Pārdomas, LAS gada nozīmīgāko pasākumu gaidot

Apspriežot Latvijas Arhitektu savienības ikgadējā darbu
vērtēšanas pasākuma koncepciju, allaž ir sadūrušās vismaz divas atšķirīgas, lai
neteiktu — gandrīz pretējas — pozīcijas. Skate vs. sacensība, atskaite vs.
balva. Šķiet, pēdējos gados pārsvaru atkal ņēmusi sacensība.

Kam to vajag? Kas no tā iegūst?

Vienmēr esmu uzskatījis, ka skate sniegtu plašāku un
reālistiskāku ieskatu nacionāli — profesionālajā arhitektūras lauciņā
paveiktajā, ieskatu REĀLAJĀ, ne tik daudz ELITĀRAJĀ situācijā, būtu vairāk
izglītojoša sabiedrībai, vairāk atbilstoša arhitektūras allaž subjektīvajai un
tik daudzšķautnainajai dabai.

Uzskatu, ka katram nopietni praktizējošam arhitektam un
birojam ir jābūt iespējai sniegt  sava
paveiktā darba atskaiti publikai, parādīt savu stilu, sasniegumus un nobriedušu
pārliecību, un labi, ka to pēc tradīcijas kūrē un organizē LAS. Tā kopumā vairāk
redzama kopējā aina valstī. Ne tikai «kalnu virsotnes» un ekstra -klases par
mega-budžetiem sasniegumi. Tāda bija un varēja būt LAS gada skates misija.
Uzsveru, — nevis LAS balvas, bet LAS skates. Varbūt nākamgad?…

Jā, lokālā žūrija varētu veikt noteiktu savu atlases darbu
no iesniegtā materiāla, bet drīzāk tad pēc formulas «16 atmesti no 51 iesniegtā»,
nevis kā tagad — vien 16 «izvirzītie», t.sk., laikam, deviņi rekomendētie, no
kuriem tad nu ārzemju eksperti drīkstēs(!) izvēlēties to vienu vai divus vai
trīs utt. vis-nu-augstāk vērtējamos. Domājat, viņi apjuktu ar 35? Viņi, saņemot
to savās elektroniskā pasta kastītēs ar īsām anotācijām, strādājot attālināti,
domājat, nespētu pamanīt un operatīvi uzrādīt to, «katrs savu rekomendējošo
finālistu sarakstu», savu simpātiju un interešu grupu? (Lietuvieši tieši tā
dara vēl aizvien — tur ir nācies pat vairāk par simtu darbu vienas skates
ietvaros izskatīt!) Tad kāpēc tāda nabadzības apliecība ārzemju žūrijai? Kāpēc
tikai sakošļāta barība?

Kādreiz ar šādas divpakāpju kārtības parādīšanos tika
mēģināts «šaut divus zaķus» — norobežoties no tādām kā «mūsu sētas bērnu» (apzīmējums,
pārfrazējot Zentu Ērgli) spēlēm, sacensības un sāncensības. Pieaicinot
ārzemniekus cerēts arī saņemt it kā objektīvāku, svaigāku skatījumu no malas,
precīzākus akcentus. Vai būsim to sasnieguši? Tiešām?

«Arhitektūra ir nopietna autora nopietns mēģinājums radīt
būvi konkrētajā vietā, laikā un savam uzdevumam» — neatceros, kurš tieši no
klasiķiem to teicis, bet būtu gan gribējies sava darba un vispār Rīgas centra
jaunākās arhitektūras kā atsevišķas tēmas salīdzinošu vērtējumu, ja ne analīzi.
Jā, es runāju par Tāla rezidenci.

Tāla rezidence, Sarkanais ledus, Tērbatas centrs, Upīša pasāžas
dzīvojamās ēkas Birznieka-Upīša ielā un citas ir jaunbūves, par kurām būtu vērtīgi,
laikam, kādu vērtējumu arī «no malas» dzirdēt… Jeb vai Rīgas vēsturiskā centra
perimetrālajā apbūvē jau gana mūsdienīgu jaunbūvju, un šī tēma pašiem tiešām un a apriori jau tik viennozīmīgi skaidra
un izsmelta?

Man personīgi nepatīk piedalīties balvu konkursos. Nekad
neesmu uz to tiecies. Tomēr gribētu saglabāt mazliet plašāku iespēju (un arī
citiem to novēlu) — reizi pa pāris gadiem parādīt savu darbu, vēl jo vairāk —
Rīgas centrā, un vēl jo vairāk —, ja skatei un katram tās pretendentam ir
noteikta dalības maksa.

(Uzziņai — agrāk «necienīgo» atsijāšana notika BEZ maksas.
Jāmaksā bija mazliet vēlāk un tikai tiem, kuru darbs tiešām nokļuva līdz gada skates
ekspozīcijas planšetēm — tikai par drukāšanu, noformēšanu un izstādīšanu —
tehniskās izmaksas, tā teikt.)

Lokālās žūrijas darbam, kā lasām, ir izvirzīti augsti to
darbu atlases kritēriji, ko tā uzskata par cienīgiem reprezentēt Latvijas
arhitektūras jaunāko laiku sasniegumus (tālāk citēju):

  • koncepcijai jāatspoguļo dotā uzdevuma skaidra
    ideja un uzdrīkstēšanās;
  • viengabalainība jeb vienotība — projektu, kas ir
    kā vienots veselums;
  • atbilstība projekta uzdevumam — Autora attieksme
    pret pasūtītāja un sabiedrības vēlmēm;
  • (vides un kultūras) konteksts un mērogs;
  • rūpība un pamatīgums;
  • sabiedriskais nozīmīgums un pozitīva emocionālā
    iedarbība uz lietotāju!

Vai es pareizi spriežu, ka tagad priekšatlasē «caurkritušie»
un lokālās žūrijas pie malas atsijātie darbi būtu vērtējami kā necienīgi (kritēriju
pieminēšanas secībā) — bez skaidras idejas un uzdrīkstēšanās, tie nav (citēju)
oriģināli un inovatīvi mūsdienu arhitektūras un arhitektūras procesu kontekstā,
trūkst viengabalainības, neatbilst vietai un uzdevumam, konfliktē ar kontekstu
un/vai mērogu, trūkst pamatīguma, nav pozitīvas emocionālas iedarbības — nu, ko
tur piebilst… Vai tā tas jāsaprot? Vai tas ir tas, kā tiek uztverta Tāla
rezidences —, konkrētai vēsturiskai personai (Mihailam Tālam) un ne pavisam ne vieglai
tēmai (šaham) veltītās, drastiski ierobežota budžeta un masīva spiediena
apstākļos, bet tomēr ar visu atbildības sajūtu konkrētā vietā realizētās ēkas, —
parādīšanās Rīgas ainavā, Rīgas Vēsturiskajā centrā un ārzemju tūristu visplašāk
apmeklētā rajonā, ja runājam par vietas atbildīgumu? Vai tā tas jāsaprot?

Gala skatē tikai viena dzīvojamā māja, tikai viens process… Es vēl neko neteiktu, ja no katras nominācijas priekšatlasē
būtu uzstādīts mērķis izvēlēties un izcelt kaut kādu samērojamu skaitu darbu. Tas
daudz ko atrisinātu. (Kāpēc tad vispār tā striktā iesniegšana «pa nominācijām»,
var man kāds paskaidrot?)

Varētu tā necepties arī, ja zinātu, ka žūrija nevis kādu
konkrēto atsijāto darbu īpaši slikti novērtējusi, bet tā vietā — vien ārzemju
žūriju no pārmērīga darba un informācijas plūsmas pārpilnības sev vien zināmu
iemeslu pēc pasargāt gribējusi… Bet arī tādā gadījumā neatbildēts paliek
vismaz tas viens jautājums — kāpēc viņus (ārzemju žūriju) tik zemu novērtējam?
Un, vai tiešām tāds, tikai ar masīvu «lokālo priekšatlasi» sasniedzams, ir LAS gada skates uzstādījums un patiesais mērķis.

Sev personīgi pieņemu lēmumu LAS gada balvas šāda formāta
pasākumos, kā sacensībā ar 2/3 – 3/4 dalībnieku izslēgšanu, vairs
nepiedalīties. Tā vietā labprāt šad un tad vēl aizvien iesniegtu kaut ko no
paveiktā Latvijas arhitektu (Savienības) darbu gada skatei. Kā domājat jūs?

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
82 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
indra ķempe

Ingurd, piedod, Tu par savu sāpi, es – par citu vs savu. man ir jautājumi nacionālās žūrijas kolēģiem Sintijai Vaivadei, Jurim Mitenbergam, Didzim Jaunzemam, Evelīnai Ozolai, kā arī Gļebam Panteļejevam, Viesturam Celmiņam, Edgaram Zvirgzdiņam – visiem ar augstām prasībām pašiem pret sevi un savu profesiju: KĀ no 51 sešpadsmintniekā nonāca Lielais dzintars? ņemot vērā Ingurda vēlreiz atgādinātos kritērijus – piemēram, viengabalainība jeb vienotība; Autora attieksme pret pasūtītāja un sabiedrības vēlmēm; rūpība un pamatīgums; sabiedriskais nozīmīgums un pozitīva emocionālā iedarbība uz lietotāju! – KĀ zemāk iekopētajās saitēs mēs to redzam izpildītu Lielajā dzintarā? http://www.irl…elaja-dzintara/ http://www.irl…elaja-dzintara/ http://www.irl…s-foto-isosins/ pirmoreiz 7 gados, kopš SPP… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Indra, mazliet Tev oponēšu. Domāju, ka bērnus VAJAG vest uz Dzintaru. Tur ir daudz kas labs, piemēram, ēkas skulpturālā, ļoti izteiksmīgā un ar mēru monumentālā kopforma. Kopējā dabas formas (šoreiz dzintara) metafora. Arī "netaisnleņķa" telpas ir tā vērtas, lai vismaz būtu kādu reizi dzīvē redzētas! (Iedomājies, jauno paaudzi, faktiski, "kastīšus", kas pretējā gadījumā neko bez savām taisnstūrainajām klasēm un vecāku mājas/dzīvokļa istabiņām Liepājas nomalē nebūtu redzējuši….) Bet! Bet, uzmanība apgaitas laikā, protams, būtu jāpievērš arī (pār mēru) spilgtajai gaismas krāsai. Tās radītajām (ne)sajūtām. Būtu jāpiemin un jāpārrunā orientēšanās "problēmas", slikta gaisa apmaiņa, dīvaina ieejas zona, koplietošanas telpu interjera stila atbilstības… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

PS. palabošu pats sevi – "vai spēs" šoreiz noteikti nav pareizais formulējums, attiecībā par lokālo žūriju. Jautājums ir – "vai gribēs" – vai uzskatīs par vajadzīgu, par būtisku sniegt šo vai šādu objekta(-u) vērtējuma salīdzinājumu.

Vai tā vietā paļausies vairāk tikai uz virspusējo "ah un oh" – "māja taču tik skaista, liela, grezna, ilgi gaidīta un cilvēkiem vajadzīga"… sorry.

...

Ingurd! Es pilnībā piekrītu Tavam viedoklim par Gada skati! Mums pašiem jau ir svarīgi saprast, kas ir projektēts un uzcelts. Tā vērtēšana ir tād dīvaina padarīšana, kur objektivitātes ir pamaz. Un tas arī saprotams, jo katram kaut vai redzamais krāsu spektrs tīri fiziski ir atšķirīgs, nemaz nerunājot par proporciju izjūtu, priekšstatu par plānotās funkcijas labāko izvietojumu u.t.t. Un uzvara šādā pasākumā, patiesībā, neko daudz nedod, jo interese par arhitektūru kopumā nav tik liela, lai ietekmētu pasūtītāju izvēli par labu kādam konkrētam projektētājam. Ir tikai kašķis un skaudība, kura rezultējās žults izgāšanā uz sāncenšiem, lai gan tāpat ir zināms, ka neko… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kā beidzās epopeja ar laikmetīgo mākslu? Bij ar vērts? Kaut kāds kapa klusums pēc visa pasākuma, saprotu ka tagad žūrija "smeķē" rezultātus, bet tomēr… Andi, Pēteri – saprotu ka "sporta krekliņi" slapji un aizdusa pēc konkursa skrējiena pamatīgi moca, bet kāds tad ir sausais atlikums no sadarbības ar ārzemju kolēģiem? Bet godīgi, ja var bez patosa no sērijas "vēl viena zvaigzne uz tanka par naidnieka notriekto messeršmitu"…

Andis Sīlis

Mēs nepiedalamies – šoreiz jāatzīst, ka skeptiķiem bija taisnība – tādu līdzvērtīgu sadarbību stāri negribēja un attiecīgi vismaz mums laulības izpalika. Bet nav arī tik traki – cik esmu dzirdējis daži kaut ko ietekmēt ir spējuši.

Miķelis

Paldies par info. Skeptiķiem jau ar no tā labāk nepaliek, žēl ka nespējam godīgā sacensībā noskaidrot labākos "sētas" mikromačā. Jebkurš godīgs konkurss ceļ varēšanu, kur nu vēl kas izcilāks par šo iespēju būs tuvākā desmitgadē. Andi, Tu nezini cik tad galu galā ir darbu iesniegti? Filozofiski domājot – tiešām tās mūsu pozīcijas tik vājas KM, vai tur kāda elementāra "latviešu būšana", ka nespējam iespaidot "mājas spēles"? Ja vēl, Izlasīju interviju artteritory.lv. Kas bija tas Kado Karim pasūtītājs – frīks, tas vispār protams atsevišķs stāsts, jo Latvijā kaut kā nekas tāds nu nekādi nepiedzimst, laikam gaiss tāds sastāvējies? Par to kasi… Lasīt vairāk »

...

Redzi, skeptiķi būtu varējuši kaunināt KM, ja vien pašu vidē nebūtu tik daudz rozā briļļu valkātāju. Kāpēc katreiz ir jāiesēžas peļķe, lai, tikai pēc tam, paskatītos sogulī? Gribētos jau dzirdēt, kā tad klājās tiem izvēlētajiem. Ne tiem, kam darbu adaptācija ir ikdiena, bet pārējiem, kuri tomēr cerēja šarmēt viesus vismaz ar perfektu svešvalodu un normatīvu kaudzi. Izdevās?

Ingurds Lazdiņš

Tu vaicā pēc sausā atlikumu…. Par agru, vecīt, par agru!

Saisais atlikums būs tam teamam, kurš dalīs ārzemniekiem tik ierasto 15-20% projektēšanas budžetu ar līderiem-laureātiem… 🙂

Bet visprecīzāk laikam noformulēja pilsonis(-e) "…" tur zemāk vienā komentā – "ar svešvalodu un normatīvu kaudzi" 🙂 Tā arī darbojāmies. Šo to nācās pieregulēt viņu idejās, šo to pakomentēt, un ar normatīviem un vietas konteksta zināšanu atbalstīt.

Ar pieredzi kā ar slavu – labāk, ka tā ir, lai vai kāda 🙂

...

jautājums- vai bija vērts iesaistīties? Vai kopīgās LAS pozīcijas izšķīdināšana privāto interešu zupiņā bija to vērta? Vai tiešām pieredze nāca klāt, un, kas tajos normatīvos un svešvalodās papildus iegūts? Un vai tiešām ir cerība, ka kādam no mūsējiem, kas parakstās uz dajebko stāri maksās vairāk kā Rēzeknes pašvaldība?

Ingurds Lazdiņš

Arhitektam ir tikai viena interese – viņa personīgo pasūtījumu, radošā darba, pieredzes un savas prakses attīstības interese. Citas es nezinu. Nav jau no tās "dalības" arī nekāds zaudējums LAS vai citai kādai sabiedriskai organizācijai?! Ne?

Bet ar boikota, nokavētas pasivitātes metodēm u.tml., drīzāk tauta izmirs (lasi – arhitekti praktizējošie), nekā organizācija pati sev kko būtisku un taustāmu, tagad vai pārskatāmā nākotnē panāks. Sorry.

Es piedalos un atbalstu tos pasākumus, arhitektu organizācijas, valstis, kur redzu savai profesionālajai darbībai pielietojumu, atbilstošus apstākļus, ieinteresētību un … ka novērtē. Aklai politcīņai neredzu ne jēgu, ne resursus.

Tev bērni ir?

Dārts Veiders

Vēders kungs visaugstākais, un katrs sev vistuvākais….

Uz priekšu Ingurd noteikti vislabākā pieeja, tikai tad neredzu nekādu morālu tiesību kaut ko īdēt par taksidermistu gada balvām, kleinām sacensībām utt…

Miķelis

Dārt, jautājums mazliet netēmā – Tu nezini kas notiek ar Laikmetīgās mākslas muzeja konkursu? Cik darbu iesniegti, cik pieņemti, kādi pāri, vai ir netradicionālās orientācijas utt?

Dārts Veiders

Kopš izrādījās,ka LAS vidē " vēders kungs visaugstākais" apoliģēti un labākajā gadījumā vienaldzīgie viensētnieki ir vairākums, man šī tēma ir interesanta tikai tehniski. Pret vēju taču nav patīkami atviegloties? Savukārt sarkastisku smīnu izraisa personāži, kas skaļi pārstāv galējo suverenitāti, savas darbības regulācijā, sāk īdēt un pat sist kājas pret zemi,kad pašu deklarētā suverenitāte( tikai citu cilvēku) tos nodauza zili mellus. Netradicionālās orientācijas tas būtu pikanti, bet tikai, paredzu gan vienu fantastisku( ja tiks izpēlēts, tad visu cieņu stratēģiem) konstruktu, kad viens LR puses pārstāvis, ja konkurss tiks vinnēts ( un ar konkrēto Rietumu puses guru diezgan ticami), tiks nomainīts (… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ar "netradicionālo orientāciju" domāju veidu, ka "mūsējais" pēkšņi pārņem varas grožus un kļūst par "gandrīz" galveno partneri. Ir taču tāds brīnums iespējams. Piano spēle "trīsrocīgi" būtu kaut kas netipisks Latvijai. Labi, gaidam rezultātus, kurus varēsim pakomentēt.

Starp citu, Andis nu jau būs pasūtījis vismaz vienu stārhitektu brigādi un vismaz vienu "sviedru" banku, līdz ar to strauji izvirzoties neformālā reitinga vadībā.

Mums pārējiem nevajadzētu atpalikt.

Izrādās pret vēju var, tikai spiedienam jābūt labam 😉

Ingurds Lazdiņš

https://www.fa…=3&theater

atnāksi?

Ingurds Lazdiņš

https://www.fa…950889/?type=3

Ingurds Lazdiņš

skati "RTU APF SP" Facebookā, par muzeja konkursu, saites kaut kā nekopējas vai neveras, sorry…

Miķelis

Jāatpūšas mazliet no arhitektūras, Ingurd. Pakomentēšu kad a4d.lv parādīsies projekti, cerams būs pieklājīgā izšķirtspējā. Dārta pieminētā problēma par visu mūsu nespēju apvienoties kādā globālā sarunā, līdzīgi kā minēja Imants kalniņš savā vakardienas intervijā 1:1, ir patiešām problēma. Jo sanāk ka visa LAS būšana, runas, tiekšanās pēc amatiem, sēdēšana padomēs un visur citur ir "veikals". Ja tā, tad protams katrs sev "partizāns", beidzam izlikties un bliežam vaļā ar lielajā haubicēm. Sekojot "haosa teorijas" atziņām, viss pats nokārtosies, sakratīsies un saliksies pa vietām. Tas gan pierāda mūsu pilnīgu nespējīgumu kolektīvi vienoties, kas tad bija arī par pamatu 1940.gadam un šodienas situācijai. Ja… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

Miķeli, visjancīgākais pasākumā ir tas, ka darbojoties stilā- savs stūrītis, savs kaktiņš zemes ( kur konkrētie kadri jūties tiesīgi darboties kā absolūtie monarhi, ja ne Basileji , neņemot vērā kopienu, vidi, sociumu), neliedz šiem Krapotkina+ absolūtisma koncepta adeptiem, kaut ko pārmest ( vērtēt) tiem ,kam liekas svarīgs sociums un tā regulas, un kaut kas ārpus personiskās telpas.

Kaut būtībā nekas pārsteidzošs jau tas nav, ļaudīm patīk individuālās tiesības , un jo vairāk tiesības indivīdam , jo labāk, bet protams nepatīk to pretmets- pienākumi, tāda nu ir cilvēka daba…

Miķelis

Šis ir dikti sarežģīts jautājums. USA piemēram katram ir stroķis naktskapītī, ja kļūdas dēļ kā filmā "Vieglu garu" būsi nokļuvis cita dzīvoklī ap Jauno gadu, nokļūsi celofāna maisā un nekāds mīlas stāsts nesanāks. Latvijā ar ekssovoku domāšanu ieroči ,piemēram, ir tabu. Kaut patiesība ir kaut kur pa vidu, protams, sevi tomēr aizstāvēt vajadzētu mācēt. Tas pats attiecas uz nāciju. Visi gribam būt brīvi, bet tikko jāpērk ieroči, jāliek plinte pie vaiga un jāmācās šaut, tā nē, – mēs pacifisti ( tas bija domāts kā salīdzinājums ar arhitektūras štellēm ). Līdz ar to darbojas dubultmorāle – no tribīnes visi saka skaistas… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

Kāda runa es par to pašu , vieni spēles noteikumi, kā vārdos, tā darbos, un noteicošie ir darbos ( jo LR vēsturiski iecienīti ir saldi vārdi)…

Miķelis

Lādējam "Magnumus" 😉 ar lodēm, kurām novirzīts smaguma centrs 😉

Savukārt LASam nav vērts maksāt biedru naudas, VIENKĀRŠI NAV JĒGAS

Dārts Veiders

Vēl labāk ieviest smagākus un ātršāvīgākus ieročus, bet pavisam labi manipulēt ar toksiskajām vielām, krietnā Katrīnas Mediči manierē…

Savukārt par LAS, cik nu saprotu lielākā ļaužu daļa vēlas to redzēt, kā draugu kopu, kas neuzliek nekādas saistības( labi ja biedra naudu) tās biedriem, šādai organizācijai( strukturāli sovoka atliekai, kur arī bija kolektīvi un biedru tiesas utt..) tiešām nav iemeslu pastāvēt.

Miķelis

Mēs savas trīs saujas smilšu LAS zārkam esam uzmetuši, kurš vēl pievienojas un grib izdzirdēt dobjo skaņu, kas rodas atsitoties slapjām smiltīm pret ozolkoka dēļiem?

Andis Sīlis

Spļaut akā no kuras dzerat ir stulbuma pazīme. Tu tagad iesi menedžēt kopējo būvniecības procesa dalībnieka līgumu formu, kuru būvnieki+ierēdņi bīda tā, ka arhitekti tiks drāzti vienos vārtos? Vai nn pārējos viņu lpbija manevrus likumdošanā? Nevis īdi, ka LAS ir slikts, bet balotējies Padomē un maini realitāti cik vien revolucionāri vēlies, cik zinu, tad neviena jēdzīga iniciatīva nokillota tur nav, vienkārši Tu un Tev līdzīgie ir dzimuši lūzeri, kas neko vairāk par anonīmu kritizēšanu no sevis izspiest nespēj. Savukārt klusējošie sugasbrāļi vispār neko citu kā savu mazo rebīti pat zināt negrib un īstā sovoku garā domā, ka valstij vai sab… Lasīt vairāk »

Miķelis

Šobrīd arhitekti netiek drāzti vienos vārtos?

Miķelis

Ko esam izlobējuši – kriminālatbildību sev?

Miķelis

Kāpēc mūsējo tiesā par konstruktoru kļūdu?

Miķelis

Cik tad esam iztērējuši no gada budžeta lobēšanai, uzpirkšanai? Juridiskā nodaļa, kurā jurists sniedz bezmaksas konsultācijas LAS biedriem, no cikiem līdz cikiem strādā? Kas tad ved armiju cīņā – arhitektūras ģeneràļi jeb ierindnieki? Elite jeb elektorāts? Kā tad ir?

Dārts Veiders

Lenāk pār tiltu, Andi, ar vispārinājumiem ! Ir Miķelis, ir Dārts Veiders un viedokļi nebūt nav vienādi, ja arī slēdzieni reižumis sakrīt. Dārtam Veideram nav pieņemama līdzšinējā LAS prakse, izvairīties no iespējamās pretstāves savās rindās, tas pats bija ar LMMM, un ir ar diezgan daudziem jautājumiem, piemēram riebīgo jautājumu par OM, kur LAS tā vietā, lai ierosinātu plebiscītu ( vai vismaz nobalsošanu Padomē), vienkārši noklusē, lai lūk nebūtu jāvēršas pret kolēģiem-mazākumu(opozīciju). Dārts Veiders joprojām uzskata ,ka LASam kā cunftes tipa organizācijai( ar savu reglamentu ,noteikumiem, kodeksiem, kas ir saistoši tā biedriem) būt, bet tāda kā tagad : draugu kopa visiem,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Paplašinātā versija: Lai izraisītu ūdens virsmas svārstības, dažreiz tas akmens dīķī ir jāiemet. Uzdevums nav dīķi aizbērt, bet veicināt ūdens kustēšanos. Ko gribētos izdzirdēt, tas ir Arhitektūras ģenerāļu kaujas plānu, bet var jau būt, ka ģenerāļi sen jau pametuši kaujas lauku ar savu mazo laupījumu. Neizskatās ka LASs ir darbotiesspējīgs, ka tam ir "zobi" ar ko iekost. Kāds tad ir plāns? No vienas puses šeit ierindnieku lāģerī redzams, ka pozīcijas ar katru gadu tiek nodotas, kriminālprocess Maximas lietā iet pilnā sparā, LAS klusē, presē, TV rāda arhitektu Kalinku, kurš sēž uz apsūdzēto sola, kolēģi kaunīgu seju novērš skatu. Par ko… Lasīt vairāk »

Miķelis

Turpinot pagājušā gadā iesāktos veco suitu dialogus. Andi, lūzerisms ir diezgan relatīva parādība un atkarīgs no tās puses no kuras raugās. Var gadīties, ka Ņujorkas Hilton viesnīcas šveicars uzskata AS par lielāko lūzeri pasaulē, jo AS tā jānopūlas, lai saņemtu tik daudz, cik šis saņem par vienkāršu paklanīšanos un īsu darbu, uznesot pietūkušu ādas čemodānu. Piedevām AS patstāvīgi atrodas zem Damokla zobena ( krimināllikuma ), streso, utt. No evolūcijas viedokļa arī Ņujorkas šveicars atrodas uz augstākas evolūcijas pakāpes, jo dienišķās maizes iegūšanai patērē mazāk resursus par AS. Tā kā lūzerisms, evolūcija nav argumenti diskusijā par LAS. Daudz mūsu dzīvē atkarīgs… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

M un DV. Par lūzerismu es saucu visu LV smacējošo postsovoku intenci prasīt rezultātu no citiem versus pašam sagrābt realitāti aiz virslūpas, izdrāzt to un noorganizēt sev vēlamu esības ietvaru. Kāds tam sakars ar NY šveicara viedokli?? Teksts attiecas uz Tavu neticami romantisko postu par kaut kādiem ģenerāļiem kuriem ir pienākums kaut ko darīt slinka pūļa labā. – Par velti, ziedojot savu brīvo laiku, spēku un nodarot zaudējumus savai privātpraksei. Da būtu labāk rokas bučojis GG par to, ka neaizsūta visus jūs kritiķus prātvēderus 3 mājas tālāk un kaut kā vismaz atgaiņājas no valsts plānprātības. Buda neko nav teicis par… Lasīt vairāk »

Miķelis

Pirmā rindkopa – tie ir Mežonīgie Rietumi, nekas cits jau neatliek. Neatceros gadījumu kad kāds arhitektūras ģenerālis atrodoties priekšsēža amatā, vai kādā no 99 padomēm būtu kļuvis nabags un bankrotējis, visu lauku apdalot savu privātpraksi. Kas tad ir LAS – kovboju kopums vai strukturēta kaujas vienība ar kaujas plānu, kuru realizē visas vienības? Šobrīd izskatās pēc kovboju bara, kurš uz ienaidnieka pozīcijām dodas ar zobeniem rokās, kaut tos sagaida perfekti apmācīti ložmetējnieki. Ja tā, tad varbūt ģenerāļiem jāpapildina zināšanas ārvalstu LASos un jāpgūst jaunākās kaujas metodes. Ko tā mēs vēlam kongresos – cilvēkus kuri ar milzīgu slogu un negribēšanu uzņemas… Lasīt vairāk »

Miķelis

Princis par Būdu kļūst tajā brīdī, kad saprot šīs pasaules nepilnīgo, iluzoro dabu un sāk sludināt Līdzcietību pret visām dzīvām būtnēm ( pat evolūcijas pārpratumiem un vabolēm ), kā arī veidus kā apiet šos apziņas uzliktos ierobežojumus īstenības ieraudzīšanā. Cēloņsakarību likums ir institucionāla reliģijas palieka, lai saturētu kopā sabiedrību senos laikos. Budas mācībā runa iet par garīgu ceļu pretī apskaidrībai, caur apziņas atbrīvošanu ar meditācijas palīdzību, vedot šajā ceļā visas dzīvās būtnes. Līdzcietība ir atslēgas vārds darbībai budismā un Nirvānas sasniegšanā.

Miķelis

Princis sāk ar pārdomām par dzīves nepilnībām, ciešanām, turpina ar stingru askēzi vairāku gadu garumā, līdz saņem apskaidrību un kļūst par Budu. Un tur notiek pārvērtība – Buda sāk sludināt savu mācību VISĀM dzīvām būtnēm, un atgriežas šai pasaulē vēl un vēl, lai VISI sasniegtu apskaidrību. Tas notiek aiz līdzcietības pret VISIEM, nevis atsevišķiem advancētiem indivīdiem. Tas pats ir kristietības, jūdaisma, musulmanisma pamatā. Mērķauditorija ir viss apziņas kopums, atšķiras tikai institucionālie ceļi. Kropļi, atpalikušie utt. netiek iznīcināti kā Senā Spartā ģenētikas uzlabošanas dēļ. Durvis ir vaļā visiem, jo mēs visi esam vienlīdz svarīgi, cienījami un pelnījuši atbrīvošanu no ciešanu jūga.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Neko B "nesaņem" un neko "visi nav pelnījuši" . Ja gribi tikt skaidrībā labāk lasi Pali kanonu nevis "vēlīno" budismu, ko radījuši rietumu un austrumu cilvēciņi mēģinot mīkstināt B sākotnēji skarbi depresīvo tekstu piedēvējot n-reizēju atgriešanos un visu ķēmu glābšanu. Saskaņā ar kanonizēto uzstādījumu nekas tāds nav iespējams pat teorētiski

Miķelis

Cik noprotu sākumā eksistēja mutvārdu tradīcija un teksti tika pierakstīti dažus gadsimtus vēlāk, gluži kā citās reliģijās. Parasti laiks no skolotāja līdz kanonam sasniedz 3-6 gadsimtus un tiek radīta instuticionāla reliģija kā sabiedrības pārvaldes forma. Tā kā to ko domāja Buda ar savu teikto zin tikai Buda un labākajā gadījumā tuvākie skolnieki. Mēs taču piederam rietumu kultūrai vai ne? Lai kļūtu par īstu budistu tas jāuzņem ar mātes pienu, jo kultūraina krasi atšķiras. Budisms šodien rietumos ir domāšanas forma, ne reliģija, tāpat kā meditācija nav Nirvānas sasniegšanas ceļš, bet prāta nomierināšanas veids. Ko Tu biji domājis ar ķēmiem? Liekās 6.5… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S.Ja Buda nebūtu līdzcietīgs, viņš savu mācību paturētu pie sevis. Ja tā nebūtu vērtīga no cilvēces attīstības viedokļa, tā neizplatītos, vai neiegūtu turpinājumu institucionālā reliģijā. Visumam piemīt dzelžaina loģika, tai pat laikā kā saka K.G.Jungs, vienīgais ko mēs nespēsim izskaidrot ir mīlestība, kas visu šo dzelžaino loģiku balsta.

Ingurds Lazdiņš

Kaut kā vairāk šajā reizē sliecos AS pozīcijas un situācijas formulējuma virzienā…

Visas tās būtiskākās nianses kaut kā vēl precīzāk pat neizteikt.

Nevieni vārdu plūdi paši par sevi neatceļ jebkādu, pat vismazāko, nepieciešamību rīkoties, Miķel,

un, fakts – ir tikai tas, kas paša aktivitātes vai apcerīguma rezultātā radīts vai … (tikai) nosapņots…

Miķelis

AS protams lielās līnijās taisnība un arī es tam piekrītu.Tomēr ir nianses. 1. Visi pēdējie lēmumi būvniecības procesa ziņā ir katostrofāli arhitektiem. 2. Lēmumi kā reaģēt pieņemti šaurā lokā bez diskusijas, rezultāts ir zaudētas vairākas kaujas – autortiesību likums ( pēc pirmās stadijas vari tikt pasūtīts ), būvniecības dalībnieku kvalifikācija ( jo lielāks arhitektu kantoris, jo vairāk pasūtījumu saņem ), apvienotais projektēšanas-būvniecības iepirkums ( kurā piemēram Rail Baltic saistībā mums nav cerību ). 3. Nav analīzes, kāpēc arhitektiem ir kriminālatbildība vienīgajiem Eiropā. Var jau protams klusēt un visu pamatot ar – vecīt, izvelc pa priekšu baļķi no savas acs un… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Eiropā esošām arhitektu organizācijām piemīt stratēģija, mērķi un tās izvēlas instrumentus kā tos realizēt. Pie mums pilnīgs haoss, katrs pats par sevi. Nekādu kopēju mērķu – arhitektūras ģenerāļi bunkurā dziļi zem zemes, malkodami viskiju un ievilkdami Churchil dūmus spriež par globāliem plāniem, kamēr kaujas laukā sertficētie ierindnieki krīt štāpeļiem, visbiežāk no savējo ( sertifikācijas centra ) lodēm. Mazliet visu to mazohistisko shēmu ar tūkstoš stundu kaujas apmācību par maksu neizprotu. Pilnīga dezorientācija. Trešie aizmugurē svin apkūlības, vētīdami LMM svešzemju foliantus. Kaut kā dzīvē prasās vairāk loģikas, liekas ka Latvijai cauri iet megaādere, uz kuras pamanās aizmigt visa arhitektu kopiena… Lasīt vairāk »

...

…….savai profesionālajai darbībai pielietojumu, atbilstošus apstākļus, ieinteresētību un … ka novērtē……. Un to Tu saskatīji šajā dalībā? Cik saprotu, tāt bija bezmaksas vai gandrīz bezmaksas asistēšana. Un jautājums jau nebija par boikotu, vai kādas prakses tiesību ierobežojumu, bet par LAS kā organizācijas attieksmi pret šādu konkursu praksi. Tie , kas izvēlējās piedalīties jau arī neko ne zaudētu, ne iegūtu, jo attieksme pret procedūru kopumā jšobrīd ir diezgan viennozīmīga. Pat enerģiskais piedalīšanās aizstāvis Andis atzina, ka vietējie ir pilnībā izslēgti no spēles, un ne bez pašu līdzdalības. Un , ja Tu saki, ka arhitektu organizācijai nav nekādas daļās par vietējās prakses… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Sorry, arī šeit gribēšu iebilst: Cik saprotu, tā bija bezmaksas vai gandrīz bezmaksas asistēšana – neesmu to teicis nevienā mirklī. Korekta atlīdzība par nelielu palīdzību. Un jautājums jau nebija par boikotu, vai kādas prakses tiesību ierobežojumu, bet par LAS kā organizācijas attieksmi pret šādu konkursu praksi – vai ir, lūdzu, tāda attieksme oficiāli definēta? Tie, kas izvēlējās piedalīties jau arī neko ne zaudētu, ne iegūtu, jo attieksme pret procedūru kopumā šobrīd ir diezgan viennozīmīga – šo, diemšēl, neizpratu, nevaru komentēt. Pat enerģiskais piedalīšanās aizstāvis Andis atzina, ka vietējie ir pilnībā izslēgti no spēles, un ne bez pašu līdzdalības – diemžēl,… Lasīt vairāk »

...

Es piedalos un atbalstu tos pasākumus, arhitektu organizācijas, valstis, kur redzu savai profesionālajai darbībai pielietojumu, atbilstošus apstākļus, ieinteresētību un … ka novērtē. Aklai politcīņai neredzu ne jēgu, ne resursus.

Tu tiešām šo attiecini uz LMMM konkursu?

Juatājumā par bērniem- jā man ir bērni, uc tieši tāpēc es ceru, ka viņi VIENMĒR būs līdzvērtīgi spēlētāji, un tieši tāpēc, es uzskatu, ka šāda sadarbība ir gan finansiāli nepieņemama, gan profesionālo prestižu graujoša, gan kaitīga kā precedents. Pagaidām tikai OOB reklamē sevi kā līdzvērtīgu partneri, iespējams, ka tā arī ir, gan jau laiks rādīs, kas tur sanāks,

Ingurds Lazdiņš

Nu, KĀ kāds VIENMĒR, a priori, var iedomāties būt LĪDZVĒRTĪGS spēlētājs….? "VIENMĒR" – kā?? "Šāda sadarbība"?! – ko ar to domāji? kāpēc met visu vienā groziņā?? Redzi, taču, ka vieni (OOB) ir pilnīgas paritātes attiecībās (visu cieņu), citi – Jr&Ā – vienojušies par sev pieņemamiem, arī cienījamiem nosacījumiem. Mans ieguldījums konkursa fāzē, starp citu, jā, ir stipri mazāks – "viņi" izdarīja daudz, daudz vairāk – bet arī tas mazais ieguldījums būs normāli, civilizēti apmaksāts. Mitenbergs taču arī nav mazais bērns, lai ļautu kādam uz galvas bradāt. Kur problēma? Jā, labi, 3-4 citi (vietējie dalībnieki) klusē kā partizāni…. neko daudz neafišējas… Lasīt vairāk »

...

Velti Tu pārmet man uzbraucienus tiem, kas piedalās. Tā patiešām, ir katra biroja ambīciju vai apstākļu noteikta izvēle. Pats Tu esi diezgan skaidri atbildējis uz jautājumu par savām šodienas prioritātēm, saprotams un pieņemams. Mani vairāk par % un monētām interesē KM attieksme pret mūsu profesionālo savienību, par kārtējo uzmetienu no "stratēģiskajiem partneriem" un līdzīgiem precedentiem nākotnē. Tā kā , izskatās, ka diskutējam par dažādām lietām.

Ingurds Lazdiņš

tad tas nav pie manīm. (punkts)

nav gan arī baigā pārsteiguma… par KM pozīciju.

it īpaši, ja atceramies arhitektiem kā speciālistiem vispār (ierādīto) pozīciju Latvijas valts likumdošanā un noteikumos…

bet man personīgi ir tikai šie daži desmiti gadu, kurus varu darboties profesijā. Kā jebkuram no mums. Darboties šeit vai citur. To arī cenšos darīt. No tā arī izriet redzamās konsekvences,

kamēr pašu pasauli, laikam, bez maksas (bez resursiem) nepārtaisi.

Kam ir resursi, savukārt, nav vajadzības pārtaisīt, laikam.

Ingurds Lazdiņš

PS.

un, ja runa tiešām būtu par KM pozīciju,

tad kam adresēti tādi vispārīgi izteikumi kā (citēju):

"uzskatu, ka sadarbība finansiāli nepieņemama,

profesionālo prestižu graujoša,

kaitīga kā precedents"

un

"tikai OOB reklamē sevi kā līdzvērtīgu partneri"

Ko šajā visā varētu protežēt/diktēt KM?

...

Ingurd, punkts, nav diskusiju subjekta

Ingurds Lazdiņš

ok, jā, lūdzu, bet citreiz tad, LŪDZU, uzmanīgāk ar izteikumiem…

Ja runa ir par KM, tad tā arī jāraksta,

un nebūtu tad laikam jāpiemin "vispār", "visi", "finansiāli" utt. –

– tad par KM politiku un/vai LAS attieksmi šajā sakarā arī runājam! 🙂

Savukārt praktizējošo arhitektu pozīcija un rīcība un tās izdevīgums (vai nē), lai ir un paliek viņu pašu un katra personīgā atbildība, ciktāl tas nav pretrunā ar profesionālo ētiku un citu personu tiesībām.

Turklāt, katrs gadījums būtu arī, laikam, atsevišķi apskatāms.

Lai laba diena!

Miķelis

Kungi, patiesībā Jūsu diskusijas objekts ir Arhitektūras stratēģija ar pavadošo likumprojektu paketi. Jums tā neliekas, ka lai neatkārtotos situācija, kad mūsu mājās šiverē visi, kam nav kauns, vajadzētu aizsargāt tirgu, celt cenas līdz Rietumeiropas līmenim, sodīt dempingotājus jeb vienkāršā valodā veidot parastu KARTELI ar nerakstītiem likumiem. Ja jau stulbie naftenieki, kuriem smadzenes pietiek ieurbt un izpumpēt ārā, var, kas traucē mums, kuri tomēr ir mazliet vairāk ar intelektu apveltīti? Kuri neglabā mājās zelta batonus, neaudzē medību putnus un netur garāžās 100 auto. Brīnos, ja stulbie naftenieki var, vai tiešām esam stulbāki, ka nevaram? Nu ja esam, tad pasakam to visiem,… Lasīt vairāk »

...

Varu tikai piekrist, un , man žēl, ka labi arhitekti nesaprot, ka šodienas izdevīgums ir bārdas nazis viņu biznesam rīt.

Ingurds Lazdiņš

pārāk nekonkrēti.. pēc cik gadiem? un kāpēc tieši "viņu"? nu, tādā nozīmē, ka tirgus maziņš, objektu nedaudz, kolēģi visi ieinteresēti un neatsakās ne no viena objekta… arī vistitulētākie un ar viislielākajiem apgrozījumiem. Kāpēc Tu domā, ka iesaistoties šajā projektā tagad, uz iespējamajiem noteikumiem, tas kaut kā sāpīgāk varētu man iegriezt "rīt"? kas liedz "rīt" visu kārtot gudrāk, savā pusē savaņģot to pašu KM, varbūt pat LASu iesaistīt un – virzīt visu pa smuko! Vai TĀPĒC man vai kādam jāatsakās no tādas kā ir, bet šajā brīdī VIENĪGĀS IESPĒJAMĀS jaunās pieredzes, reālās sadarbības un nākotnes biznesa, kaut arī neskaidrām, bet tomēr… Lasīt vairāk »

...

Šodien torte, bet rīt publisko iepirkumu rupmaize?! Un visas jēdzīgās būves jau projektē sapārotie. To arī domāju ar "nesaprot" Un diezgan konkrēti "nesaprot"

Ingurds Lazdiņš

tava izvēle – uzreiz pāriet pie "rupmaizes"? 😉

Nu, atsakoties no LMMM dalības principā…

Ko iegūsti?

....

Pašcieņu, nedaudz. Bet tā jau nav zelta krāsas kredītkartē glabājama.

Ingurds Lazdiņš

manuprāt, pašcieņa sākas ar savu vārdu un parakstu…

Miķelis

Ingurd, izlasi Dienas biznesu 18.maijs –

Rail Baltic Rīgas stacija – starptautisks konkurss ar kvalifikāciju – domāju ka no Latvijas nekvalificēsies neviens, kurš projektējis vismaz 3 stacijas, sākums jūnijā, kurš no LAS kaut ko zin, vai piedalās konkursa nolikuma izstrādē. Ja neviens nekvalificējas, tad arī nav vajadzīgs boikotēt. Ja lielāko kumosu palaižam garām, tad ko mēs vispār varam?

Ingurds Lazdiņš

PS. par "nesaprot" izlaidu… (labi arhitekti nesaprot)

Nevajag domāt, ka kāds kaut ko nesaprot. Pats tā vairs sen kā nedomāju, un arī citiem neiesaku.

Miķelis

Nez ko par to visu domā Andis? Par arhitektu pozīcijām Latvijā, likumdošanu, konkursu, rezultātu un nākotni. Asums mums visiem (40-50 paaudzei ) pietiks kādiem 20 gadiem. Kas būtu jāizdara, lai pēc 20 gadiem mēs visi varētu atrasties citā arhitektūras vidē. Un kas ir mērķis – Vācija, Skandināvija vai Šveice? Kāds ir pētījis pieredzi ( nu tie kas zinātnieki un doktori )?

Andis Sīlis

Es "nedomāju" vispārinājumos – katram A savs ceļš, katrai valstiņai vai organizācijai savs laicīgais, nemitīgi mainīgais ordnugs. Visnotaļ dabiski visos lauciņos darbojas džungļu likumi un tas ir svētīgi – mākslīga līdztiesība sabojā genofondu un skillus. Pieturos pie senās gudrības – katrs pats [paplašināti – arī kopiena] ģenerē savu realitāti un ir pilnībā par to atbildīgs, tieši šādā kontekstā arī uztveru gan konkursu, gan skati. Arī sūdīga mācība ir laba mācība, vienīgā ideālā formula nepastāv, eksperimenti ir ūbersvarīgi utt. Par Ingurda "skate vs sacensība" tā īsti nevaru piekrist, kaut daudzas domas šķiet jēdzīgas. Nesen Radio Klasika klausījos Gundara Pupas apcerējumu rubrikā… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

Lai kaut ko ilglaicīgu radītu ir jābūt laikam, resursiem un struktūrai. Ja kaut kas no trio izpaliek neatbilstoši stipri jāpastiprina pārējie divi, ar vienu vienu nosacījumu neko nepadarīt vispār, pastiprini to kaut līdz bezgalībai. Pupas kungs ļoti labi ir izteicies, tikai no kļūdām arī rodas ģeniālais, izslēdzot kļūdas,eksperimentus no pareizumu rodas taksidermista prieks- dikti feins izbāzenis ar spīdošām stikla actiņām un uzlabotu spalvu, kam putēt virs kumodes. Un vislabākie izbāzeņi sanāk no mirstīgajām atliekām, izbāzeni no nulles nekad neuztaisīsi tā nu gan ir( liela ķēpa tā radīšanu no "0", tāds zināšanu, saprašanu apjoms jāpieliek….). Savukārt restaurāciju/pārbūvju diktatūra LR balstās vismaz… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tu laikam vairāk esi haosa teorijas piekritējs un tam protams var piekrist – dažreiz labāk uzrāvienu netaisīt un lieki nesvīst, jo Visumam visbiežāk parasti ir savi plāni. Man tomēr šķiet, ka kaut kādai vīzijai par to arhitektu anštalti vajadzētu būt – kādu mēs gribam redzēt pēc 20 gadiem. Kaut var būt, ka pie mūsu mainīgajiem lielumiem ekonomikā, nekustamajā īpašumā, demogrāfijā, ģeopolitikā to nemaz nevar uzkonstruēt un tad vienīgais atliek dabiskās izlases likums. Varbūt ka jāļaujas upes straumei, tas arī ir viens labs veids kā nodzīvot dzīvi. Par neveiksmēm piekrītu. Reti kas izdodas, ar vecumu tas procents, kurš liekas ka izdodas,… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Tomēr Neimanis. Zeltā ir spēks un daile, to zināja jau senie grieķi, kaldami daiļas zelta maskas, pēc tā paša kanona laikam vadījās žūrija. Vai kāds zin, kur Neimanis apglabāts, būs jāaizstaigā.

Saals tika alumīnija ananāss, nu vismaz kāds tai žūrijā lasa Miķeļa komentus.

Arni, Ingurd, Andi – pravietis tēvzemē nekad nav cienīts, teiktu, ka pat tiek apskausts.

Par Gīnki. ….. no comments.

Bet vispār pirmo reizi pa pēdējiem gadiem bija solīdi, vai interesanti un jautri, nu ne pārāk.

Puiki un to darbi nav cieņā, šis sensitīvo metroseksuāļu laiks…

Miķelis

Saprotu, ka jau šobrīd vajadzēja būt "slapjajam" bruto ciparam par izpalīdzēšanu, stāru vadību mūsu trauksmainajos Latvijas ūdeņos. Noņemot aviobiļetes, viesnīcas utml. sanāk sausais atlikums, nu vismaz Ņujorku apskatīt, ja ne kas cits. Ja komunikācija notiek ar skaipu, tad protams sausā atlikuma daudzums palielinās, jo "mazie partneri" birojā parasti jābaro ar picām, kolu un jānodrošina matracis parastais. Tā protams var padomāt arī stārs, jo šamējam vispār studentiem nav jāmaksā, tie paši lido kā naktstauriņi uz gaismu, tas savukārt visu oikonomiku apgriež otrādi. Sausā atlikuma cipars liecina ….. nu laikam elementāri par cieņu pret Latvijas partneriem. Līdz ar to gribējās uzzināt to… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Nesapratāmies. Tos 15-20% biju domājis kā būvprojekta daļu attiecībā pret pašu būvniecības budžetu. Kas izveidotu arī šajā gadījumā mums no L.Dzintara jau zināmos ~5,5 mio. Tad lūk, gadījumā ar manējiem, un, cik varēju noprast no sarunām ar vēl vismaz 2iem – šis budžets, neskaitot tiešās izmaksas speciālajiem konsultantiem un inženierprojektētājiem varētu starp vadošo biroju un "vietējo arhitektu" būvprojekta izstrādāšanā apmēram un pat uz pusēm sadalīties. Tas nozīmētu apakšlīguma summu par šeit uz vietas veicamajām darbībām 1-1,5 mio (neskaitot iekšējo tīklu un BK inženierus, es uzsveru). Tas taču nebūtu slikti, ko? Tā dēļ būtu vērts pacensties? Cita lieta, ka konkursa stadijā,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Uz pusēm? 5.5 mio EUR, nu nez, kā saka Vents. Skopie baņķieri nekad nepārmaksā, ja var, uzreiz pasūta pie pusdienām "limonādi" un uzcienā visus, bet īstās pudienas ēd mazliet vēlāk. Domāju, ka nolūks bija par sviestmaizi paķert stāru ideju, nopirkt to par 10 taukšķiem un atdot tehniskā projekta izstrādi Pillar birojam. Pēc tam pie muzeja piekārt lielu plāksni ar stāra vārdu un stāstīt visiem pilsētas iedzīvotājiem – nu re, nu beidzot pie mums realizēts augstdzimušā kunga projekts. Bet vietējie arhitekti, kas piedalījās, bija vajadzīgi ( cerams, ka neapbēdināju ), vienai naktij, jo paprasīja par daudz ( kaut prasīja minimumu ),… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

neredzu pamatu TIK skeptiskai bildei. Tu, ja pareizi sapratu, zīmē ainu, kad uzmesti no organizātoru puses tiek arī uzaicinātie biroji? Vai tā? Kāpēc?

Vai bieži tā pasaulē notiek? Ir kāds pamats šoreiz?

Miķelis

Nu man personīgi gribētos ticēt baņķieru godīgumam, sadarbībai ar vietējo arhitektu organizāciju, nesavtībai, vēlmei iegūt labāko rezultātu, sinerģijai utt. Bet jau no paša sākuma visa tā shēma nedaudz greiza. Izspēlēju parasto "baņķieru attīstītāju" scenāriju, kur vietējais arhitekts ir lētucis, bet ārzemnieks nopirkts vārdam. Pazīmes ka tā ir ierasta shēma – kvartāla apbūves skici izstrādāja vācieši, kurš šobrīd realizē būvprojektu? Man šķiet Pillar atvasinājums. Un tad vienkāršs jautājums – ja shēma jau rokā, kāpēc maksāt 5 Mio EUR, ja var samaksāt zem 1 Mio EUR? Legāli, nopērkot skici no uzvarētāja. 4 mioEUR – tie ur divi īres nami centrā. Ietaupīts eiro,… Lasīt vairāk »

?!

Mio?!!! Ha-ha-ha! Tā Tu vērtē savu pienesumu? Nu tad jau nav brīnums, par mio var zem ikkatra pagulties.

Ingurds Lazdiņš

es neesmu to teicis, lasi uzmanīgāk.

"Tas nozīmētu apakšlīguma summu par šeit uz vietas veicamajām darbībām 1-1,5 mio (neskaitot iekšējo tīklu un BK inženierus, es uzsveru)", tas ir – visa būvprojekta nākamās stadijas izstrādāšanas gaitā. Tam nav tieša sakara ar "radošo pienesumu" konkursa 2 mēnešos.

"konkursa stadijā, protams, sadalījums domājamajai apmaksai nav ne tuvu uz pusēm", to taču arī uzrakstīju, un uzrakstīju arī kāpēc. Nevajag kaut ko ķert no zila gaisa.

Ingurds Lazdiņš

PS. man Tev arī viens jautājums, "Miķeli"….:

Tu par skati vai sacensību?

Īstenībā jau tēma bija ne par LMMM šim rakstam…

Kā pašam zem "Spartaka" kino būvapjoma redzamās gada darbu miniplanšetes patika? Kopējā noskaņa?

Miķelis

Atbilde būs diezgan sarežģīta. Esmu par skates – sacensības hibrīdu: 1. Skaidras nominācijas – jaunbūves, rekonstrukcija, restaurācija, ainavu arhitektūra, arhitektūras mazās formas, koncepti ( projekti ), publikācijas ( preses balva ), labākais būvvaldes arhitekts, par mūža ieguldījumu. Balvu saņem katrā nominācijā, bez stulbiem ceturtdaļfināliem, astodaļfināliem utt. 2. Žūrijā arhitekti ( praktizējoši ) nepiedalās, lai nejauktu gaisu katrs ar savu ego. Žūrija sastāv nevis no antropologiem, ķīmiķiem un autoservisa meistariem, bet no profesionāliem arhitektūras zinātājiem ( redaktori, mācībspēki, izdevēji + ne mazāk svarīgi "lietotāji" ( nekustamā īpašuma attīstītāji, banku nekustamā īpašuma departamenta cilvēki, Kultūras ministrijas cilvēki utt. ). 3. Skaidri spēles… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

Paldies par izvērsto vērtējumu. Šoreiz mums atkal domas vairumā jautājumu saskan. Tieši tā – agrāk bija SKATE ar ne pārāk uzsvērtām atsevišķo nomunāciju līderu balvām. Bija ko paskatīties, ievērtēt, un bija izcelts kaut kas – spožākais – pie reizes. "Hibrīds", kā Tu saki 🙂 1. Nominācijas bija un būtu pozitīvi strukturējošas, arī žūrijai lielāka atbildība, ne tikai pa mākoņiem (ap profesijas virsotnēm)vairāk abstrakti lidināties. Nominācijas, protams, netraucēja piešķirt arī vienu, visizcilākā sasnieguma balvu. 2. nedomāju gan, ka "soc.antropologu uc" žūrija būtu a priori sliktāka par "attīstītāju u.tml) veidojumu… Tam gan tiešam nepiekrītu. Bet ar to ego gan ir kā ir,… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Pēteri, Tev vismaz šitāds par pūlēm iznāca ar kuru biroju izbraukumos aizvest darbiniekus?

https://www.ss…/t2/akkmm.html

googoo

Nav mans mīļotais modelis, krāsa arī nepatīk, nemaz nerunājot par ērmīgo kasti priekšā. Bet, ja nu par konkursu, vakardienas pirmizrāde ‘The competition’ ir lieliska ilustrācija – kā saka – viena filma 1000 vārdu vērta. Pieredze gūta pamatīga. Skepse iet snaust, jo mēs bijām no tiem pāris (?) retajiem, kas bija projektā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem no koncepta līdz pat pēdējās nakts tekstiem. Rezultāts nav OOB, tas ir wHY + OOB un attiecīgi ir lielāki, mazāki kompromisi. Jo vairāk dienas kopš sprinta pagājušas, jo vairāk lietas projektā izskatās ok, kaut arī sākumā tā nelikās. No otras puses – lietas, kas šķita, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Apsveicu ar izdošanos, vismaz 1.stadijā. Līdzvērtīgi, tas nozīmē ka OOB spētu ģenerēt konceptu arī bez stāriem. Vai tādā gadījumā koncepts būtu labāks? Tas svarīgākais jautājums. No otras puses, ja Latvijas izcilākajā arhitektūras konkursā pēdējā desmitgadē piedalās tikai divi latviešu biroji ar 50%, tas liecina par sistēmisku vājumu. Uz ledus vajadzēja ļaut iziet visiem, pat ja kāds tikko iemācījies slidot ( beidzis RTU vai RISEBA ), jo piedalīšanās konkursos ceļ vispārēju arhitektūras līmeni. Ko domā par Gada skati, Pēteri? P.S. Volkswagen T2 Westfalia pēc 10 gadiem būs rare auto. To kasti bez sirdsapziņas pārmetumiem var vākt nost. Man ar protams labāk… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. un ja kas, Pēteri, novēlu:

https://www.yo…?v=yZGGtmNzC_w

Jānis

Runājot par LMMM, ungāru firma tikko Budapeštā uzvarēja konkursā par Etnogrāfijas muzeja izstrādi. Šajā procesā ‘vietējie’ apsteidza BIG, OMA, un ZHA.

http://www.dez…d-ramp-hungary/

* bilde no Dezeen

Ingurds Lazdiņš

ne tikai vietējie apsteidza, bet arī Sauerbruch Hutton apsteidza, kas piedalās arī LMMM aicināto konkursā. Taisnības labad gan – savu otro vieti viņi tieši ar BIG arī dala… Labs panākums!

Bet par "vietējo" uzvaru Budapeštā – pirmajā acu izmetienā izskatās, ka viņi kaut kādā veidā laikam visprecīzāk savu lokālo mentalitāti paši noreflektējuši, bezmaz ar etnogrāfiskajiem motīviem sapinuši. Riskants gājiens!

82
0
Lūdzu, komentējietx