Rīga pēc 20 miljoniem

Kāda būs Rīga tad, kad lidosta apkalpos 20 miljonus pasažieru gadā? Meklēt atbildes uz šo jautājumu aicina  fonds starpdisciplinārai sadarbībai mT15, rosinot piedalīties izstādē un diskusijā par Rīgas lidostas iespējamo attīstību un tās ietekmi uz pilsētu.

Mēs visi zinām Satiksmes ministrijas un Rīgas lidostas administrācijas šogad pausto ambīciju — lidosta Rīga visai tuvā nākotnē (tiek minēti dažādi nekonkrēti termiņi, viens no tiem — 5 gadi) vēlas apkalpot 20 miljonu pasažieru gadā. Kādreizējā, 90.gadu sākuma koncepcija par lidostu kā ekskluzīva dizaina «vārtiem uz Latviju» mainās uz citu — lielu masu «pārpumpēšanas», izklaides un tranzīta lidosta un lētu lidojumu galapunkts, Rīgai kļūstot par otru lielāko lidostu Ziemeļeiropā.

mT15 aicinājums

Oktobra sākumā Rīgā notiek nu jau tradicionālā Arhitektu diena. Saistībā ar to fonds mT15 rīko izstādi un diskusiju, kurā aicina piedalīties ikvienu, kam ir ko teikt par šo tēmu. Arhitekti, arhitektu biroji un studenti aicināti iesūtīt izstādei savu skatījumu — kā varētu mainīties Rīga, tās publiskā telpa, sabiedrība, dzīves kvalitāte, demogrāfija, ekoloģija utt. pēc ambiciozā plāna realizācijas — tad, kad lidosta apkalpos 20 miljonus pasažieru gadā. Lai skatījumu uz šiem jautājumiem padarītu daudzpusīgāku, labprāt iesaistītu arī māksliniekus, dizainerus, filosofus, sociologus un citus interesentus. Iecerēts, ka šāda izstāde ļautu plašākai publikai iztēloties un domāt par šo tēmu, tai vajadzētu rosināt domu apmaiņu sabiedrībā.

• 22.septembris — ievadseminārs. Mērķis — uzrunāt potenciālos izstādes un diskusijas dalībniekus, rosinot viņus plašāk palūkoties uz šo tēmu, iespējami vairojot pasākuma saturisko kvalitāti. Iecerēts, ka piedalīsies eksperti:
  Andris Roze, pilsētplānotājs, iepriekšējā Rīgas pilsētas attīstības plāna līdzautors
  Viesturs Celmiņš, pilsētsociologs, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks
• 6.oktobris— izstādes atklāšana Arhitektu dienas ietvaros
• 8.oktobris— lekcijas / diskusija
  Global airport networks and how it works — Lomme Devriendt, socioģeogrāfs
  City Airport vs. Airport City — Manten Devriendt, arhitekts un pilsētplānotājs

*Laiki un tēmas vēl tiks precizēti

Izstādes formāts

Lai rosinātu ikvienu, kas vēlas paust savu skatījumu un attieksmi, optimistisko vai pesimistisko scenāriju vai komentāru, aplūkot iespējas un draudus, ieskicēt iespējamos efektus un izmaiņas pilsētas attīstībā, izstādes formāts ir iecerēts brīvs. Tas var būt gan zīmējums, gan fotoattēli, filma, PowerPoint prezentācija vai teksts. Tomēr izvēloties grafisku izpausmes veidu (zīmējums, vizualizācija, kolāža, kādi saukļi vai kas cits), izstādei optimāls formāts varētu būt A1 panelis.

Lidostas plāni

 Rīga atrodas atbilstošā ģeogrāfiskajā novietnē, lai kļūtu par centrmezgla (hub) lidostu, taču diez vai tai izdosies pievienoties Rietumeiropas lielāko lidostu tīklam (Frankfurte, Amsterdama, Parīze), kurus pārstāv lielās aviokompānijas (legacy carrier). Rīgai nāktos fokusēties uz zemo cenu lidsabiedrībām, tranzītu, kravu pārkraušanu un to apkalpošanu. Tamdēļ Rīga iespējami kļūs par pirmo zemo cenu (low cost hub) centrmezglu un reģionālo tranzīta centru starp rietumiem un austrumiem — starp Rietumeiropu no vienas puses un Krieviju, bijušajām padomju republikām un, iespējams, Ķīnu, no otras.

Runājot par šo mērķi, šobrīd tiek pieminēts tikai ekonomiskais ieguvums, ko tas nesīs. Taču nav jābūt lielām prognozēšanas spējām, lai apgalvotu, ka šāda attīstība ievērojami izmainītu ne tikai lidostu un tās tuvāko apkārtni. Neskatoties uz to, ka runa ir galvenokārt tikai par tranzīta plūsmas palielināšanu, apzināmies, ka tas būtiski iespaidotu visu Rīgas ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un telpisko ainavu. Iecerētajām lidostas aktivitātēm it kā nav tieša sakara ar Rīgas pilsētu, taču tās atrašanās tik tuvu pilsētas centram nenoliedzami atstātu nopietnu ietekmi uz vidi un pilsētu, jo īpaši Pārdaugavas un tuvējo apdzīvoto vietu attīstību.

Galvenais jautājums ir: kā valsts un pilsēta varēs gūt ekonomisku labumu no šādas lidostas attīstības stratēģijas īstenošanas, un vai plānotie ieguvumi būs proporcionāli radītajiem blakusefektiem.

Lidostas attīstība — dažas tēmas un jautājumi

Iespējamie pozitīvie aspekti:
— IKP pieaugums
— centieni lidostu pozicionēt konkrētam produktam (šai gadījumā – zemo cenu tranzītam)
— lidostas pilsēta var kļūt par īpašu ekonomisko aktivitāšu centru un attīstības ģeneratoru
— Rīga būtu ieguvēja, ja pateicoties lidostai pilsēta iegūtu labāku infrastruktūru, jaunus tiltus utt.

Rīgas potenciāls
— Rīgas ģeogrāfiskais novietojums Eiropas un reģiona kontekstā ir ļoti izdevīga vieta šādam tranzītmezglam
— Rīgas lidostas apkārtnē ir pietiekoši daudz brīvas vietas attīstībai atšķirībā no Rietumeiropas lidostām, kas atrodas daudz blīvāk apdzīvotās teritorijās, kur fiziski trūkst vietas
— Atšķirībā no Rietumeiropas Latvijā nav tik izkoptas demokrātiskās tradīcijas un pilsoniskās līdzdalības, kas varētu traucēt un aizkavēt izšķirīgu lēmumu pieņemšanu un īstenošanu
— Attīstības plānus reālākus padara valsts atbalsts – valsts ir gan lidostas, gan lielākās lidsabiedrības airBaltic līdzīpašniece

Ekonomika
Aviācijas transporta ienesīgums un nākotne šobrīd ir nenoteikta naftas cenu dinamikas un iespējamo klimata izmaiņu pretpasākumu dēļ. Pastāv nopietns risks, ka 20 miljonu mērķi var nesasniegt un ieguldīto naudu neizdotos atpelnīt. Orientējoties tikai uz zemo cenu lidsabiedrībām, jāatzīst, ka to pienesums ekonomikā ir visai niecīgs. Tā kā lidostas līdzīpašniece ir valsts, tā iegulda un riskē ar mūsu visu naudu. Vēl no iespējamajiem lidostas ienākumiem nāktos atrēķināt izmaksas par CO2 izmešu kvotu pirkšanu, kā arī iespējamos zaudējumus, kas saistīti ar mājokļu vērtības krišanos lidostai tuvajos rajonos.

Pilsētas lidosta vs. lidostas pilsēta
Šobrīd Rīgai ir pilsētas lidosta, taču Satiksmes ministrijas iecere ir to pārveidot par tā saukto tranzītlidostu (hub airport), kas nozīmē pilnīgi citu iespaidu uz pilsētas vidi. Šādā gadījumā lidosta ap sevi veidotu autonomu lidostas pilsētu, tās funkciju nodrošināšanai. Šādas lidostas pilsētas ietver ne tikai ar aviāciju un loģistiku saistītās aktivitātes, bet bieži piesaista arī citas nozares — birojus, viesnīcas, konferenču centrus, izklaidi. Parasti gan to attīstību ir grūti kontrolēt, to plānošana prasa pavisam jaunus sadarbības modeļus. Parasti šādas tranzītlidostas ir attālinātas no pilsētas. Rīgas lidosta atrodas blakus pilsētai, kas nozīmē, ka lidosta visai spēcīgi ietekmētu pilsētu.

Infrastruktūra
Lai nodrošinātu tranzīta (pasažieru un kravu) lidostas darbību, nepieciešama milzīga infrastruktūra – bez pasažieru termināļa, vēl arī kravas termināļi, noliktavas, autostāvvietas un citas apkalpes būves, kas aizņem ievērojamu zemes platību. Tāpat — neskatoties uz tranzīta lidostas statusu, būtiska ir saikne starp lidostu un pilsētu. Esošā pilsētas infrastruktūra — ielas un tilti netiek galā jau ar esošo satiksmi.

Pilsētvide
Kā šāda lidosta un lidostas pilsēta ietekmētu Rīgu, tās pilsētvidi un publisko telpu? Milzīgs un aktīvs transporta mezgls ir pretrunā ar dzīvošanai labvēlīgu vidi. Vai lidosta nenomāktu visu Pārdaugavu? Ja trokšņu un piesārņojuma līmenis desmitkāršosies – kas vēlēsies dzīvot lidostas tuvumā – Pārdaugavā, Mārupē, Babītē? Prognozējams, ka nekustamā īpašuma vērtība mājokļu sektorā saruktu. Pastāv draudi, ka daļa iedzīvotāju vēlētos mainīt dzīvesvietu tālāk no lidostas un Pārdaugavas.

Cilvēkresursi
Šobrīd lidostā strādā apmēram 2000 darbinieku, pieaugot lidostai, darbinieku skaists arī varētu būt 10—20 tūkst., kas nozīmē vislielāko Latvijas tautsaimniecības nozari. Kur ņemt darba rokas? Tranzīta atbirums ir migrācija — cilvēki, kas ieceļo valstī un aizceļo no tās. (Zināms, ka Frankfurte ir pilsēta ar vislielāko migrācijas rādītāju Vācijā.) Rīgas lidostas ieceru specifikas dēļ, migrācijas lielāko daļu visdrīzāk veidotu tieši ne-Šengenas valstu pilsoņi. Pasaules pieredze liecina, ka var atrast zināmu korelāciju migrācijas un kriminogēnās situācijas dinamikā.

Ekoloģija
Šobrīd Latvija ieņem 8.vietu pasaulē videi draudzīgāko valstu sarakstā (skat. Environmental Performance Index). Attīstot lidostu paredzētajos apjomos ievērojami pieaugtu piesārņojuma un trokšņu līmenis. Vai Latvija vēlas zaudēt šo ievērojamo resursu — videi draudzīgas valsts statusu? Eiropas Parlaments paredz no 2012.gada izmešu kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaut arī aviāciju. Šobrīd Latvija savas kvotas var pārdot, taču būtiski palielinot aviācijas satiksmi, kvotas nāktos iepirkt. Apkārtējo vidi neizbēgami ietekmētu arī milzīgās lidostas platības, kurās tiktu glabātas un pārkrautas visdažādākās izcelsmes kravas, tiktu apkoptas vai ar degvielu uzpildītas lidmašīnas. Jāņem vērā arī, ka lidosta atrodas visai purvainā apvidū.

Tūrisms
Neskatoties uz tranzīta lidostas statusu, palielinātos arī to pasažieru skaits, kuriem Rīga būtu galamērķis. Cik Rīga ir gatava tik ievērojamai tūrisma kultūras attīstībai? Kā pieaugs tūristu skaits, ja lidostas pasažieru plūsmas apjoms desmitkāršosies?

Tie ir tikai daži, virspusēji aplūkoti aspekti, kas jāņem vērā, spriežot par lidostas attīstību nākotnē. Ikviens, kas vēlas paust savas idejas vai viedokli, aicināts piadalīties izstādē un diskusijā. Savus darbus brīvā formātā var iesniegt līdz 2.oktobrim, mT15, Rīgā, Torņu ielā 15.

Jautājumiem un digitāla formāta darbu iesūtīšanai: mt15@mt15.lv