Rīgā ir radoši kvartāli

Grāmatā Process 2 publicēts pētījums Rīgas radošie kvartāli — tajā apskatītas septiņas Rīgas vietas, kurās sapulcējušās radošas iniciatīvas. Tagad, kad vai ik dienas dzirdams atkal jauns stāsts par neparastas grāmatnīcas, vintage veikala vai darbnīcas bērniem atklāšanu, pētījumam grūti pielikt punktu. Radošām aktivitātēm jāturpina sekot līdzi, vislabāk apmeklējot tās klātienē. Ieeja brīva!

Pētījums Rīgas radošie kvartāli tika aizsākts, reaģējot uz Latvijā strauji uzplaukušo interesi par radošajām industrijām kā potenciālu izaugsmes virzienu un tā realizēšanos daudzu mazu iniciatīvu birumā — šovasar ik nedēļu pienāca ziņas par iepriekš vēl nebijušu notikumu vai jaunatklātu vietu. Pretēji ekonomiskās lejupslīdes izraisītajai depresijai daudzās iepriekš pelnošās nozarēs, radošā sfēra, nebūdama piesaistīta kredītu burbulim, piedzīvojusi vieglāku triecienu, un pašlaik pārliecinoši izvirzās priekšplānā.

Radošums Latvijā gūst arvien noteicošāku spēku — pēc Britu Padomes iniciatīvas šogad ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās tika spēlētas Nākotnes pilsētas spēles, par dalībniekiem aicinot ne vien pašvaldību darbiniekus un ekonomikas speciālistus, bet īpaši uzklausot mākslinieku, dizaineru un arhitektu viedokli. Septembrī, starptautiska projekta Survival Kit ietvaros, radošas aktivitātes, aizpildot Kr.Barona ielas tukšās īres platības, iezīmēja kultūras foruma Baltā Nakts centrālo asi.

Radošie kvartāli nav dīkdieņu mākslinieku untums, bet gan būtiska sabiedrības izglītošanas un pilsētas kulturālās daudzveidības nodrošināšanas stratēģija. Atbilstoši amerikāņu pētnieka Ričarda Floridas teorijai, radošums šodien ir pilsētu, reģionu un tautu izaugsmes galvenais dzinējspēks. Viņaprāt, radošu indivīdu un kolektīvu izplatītā mākslinieciskā aura ilgtermiņā ir pat izdevīgāka kā ikonisku celtņu vai iepirkšanās centru celtniecība. Nav šaubu, ka pilsētas ar daudzveidīgām brīvā laika pavadīšanas iespējām uzvar sacensībā par iedzīvotāju piesaistīšanu. Sociologs Viesturs Celmiņš uzskata: «Jaunie brauc prom tieši tāpēc, ka te nav ko darīt. Viņi brauc uz vietām, kas tiek tapinātas šeit.»

Uzsākot pētījumu, tika definēti atlases kritēriji. Pirmkārt, radoša vieta ir publiski pieejama — ikdienā vai atsevišķu pasākumu laikā. Mākslinieku darbnīcas vai arhitektu biroji, lai gan pēc būtības radoši, tomēr neatstāj ne mazāko iespaidu uz pilsētvidi, ja to durvis ir sabiedrībai slēgtas. Otrkārt, radošas vietas darbības sfēra un misija ir skaidri formulētas un sabiedrībai saprotamas. Identitātei jāatspoguļojas pietiekami spēcīgā zīmolā, kas asociējas ar punkta vai kvartāla atrašanās vietu. Visbeidzot, radošai iniciatīvai piemīt spēja ietekmēt apkārtējo vidi un pilsētas kultūru, piesaistot apmeklētājus ar kvalitatīvu, neparastu telpu vai funkcionālo piepildījumu.

Rīgas radošie kvartāli nav akadēmisks, bet gan publicistisks pētījums. Objektu atlase ir subjektīva, ņemot talkā autores profesionālajā darbībā veidojušos izpratni par radošām disciplīnām. Apraksti tapuši, apmeklējot sarīkojumus radošajos kvartālos, aktīvi lietojot tos ikdienā un uzklausot galeriju, darbīcu un veikalu veidotāju un ēku īpašnieku stāstus. Katram kvartālam pievienota arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija par teritorijas plānoto attīstību.

Pētījumā apskatītas septiņas Rīgas vietas — VEF, kvartāls starp Annas, A.Briāna un Miera ielu, Spīķeri, kvartāls starp Kr.Barona, Blaumaņa, Tērbatas un Bruņinieku ielu, Andrejsala, Baznīcas iela un Kalnciema ielas kvartāls. Atzīmētas Rīgas kartē, tās atklāj pārsteidzošu telpisko un saturisko daudzveidību, apliecinot pilsētvides ilgtspēju jeb pielāgošanos iepriekš neparedzamiem izmantošanas veidiem.

Neviens no pētījumā aprakstītajiem kvartāliem vēl nav gatavs. Rīgā var runāt par potenciāliem radošiem kvartāliem — tiem vēl pietrūkst piepildījuma un telpiskas vienotības. Gana daudz ir atsevišķu radošu punktu, kuru fiziskās adreses ir cita no citas attālu, tomēr bieži tos vieno nemateriālas saiknes — sadarbība un draudzība. Definējot radošuma koncentrācijas vietas pilsētas kartē, tās iespējams mērķtiecīgi stimulēt, turklāt mākslinieciskām pašiniciatīvām piemīt tendence apvienoties puduros.

Rīga pašlaik ir ceļā uz dzīvojamu pilsētu. Tā vēl nav vienlīdz pieejama veselajiem un kustībās ierobežotajiem, baidās kļūt multikulturāla un tai pietrūkst tolerances pret atšķirīgo, tomēr tieši nelielās radošās iniciatīvas to sākušas tuvināt Eiropas metropoles dzīvesstilam. Tie, kas brīvprātīgi iegulda darbu un līdzekļus pilsētas tapināšanā, ir pelnījuši saņemt atbalstu no pašvaldības — informatīvu un finansiālu. Pirmie soļi tiek sperti, piemēram, Rīgai piedaloties Radošo metropoļu projektā vai sadarbībā ar Swedbank izveidojot grantu programmu Atspēriens. Jāizveido efektīvs radošo kvartālu un punktu informatīvā atbalsta tīkls un atvieglojumu sistēma mazajiem uzņēmējiem.

Pētījums Rīgas radošie kvartāli pilnā apjomā lasāms jauniznākušajā laikmetīgās arhitektūras grāmatā Process 2. Grāmatas atvēršanas svētki šodien, 3.decembrī, no plkst. 11.00 — 21.00 dizaina un grāmatu koncepta veikalā Lukabuka Rīgā, 11.novembra krastmalā 35.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Mr Pink Eyes

Smuki!

Toms Kokins

Gribu dzīvot Rīgā !

deviņvīruspēks

kas grib tas var 😉

Mr Pink Eyes

Smuki!

Toms Kokins

Gribu dzīvot Rīgā !

deviņvīruspēks

kas grib tas var 😉

6
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x