Plāni slēgt satiksmi

4.martā laikrakstos atkal parādījušies Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta un V.Štrama paziņojumi par plāniem periodiski slēgt 11.Novembra krastmalu autosatiksmei. Slēgt visā vasaras periodā nedēļas nogalēs, sākot no piektdienas pēcpusdienas, kad Rīgā vērojami nedēļas lielākie sastrēgumi, un cilvēki pārvietojas, lai dotos brīvdienās, līdz svētdienas naktij — kopumā trešdaļu nedēļas gandrīz pusi gada.

Interesanti, ka šādu ekstravagantu plānu pamatojumam nav izvirzīti kādi sociāli pētījumi vai transporta plūsmu un intensitātes analīze, pat arī ne ekonomiski apsvērumi, jo jau pašā idejas pirmsākumā paziņots, ka pilsēta no atbrīvotās teritorijas lietotājiem nomas maksu neņemšot un izmantojamās platības pilsētas centrā nododamas par paldies. Lietotāju pienākums būtu vienīgi to sakopšana (pēc uzdzīves)… Toties pamatojumam tiek piesaukts pilsētas organizētais starptautiskais arhitektu plenērs un tajā izskanējušie priekšlikumi.

Pats par sevi plenēra un tā ideju pieminēšanas fakts nebūtu peļams, ja vien. Zīmīgi, ka no visiem daudzajiem un daudzveidīgajiem arhitektu priekšlikumiem tajā pašā 4.marta laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze publikācijā pieminēti tikai divi — Rīgas situācijai fantastiskais projekts par ielas guldīšanu krastmalai paralēlā tunelī zem ūdens (sak, to jau tā pat nebūs jābūvē, tāpēc nav grūti pieminēt — cita starpā, lielākam košumam?) un pavisam primitīvā, lai neteiktu vulgārā doma par pilsētas vienas un nebūt ne mazsvarīgākās transporta maģistrāles amputēšanu — vardarbīgu slēgšanu bez piedāvātas alternatīvas. Acīmredzot šāda sacīts/darīts pieeja Rīgas pilsētā tagad tiek mēģināta uzdot par normu, ja atceramies arī veidu, kādā tika pasniegta ideja par pagalmu aizbūvēšanu mikrorajonos.

Šāda pieeja ļauj arī it kā noņemt atbildību par nepieciešamību plenērā (—os) izstrādātos risinājumus nopietnāk apspriest, izvērtēt, apkopot, gatavot pakāpeniskai ieviešanai vai turpmākai precizēšanai sekojošos projektos un pilsētas ģenerālajā plānā, toties ir gandrīz pietiekams pamatojums biznesa plānu bīdīšanai.

Žēl, ka cita starpā neizmantoti paliek arī pavisam reāli ? ar relatīvi nelieliem līdzekļiem realizējami — priekšlikumi, piemēram, par 11.Novembra krastmalas transporta joslu novirzīšanu gar pašu ūdens malu Daugavas piekrastē, tādējādi izveidojot jaunu, no Vecpilsētas puses ievērojami ērtāk pieejamu un pastāvīgu rekreācijas un apzaļumojuma joslu pilsētnieku ērtībai un atpūtai (bez vajadzības satiksmi slēgt).