Viļņa. ‘Paupys’ rajons. Centrālais laukums

Pēc pilsētnieciskas pieredzes Lietuvā. Atskats uz LAS izbraukuma semināriem

PAPILDINĀTS — attēlu galerija.
Cik daudz latviešu arhitekti zina par to, kas notiek dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas arhitektūrā? Pēc diviem šī gada izbraucieniem uz Viļņu un Kauņu, ko Latvijas Arhitektu savienība rīkoja izglītības un semināru programmas ietvaros, varētu apgalvot, ka kāda daļa vietējo kolēģu nu Lietuvu, tās pilsētas un arī atsevišķus arhitektus un birojus ir iepazinuši daudz labāk. Un tā kā semināra tēma bija “Pilsētbūvnieciskais mērogs: kvartāli un pilsētvide Lietuvas mūsdienu arhitektūrā”, tad gribās cerēt, ka caur redzēto, kaimiņu kolēģu stāstīto un rādīto, ir guvuši arī vērtīgas profesionālas atziņas.

Pirms trijiem gadiem, 2019. gadā, kopā ar Latvijas Arhitektu savienība rīkoju braucienu uz Igauniju, kas, ietverot arī semināru ar igauņu arhitektu un pētnieku piedalīšanos, bija veltīts plaša spektra renovāciju, pārbūvju un pārizmantošanas projektu arhitektūrai. Nepilnās četrās dienās izdevās īstenot ietilpīgu un plašu programmu, daudz parādīt, iepazīstināt ne vien ar būvēm, bet arī pieskarties tam, kā par arhitektūru domā igauņu arhitekti.

Iecerot līdzvērtīgu braucienu uz Lietuvu, pandēmijas dēļ to izdevās īstenot tikai šī gada maijā. Brauciena un semināra fokuss šoreiz bija arhitektūra kā pilsētvides veidošanas māksla, iepazīstot pilsētbūvnieciska mēroga projektus — interesantus un aizraujošus kvartālu, apbūves kompleksu un publiskās ārtelpas projektus. Pasākums aptvēra četras dienas, pilnas divas no tām veltot Viļņai un vienu — Kauņai, bet turpceļā skatījām arī nupat atjaunoto Paņevežas centrālo laukumu, savukārt atceļā piestājām nozīmīgākajā Lietuvas svētvietā Šiluvā ar tās iespaidīgo mūsdienu laukumu.

Brīvības laukums Paņevežā

Līdzīgs ceļojums tika atkārtots septembra vidū, gan tikai trīs dienu garumā, iztiekot bez semināra, tomēr programmā atstājot nozīmīgāko un interesantāko projektu apmeklējumus. Pirmajā Lietuvas braucienā maija sākumā piedalījās 47 arhitekti, bet otrajā, septembrī  — 36.

Abu ceļojuma lielākā daļa bija veltīta galvaspilsētai Viļņai. Pirmās dienas ekskursija iepazīstināja gan ar nozīmīgākajām ēkām un projektiem pilsētas centrā ap tās galveno asi — Ģedimina bulvāri, gan arī tā sauktajā Jaunajā centrā — nesenajā apbūvē ap Konstitūcijas prospektu Neres upes labajā krastā. Lielu atzinību latviešu arhitektu vidū te izpelnījās jau pirms vairāk kā desmit gadiem atklātās Swedbank ēkas publiskās telpas koncepcija ar dāsno jumta terasi (Audrius Ambrasas Architects, 2009). Atsevišķas pastaigas vēlāk tika veltītas vecpilsētas laukumiem un pagalmiem, kā arī šarmantajai Užupes apkaimei.

Swedbank ēkas jumta terase

Pirmajā no braucieniem nozīmīga vieta bija atvēlēta semināram, kas notika Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē. Tajā pārskatu par Lietuvas arhitektūras sasniegumiem lielāku pilsētbūvniecisku kompleksu renovācijas un revitalizācijas jomā sniedza Martīns Mankus (Dr. Martynas Mankus). Par Viļņas attīstības vadlīnijām, un jaunākajiem pilsētas mēroga projektiem stāstīja Viļņas pilsētas arhitekts Mindaugs Pakalnis (Mindaugas Pakalnis), īpašu uzsvaru liekot uz jauno Pieupes (Paupys) rajonu, kura idejas autors un galvenais virzītājs ir bijis tieši viņš. Arhitekta degsmi un harizmu, paužot gan vizionāra skatījumu, gan atrādot jau paveikto, ļoti novērtēja arī klātesošie latviešu kolēģi. Semināra turpinājumā par saviem projektiem, to problēmām un risinājumiem stāstīja ievērojamākie Lietuvas mūsdienu arhitektūras meistari — Audrjus Ambrass (Audrius Ambrasas) un Rolands Paleks (Rolandas Palekas).

‘Paupys’ rajona centrālais laukums

Viens no spilgtākajiem un ievērojamākajiem arhitektūras notikumiem Viļņā šobrīd ir aktuālais un jau pieminētais Paupys rajons, kas sastāv no vairākiem jauniem kvartāliem un bija arī viens no galvenajiem mūsu apmeklējumu galamērķiem. Rajonu, kas tapis kādreizējās rūpnieciskās teritorijas vietā, raksturo pārdomāta plānojuma koncepcija, operējot ar dažādiem apbūves blīvumiem, augstumiem un atšķirīgiem tipoloģiskajiem risinājumiem, un, protams, — piedāvājot dāsnu un labi iekārtotu ārtelpu, — kā publisko, tā privāto. Mājokļu kvartālus papildina gan centrālais laukums, gan biroji, kafejnīcas un arī tirgus. Projekts lepojas arī ar izsmalcinātu mūsdienu arhitektūru un dažādību, jo katram no sešiem kvartāliem autori ir atšķirīgs birojs, kopā tomēr veidojot vienotu pilsētniecisku veselumu.

Ar jauno rajonu klātienē mūs iepazīstināja viens no tā līdzautoriem, centrālā kvartāla arhitekts Audrjus Ambrass. Citās ekskursijās par savām ēkām un projektiem klātienē stāstīja un rādīja gan Rolands Paleks un arhitekti no viņa biroja, gan arī DO ARCHITECTS biroja vadošie architekti (Andrė Baldišiūtė, Gilma Teodora Gylytė, Algimantas Neniškis, Ignas Uogintas u.c.).

‘Misionierių sodai’ apartamentu komplekss

No vairākiem iepazītajiem DO ARCHITECTS biroja darbiem, latviešu kolēģus, šķiet,  visvarāk pārsteidza un apbūra kādreizējā klostera vietā vecpilsētas malā izbūvētais ekskluzīvo mājokļu komplekss Misionaru dārzi, — gan tā telpiskās, ainaviskās kvalitātes, gan detaļu un materiālu kultūra un perfekcija. Bet tieši no pilsēttelpas attīstības viedokļa ļoti interesants un savdabīgs projekts ir Ogmios Miestas kvartāls, — kādreizējā padomju armijas bāze, kas pēcpadomju gados kļuvusi par stihiski izkaisītu veikalu un lētu biroju puduri. Taču pēdējā desmitgadē šī vieta pieredz gudri un pakāpeniski virzītu transformāciju virkni, pārtopot par ļoti savdabīgu, interesantu un aizraujošu daudzfunkcionālu kompleksu, kurā ir uzsvars uz humānu, gājējiem draudzīgu pilsētvidi — blakus ēkām un autostāvvietām ir ielas, gājēju celiņi, skvēri un parku saliņas. Tieši organiskā, pakāpeniskā augšana ir vietas kvalitātes atslēga, katrā jaunā modifikācijā saglabājot vecākus elementus, mēģinot iepriekšējo struktūru nevis nomainīt un izdzēst, bet atkārtoti izmantot un integrēt, respektējot vēsturi un atklājot tās evolūcijas procesu.

Ogmios miestas kvartālā

Abos ceļojumos Viļņas programmu noslēdza viesošanās DO ARCHITECTS birojā, kas kopš šī pavasara izvietojas bijušajā betona rūpnīcā Viļņas nomalē,— iespaidīgās telpās ar astoņus metrus augstiem griestiem un funkcionējošu dzelzceļu aiz logiem. Ar aptuveni 70 darbiniekiem viņi ir šobrīd lielākais Lietuvas arhitektu birojs, un vērts pieminēt, ka nesen kopā ar vēl 28 citiem pasaules nosacīti jaunajiem, perspektīvajiem birojiem, viņi iekļauts ietekmīgā arhitektūras un dizaina medija Dezeen gada cerīgāko sarakstā (Emerging Architecture Studio of the year). Otrajā braucienā vizīti viesmīlīgajā birojā papildināja prezentācija ar viņu pilsētbūvnieciski nozīmīgākajiem darbiem, un ne tikai biroja, bet arī tuvākās apkārtnes apskate, — pēc arhitektu ienākšanas šī teritorija piedzīvo straujas pilsētnieciskas pārmaiņas.

DO ARCHITECTS birojā

Nepilna diena bija atvēlēta kaimiņvalsts otrajai lielākajai pilsētai, — kādreizējajai Lietuvas pagaidu galvaspilsētai Kauņai, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vakara pastaiga bija veltīta bagātīgajam Kauņas starpkaru arhitektūras mantojumam, un pavasara braucienā mūs tajā pavadīja Kauņas Tehnoloģiju universitātes profesors, arhitektūras vēsturnieks Vaids Petrulis (Dr. Vaidas Petrulis).

Mājokļu kvartāls ‘Freda’

Savukārt nākamā rīta ekskursijā, kā pavasara, tā rudens braucienā, mūs vadīja atraktīvais arhitekts un publicists Audris Karaļus (Audrys Karalius), aptverot interesantāko un vērtīgāko no Kauņas mūsdienu arhitektūras. Pilsētbūvnieciski ievērojamākie to vidū bija jau gandrīz pirms 20 gadiem uzceltais Fredas mājokļu kvartāls, kā arī jaunā Kauņas autoosta.  Par savdabīgu kulminācijas abos ceļojumos var uzskatīt panorāmas brīdi uz Kauņas starpkaru modernisma vietzīmes  — Augšāmcelšanās baznīcas jumta terases, reizē iepazīstot arī šo būvi, kas ir 30. gadu Lietuvas galvaspilsētas galvenā arhitekta, latvieša Kārļa Reisona (Karolis Reisonas, 1894-1981) darbs.

Kauņas autoosta

Izbraucot no Kauņas, piestājām pie ievērojamā lietuviešu modernisma darinājuma –Devītā forta memoriāla. Pavasara braucienā apmeklējām arī nozīmīgāko Lietuvas svētvietu Šiluvā ar tās iespaidīgo mūsdienu laukumu.

Uz Augšāmcelšanās baznīcas jumta

Par tradīciju atceļā ir kļuvusi aptauja, — aicinot ikvienu brauciena dalībnieku minēt trīs interesantākos, intriģējošākos, pārsteidzošākos, labākos arhitektūras darbus no ceļojumā pieredzētajiem, tādejādi tiecoties pēc zināma kopsavilkuma un atgriezeniskās saites. Abos ceļojumos populārāko un iecienīto galvgalī izvirzījās vērienīgais Paupys rajons, žilbinošais ekskluzīvo mājokļu komplekss Misionaru dārzi, kā arī — Viļņas Swedbank ēka ar jauko terasi. Tāpat latviešu arhitekti ļoti atzinīgi novērtēja ikvienu iespēju, kad ar saviem īstenotajiem projektiem klātienē iepazīstināja to autori, dažus lietuviešu kolēģus izceļot īpaši.

Protams, šāda arhitektūras ceļojumu projekta veiksmīga īstenošana rosina domāt par to, kurp doties un kādām tēmām pievērsties nākamajā gadā..

Pilsētbūvnieciskais mērogs: kvartāli un pilsētvide Lietuvas mūsdienu arhitektūrā

LAS izbraukuma semināri Lietuvā
04.05.-07.05.2022
15.09.- 17.09.2022

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx