13. oktobrī noslēdzās starptautiskais arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijas un vides dizains. Plenēra dalībniekiem kā izpētes objekts tika piedāvāti Ogres upes krasti un tās ieteka Daugavā.
Ogres pilsētas nākotnes attīstības vīzijā plenēra dalībniekiem bija jāiekļauj šādi objekti: jaunā tilta pār Ogres upi siluets, atpūtas paviljoni, skatu laukumi un kafejnīcas, peldvietas un bradājamās vietas upē, celiņi riteņbraucējiem un gājējiem, parki, skvēri, auto stāvvietas Ogres estrādes tuvumā.
Starp deviņām dalībnieku komandām par labāko tika atzīts Lietuvas arhitektu biroja AEXN (Arquitectonica ex Nihilo) darbs H2Ogre, otro vietu ieguva igauņu Paik Arhitektid projekts ar devīzi Stop, bet trešajā vietā — projekts Regaining lost qualities, ko izstrādājuši Latvijas un Lielbritānijas pārstāvji. Pie šiem trim darbiem tad arī vērts pakavēties.
H2Ogre
Autori: Lukas Miceika, Tomas Grunskis
Lietuviešu piedāvājums Ogres attīstību redz ciešā saistībā ar ūdeni, par ko stāsta arī izvēlētā devīze. Centra paplašinājums veidots virzienā uz Ogres upes ieteku Daugavā, kur paredzēta jahtu osta — pilsētas vārti. Projektā par prioritāti izvirzīta «iekšējā pilsēta», paredzot tai kūrorta statusu, mazāka uzmanība veltīta ārējās komerciālās zonas attīstībai. Šobrīd atdalītās pilsētas daļas paredzēts savienot vienā urbānā struktūrā, sadiedzot tās ar jaunu publisku laukumu sistēmu, kurā iekļaujas gan jau esoši, gan jaunveidojami laukumi, jahtu piestātnes, publiskas peldvietas. Autori centušies visiem publiskajiem laukumiem nodrošināt saistību ar kādu no krastmalām. Gājēju un riteņbraucēju celiņu sistēmu veido 3 dažāda garuma un rakstura cilpas, kas savieno abus Ogres upes krastus. Jauna apbūve ainavā ievietota gaužām piesardzīgi, lielākā uzdrīkstēšanās ir arhitektoniskais akcents pie jaunās jahtu ostas. Ūdensmalu attīstība iecerēta, pretstatot Ogres upes labā krasta esošās arhitektoniskās vērtības blīvajai, zaļajai meža sienai otrā krastā. Paredzētas rekreācijas zonas gan aktīvas, gan mierīgas atpūtas cienītājiem.
Stop
Autori: Indrek Jarve, Itonu Laanemae
Stop komandas mērķis ir panākt garāmbraucēju pieturēšanu, vēl labāk — palikšanu Ogres pilsētā uz pastāvīgu dzīvi, tomēr projektā grūti saskatīt apstāšanās vērtas kvalitātes. Darbs sīkāk aplūko Ogres salu un pilsētas daļu gar Ogres upi. Gar salas perimetru izvietota dzīvojamā apbūve, vidusdaļa savukārt atvēlēta dažāda veida sportiskām aktivitātēm, gan nesniedzot sīkākus paskaidrojumus par iecerēto vides identitāti. Tāpat kā lietuviešu piedāvājumā, pie Ogres upes ietekas Daugavā paredzēta jahtu osta. Gar Ogres upes labo krastu vijas promenāde ar skatiem uz pilsētas siluetu, šeit izvietotas kafejnīcas, terases uz ūdens, peldvietas, kas ziemā izmantojamas kā slidotavas. Upes otrs krasts saglabāts zaļāks gājēju, riteņbraucēju un makšķernieku priekam. Šeit pie jaunbūvējamā tilta izvietotas arī Ogres estrādi apkalpojošās autostāvvietas.
Regaining lost qualities
Autori: Niklāvs Paegle, Mārtiņš Pīlēns, Reinis Adovičs un Thomas Randall—Page
Jaunie arhitekti aizrautīgi ķērušies pie Ogres pilsētas tēla reanimācijas, piedāvājot risinājumu «trīs soļos». Projektā visaugstāk vērtētas pilsētas attiecības ar Ogres upi un mežu, kas kā dabiski šķēršļi krustojas un nosaka apbūves attīstību noteiktos virzienos. Pirmais no trim soļiem ir Ogres upes un meža kā dabas pamatnes koridoru attīstīšana gājēju un velobraucēju rekreācijai un ikdienas kustībai pilsētā. Upes visai stāvajā krastā pamanītas esošas takas trīs dažādos augstumos, tās paredzēts iesegt dažādos materiālos, veidojot trīslīmeņu promenādi starp gājēju un jaunbūvējamo tiltu. Krasta nogāzē starp platformām iedziļināta rekreācijai nepieciešamā lineārā apbūve: kafejnīcas, publiskās tualetes, ģērbtuves peldētājiem. Pastaigu un velosipēdu maršruti savienoti cauri meža zonai un dendroloģiskajam parkam no Zilajiem kalniem līdz Ķentes kalnam.
Otrkārt, estrādes autostāvvietu problēmu piedāvāts risināt, izmantojot jau saskaņoto trīs tirdzniecības centru būvniecību teritorijā starp automaģistrāli Rīga—Daugavpils un Ogres salu. Park & Ride principa autostāvvietas dienas vidū apkalpotu tirdzniecības centrus, bet vakaros — kultūras pasākumus Ogres centrā. Tas ļautu izvairīties no dabas pamatnes koridoru vērtību iznīcināšanas ar palielinātu autotransporta plūsmu, kā arī nostiprinātu krastmalas nozīmi pilsētas tēlā.
Trešais solis ir vizuālās saiknes pastiprināšana starp publiskajām ēkām un pieminekļiem, kas atrodas dabas pamatnes koridoros. Piemēram, gar promenādi attīrot skatu no upes uz skolas stadionu, tiesas ēku, baznīcām, kā arī psihiatriskās slimnīcas katlu mājas un Dārza ielas industriālajiem skursteņiem. Zilajos kalnos un Ķentes kalnā piedāvāts izvietot pa skatu tornim, kas iezīmētu meža asi un vizuāli sasaistītu zaļās pilsētas daļas, pamatā atjaunojot to nozīmi iedzīvotāju apziņā.
Regaining lost qualities autoru skatījumā mežs varētu kalpot vairāk lokālā, kopienu līmenī, fokusējoties uz identitāti, kamēr Ogres upe kļūtu par pilsētas mugurkaulu, savienojot ārpilsētu ar kultūras un notikumu centru.
Plenēra žūriju vadīja Ogres pilsētas domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, tās sastāvā — domes būvvaldes vadītāja Maija Rinka, viņas vietnieks, pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, galvenais mākslinieks Krišs Skrastiņš, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji arhitekti Ilmārs Dirveiks un Edgars Bērziņš, Lietuvas Arhitektu savienības arhitekts Rolands Palekas, Tartu pilsētas arhitekts Tīts Silds, arhitekts, Dānijas Karaliskās tēlotājmākslas akadēmijas arhitektūras skolas mācībspēks Ola Vedebrunns, arhitekte Dace Kalvāne.
