Pilsētas arhitekta kolēģijas 43.sēdē — Torņakalns

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 22.janvāra sēdē Fletcher Priest Architects pārstāvis Džonatans Kendals iepazīstināja ar Rīgas jaunā centra Torņakalnā projekta attīstību kopš metu konkursa noslēguma 2007.gada septembrī. Darbs norisinās sadarbībā ar vietējiem arhitektu birojiem — otrās un trešās vietas ieguvējiem — Uģis Šēnbergs, arhitekts un MG Arhitekti.

Projekts pagājušā gada laikā ievērojami attīstījies, un būtiskākās izmaiņas skārušas transporta risinājumus jaunajā centrā. Konkursa priekšlikumā Fletcher Priest Architects bija rūpīgi ievērojuši pilsētas dotās norādes par ielu izvietojumu, taču tagad, pēc ilgstošām diskusijām ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, panākts cits risinājums — Vienības gatves un Raņķa dambja savienojums apiet teritoriju un ir iedziļināts tunelī. Jāatzīst, šāds maģistrāles variants neatgādina ne sākotnējo Fletcher Priest Architects, ne Uģa Šēnberga biroja, ne MG Arhitektu konkursa darbu. Tas vairāk līdzinās 5.vietu ieguvušajam Standardsituation priekšlikumam, kas par šādu atkāpi no konkursa programmā noteiktās transporta shēmas toreiz saņēma žūrijas kritiku. Viennozīmīgi, šādas izmaiņas projektu padarījušas stiprāku — jaunais centrs vairs nav sadalīts neizdevīgas konfigurācijas fragmentos un autotransports nav noteicošais pilsētvides elements.

Tomēr konkursa priekšlikumā virs maģistrāles jau bija izvietota stratēģiska publiskā ārtelpa — dzelzceļa muzeja skvērs, kas savu vietu ir saglabājis un tā nozīmīgums ir pieaudzis. Tagad šeit nostiprināta Rīgas domes ēku vieta — iepriekš tās atradās pie Torņakalna stacijas laukuma. Tādējādi arī Rīgas dome piesaistīta Brīvības ielas — Uzvaras bulvāra asij, pie kuras jau savirknējušies Latvijas Nacionālā bibliotēka, dzelzceļa vēstures muzejs un Uzvaras piemineklis. Visai noteiktu apveidu ieguvuši arī Rīgas domes apjomi, un gājēju cirkulācija iesniedzas arī zem tiem. No muzeja skvēra plaša gājēju iela ved uz Torņakalna staciju, kas savienota ar autoostu un transportmiju.

Kā plašs pilsētas bulvāris projekta teritoriju pārliecinoši šķērso Slokas iela, kas DA daļā savienojas ar Buru ielu. Savukārt Ojāra Vācieša ielas virziena turpinājums gan izved uz Zemgales tiltu, taču tā platums un nozīme ir ievērojami samazināti salīdzinājumā ar sākotnējo variantu. Šķiet, šis savienojums vēl varētu piedzīvot pārmaiņas — jo nav viennozīmīgi skaidra pilsētas nostāja jautājumā par Zemgales tilta aktualitāti.

Zemes gabala DA daļai (ārpus dzelzceļa loka) precizēts funkcionālais piepildījums — tajā vietu atradis jauns Latvijas Universitātes ēku komplekss. Tas arī projekta stiprais balsts — sociālās daudzveidības un dzīvīguma nodrošinātājs. Universitātes apbūve plānota visai intensīva, ņemot vērā, ka nepieciešamību pēc ārtelpas pilnībā nodrošina netālu esošais plašais Uzvaras parks. Sporta celtnes un laukumi LU vajadzībām gan projekta teritorijā nav paredzēti.

Projekta autori daudz uzmanības pievērsuši elastīgas plānojuma shēmas izstrādei — lai tā vajadzības gadījumā spētu pielāgoties pilsētas mainīgajām nepieciešamībām. Teritorijas attīstība paredzēta vairākās fāzēs, secīgi veidojot un papildinot satiksmes infrastruktūru un apbūvi.

Projekta kopējā teritorija ir 46 hektāri, ēku kopējā platība 665 000 kvadrātmetru.
No tiem:

• Rīgas domes ēkas 58 000 kv.m.
• Darījumu apbūve 265 000 kv.m.
• Dzīvojamā apbūve 225 000 kv.m.
• Komerciāla apbūve 60 000 kv.m.
• Rekreācijas apbūve 6 000 kv.m.

Kolēģijas dalībnieku komentāri galvenokārt skāra Torņakalna jaunā centra integrēšanu kreisā krasta satiksmes shēmā un apbūves struktūrā. Šoreiz savu projekta vērtējumu sniedza arī pilsētplānotājs Uģis Kaugurs, kas satiksmes risinājumu kopumā vērtēja pozitīvi, tomēr vērsa uzmanību uz jaunā centra intraverto raksturu — nepārliecinošajiem savienojumiem ar tuvējām Pārdaugavas apkaimēm, jo sevišķi stacijas un autoostas apkārtnē. Izskanēja arī dažādi viedokļi par iespējām un nepieciešamību dažādot apbūves siluetu — tikai minēti vertikāli akcenti līdz pat 20 stāvu augstumam.

Sēdē tika nolasīti arī Sigurda Gravas komentāri (brīvs pieraksts):

• projekta risinājums vērtējams kā būtiski uzlabots kopš konkursa noslēguma
• diagonālā pasāža starp muzeja skvēru un stacijas laukumu — asēta netradicionāli, bet kopumā veiksmīga
• Latvijas universitātes kompleksa klātbūtne pilsētas jaunajā centrā ir būtiska priekšrocība
• ielu struktūra ir veiksmīga un nodrošina struktūras iekšējo cirkulāciju, bet jāatrod veiksmīgāki savienojumi ar apkārtni
• pietrūkst piepildījuma muzeja skvēram, kas reizē ir arī domes priekšlaukums
• lai noņemtu simbolisko slodzi no Uzvaras pieminekļa, nepieciešams akcentēt Rīgas domes apjomu
• projektā nav izmantota vietas vēsturiskā identitāte — Kobronskansts
• nepieciešams veltīt vairāk uzmanības izsūtīto piemiņas zīmei
• definēt akcentu vietas apjomā un augstumā — vērojams izteikts vertikalitātes trūkums
• Zemgales tilts ir tāla un utopiska perspektīva — nav vērts pievērst tam tik lielu uzmanību.

Kolēģijas sēdē vairākas reizes tika pieminēts kāds risks, kas nav atkarīgs no projekta autoriem: vadības sistēmas trūkums liela mēroga ilgtermiņa projektiem Rīgā. Jau prezentācijas gaitā atklājās nepilnības informācijas apmaiņā starp līdzās esošajiem Nacionālās bibliotēkas, koncertzāles un Torņakalna jaunā centra projektiem, kam gan būtu nepieciešama savstarpēja koordinācija. Projekta vadības komandai jānodrošina jaunā pilsētas rajona integrēta attīstība, nepalaižot garām iespēju izmantot šim projektam pieejamo Eiropas Savienības finansējumu. Neiztikt arī bez sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas Torņakalna centra veidošanas procesā, citādi jārēķinās ar jaunās Rīgas domes ēkas logos lidojošiem akmeņiem.