Pavērsiens koncertzāles vietas lietā

Pagājušās nedēļas sākumā medijos izskanēja ziņa, ka kultūras ministrs oficiālā vēstulē vērsies pie Arhitektu savienības (LAS), aicinot paust vienotu viedokli par akustiskās koncertzāles atrašanās vietu, — vai nu piekrist daudz apspriestajai vietai Elizabetes ielā 2 vai arī nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu, ja tāda atrastos.

Šķiet, šī ir pirmā reize, kad ministrs Puntulis izrādījis kādas, kaut nelielas šaubas un attieksmes nianses savā iepriekš daudz nepiekāpīgajā un apbrīnojami ietiepīgajā nostājā par vietas izvēli. Un arī šoreiz jau nav runa par kādu neatgriezenisku pavērsienu. Lai nerastos šaubas par viņa cieto mugurkaulu, Puntulis intervijā Latvijas Radio bilda: “Un es joprojām ļoti ceru, ka šis kopīgais “jā” būs par Elizabetes ielu 2. (..) Ja gadījumā arhitekti spēs vienoties par kādu citu “jā”, piedāvājot līdzvērtīgu vai labāku alternatīvu Elizabetes ielai 2, tad Kultūras ministrija šo varēs virzīt vispirms jau Koncertzāles attīstības komisijā, kur ir visu politisko spēku pārstāvji, tad sadarbības padomē un valdībā,” viņš norāda.

Ministra sacītajā, ka arhitektu kopienai jāuzņemas lielākā daļa atbildības tajā, ka mums joprojām nav koncertzālēs, ir jaušams viņa aizvainojums uz arhitektiem. Var jau būt, ka tā arī ir viņa patiesa pārliecība. Noteiktais termiņš līdz kuram tiek gaidīta Arhitektu savienības atbilde ir 1. marts, — ja atmet svētku periodu, tie ir tikai divi mēneši. Nav pārāk daudz, arī tad, ja salīdzina ar pusgadu, kas ticis iztērēts stumjot vienu apšaubāmo piedāvājumu, — apmēram šādu, demokrātiskāku un racionālāku ceļu taču varēja …

Arhitektu savienības vadītājs Juris Poga pauda, ka ir gatavs pieņemt šo izaicinājumu — atrast alternatīvu Elizabetes ielas novietnei, taču piekrišanu ir jādod visai organizācijai. Šim jautājumam ir plānots veltīt LAS padomes sēdi 5. janvārī. Jāatzīst, ka Arhitektu savienībai nav lielas izvēles, — ja cita pārliecinoša priekšlikuma nebūs, tad ministrija sludināšot konkursu esošajai vietai. Vairumam ir skaidrs, ka Elizabetes ielā  nav iespējams uzcelt koncertzāli tā, lai vienlaikus tiktu gan saglabāta esošā modernisma ēka, gan koncertzāle neizskatītos pēc piebūves, kā arī netiktu nodarīts kaitējums parkam.

Nākamie soļi, pēc darba grupas izveides, pēc Jura Pogas un citu LAS pārstāvju domām, varētu būt plašāka aptauja, veidojot sektoriālas tiešsaistes diskusijas, iesaistot dažādas ieinteresēto grupas, — gan arhitektus, gan pilsētas pašvaldības pārstāvjus, mūziķus jauniešus utt., dodot iespēju izteikties visiem, kam šis jautājums nav vienaldzīgs. Pēc tam un reizē arī paralēli šai, — plašajai pieejai, ir doma arī par dziļāku profesionālu izpēti, iesaistot ekspertus no saistītām nozarēm, cik nu iespējams atvēlētajā laikā. Līdz ar to, atbilde Kultūras ministrijai būtu nevis viena adreses, bet lielāks pētījums, kas visdrīzāk neaprobežotos ar vienu vienīgu variantu, bet varbūt divām vai trim alternatīvām.

Būtiskākais, ar ko situācija šai jomā šodien atšķiras no tās, kas vasarā, — ir nomainījusies Rīgas pilsētas vara, kas taču noteikti ļauj aplūkot arī citas vietas pilsētas centra tiešā tuvumā. Tāpat arī iepriekš neminētā ziņa par valstij piederošajiem 9 hektāriem Andrejsalā, — arī tā būtu laba alternatīva Elizabetes ielas novietnei.