Šāgada 10.novembrī tika akreditēts LAS sertificēšanas centrs. Tā izveides procedūru, darbības principus un tajā darbojošos kolēģu sastāvu nākamajā dienā notikušajā LAS XVIII kongresā izrādīja jaunā LAS SC padomes vadītāja, arhitekte Vita Rauhvagere. A4D publicē īsu aprakstu un plašu prezentāciju par turpmāko arhitektu sertifikācijas sistēmu.
Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centrs (turpmāk tekstā — LAS SC) ir pārņēmis līdzšinējās LAS sertificēšanas komisijas (kongresā ievēlēta struktūra) darbību un pienākumus — izsniegt un reģistrēt arhitekta prakses sertifikātus, kā arī veikt to atbilstības uzraudzību. LAS SC izveidots, ievērojot Latvijas un ES likumdošanu un prasības sertificēšanas institūcijām.
«Arhitektūras jomā reglamentēta ir arhitekta profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets,» saka likums Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
Arhitekta prakses sertifikāts apliecina sertifikāta turētāja atbilstību noteiktiem kritērijiem. Sertifikāta pretendents ir cilvēks ar:
-
2.līmeņa augstāko arhitekta izglītību [direktīva 2005/36/EK]
- vismaz 3 gadu praksi sertificēta arhitekta vadībā
RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte sagatavo plaša profila speciālistus, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai izglītībai var strādāt pilsētplānošanā, ainavu un dārzu projektēšanā u.c. jomās.
Ja pretendents ir studējis citā valstī, nepieciešams saņemt izziņu no Akadēmiskās informācijas centra, ka viņa iegūtā izglītība ir atbilstoša nepieciešamajai arhitekta izglītības programmai.
Kopš šāgada februāra pie jaunās sertificēšanas shēmas strādāja LAS uzaicinātu ieinteresēto institūciju deleģētās personas — LAS SC padome, kura pēc LAS SC akreditācijas veic tā darbības uzraudzības un sertificēšanas shēmas uzlabošanas funkcijas. LAS valdei nav ietekmes uz LAS SC lēmumu pieņemšanu.
Jauno sertifikācijas shēmu ieviešanai praksē īsteno LAS SC administrācija — šobrīd darbā pieņemts tās vadītājs Ervīns Timofejevs, kvalitātes vadītājs Edgars Treimanis, sekretāre —, kura sertifikāta pretendentu izvērtēšanai pieaicina ekspertus. Pašlaik par ekspertiem uzaicināti strādāt vēlētās sertificēšanas komisijas locekļi. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, tiek piešķirts / nepiešķirts / pagarināts sertifikāts uz 5 gadiem.
Tātad — lai iegūtu arhitekta prakses sertifikātu — jāgriežas LAS SC ar:
- iesniegumu un pielikumu ar dokumentu kopijām
- Arhitekta prakses grāmatu
- sējumu ar pretendenta darbiem, kuri vismaz 3 gadu laikā izstrādāti sertificēta arhitekta vadībā
- viena saskaņota būvprojekta sējumu, kura izstrādē piedalījies pretendents
Lai pagarinātu jau iegūto sertifikātu — reizi 5 gados jāgriežas LAS SC ar:
- iesniegumu
- Arhitekta prakses grāmatu (par pēdējo gadu)
Lai veiktu arhitekta prakses uzraudzību, pieņemts lēmums, ka pretendents ik gadu LAS SC iesniedz Arhitekta prakses grāmatu. Šajā veidlapā arhitekti ieraksta gada laikā veiktos nozīmīgākos darbus — projektus, konkursa darbus, darbus un pasākumus, kas saistīti ar tālākizglītību un citas ar arhitektūras jomu saistītas aktivitātes.
Ekspertu komisija vērtē pretendenta iesniegto informāciju saskaņā ar izstrādātajiem KRITĒRIJIEM, pēc kuriem novērtē pretendenta kvalifikācijas un kompetences atbilstību, piešķirot punktus. Šie kritēriji atbilst Arhitekta prakses grāmatas formulējumiem. Ja pretendents saņem nepieciešamo punktu skaitu, tiek piešķirts / pagarināts arhitekta prakses sertifikāts. Noteiktais minimālais punktu skaits ir samērā zems, lielākajai daļai praktizējošo arhitektu tas būs it viegli iegūstams.
Jaunizveidotais sertificēšanas process ir tikai iestrādāšanās etapā, tādēļ cerams, ka turpmāk tas tikai uzlabosies un būs arhitektiem draudzīgs.
kāda ir situācija ar ārzemēs jau sertificēto speciālistu pārsertificēšanu Latvijā?
Ja ārzemes ir ES, ir spēkā līgums par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK). Princips vienkāršs- ja arhitektam ir tiesibas praktizēt ES dalībvalstī, viņam ir tiesības to darīt arī Latvijā.
Tomēr jāgriežas Akadēmiskās informācijas centrā, lai gūtu apstiprinājumu, ka izglītība ir atbilstoša un sertifikāts izsniegts likumīgi.
Ja runa ir par pārējo pasauli, princips varētu būt tāds pats, tomēr varētu būt arī papildus prasības katrā konkrētā gadījumā.
Paldies.
"Noteiktais minimālais punktu skaits ir samērā zems, lielākajai daļai praktizējošo arhitektu tas būs it viegli iegūstams." – ir arhitekti, kuriem nav iespējams savākt šos 28 punktus nevis savas kvalifikācijas dēļ, bet gan greizās matemātikas dēļ. Kā tas nākas, ka arhitekts, kam sertifikāts ir 4 gadus, ir par 10 punktiem sliktāks par arhitektu, kam sertifikāts ir 5 gadus? Ja viņš nav arch.mag, tad 28 punktus nevar savākt pat intensīvi vadot 5 kategorijas būvprojektus, apmeklējot kongresus, seminārus, braucot profesionāli izglītojoši uz ārzemēm un saņemot godalgotas vietas konkursos. Sanāk tikai 27. vai arī nemāku skaitīt? starp citu, pie šīs sistēmas pazūd arī liela… Lasīt vairāk »
1) Tas, kuram sertifikāts ir 4 gadus, uz SC nenāks. To viņš darīs tad, kad pienāks 5 gadi, jo sertifikāta derīguma termiņš ir 5 gadi.
2) Starp citām ailītēm "Arhitekta prakses grāmatā" ir ailīte "vienkāršotā renovācija"- nepazudīs ieguldījums mazajā arhitektūrā.
1) Sertifikāts šobrīd jāpagarina visiem, arī tiem, kam tas ir 1, 2, 3, 4 gadus! Diemžēl juridiskā ziņā neredzu- kāpēc?! Jo būvprakses LR EM Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu datu bāzē redzu, ka mans sertifikāts derīgs līdz 2010 gadam. 2) "ieguldijums mazajā arhitektūrā" tikai pavilks uz leju kopējo projektu sarežgītības pakāpi (lasi- punktus), bet arhitekti, kas pārsvarā nodarbojas ar vienkāršotām rekonstrukcijām un līdzīgiem objektiem- nevarēs savākt vajadzīgo punktu skaitu. Savukārt arhitekti, kas strādā ar lielajiem objektiem, parasti netērē savu laiku ar lodžiju aizstiklošanu. Tā nu pirmie maksās otrajiem par parakstīšanu, attiecīgi pakalojums sadārdzinās. Un vienkāršā matemātika ir tāda,- Man ir… Lasīt vairāk »
Tātad sanāk, ka tie arhitekti, kuru sertifikāti ir izsniegti pēc 2004. g., šobrīd miermīlīgi iesniedz prakses grāmatu par aizvadīto gadu, samaksā sertifikāta uzturēšanas maksu par attiecīgi nākamo 1, 2 utt. gadiem, bet nekādus iesniegumus par sertifikāta pagarināšanu neraksta un procedūru neiziet? Tā būtu loģiski.
Būtu, bet jautājums jāuzdod SC Timofejevam vai Treimanim.
Viņi tā neuzskata vis. SC nostāja ir tāda, ka VISIEM šobrīd jāpagarina sertifikātus – pēc jaunās sistēmas. Un tā rada problēmas visvairāk jaunajiem arhitektiem, kuri ar sertifikātu strādā mazāk kā 5 gadus. Viņi ir nostādīti daudz neizdevīgākā pozīcijā pat par tiem, kas sertifikātu nevis pagarinās, bet iegūs pirmo reizi.
Projekti summējas pa visiem 5 gadiem vai katru gadu jāsavāc 28 punkti?
Ja sertificēšanai atskaites periods ir 5 gadi, tad kāpēc prakses grāmata jāiesniedz katru gadu?
Nav dota skaidra matemātiskā formula.
Pašlaik var rēķināt tā, ja es pa gadu uztaisu 10 šķūnīšu būvprojektus (3+1 punkti), kuros esmu 1) būvprojekta vadītājs (3×10 punkti), 2) arhitektūras daļas vadītājs (2×10), 3) arhitekts (1×10), 4) autoruzraugs (1×10) (viss elementāri individuāli praktizējošam arhitektam), tad jau gada laikā savākti 74 punkti + 10 punkti par RPI iegūtu izglītību = 84 punkti. Šādā situācijā kaut cik aktīvi darbojošamies arhitektam par punktu savākšanu galvai nevajadzētu sāpēt.
Nelaime tik tāda, ka katrā projektā drīkst atzīmēt tikai VIENU pozīciju – vai nu arhitekts, vai daļas vadītājs, vai būvprojekta vadītājs… Un tā nu sanāk, ka tas, kurš sataisījis 10 šķūnīšus, atzīmē katrā kādu citu atbildības pakāpi, un ir veiksmīgāks arhitekts par to, kurš 2 piektās kategorijas būvprojektus novadījis… Turklāt ņemiet vērā – tabulā sev punktus par projekta vadīšanu arī var ieskaitīt tikai 1 reizi, ne jau par katru projektu!
Hmm, es laikam slikti skatījos, bet tiešām nevienā vietā nepamanīju matemātiskās formulas, ko drīkst pieskaitīt un ko nē un cik reižu. Vai būtu tik laipna un, lūdzu, iemestu šeitan precīzu linku, kur šī informācija ierakstīta vai kā citādāk ceļa norādes internettoponeattapīgajiem.
Citādāk sanāk, ka ar relatīvi aktīvi darbību, kaudzīti pabeigtu un topošu realizāciju dabā, bet ar nesenu sertifikātu, sanāk savākt tik 23-24 punktus. Un tas sāk dikti nesmuki izskatīties pēc konkurentu novākšanas šajā ekonomiski saspringtajā laikā.
Punkti savācas pa 5(pieciem) gadiem.
man sertifikāts ir 6 gadus. Lai pagarinātu sertifikātu, jāaizpilda veidlapa un prakses grāmata – prakses grāmata par šo gadu. Kā komisija zinās, ka 5 gadu laikā varu savākt 28 punktus? Ja šogad vienkārši jāpagarina, tad kādēļ man ir rēķins par sertificēšanu?
Redz, tieši tā arī šobrīd sanāk – "ar relatīvi aktīvi darbību, kaudzīti pabeigtu un topošu realizāciju dabā, bet ar nesenu sertifikātu, sanāk savākt tik 23-24 punktus"!!! Tieši tā un nekā savādāk! Pilnīgi vai duras acīs, cik ļoti ir domāts par RTU mācībspēku un pašvaldību arhitektu sertifikātu saglabāšanu, bet pilnīgi aizmirsts par jaunākajiem kolēģiem. Kā smejies, "sāk dikti nesmuki izskatīties pēc konkurentu novākšanas šajā ekonomiski saspringtajā laikā".
Visa info pieejama LAS mājaslapā.
kāda ir situācija ar ārzemēs jau sertificēto speciālistu pārsertificēšanu Latvijā?
Ja ārzemes ir ES, ir spēkā līgums par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK). Princips vienkāršs- ja arhitektam ir tiesibas praktizēt ES dalībvalstī, viņam ir tiesības to darīt arī Latvijā.
Tomēr jāgriežas Akadēmiskās informācijas centrā, lai gūtu apstiprinājumu, ka izglītība ir atbilstoša un sertifikāts izsniegts likumīgi.
Ja runa ir par pārējo pasauli, princips varētu būt tāds pats, tomēr varētu būt arī papildus prasības katrā konkrētā gadījumā.
Paldies.
"Noteiktais minimālais punktu skaits ir samērā zems, lielākajai daļai praktizējošo arhitektu tas būs it viegli iegūstams." – ir arhitekti, kuriem nav iespējams savākt šos 28 punktus nevis savas kvalifikācijas dēļ, bet gan greizās matemātikas dēļ. Kā tas nākas, ka arhitekts, kam sertifikāts ir 4 gadus, ir par 10 punktiem sliktāks par arhitektu, kam sertifikāts ir 5 gadus? Ja viņš nav arch.mag, tad 28 punktus nevar savākt pat intensīvi vadot 5 kategorijas būvprojektus, apmeklējot kongresus, seminārus, braucot profesionāli izglītojoši uz ārzemēm un saņemot godalgotas vietas konkursos. Sanāk tikai 27. vai arī nemāku skaitīt? starp citu, pie šīs sistēmas pazūd arī liela… Lasīt vairāk »
1) Tas, kuram sertifikāts ir 4 gadus, uz SC nenāks. To viņš darīs tad, kad pienāks 5 gadi, jo sertifikāta derīguma termiņš ir 5 gadi.
2) Starp citām ailītēm "Arhitekta prakses grāmatā" ir ailīte "vienkāršotā renovācija"- nepazudīs ieguldījums mazajā arhitektūrā.
1) Sertifikāts šobrīd jāpagarina visiem, arī tiem, kam tas ir 1, 2, 3, 4 gadus! Diemžēl juridiskā ziņā neredzu- kāpēc?! Jo būvprakses LR EM Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu datu bāzē redzu, ka mans sertifikāts derīgs līdz 2010 gadam. 2) "ieguldijums mazajā arhitektūrā" tikai pavilks uz leju kopējo projektu sarežgītības pakāpi (lasi- punktus), bet arhitekti, kas pārsvarā nodarbojas ar vienkāršotām rekonstrukcijām un līdzīgiem objektiem- nevarēs savākt vajadzīgo punktu skaitu. Savukārt arhitekti, kas strādā ar lielajiem objektiem, parasti netērē savu laiku ar lodžiju aizstiklošanu. Tā nu pirmie maksās otrajiem par parakstīšanu, attiecīgi pakalojums sadārdzinās. Un vienkāršā matemātika ir tāda,- Man ir… Lasīt vairāk »
Tātad sanāk, ka tie arhitekti, kuru sertifikāti ir izsniegti pēc 2004. g., šobrīd miermīlīgi iesniedz prakses grāmatu par aizvadīto gadu, samaksā sertifikāta uzturēšanas maksu par attiecīgi nākamo 1, 2 utt. gadiem, bet nekādus iesniegumus par sertifikāta pagarināšanu neraksta un procedūru neiziet? Tā būtu loģiski.
Būtu, bet jautājums jāuzdod SC Timofejevam vai Treimanim.
Viņi tā neuzskata vis. SC nostāja ir tāda, ka VISIEM šobrīd jāpagarina sertifikātus – pēc jaunās sistēmas. Un tā rada problēmas visvairāk jaunajiem arhitektiem, kuri ar sertifikātu strādā mazāk kā 5 gadus. Viņi ir nostādīti daudz neizdevīgākā pozīcijā pat par tiem, kas sertifikātu nevis pagarinās, bet iegūs pirmo reizi.
Projekti summējas pa visiem 5 gadiem vai katru gadu jāsavāc 28 punkti?
Ja sertificēšanai atskaites periods ir 5 gadi, tad kāpēc prakses grāmata jāiesniedz katru gadu?
Nav dota skaidra matemātiskā formula.
Pašlaik var rēķināt tā, ja es pa gadu uztaisu 10 šķūnīšu būvprojektus (3+1 punkti), kuros esmu 1) būvprojekta vadītājs (3×10 punkti), 2) arhitektūras daļas vadītājs (2×10), 3) arhitekts (1×10), 4) autoruzraugs (1×10) (viss elementāri individuāli praktizējošam arhitektam), tad jau gada laikā savākti 74 punkti + 10 punkti par RPI iegūtu izglītību = 84 punkti. Šādā situācijā kaut cik aktīvi darbojošamies arhitektam par punktu savākšanu galvai nevajadzētu sāpēt.
Nelaime tik tāda, ka katrā projektā drīkst atzīmēt tikai VIENU pozīciju – vai nu arhitekts, vai daļas vadītājs, vai būvprojekta vadītājs… Un tā nu sanāk, ka tas, kurš sataisījis 10 šķūnīšus, atzīmē katrā kādu citu atbildības pakāpi, un ir veiksmīgāks arhitekts par to, kurš 2 piektās kategorijas būvprojektus novadījis… Turklāt ņemiet vērā – tabulā sev punktus par projekta vadīšanu arī var ieskaitīt tikai 1 reizi, ne jau par katru projektu!
Hmm, es laikam slikti skatījos, bet tiešām nevienā vietā nepamanīju matemātiskās formulas, ko drīkst pieskaitīt un ko nē un cik reižu. Vai būtu tik laipna un, lūdzu, iemestu šeitan precīzu linku, kur šī informācija ierakstīta vai kā citādāk ceļa norādes internettoponeattapīgajiem.
Citādāk sanāk, ka ar relatīvi aktīvi darbību, kaudzīti pabeigtu un topošu realizāciju dabā, bet ar nesenu sertifikātu, sanāk savākt tik 23-24 punktus. Un tas sāk dikti nesmuki izskatīties pēc konkurentu novākšanas šajā ekonomiski saspringtajā laikā.
Redz, tieši tā arī šobrīd sanāk – "ar relatīvi aktīvi darbību, kaudzīti pabeigtu un topošu realizāciju dabā, bet ar nesenu sertifikātu, sanāk savākt tik 23-24 punktus"!!! Tieši tā un nekā savādāk! Pilnīgi vai duras acīs, cik ļoti ir domāts par RTU mācībspēku un pašvaldību arhitektu sertifikātu saglabāšanu, bet pilnīgi aizmirsts par jaunākajiem kolēģiem. Kā smejies, "sāk dikti nesmuki izskatīties pēc konkurentu novākšanas šajā ekonomiski saspringtajā laikā".
Visa info pieejama LAS mājaslapā.
Punkti savācas pa 5(pieciem) gadiem.
man sertifikāts ir 6 gadus. Lai pagarinātu sertifikātu, jāaizpilda veidlapa un prakses grāmata – prakses grāmata par šo gadu. Kā komisija zinās, ka 5 gadu laikā varu savākt 28 punktus? Ja šogad vienkārši jāpagarina, tad kādēļ man ir rēķins par sertificēšanu?