Prezentē Rail Baltica Rīgas stacijas pārbūves projektu

Vakar, 11. jūnijā Satiksmes ministrijā svinīgi un ar patosu tika prezentēta «Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādes un būvdarbu» plāns. Tiem, kas kaut cik seko līdzi projekta attīstībai, vakardienas prezentācija neko īpaši jaunu neatklāja, — ja neskaita nedaudz konkretizētus termiņus, kā arī būvdarbu sadalījumu fāzēs. Bez tam tika nedaudz iepazīstināts ar nesen nosaukto būvdarbu veicēju kompāniju apvienību.

Veidojot Rail Baltica infrastruktūru Rīgas centrā, uzdevums ir radīt multimodālu satiksmes mezglu, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs pilsētai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem. Saskaņā ar prezentēto plānu 2020. gada vidū vai otrajā pusē tiks uzsākti atsevišķi sagatavošanās darbi Centrālstacijas apkārtnē, bet  paši būvdarbi sāksies 2020. gada beigās vai 2021. gada sākumā. Projekts paredz pārbūvēt dzelzceļa sistēmu 2,6 kilometrus garā posmā, no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai Pārdaugavā, ietverot sešus jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu vienu kilometru garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu. Stacijas daļā tiks pārbūvētas visas dzelzceļa platformas, ko segs nojumes, virs kurām būs labiekārtotas uzgaidāmās telpas.

Projekta laikā tiks būtiski skarts pilsētas centrs, bet tiek plānoti tā, lai vienlaikus netiktu slēgtas visas apkārtnes ielas un stacija turpinātu darboties. Paredzēts, ka no 2022. līdz 2024. gadam tiks izbūvēta dienvidu jeb tirgus puse, bet no 2024. gada — ziemeļu jeb centra puse, iespējami samazinot daudzo pasažieru un vilcienu ikdienas ietekmēšanu. Paralēli 2022.-2025. gadā tiks būvēts tilts.

Kā jau iepriekš medijos ziņots, maijā beidzās starptautisks iepirkuma konkurss apjomīgo būvdarbu veikšanai. Par konkursa uzvarētāju atzīta apvienība BESIX RERE GROUP, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. no Beļģijas un vietējā RERE BŪVE. Ar viņiem noslēgts līgums (kura apjoms kopā ar pielikumiem esot vairāk kā 10 000 lappuses) par 430 miljoniem eiro. Projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu — Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Pasākuma laikā publika tika iepazīstināta gan ar lielākajiem RERE veiktajiem darbiem, gan ar Beļģijas lielākā būvuzņēmēja — BESIX Group būvprojektiem, kuru vidū ir, piemēram, OVT terminālis Utrehtā (Nīderlande), Bijlmer ArenA Amsterdamā (Nīderlande), fjordu tilts Roskildē (Dānija), Ēģiptes muzejs, kā arī pasaulē augstākā ēka — 828 metrus augstā Burj Khalifa Dubaijā.  Iespējams, ņemot vērā tieši šo starptautisko vērienu,projektu mērogu un darbošanos piecos kontinentos, nebija brīnums, ka BESIX pārstāvis savā angļu valodas uzrunā Rīgu nosauca par «town», nevis «city».

Rīgas bažas

Kopējo reprezentatīvi jūsmīgo un patosa pilno noskaņu mazliet piezemēja Rīgas pašvaldības pārstāves — Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītājas Ilze Purmales sacītais. Savā runā viņa pauda Rīgas pilsētas satraukumu un bažas, kas gan citos pasākuma atreferējumos ir palaistas garām vai notušētas. Atgādinot galvaspilsētas stratēģisko mērķi — vīziju: Rīga ir kultūras, tūrisma un biznesa centrs — atpazīstama Eiropas metropole, viņa minēja ar Rail Baltica saistītās cerības, kam ļautu sasniegt šo mērķi. Cerības tiek saistītas ar Rīgas definētajām trim pamatinteresēm: dzelzceļa kravu novirzīšanu no centra; Centrālās stacijas attīstītību ne tikai par Rīgas, bet par visas Baltijas centrālo multimodālo satiksmes mezglu; kā arī — ērtu, ātru pilsētas centra savienojumu ar lidostu.

Tomēr, lai izveidotu šādu pilna apjoma starptautiski nozīmīgu mezglu ar plašu pārvietošanās veidu pakalpojumu spektru, ir jādomā arī par tām Rail Baltica projektam pieguļošajām, tieši pakārtotajām, bet projektā neiekļautajām pilsētas daļām, kurās infrastruktūras pilnvērtīgai un kvalitatīvai nodrošināšanai tāpat nepieciešams īstenot virkni pārbūvju un pārkārtojumu. Kā piemērus Purmale minēja zemuzbēruma teritoriju starp  Timoteja līdz Dzirnavu ielu, kā arī stacijas priekšlaukumu centra pusē, kas nav iekļauti Rail Baltica projekta robežās. Lai pilsēta un valsts no šāda simtgades projekta būtu pilnvērtīga ieguvēja, viņa aicināja aplūkot to kompleksi, — šādu Baltijas mēroga transporta mezgla veidošanu iekļaujot gan Rīgas plānojuma dokumentos, gan arī Nacionālajā attīstības plānā, saistot to noteiktiem finanšu instrumentiem. Pretējā gadījumā cerības paliks līdz galam nepiepildītas un iespējas neizmantotas.