētā Rīgas lidostas attīstība notiks arī par mūsu visu naudu un tieši ietekmēs pilsētu, kurā dzīvojam. mT15 rosinājums apspriest būtiskus jautājumus un piedalīties izstādē ir sabiedriska iniciatīva bez politiskas un komerciālas angažētības.
mT15 aicinājums
Oktobra sākumā Rīgā notiek nu jau tradicionālā Arhitektu diena. Tādēļ starpdisciplinārās sadarbības fonds mT15 rīko izstādi un sabiedrisku diskusiju, kurā aicina piedalīties ikvienu, kas vēlas paust savu skatījumu par to, kā varētu mainīties Rīga, tās publiskā telpa, sabiedrība, dzīves kvalitāte, demogrāfija, ekoloģija utt. tad, kad lidosta apkalpotu 20 miljonus pasažieru gadā.
Lai skatījumu uz šiem jautājumiem padarītu daudzpusīgāku un dziļāku, esam uzrunājuši arhitektu, ģeogrāfu, sociologu, mākslinieku un dizaineru auditorijas. Iecerēts, ka šāda izstāde ļautu plašākai publikai iztēloties un domāt par šo tēmu, tai vajadzētu rosināt domu apmaiņu sabiedrībā.
Programma
Ievadseminārs
22.septembrī plkst.18.00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11
Mērķis — uzrunāt potenciālos izstādes un diskusijas dalībniekus, rosinot plašāk un dziļāk palūkoties uz tēmu. Iecerēts apkopot jautājumu loku, fiksēt lidostas attīstības iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes uz pilsētu, vidi un sabiedrību.
- RIX 2020: Integrēta attīstība. Viesturs Celmiņš, pilsētsociologs, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks
- RIX in future ― Alice in Wonderland / RIX nākotnē ― Alise brīnumzemē. Helēna Gūtmane, ainavu arhitekte & Marc Geldof, pilsētplānotājs, darbnīca Alps
- Lidostas attīstības ietekme uz sabiedrību un vidi. Andris Roze, pilsētplānotājs, Rīgas pilsētas attīstības plāna (1995-2005) līdzautors
Izstādes atklāšana un darbu prezentācija
Arhitektu dienas ietvaros
6.oktobrī plkst.16.00— 19.00 biroja Standardsituation telpās, Torņa ielā 15
Iecerēts, ka izstāde, ja būs pietiekoši nozīmīga, vēlāk varētu tikt izstādīta lidostā.
Lai rosinātu ikvienu, kas vēlas paust savu skatījumu un attieksmi, optimistisko vai pesimistisko scenāriju vai komentāru, nopietnas vai ironiskas pārdomas, aplūkot iespējas un draudus, ieskicēt iespējamos efektus un izmaiņas pilsētas attīstībā, izstādes formāts iecerēts brīvs. Tas var būt gan zīmējums, gan fotoattēli, filma, PowerPoint prezentācija vai teksts. Tomēr, izvēloties grafisku izpausmes veidu (zīmējums, vizualizācija, kolāža, kādi saukļi vai kas cits), izstādei optimāls formāts varētu būt A1 panelis.
Noslēguma seminārs
8.oktobrī plkst.18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, Kalpaka bulvārī 13
Priekšlasījumi
- Flying where you don’t want to go. An empirical analysis of hubs in the global airline network / Kāpēc mēs lidojam tur, kur iepriekš neesam gribējuši? Tranzītlidostas globālajā lidostu tīklā ― empīrisks pētījums. Lomme Devriendt, socioekonomiskais ģeogrāfs (lektors), līdzautori: Ben Derudder, Frank Witlox, Ģentes universitātes Ģeogrāfijas fakultātes Sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas pētījumu grupa
- City Airport vs. Airport City / Pilsētas lidosta — lidostas pilsēta. Manten Devriendt, arhitekts un pilsētplānotājs
- Lidostas Rīga 5. un 6. attīstības kārta un esošā termināla rekonstrukcija. Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis, arhitektu birojs Arhis, lidostas projekta grupas pārstāvji
- RIXPORT biznesa parks ― lidostas izaugsmes pavadonis un veicinātājs. Ilmārs Samsonovs, SIA RIXPORT
- Lidostas Rīga attīstības priekšlikumi kontekstā ar vietējo pašvaldību teritoriju plānošanu. Māra Kalvāne, arhitekte, SIA Metrum
- Diskusija
Mūsu mērķi
Mēs visi zinām Satiksmes ministrijas un Rīgas lidostas administrācijas šogad pausto ambīciju — lidosta Rīga visai tuvā nākotnē (tiek minēti dažādi nekonkrēti termiņi, viens no tiem — 5 gadi) vēlas apkalpot 20 miljonu pasažieru gadā. Kādreizējā, 90.gadu sākuma koncepcija par lidostu kā ekskluzīva dizaina «vārtiem uz Latviju» mainās uz citu — lielu masu «pārpumpēšanas», izklaides un tranzīta lidostu un lētu lidojumu galapunktu, Rīgai kļūstot par otru lielāko lidostu Ziemeļeiropā.
9.un 10.septembrī Rīgā norisinājās Eiropas lidostu attīstības konference (EAD08), kura pulcināja vadītājus un menedžmenta pārstāvjus no attīstīto un attīstības valstu lidostām, aviokompānijām, aviācijas asociācijām, kā arī Eiropas un nacionālos likumdevējus, lai pārrunātu jautājumus, kas saistās ar aizvien augošo pārvietošanās tempu un apjomu pasaulē. Savukārt 23.septembrī tiks iemūrēts stūrakmens lidostas biznesa parkam RIXPORT, kas varētu kļūt par Rīgas lidostas pilsētas aizsākumu. Bet 25.septembrī noslēdzas atklāts konkurss zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināla proekktēšanai un būvniecībai.
Runājot par lidostas mērķiem, šobrīd tiek pieminēts tikai ekonomiskais ieguvums, ko tas nesīs. Taču nav jābūt lielām prognozēšanas spējām, lai apgalvotu, ka šāda attīstība ievērojami izmainītu ne tikai lidostu un tās tuvāko apkārtni. Neskatoties uz to, ka runa ir galvenokārt tikai par tranzīta plūsmas palielināšanu, apzināmies, ka tas būtiski iespaidotu visu Rīgas ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un telpisko ainavu. Iecerētajām lidostas aktivitātēm it kā nav tieša sakara ar Rīgas pilsētu, taču tās atrašanās tik tuvu pilsētas centram nenoliedzami atstātu nopietnu ietekmi uz vidi un pilsētu, īpaši Pārdaugavas un tuvējo apdzīvoto vietu attīstību.
Mēs neesam pret attīstību, taču esam par ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, iepriekš izvērtējot kā iespējas, tā draudus. Rīgas lidostas uzstādījumi vienlaikus liek uzdot daudzus nopietnus jautājumus, kas skar ekoloģiskos, demogrāfiskos, infrastruktūras un pilsētvides aspektus. Kā liecināja noskaņa EAD konferencē ― aviācijas nozares profesionāļu aprindās šie jautājumi visdrīzāk tiek uztverti kā drauds ― drauds nozarei un biznesa interesēm.
Mūsuprāt, galvenais jautājums ir: kā valsts un pilsēta varēs gūt ekonomisku labumu no šādas lidostas attīstības stratēģijas īstenošanas, un vai plānotie ieguvumi būs proporcionāli radītajiem blakusefektiem. Mūsu iniciatīva ir pilsoniska un sabiedriska, tajā nav komerciālas un politiskas angažētības. Šie jautājumi mūs interesē tāpēc, ka iespējamā attīstība tiek plānota par mūsu visu naudu un tā tieši ietekmētu pilsētu, kurā dzīvojam.
