Šorīt ar publisku uzvarētāju paziņošanu noslēdzies Arhitektu savienības kritizētais un ignorētais konkurss Latvijas paviljonam pasaules izstādē Expo 2020 Dubaijā. Atsakoties no formālām latviskuma klišejām, trīs šobrīd arvien ārzemēs dzīvojošie latviešu arhitekti, — Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga un Kārlis Bērziņš —, piedāvā pārsteidzošu, atvērtu un teju vai žilbinošu telpu, ko iedvesmojusi itāļu konceptuālistu Superstudio 1969. gada utopiskā ideja par nebeidzamo pieminekli.
Expo 2020 metu konkursā uzvar SIA “Riga Architecture Institute” ar ideju “Ēters”
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piektdien, 28. decembrī, paziņo, ka pēc papildu sarunām un konkursa metu precizēšanas Latvijas paviljonam Expo 2020 Dubaijā izvēlēts SIA “Riga Architecture Institute” ideja “Ēters”, ko izstrādājusi starptautiski atzīta profesionāļu komanda. Komandā iekļauti šādi profesionāļi: Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš un Pēters Bauers (Peter Bauer).
Lai gan pēc pirmās kārtas par metu konkursa uzvarētājiem tika atzīti SIA “Mailītis A.I.I.M.” darbs ar nosaukumu “Skaņais mežs”, pēc papildu sarunām, precizējumiem, tāmju izstrādes un konsultācijām ar būvniekiem uz vietas Dubaijā, tika nolemts, ka Latvijas paviljonu veidos SIA “Riga Architecture Institute”. Idejas pamatā ir nevis materiālais resurss, bet gan pozicionēt Latviju kā vietu ar intelektuālo resursu, veidojot valsts tēlu nākotnei. “Mēs vēlējāmies atkāpties no ierastā un parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās, kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,” saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle. Trešo vietu pēc metu konkursa otrās kārtas saglabāja SIA ‘Low Tech” ar darbu “Kustīgais mežs”.
No Dubaijas saņemto būvnieku atzinumi liecina, ka iesniegtās idejas ir realizējamas, tādēļ žūrijas galvenais uzdevums bija vienoties par to, kā Latvija labāk tiks pozicionēta. “Darbs bija interesants un vienoties par labāko ideju bija ļoti sarežģīti, jo projekti bija profesionāli izstrādāti, piedāvājot kā arhitektoniskos, tā radošos risinājumus, lai apmeklētāji gūtu unikālu pieredzi,” saka A.Egle.
Kopumā LTRK pirmajā kārtā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, kur žūrija, vērtējot gan idejas, gan tehniskos risinājumus, u.c. informāciju, izvēlējās trīs labākos darbus. Expo 2020 Dubaijas devīze ir: Savienojot prātus, radīt nākotni (Connecting minds, creating the future). Izstādes apakštēmas ir: Ilgtspēja, Iespēja un Mobilitāte.
Metu konkursa žūrijā bija iekļauti divi arhitekti – Zane Tetere un Artis Zvirgzdiņš – , sociālantropologs Roberts Ķīlis, grafiskais dizaineris Artis Tauriņš un radošo aģentūru pārstāve LADC izpilddirektore Annija Mežgaile. Kā novērotāji žūrijas darbā piedalījās Dizaina padomes un Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji.
LTRK līdz šim organizējis Latvijas dalību vairākās Expo izstādēs – 1992.gadā Seviļā (Spānija), 1993.gadā Tedžonā (Dienvidkoreja), 1998.gadā Lisabonā (Portugāle) un 2017.gadā Astanā (Kazahstāna). Expo 2020 Dubaijā solās būt nozīmīgs notikums pasaulē. Līdz šim dalību apstiprinājušas jau vairāk nekā 190 valstis. Paši organizatori uzsver, ka šī būs visu laiku labākā Expo izstāde. Jau pašreiz Expo 2020 Dubaijas organizatori rīkojas jaunos, līdz šim neredzētos izstādes organizēšanas veidos, piemēram, izveidojot īpašu inovāciju fondu 100 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu dažādus jaunuzņēmumus. Finansējumu saņēmis arī viens Latvijas uzņēmums.
Pirmā vieta kā konceptuāls domāšanas paraugs nav slikts, bet jāpiestrādā pie priekšmetiem ko rāda, lai nav tik ikdienišķi garlaicīgi. Atzīmēšu ka tā ir sasniegumu izstāde, kurā valstis atrāda kādas inovācijas un no tāda viedokļa visi trīs finālisti iebrauc latvju auzās, mežs nav baigais vietējo sasniegums, tas pats saņemas uz izaug. Nu bet labi ka nav stacionārais Expo ozols un kaut kas ar salmu jumtu, jau labi!
Kāds lūdzu beidzot var ierobežot šo komentētāju? Apmēram skaidrs, no kuras puses vējš pūš, un komentāru sadaļas pie visiem rakstiem kļūst teju identiskas, pilnīgi nelasāmas.
Kas tieši ir nelasāms? Komentāru sadaļas domātas, lai komentētu, nevis tikai lasītu. Vari pavingrināties. Un no kuras puses pūš vējš, ja jau esam tik gudri? Izteiksmes brīvība pagaidām darbojas, tuvākajās dienās būs brīvā stila komentārs par Divstāvīgo Bentliju, kaut kur pie ilgtspējas. Ir visas iespējas palekties ar savu tekstu un tad to aizstāvēt, nevis klusi sarunāties ar savu iekšējo spoguli. Saņemies draugs, neesi jau nekāds vectētiņš;-)
Vajadzētu beigt mēģināt atdzīvināt svētbirzis un visu pārējo folkloru ar Balto tēvu priekšgalā, jo tad var nākties sastapties ar ne pārāk laipno Odinu, un vēl veselu plejādi darboņu. Tilde radījusi pasaulē labāko mašīntulkošanas rīku, zinātnieki tikko atklājuši matteriāla pārklājumu kas tumsā spīd utt. Rādām to. Kuru interesē Latvijas folklora un daba Rūpniecības preču gadatirgū?
Mani diezgan izbrīnīja LAS izklupiens un drauds neieskaitīt kārtējos punktus par piedalīšanos konkursā. Kopš kura laika LAS sācis ieņemt aktīvu pozīciju? Nupat jūgendstila ēku blakus z-torņiem jauc nost, igauņi atkal sashēmojuši, – par to vajadzēja LAS krekliņus uz krūtīm pārplēst un kādu piketu noorganizēt vai pieķēdēti es jūgendstila atliekām. Nevis veikt “beigtā kaķa lēcienu” pār tiem, kas piedalījās Expo konkursā. Par tēmu var domāt jau 20 gadus, jo Expo ideja nav mainījusies jau kādus 50 gadus. Bet mēs tālāk par bērzu birzīm un ozoliem, salmu jumtiem un Lielvārdes jostu neesam tikuši. Laiks tā kā beigt koka karotes un koka tupeles… Lasīt vairāk »
Tālākā projekta realizācijas gaitā ( godīgas kokonkurences vārdā) jālūko, lai gala rezultāts ir līdzīgs šajā vizualizācijā redzamajam risinājumam. Vai nesanāks tā, ka pārējo projektu autori domāja reālistiskāk,- ko var paspēt līdz oktobrim uzbūvēt.
Uzvarētājs dēļ šī iemesla rezultātā izskatīsies stipri savādāk kā attēlā redzamā vērptā plaknē.
Vērptā plakne nav nekas sarežģīts, nav skaidrs kāpēc tur piekarināts klāt viskautkas. Ja pa plakni varētu staigāt ar kājām gaisā, tad būtu wow un stāvētu rindas. Vēl protams ir variants kā to izgaismot naktī un dabūt kādu skaņu iekšā, bet ēters neparāda neko no mūsu sasniegumiem, ar ko esam īpaši.
Vai kāds šeit zin iemeslu, kādēļ Igaunija nepiedalās šajā expo2020 ?
Jā un nevajadzētu aizmirst: 1.Dubajā ir kādi +60-70 grādi saulē. 2. Visi nēsā mugursomās portatīvos kondicionierus. 3. Mazliet neloģiski, ka Latviju kā lielisku vietu slavē ārzemēs mītošie arhitekti latvieši. Tas var nepārliecināt, nu vismaz mani nepārliecina. 4. Nebeidzamais piemineklis darbosies īsu laika sprīdi. 5. Dubajā mēdz pūst smiltis pa gaisu. 6. Mērogs. Tiešām būs 8-stāvu mājas augstums? 7. Piepildījums. Acīmredzot šis nebūs vēja tunelis, kur testēt fizūru aerodinamiku, prasītos tā kā durvis, lai neaizpūstu pa gaisu latviskās prievītes, dūraiņus un obligātās pastalas. Būs taču kādi suvenīri un latviskā andele? 8.Respektīvi – apjoms taču būs noslēgts, kas vairāk velk uz burkas… Lasīt vairāk »
Par 3. Latvija IR lieliska vieta. It īpaši ārzemēs dzīvojošie zin, ka lai, piemēram, tiktu ar savu projektu uz Expo, no viņu mītnes zemēm, būtu nez kam jānotiek, lai iekļūtu tajā “elitē”. Taču no Latvijas tas ir pilnīgi iespējams ikvienam, pat uzņēmīgam studentam. Arī Tev, Miķeli!
Es no tā viedokļa, ka ja Latvija ir ideālā zeme, tad vajadzētu šeit dzīvot,- rušināties lauku mājās, no rītiem dzert vietējo kefīriņu, vietējā bodītē smakot omes sparģeļus, projektēt privātmājas Mārupē, uz darbu braukt ar divriteni, sūkstīties par valdību, Jūrmalā ierušināt vasarā pēdas smiltīs, uzmaidīt nepazīstamiem onkuļiem kādā mazpazīstamā Kurzemes pilsētas gadatirgū rudenī pērkot ķirbi, klausīties Igo sērīgās balādes un tā tālāk. Sēdēt Ņujorkā 3 kvadrātmetru dzīvoklī, rāpties kaut kādās augstceltnēs, lai saskaņotu ūdensvada izvadu vietas un riģipšu izklājumu, baudīt pusdienas maķītī un saņemt bonusā otru maķīti, braukt ar metro un ievilkt plaušās CO2 dzīvinošo malku, smaidīt kā jefiņam visu laiku… Lasīt vairāk »
Šitā rulete ir tāda kā studentu fiksā klauzūra. Ne jau visi gali būs vaļā, un tas nozīmē, ka ja realizēs, tad ne tuvu nebūs tāds tas veidojums kā uz 3d.
Laikam Mikelim patik sporta pec pastrideties.
http://www.fold.lv/2018/11/aptauja-laba-metu-konkursu-prakse-un-expo-2020/
Augstak raksta principa viss ir pateikts, teiksim lai sanaktu kopa ( minesu paris savus LV favoritus ):
MADE
DDB
Arturs Analts
Germans Ermics
un ticet, ka 10 dienas ir pietiekosi laiks, lai raditu kopdarbu, kas ir idejiski perfekti nostradats un attiecigi pasniegts ir jabut loti lielam optimistam ( Tas vel maigi izsakoties ). Seit laureatiem nav ko parmest. Liels fui konkursa rikotajiem. Pierada, ka LIA principa ir vienalga, ka Latvija tiks parstaveta, ‘ganjauka kads kko tak sazimes’. Varbut nakamreiz var iztikt ari ar isakiem terminiem. Varbut 3-5 dienas bus ok.
Expo ideja nav mainījusies nu jau kādus 50 gadus. Pie saviem keisiem var strādāt n-tos gadus, veidot komandas, idejas un visu apskaitīt. Aptuvenais cipars arī visiem sen skaidrs. Par ko ir runa? Ka nevar 3-gadu laikā paspēt uzprojektēt savu piedāvājumu? Expo kā reizi ir tā lieta, kur visiem laika ir atliku likām, nevajag slinkot, radot konceptu. Mades koncepts ar ozoliem, tas Tev patika?
Nu un katrā ziņā latviskās tēmas par ozoliem, birzīm, Baltajiem tēviem, pokaiņiem, New etno, usw. ir garām. Te korekta ģeometriska figūra, kurai ir laikmetīga forma, jāpievelk klāt tikai saturs, bez kārtējā “cik Latvija ir skaista zeme”, jo visa pasaule vispār ir skaista un tas nav nekāds kosmisks atklājums.
Kā jau teicu, pamats Expo ir ļoti labs, bez salduma aukslējās, jāstrādā tik tālāk. Un īdētājiem par termiņiem, – jaunie izrādās var uzraut 10 dienās, bet vecajiem jau laicīgi jādomā par konceptu.