Grāvējs studentu darbos vienmēr ir viss zaļais

«Nu jau trešais mēģinājums iesaistīt vienā plenērā trīs skolas, kurās var studēt arhitektūru, manuprāt, nav devis cerēto. Vainojams tik dažādais zināšanu un pieredzes līmenis. Kopumā pārsteidz studentu klišejiskā domāšana. Kvalitatīvu lekciju un konsultantu trūkumu varētu minēt kā lielākos mīnusus organizatoru darbam,» Liene Jākobsone dalās pārdomās par piektdien noslēgušos plenēru.

Pagājušajā nedēļā noritējušā plenēra Kīleveina grāvja telpiskā attīstība Rīgā darba uzdevums bija samērā neskaidrs, ko vēlāk atspoguļoja studentu priekšlikumi. Vairāk vai mazāk nonākot pie kāda rezultāta, visas darba grupas bija mēģinājušas «kaut ko» darīt ar piedāvāto teritoriju — sākot ar transporta shēmām, apbūvi, funkcionālo un citādu zonējumu, beidzot ar visāda veida teritorijas labiekārtojumu un pat jaunu grāvju rakšanu vietas identitātes meklējumos.

Kopumā pārsteidz studentu klišejiskā domāšana un priekšlikumi, kurus drīzāk varētu saukt par nepamatotiem, nekā inovatīviem. Šķiet, viņi sekotu kādam sazin’ kur noskatītam lieliskās pilsētas paraugam tā vietā, lai padomātu ar savām gaišajām galvām un ieteiktu ko vienkāršu un realizējamu, tajā pat laikā neparastā veidā padarot teritoriju īpašu.

Neviens no plenēra dalībniekiem nestudē pilsētplānošanu (to attiecinu arī uz RTU APF studentiem), vismaz ne pietiekoši, lai varētu piedāvāt pilsētbūvniecisku teritorijas analīzi un no tās izrietošus risinājumus. Tas, ko studenti varēja piedāvāt, ir pilsētas dizains, kas šajā situācijā var pastāvēt līdzās jau esošajiem un nākotnes projektiem.

Plenērā bija pieaicināti runāt daži no «īsto» projektu autoriem — Uģis Šēnbergs [Uģis Šēnbergs, arhitekts], Pēteris Bajārs [INDIA], kā arī viena no lielākajiem šīs teritorijas attīstītājiem SIA Dommo pārstāvis Valdis Gailītis. Darba gaitā studentus konsultēja pie Mūkusalas projektiem strādājošie ainavu arhitekte Helēna Gūtmane [ALPS] un pilsētplānotājs Marks Geldofs [ALPS]. Viņi bija tie, kas visvairāk mudināja darbu neuztvert tikai kā studiju projektu, jo «labas idejas nekur nepazūd. Tās paliek karājamies gaisā līdz kādreiz tiek arī realizētas.»

Kā patīkami konstruktīvu gribētos pieminēt Ingurda Lazdiņa [Arhitektonika] «uzrunu». Saucu to tā, jo tādas īstas lekcijas plenērā netika lasītas. Visi, kas jauniešus apciemoja, runāja par kaut ko šo un to, tādējādi papildinot plenēra uzdevumu ar nosacījumiem iz reālās pasaules vai ieteikumiem tā veiksmīgākai izpildīšanai.

Kvalitatīvu lekciju un pastāvīgas konsultantu klātbūtnes trūkumu varētu minēt kā lielākos mīnusus organizatoru darbam. Arī faktu, ka par pasākuma apmeklēšanu netiek piešķirti studiju kredītpunkti, ne arī kāds glīti noformēts papīrs, piemēram, diploms vai atestāts. Dalībnieki saņēma tikai LAS izdotu atzinību par darbu plenērā, to pašu — vienu uz darba grupu, t.i. 7—8 cilvēkiem. (Nu, nekas, sakopēsim, kaut kas par piemiņu paliks visiem!) Šādi sīkumi liedz plenēru saukt par studiju projektu. Tad jājautā, kāds projekts tas ir? Kas no tā ko iegūst? Attīstītāji? Varbūt, bet ļoti maz. Pati LAS, pilsēta? Ja nu vienīgi izstādi vienai nedēļai kā klusu atbalstu cīņā pret augstceltnēm šajā teritorijā.

Studentu klasika — arī šajā plenērā augstceltnes gandrīz visos darbos figurēja kā visa negatīvā iemiesojums. Pilsētai esot jākļūst «humānākai» (šādā izpildījumā tas vairāk līdzinās piepilsētai vai mazpilsētai, tikai ne galvaspilsētas centram). Nepārspējams grāvējs studentu darbos vienmēr ir viss zaļais — zaļās teritorijas, zaļie jumti, zaļais transports un visādi citādi eko labumi. Neviens no klātesošajiem gan par to neko nezina, bet ir dzirdēts, ka tā runāt tagad ir forši (ne tikai uz studentiem). Gan zaļajai, gan humānajai tēmai, protams, pieder nu jau oficiāli par nacionālo lepnumu atzītie šķūņi un šķūnīši visās to izpausmēs.

Ļoti populārs ir sociālais motīvs un publiskā telpa. Fakts par sevi — ļoti pozitīvs, diemžēl trūkst dziļākas izpratnes par to, ko šis jēdziens sevī ietver. Taču tieši publiskās telpas attīstīšana konkrētajā teritorijā varētu tikt piedāvāta kā plenēra uzdevums. Tad studenti varētu apkopot spēkus darbam, kas ir viņu kompetencē, un, iespējams, radušās idejas varētu tikt reāli izmantotas teritorijas uzlabošanai, neko neatņemot «lielajiem» projektiem. Tikpat labi visi kopā varēja pafantazēt par konkrētās vietas identitāti, uzdodot pozitīvas identitātes radīšanu par plenēra uzdevumu.

Nu jau trešais mēģinājums panākt labāku rezultātu, iesaistot vienā plenērā trīs skolas, kurās var studēt arhitektūru, manuprāt, nav devis cerēto. Ne tāpēc, ka šajās mācību iestādēs ir atšķirīga specializācija, jo zināms, ka visai bieži līdzīgos projektos arhitekti un pilsētplānotāji veiksmīgi sastrādājas arī ar ģeogrāfiem, sociologiem, ekonomiem u.c. Vainojams tik dažādais zināšanu un pieredzes līmenis. Pat vienas universitātes ietvaros grūti salīdzināt pirmā un ceturtā kursa studentus (pretējā gadījumā būtu jājautā, vai attiecīgā iestāde vispār kaut ko māca). Šoreiz radās iespaids, ka grupās ir grūti saprasties, līdz ar to — izmantot katra potenciālu kopīgam darbam.

Tomēr studenti no šāda plenēra var mācīties daudz. Šī varbūt bija pirmā, taču noteikti ne pēdējā reize mūžā, kad jāsadarbojas ar visdažādākajiem cilvēkiem, gudri jāspriedelē par nezināmām tēmām, jādod priekšlikumi neesošam uzdevumam u.t.t. Daudziem šī bija arī pirmā reize, kad kodolīgi jāvizualizē un jāprezentē savas idejas. Cerēsim, viņi pēc pirmās pieredzes izdarīs secinājumus un nākotnē rūpīgi izkops šo prasmi.

Ja arī jums gribas pakritizēt jaunatni vai cienījamos organizatorus, pirms tam, lūdzu, apmeklējiet plenērā tapušo projektu izstādi Arhitektu namā līdz 26.septembrim.

Latvijas Arhitektūras skolu trešais plenērs A4D: 1 | 23

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
60 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Linda

Ļoti pavirši, neiedziļinoties VISOS darbos, uzrakstīta atsauksme. Autore laikam bija izgājusi, kad aizstāvējās komadas, kas piedāvāja konkrētu apbūves risinajumu, bez KLIŠEJISKAJĀM zaļajām idejām..

p.s. piekrītu par organizācijas trūkumu un nožēlojamajiem diplomiem ar drukas kļūdām, kas LASam ir jau diagnoze.

students

Katrā lietā ir svarīgi cik daudz tu no tās vari paņemt un cik pats dot pretī. Tā pat bija arī šoreiz, kas deva tie arī saņēma savas pozitīvās emocijas, zināmu pieredzi un arī man kā 2. kursa pārstāvim, svarīgi bija pakustināt pelēkās šuniņas citā lauciņā.

Lai gan par organizatoriskām lietām piekrītu- tur vēl ir daudz kur augt.

opaa

katram savs viedoklis par paveikto un ieguuto.

Bet personiigi es un komanda kuraa straadaaju – guvaam neaizmirstamu pieredzi, un vnk pilnveertiigi pavadiijaam laiku.

tieshaam super.

janitis

par notiekosho uzzinu tik no shii raxta, pirmkaart raxc ir raxtiic paaraak tendencioozi visu kritizeejot, "danu te tak vis ir suuc", otkaart ja tur piedalaas tikai studenti, tad kaadus briinumus cereeja sagaidit, vareeja jau arii kaadu beernudaarza grupinju pieaicinaat inovaacijas noluukam,lielaakaa dalja studentu jau sen sevi ir pieraadijushi kaa potenciaalie vidusmeera raseetaaji. un ja jau neko pratiigu lielie dizhgari nav speejiigi saorganizeet, tad varbuut nemaz nevajag organizeet, jo no malas tas iskataas diezgan nozheelojami.

80s fashion victim

klau klau, IR nežēlīgi uzklupt triju pašmāju "arhitektūras skolu" studentiem, ja faktiski vienīgais veids kā apgūt ko jaunu un vērtīgu (atskaitot emigrēt uz citu dimensiju lai apgūtu kung-fu tā pa īstam) ir pa 3/4 noignorēt skolu (atskaitot fundamentālos priekšmetus), praksēties kādā arhitektu birojā, lasīt grāmatas, šad tad paceļot un mēģināt izdibināt patiesību pārsvarā iztiekot bez regulāra profesionāla sava paveiktā review`a. šāda kārpīšanās manuprāt noved pie pussaliktas puzles – ir pa daļiņai no 1,2,3,4,5,6,7,8,9,10,11,1 2,13… kursa, bet kopējais pikčers tāds izteikti caurumains. tas jau ir lieliski ka ir atradušies daži kuri vēlas papildus skolai pamocīties pieredzes vārdā, esmu pārliecināts ka visi… Lasīt vairāk »

zaļais

zaļais nav popmūzika, bet gan absolūta nepieciešamība mūsdeinu urbanā pasaulē, kamēr neiemacīsimies fotosintezēt un teleportēties. Sauciet tos zaļos jumtus labāk par izmantojamiem ( kā to dara zj ražotāji). Vai tur zalīte, vai koks vai klinkers – šī konstrukcija ir neaizstājama šodienas pilsētā, kur tā atrisina veselu duci visādu problēmu ( star citu visiem

zināmie Semiramīdas dārzi bija nekas cits kā perfektā izmantojamo jumtu konstrukcija ar augstākās estētiskās kvalitātes apstādījumiem, tāpēc arī Pasaules brīnums, ka kvalitatīvi. Vēl toreiz kvalitāte bija brīnums). Ir šai ‘popmūzikai’ tāda pagara vēsture.

ren

lai rakstītu tik tendenciozi kritisku rakstu autoram pašam būtu jābūt ar arh. izglītību.

IlzeR

Piekriitu par organizatorisko bardaku, bet palies Evitai, kas darija ko vareeja, lai visu veerstu par labu. Paldies Heleenai un Markam, kas ieleca peedeejaa mirklii un sasvaaca 69 degunu baru, ko saucam par 3 arhitektuuras skolu studentiem un ielika tos raamjos – taa lai visiem buutu beidzot labi. Vairaak gan ir nepiekritu kaa piekriitu, jo ko lai saku es cilveeks vienkaarshs buudams un arii students, lai gan arii kaskjiigs students tomeer gribeetu teikt taa: 1. Taapeec esam studenti, lai maaciitos – neviens par gjeniaalu arhitektu/ainavu arhitektu nepiedzimst. Muusu kvalitaates vertibas veidojas ar pieredzi, kas ir maaciishanass ikdienaa… un tieshi pleneers ir… Lasīt vairāk »

Velta, LAS

Paldies Ilze par novērtējumu! Atvainojos visiem plenēra dalībniekiem par radīto organizatorisko bardaku, jo biju spiesta "ielekt" jau iesāktajā procesā pēc komandējuma. Līdz šim mums ļoti palīdzējā Jauno arhitektu kustība, kas kārtoja tehniskās lietas. Atvainojos arī par iespējamām kļūdām diplomos. Gribēju pievērst jūsu uzmanību sekojošam. Šis nav ne pirmais, ne ceru, pēdējais plenērs. Tāpēc būtu jauki, ka dažus instrumentus (garo metāla lineālu, nažus) un materiālu (sarkano oracal plēvi rullī) mums būtu iespējams izmantot arī nākotnē. Jūs taču aizejot no restorāna, neņemat līdzi nazi un dakšiņu? Sakarā ar izstādi. Dažu darbu autori nav uzrādījuši savus pilnos vārdus un uzvārdus. Lai arī ir… Lasīt vairāk »

zaļais grāvējs

kas par iemeslu tam, ka cien. L. Jākobsone sadūšojas paust viedokli virtuālajā vidē, nevis savas inovatīvās prezentācijas laikā? šādi uzrakstīta recenzija, protams, skan gudri un izklausās, ka autorei "ir viedoklis", bet argumentācija ar frāzēm "Šķiet, viņi sekotu (..kaut kam) tā vietā, lai padomātu ar savām gaišajām galvām un ieteiktu ko vienkāršu un realizējamu, tajā pat laikā neparastā veidā padarot teritoriju īpašu" un citām līdzīgām skan pēc 7. klases sacerējuma par "Zaļo zemi" ("man šķiet, ka grāmata nav forša, jo pārāk gari teikumi") ā un par to zaļo tēmu – man šķiet, ka autore ir mazliet sajaukusi jēdzienus "zaļā arhitektūra" ar… Lasīt vairāk »

students

"studenti", "viņi" – principā raksts rakstīts trešajā personā, bet cik zināms autore pati bija studentu lokā kā students – tātad paškritika nav slikta lieta 🙂 ikvienam reiz pienāk laiks būt neapmierinātam ar sevi 🙂

Manten Devriendt

Finally, students start to defend themselves. And they start to argument why they were innovative and others not. As part of the audience, this was a big missing element. But … maybe everyone forgets that. Why, students, have you all followed the existing ideas. Maybe there is a reason but as I was working on the site in a professional way, the area needs qualitive public space and green doesn’t cover the term public domain. Public domain is a symbiose of all kind of movements. Talking about it is one thing, designing it is the other one and that is… Lasīt vairāk »

Lelle

un tagad sacensība, kam superīgāks american high shool slengs. Beverlīhilza. Gives me the creeps. LOL.

Liene, dari kaut ko!

Apbrinoju autores aktivitati kritizet! Manuprat, nozhelojami sanaak!

Shobrid Latvijaa visi kritizee, bet reali neiens nevar neko radit …

Driz bus ta: arhitekts uzblieza projektinu, arhitekta choms (pazistams arhitekts) palielija projektu un autoru (iespejams publiski), Liene kaut ko uzrakstija (pozitivi vai kritiku – atkarigs no ietekmigaam personam),

UN LUK – KAUT KAS NOTIEK!

APSVEICU! GRIMSTAM SAVOS SU….SUBJEKT. VIEDOKLOS!

m_schm

hmmm…

manuprāt, rakstā argumenti ir pat ļoti skaidri izklāstīti.

to sauc par konstruktīvo kritiku.

šajā gadījumā ir pausti arī priekšlikumi, kā situāciju varēja / varētu vērst par labu.

dmn

lai paustu konstruktīvu kritiku, ir jānolaižas no mākoņiem un jāizķidā situācija, nevis jāmāca visus citus kā vajadzēja, bet nebija. savādāk šitas viss izskatās diezgan neprofesionāli.

pats raksts lieliski parāda ar kādiem izteiksmes līdzekļiem strādā autors un cik nopietni šāda emocionāla kritika ir ņemama vērā. vienīgais labums ir studentu rindās bišķi saceltā ažiotāža par arhitektūras izglītības kvalitātēm iekš el vē. bet arī tas nav nekāds jaunums

ex. stud.

Ātri pārlasot šo visu, liekas, ka galvenā problēma nav rakstā, bet būtiskais jautājums tomēr izkristalizējas no visa uzrakstītā un komentāriem – kādēļ studentu darbos trūkst oriģinalitātes, personības? Kādēļ ir redzami tikai vārgulīgi mēģinājumi atdarināt jau visur redzētas lietas – tikai sliktākā kvalitātē? Es nezinu, kā ir tagad universitātē, kā tiek veidots darbs auditorijās uz vietas, bet atceros, ka man mācoties, bija dažas lietas, kas veicināja un bija dažas lietas, kas taisni otrādi – bremzēja radošu attīstību. Piemēram, būtisks aspekts bija pasniedzēji – bija tādi, kas neuzbāzīgi, bet tomēr rosināja domāt plašākās kategorijās… Bija arī priekšmeti, kas būtiski ietekmēja spēju saprast… Lasīt vairāk »

A4D

NB! šis ir pēc ilgāka perioda īsā laika posmā visvairāk lasītais raksts A4D

mghhh....

VAIRAK LASIJA UN KOMENTEJA TAPEC, KA RAKSTS PATIESHAM IR SUBJEKTIVI NEADEKVATS.

MES NONAKAM LIDZ SITUACIJAI, KAD CILVEKUS KAITINA AR NEKOREKTIEM RAKSTIEM – TADAA VEIDAA PIEVERSHOT SEV UZMANIBU!

velos palikt loti anonims, ka pelekais kardinaals

kamēr nebūs puslīdz svaiga konkurējoša iestāde, kura paņemtu gaišākos no pārsimt jauniešiem kuri kā aitas stāv rindā lai samaksātu 2500ls no savas kabatas par pigu sejā piecu gadu garumā, tamēr neredzu īpašu vajadzību ķīpsalas iestādes iemītniekiem sasparoties ko mainīt.

x

ДИТЯ, СТАНЬ АРХИТЕКТОРОМ ЛУЧШЕГО БУДУЩЕГО /«Разговор ребенка с архитектором»/. – Архитектор, слышишь, я зову тебя. Я не прошу многого: пусть только станут лучше окружающая среда, благоустройство и пейзаж. Архитектор, помоги мне спасти планету. Я жажду лишь доброты, лишь прозрачной воды и чистого воздуха, чтоб дышать. Архитектор, помоги мне преобразовать пространство вокруг. Разумно пользуйся своим искусством, сделай мое окружение дружелюбным. Архитектор, я хочу, чтоб мой дом был безопасным. Используй технику благоразумно, улучши качество жизни для меня. Архитектор, помоги мне спасти нашу память, Храни все звенья исторической цепи, блюди все лучшее, что создано в веках. Архитектор, пусть твои планы обеспечат демократию. Позволь… Lasīt vairāk »

Linda

Ļoti pavirši, neiedziļinoties VISOS darbos, uzrakstīta atsauksme. Autore laikam bija izgājusi, kad aizstāvējās komadas, kas piedāvāja konkrētu apbūves risinajumu, bez KLIŠEJISKAJĀM zaļajām idejām..

p.s. piekrītu par organizācijas trūkumu un nožēlojamajiem diplomiem ar drukas kļūdām, kas LASam ir jau diagnoze.

students

Katrā lietā ir svarīgi cik daudz tu no tās vari paņemt un cik pats dot pretī. Tā pat bija arī šoreiz, kas deva tie arī saņēma savas pozitīvās emocijas, zināmu pieredzi un arī man kā 2. kursa pārstāvim, svarīgi bija pakustināt pelēkās šuniņas citā lauciņā.

Lai gan par organizatoriskām lietām piekrītu- tur vēl ir daudz kur augt.

opaa

katram savs viedoklis par paveikto un ieguuto.

Bet personiigi es un komanda kuraa straadaaju – guvaam neaizmirstamu pieredzi, un vnk pilnveertiigi pavadiijaam laiku.

tieshaam super.

janitis

par notiekosho uzzinu tik no shii raxta, pirmkaart raxc ir raxtiic paaraak tendencioozi visu kritizeejot, "danu te tak vis ir suuc", otkaart ja tur piedalaas tikai studenti, tad kaadus briinumus cereeja sagaidit, vareeja jau arii kaadu beernudaarza grupinju pieaicinaat inovaacijas noluukam,lielaakaa dalja studentu jau sen sevi ir pieraadijushi kaa potenciaalie vidusmeera raseetaaji. un ja jau neko pratiigu lielie dizhgari nav speejiigi saorganizeet, tad varbuut nemaz nevajag organizeet, jo no malas tas iskataas diezgan nozheelojami.

80s fashion victim

klau klau, IR nežēlīgi uzklupt triju pašmāju "arhitektūras skolu" studentiem, ja faktiski vienīgais veids kā apgūt ko jaunu un vērtīgu (atskaitot emigrēt uz citu dimensiju lai apgūtu kung-fu tā pa īstam) ir pa 3/4 noignorēt skolu (atskaitot fundamentālos priekšmetus), praksēties kādā arhitektu birojā, lasīt grāmatas, šad tad paceļot un mēģināt izdibināt patiesību pārsvarā iztiekot bez regulāra profesionāla sava paveiktā review`a. šāda kārpīšanās manuprāt noved pie pussaliktas puzles – ir pa daļiņai no 1,2,3,4,5,6,7,8,9,10,11,1 2,13… kursa, bet kopējais pikčers tāds izteikti caurumains. tas jau ir lieliski ka ir atradušies daži kuri vēlas papildus skolai pamocīties pieredzes vārdā, esmu pārliecināts ka visi… Lasīt vairāk »

zaļais

zaļais nav popmūzika, bet gan absolūta nepieciešamība mūsdeinu urbanā pasaulē, kamēr neiemacīsimies fotosintezēt un teleportēties. Sauciet tos zaļos jumtus labāk par izmantojamiem ( kā to dara zj ražotāji). Vai tur zalīte, vai koks vai klinkers – šī konstrukcija ir neaizstājama šodienas pilsētā, kur tā atrisina veselu duci visādu problēmu ( star citu visiem

zināmie Semiramīdas dārzi bija nekas cits kā perfektā izmantojamo jumtu konstrukcija ar augstākās estētiskās kvalitātes apstādījumiem, tāpēc arī Pasaules brīnums, ka kvalitatīvi. Vēl toreiz kvalitāte bija brīnums). Ir šai ‘popmūzikai’ tāda pagara vēsture.

ren

lai rakstītu tik tendenciozi kritisku rakstu autoram pašam būtu jābūt ar arh. izglītību.

IlzeR

Piekriitu par organizatorisko bardaku, bet palies Evitai, kas darija ko vareeja, lai visu veerstu par labu. Paldies Heleenai un Markam, kas ieleca peedeejaa mirklii un sasvaaca 69 degunu baru, ko saucam par 3 arhitektuuras skolu studentiem un ielika tos raamjos – taa lai visiem buutu beidzot labi. Vairaak gan ir nepiekritu kaa piekriitu, jo ko lai saku es cilveeks vienkaarshs buudams un arii students, lai gan arii kaskjiigs students tomeer gribeetu teikt taa: 1. Taapeec esam studenti, lai maaciitos – neviens par gjeniaalu arhitektu/ainavu arhitektu nepiedzimst. Muusu kvalitaates vertibas veidojas ar pieredzi, kas ir maaciishanass ikdienaa… un tieshi pleneers ir… Lasīt vairāk »

Velta, LAS

Paldies Ilze par novērtējumu! Atvainojos visiem plenēra dalībniekiem par radīto organizatorisko bardaku, jo biju spiesta "ielekt" jau iesāktajā procesā pēc komandējuma. Līdz šim mums ļoti palīdzējā Jauno arhitektu kustība, kas kārtoja tehniskās lietas. Atvainojos arī par iespējamām kļūdām diplomos. Gribēju pievērst jūsu uzmanību sekojošam. Šis nav ne pirmais, ne ceru, pēdējais plenērs. Tāpēc būtu jauki, ka dažus instrumentus (garo metāla lineālu, nažus) un materiālu (sarkano oracal plēvi rullī) mums būtu iespējams izmantot arī nākotnē. Jūs taču aizejot no restorāna, neņemat līdzi nazi un dakšiņu? Sakarā ar izstādi. Dažu darbu autori nav uzrādījuši savus pilnos vārdus un uzvārdus. Lai arī ir… Lasīt vairāk »

zaļais grāvējs

kas par iemeslu tam, ka cien. L. Jākobsone sadūšojas paust viedokli virtuālajā vidē, nevis savas inovatīvās prezentācijas laikā? šādi uzrakstīta recenzija, protams, skan gudri un izklausās, ka autorei "ir viedoklis", bet argumentācija ar frāzēm "Šķiet, viņi sekotu (..kaut kam) tā vietā, lai padomātu ar savām gaišajām galvām un ieteiktu ko vienkāršu un realizējamu, tajā pat laikā neparastā veidā padarot teritoriju īpašu" un citām līdzīgām skan pēc 7. klases sacerējuma par "Zaļo zemi" ("man šķiet, ka grāmata nav forša, jo pārāk gari teikumi") ā un par to zaļo tēmu – man šķiet, ka autore ir mazliet sajaukusi jēdzienus "zaļā arhitektūra" ar… Lasīt vairāk »

students

"studenti", "viņi" – principā raksts rakstīts trešajā personā, bet cik zināms autore pati bija studentu lokā kā students – tātad paškritika nav slikta lieta 🙂 ikvienam reiz pienāk laiks būt neapmierinātam ar sevi 🙂

students

Zināšanai! APF 5.kursa studentu klātbūtne plenērā bija obligāta, tāpat arī RCK ( nepateikšu kura kursa). Nedomāju, ka tiktu sapulcināts tik liels dalībnieku skaits, ja nebūtu šāda uzstādījuma.

Manten Devriendt

Finally, students start to defend themselves. And they start to argument why they were innovative and others not. As part of the audience, this was a big missing element. But … maybe everyone forgets that. Why, students, have you all followed the existing ideas. Maybe there is a reason but as I was working on the site in a professional way, the area needs qualitive public space and green doesn’t cover the term public domain. Public domain is a symbiose of all kind of movements. Talking about it is one thing, designing it is the other one and that is… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Dear Manten, great to hear your opinion! Looks like you have plenty of rather level-headed ideas. But… and this is truly from the bottom of my heart… if you don’t mind… could you not use words, like "symbiosis" and "sponge" so loosely? Gives me the creeps. Frankly, I believe, you can do better than that!

I know I have made plenty of mistakes in that department, so… if you prefer… you can "write this off" simply as my nostalgia. 🙂

Best!

Lelle

un tagad sacensība, kam superīgāks american high shool slengs. Beverlīhilza. Gives me the creeps. LOL.

Miks Kārkliņš

Nesapratu…vai tu vēlies sacensties vidusskolas slengā? Droši, uz priekšu! Sanāks Slengiāde. Garākais, augstākais, tālākais, utt.

Uzmanību, gatavību, starc! 🙂

Liene, dari kaut ko!

Apbrinoju autores aktivitati kritizet! Manuprat, nozhelojami sanaak!

Shobrid Latvijaa visi kritizee, bet reali neiens nevar neko radit …

Driz bus ta: arhitekts uzblieza projektinu, arhitekta choms (pazistams arhitekts) palielija projektu un autoru (iespejams publiski), Liene kaut ko uzrakstija (pozitivi vai kritiku – atkarigs no ietekmigaam personam),

UN LUK – KAUT KAS NOTIEK!

APSVEICU! GRIMSTAM SAVOS SU….SUBJEKT. VIEDOKLOS!

m_schm

hmmm…

manuprāt, rakstā argumenti ir pat ļoti skaidri izklāstīti.

to sauc par konstruktīvo kritiku.

šajā gadījumā ir pausti arī priekšlikumi, kā situāciju varēja / varētu vērst par labu.

dmn

lai paustu konstruktīvu kritiku, ir jānolaižas no mākoņiem un jāizķidā situācija, nevis jāmāca visus citus kā vajadzēja, bet nebija. savādāk šitas viss izskatās diezgan neprofesionāli.

pats raksts lieliski parāda ar kādiem izteiksmes līdzekļiem strādā autors un cik nopietni šāda emocionāla kritika ir ņemama vērā. vienīgais labums ir studentu rindās bišķi saceltā ažiotāža par arhitektūras izglītības kvalitātēm iekš el vē. bet arī tas nav nekāds jaunums

ex. stud.

Ātri pārlasot šo visu, liekas, ka galvenā problēma nav rakstā, bet būtiskais jautājums tomēr izkristalizējas no visa uzrakstītā un komentāriem – kādēļ studentu darbos trūkst oriģinalitātes, personības? Kādēļ ir redzami tikai vārgulīgi mēģinājumi atdarināt jau visur redzētas lietas – tikai sliktākā kvalitātē? Es nezinu, kā ir tagad universitātē, kā tiek veidots darbs auditorijās uz vietas, bet atceros, ka man mācoties, bija dažas lietas, kas veicināja un bija dažas lietas, kas taisni otrādi – bremzēja radošu attīstību. Piemēram, būtisks aspekts bija pasniedzēji – bija tādi, kas neuzbāzīgi, bet tomēr rosināja domāt plašākās kategorijās… Bija arī priekšmeti, kas būtiski ietekmēja spēju saprast… Lasīt vairāk »

A4D

NB! šis ir pēc ilgāka perioda īsā laika posmā visvairāk lasītais raksts A4D

mghhh....

VAIRAK LASIJA UN KOMENTEJA TAPEC, KA RAKSTS PATIESHAM IR SUBJEKTIVI NEADEKVATS.

MES NONAKAM LIDZ SITUACIJAI, KAD CILVEKUS KAITINA AR NEKOREKTIEM RAKSTIEM – TADAA VEIDAA PIEVERSHOT SEV UZMANIBU!

students

Varbūt te kautkas ir aizsākts.

students divi

cerams

students divi

cerams

k

būtu labāk nodarbojies ar tiešo darba pienākumu veikšanu, nevis uz vardarbību aicinošiem uzsaukumiem.

cits students

es esmu cits students bet

Kādi vēl studentam tiešie darba pienākumi?? Studijas = darbs??

un cilvēki bez vardarbības nevar gan izdzīvot. we need a war.

atkal tas otrais

studenti studē birojos un citur kur nu var un grib, bet apf notiek diezgan formāla atrādīšana un atrādīšanās. ej nu sazin cik procentuāli tā mūsu pašu, cik valsts un cik apf vadības vaina, bet skaidrs ir viens – gribēšana mācīties ir gan, taču īsti nevar saprast vai mācīties to augsto mākslu caur google.com, braukt prom uz ārzemēm vai arī radīt no jauna riteni un darīt visu pa savam, jo savādāk nepamet sajūta, ka pasniedzējiem jau principā ir diezgan vienalga (tāpat jau birojos iedresēs), faka vadība dzīvo citā dimensijā, attīstības process nenotiek nekādā līmenī un līdz ar to progresa nav un… Lasīt vairāk »

`

Varat atmest to domu – birojos neko neiedresēs! (ja neskaita korektu rasēšanu, lielākoties).

zalais

tas atkarigs no sevis un biroja, ir ari labi biroji

`

Labi biroji labi projektē! Protams, loti daudz var iemācīties, bet jādara ir pašam…. Un birojs arī ir ieinteresēts, ka vinam jau ir zinošs speciālists….nevis tāds, kas jāmāca par biroja līdzekļiem!

velos palikt loti anonims, ka pelekais kardinaals

kamēr nebūs puslīdz svaiga konkurējoša iestāde, kura paņemtu gaišākos no pārsimt jauniešiem kuri kā aitas stāv rindā lai samaksātu 2500ls no savas kabatas par pigu sejā piecu gadu garumā, tamēr neredzu īpašu vajadzību ķīpsalas iestādes iemītniekiem sasparoties ko mainīt.

x

ДИТЯ, СТАНЬ АРХИТЕКТОРОМ ЛУЧШЕГО БУДУЩЕГО /«Разговор ребенка с архитектором»/. – Архитектор, слышишь, я зову тебя. Я не прошу многого: пусть только станут лучше окружающая среда, благоустройство и пейзаж. Архитектор, помоги мне спасти планету. Я жажду лишь доброты, лишь прозрачной воды и чистого воздуха, чтоб дышать. Архитектор, помоги мне преобразовать пространство вокруг. Разумно пользуйся своим искусством, сделай мое окружение дружелюбным. Архитектор, я хочу, чтоб мой дом был безопасным. Используй технику благоразумно, улучши качество жизни для меня. Архитектор, помоги мне спасти нашу память, Храни все звенья исторической цепи, блюди все лучшее, что создано в веках. Архитектор, пусть твои планы обеспечат демократию. Позволь… Lasīt vairāk »

60
0
Lūdzu, komentējietx