Prokuratūras ēkas izaicinājumi

Jau projekta stadijā jaunā prokuratūras administrācijas ēka Viļņā rosinājusi diskusijas un pretrunīgus viedokļus kā apkārtnes iedzīvotāju vidū, tā arī profesionālajās aprindās. Savukārt ēku būvējot, netradicionālo projekta ideju īstenošanai nācās izmantot neierastus inženiertehniskus un būvniecības tehnoloģiju risinājumus.

Netradicionālas mākslinieciskās formas vienmēr gūst atskaņas. To var teikt arī par ēku melnā kuba formā Rinktines ielā, uz kurieni 2008.gada novembra sākumā pārcēlās Viļņas apgabala prokuratūra un Lietuvas ģenerālprokuratūra. Projekta autoram, arhitektam Ķestutim Lupeiķim ar drošām un neikdienišķam arhitektūras formām izdevies sabiedrībā radīt diskusiju.

Lupeiķis radījis vienu no modernākajam administratīvajām ēkām, ar kuba formu panākot arhitektonisku skaidrību un vienkāršību. Autors skaidro, ka kubs pats par sevi ir pilnības kods, tādēļ arī šādas formas ēka šai institūcijai atbilst vislabāk, tā iemieso kārtību, pastāvību un stingrību.

Kuba kompozīciju papildina par 53 grādiem pagriezti logi, kas izskatās neparasti un piešķir dinamiku un vizuālu kustību. Autoraprāt, tas simbolizē enerģisku prokuratūras darbību. Oriģināla ir arhitekta projektētā «iekārtā» konferenču un sanāksmju zāle. Zāles daļēji izvietotas ātrijā, radot iespaidu, ka vizuāli karājas gaisā. Viena «iekārtā» zāle ar 150 vietām ir otrajā stāvā, bet apspriežu zāle «iekārta» starp 9. un 10.stāvu. Lielākā zāle balstās uz kolonām un ir tikai daļēji iekārta, bet otra ir «uzāķēta» uz metāla konstrukcijām. Lupeiķis apgalvo, ka zāles pilnībā iekārt vēl joprojām neļauj tehniskais līmenis.

Prokuratūras darbinieki uzskata, ka, atrodoties vienā ēkā, tiks efektīvāk organizēts arī prokuroru darbs. Padomju laikā celto prokuratūras ēku ekspluatācija ir ļoti dārga un neekonomiska, jo konstrukcijas kļuvušas vecas un ir nolietotas. Tāpēc bija nepieciešams vai nu renovēt vecās prokuratūras ēkas, vai celt jaunu. Par jaunas ēkas celtniecību sprieda jau 1999.gadā, taču tikai pēc 5 gadiem sāka iedzīvināt šo ambiciozo plānu. Pēc prokuratūras pasūtījuma Lietuvas Arhitektu savienība 2004.gadā izsludināja arhitektūras konkursu. No trim pieteikumiem tika izvēlēts Lupeiķa darbs. 2006.gadā tika saskaņoti visi ar celtniecību saistīties darbi. Tajā pat gadā Viļņas pašvaldība atļāva uzsākt jaunās ēkas celtniecību 0.4 ha lielā zemes gabalā Rinktines ielā. Iecerēts, ka jaunā celtne atmaksāsies 10—12 gadu laikā.

Projekta inženieris Toms Jakimavičs pastāstīja, ka, neraugoties uz celtniecības raito gaitu, bija jāsaskaras arī ar grūtībām. Tā kā ēkai ir trīs pazemes stāvi, viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija pazemes ūdeņi, kurus celtnieki atklāja jau 14 m dziļumā. Vajadzēja rast risinājumu, kā pasargāt ēkas pamatus no ūdens, jo tas plūda kā no pazemes upes. Problēmu atrisināja, ierīkojot speciālas akas, kur ūdens pastāvīgi ar sūkņiem tiek pārsūknēts. No akām ūdens nonāk pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmā. Cits nopietns pārbaudījums būvniekiem bija ēkas logi un fasāde, kur bija nepieciešama augsta darba kvalitāte un precizitāte. Pirmo reizi Lietuvā tika izmantota slīpo logu tehnoloģija.

Vieta, kur agrāk atradās degvielas uzpildes stacija, kļūst par aizsākumu šīs pilsētas daļas sakārtošanai. Jau padomju laikos šī vieta bija lielu diskusiju objekts, kā arī pēc tam daudz projektu, kurus bijis paredzēts te īstenot, iedzīvotāju apspriešanās tikuši noraidīti. Tādēļ ilgus gadus šī pilsētas daļa palikusi nemainīga. Arī šī projekta sākumā iedzīvotāji bijuši pret. Tomēr izdevies atrast kopīgu valodu ar iedzīvotājiem, un celtniecība sākās bez šķēršļiem. Īstenojot projektu, tika ņemtas vērā iedzīvotāju vajadzības, — paplašināta Rinktines iela, sakārtoti trotuāri un veikta cita labiekārtošana. Administratīvās ēkas zemes gabalā paredzēts saglabāt zaļo zonu, koki, kas te auga agrāk, pārstādīti citā vietā, bet apkārt ēkai būs iestādīti jauni.

Arhitekti — par ēku un kontekstu

Lupeiķa projekts nevar palikt neievērots. Lietuvas arhitektu Gada objekta konkursā 2007.gadā starptautiska komisija to pasludināja par labāko projektu. Izskan arī skeptiski viedokļi, — galvenokārt par to, ka šāda celtne šajā vietā neiederas.

«Šī projekta īstenošana radikāli mainīja vietas seju. Esmu sajūsmināts par taupīgo un vienkāršo arhitektūras valodu. Taču izteikties taupīgi, izmantojot minimālo arhitektūras valodu, ir viens. Man pietrūkst draudzīguma, nevienaldzīgas attieksmes pret apkārtni,» — savu viedokli pauž arhitekts Rolands Paleks.

Paleks uzskata, ka melnais kubs gluži vai pauž vēlmi ignorēt savu apkārtni, ko šajā gadījumā var uzskatīt par trūkumu. Viņš piebilda, ka kubs paliks atmiņā, tas ir lakonisks un pamanāms, tādēļ šis projekts nevienu neatstās vienaldzīgu. Tikai vieni priecāsies par celtni, bet citi būs noskaņoti pret to. Paleks turpina: «Manuprāt, arhitektam Lupeiķim izdevies izprovocēt neviennozīmīgu sava darba vērtējumu. Cienu viņu par to, ka viņam ir stingrs skatījums uz arhitektūru un tās saikni ar apkārtējo vidi, ka nebaidījās to paust skaļi».

Lietuvas Arhitektu savienības [LAS] priekšsēdis Gintauts Blažūns domā, ka Lupeiķa projekts nesaplūdīs ar pilsētu un noteiks toni visai šai teritorijai. Vienlaikus viņš baiļojas, ka monumentālās formas ēka, kas šobrīd beidz izveidot visu kvartālu, var izskatīsies pavisam citādi, kad blakus esošajā zemes gabalā tiks uzcelta jaunā Muitas departamenta ēka. «Ja prokuratūras ēkas priekšā nostāsies vēl kas, tā būs apbūvēta no visām pusēm, ko tad tā elpos?» — saka Blažūns.

LAS priekšsēža vietnieks un profesors Gintars Čaikausks uzskata, ka «vietai uzdotais tonis ir jāpabeidz. Kubs ir patstāvīga forma, nebūs viegli kaut ko tai pielāgot. Tas rada kompozicionālas problēmas, pieprasa augstu meistarību, bet reizēm sev blakus nevēlas pieņemt neko.»

«Konteksts neuzlika saistības. Blakus esošās padomju laika daudzstāvu dzīvojamās ēkas ir nevērtīgas un neveido apkārtējo vidi, tāpēc nedomāju, ka vajadzēja tām pielāgoties vai tās būtu jāņem vērā», — savus argumentus izklāstīja arhitekts Lupeiķis. Viņš piebilda, ka pasaules arhitektūras praksē biežāk cenšas panākt kvalitatīvu rezultātu, nevis izdabāt videi. «Ja rezultāts ir labs, tad visbiežāk apkārtējā vide netiek sabojāta, bet top kvalitatīvi uzlabota,» — savu viedokli pauda arhitekts.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx