Mobilā Kopenhāgena

Trīs dienas Kopenhāgenā intensīvi pavadīju uz nomāta divriteņa. Paklausot izstādes Copenhagen Changing virtuālā ceļveža Copenhagen X vienam no ieteikumiem, kā aizraujoši apskatīt pilsētu — Bike the City, tās pārmaiņu punktu apsekošanas plāns ieveda neaizmirstamā pārsteigumā — par riteņbraukšanas nekultūru Latvijā.

Latvijas pilsētās riteņbraukšana pielīdzināta apmātu piketētāju hobijam, kas, paretam nonākot mediju skrejceļos, ārkārtēji apgrūtina pilsētplānotāju dienas kārtību. Te tā ir nomaļa brīvdienu nodarbe aktīvai atpūtai kaut kur piepilsētā, parkā vai pludmalē, spoža atribūtika mobilitātes svētkiem (Pilsēta bez auto!) vienreiz gadā vai dzelteno žurnālu stila lappusēm — kaudzēm nedēļā. Pat ķīla zaļai domāšanai, kad jāreklamē bankām izdevīgi noguldījumi. Dabas draugs Māris Olte no zilā ekrāna iedarbīgi stāsta, ka nepiesārņo vidi, ietaupa degvielu un tātad — finansu resursus, jo brauc ar velosipēdu. Tikmēr laikraksta Sestdiena (22.09.) lasītāji smej par jautrāko autobraucēju valsti pasaulē: «Latvijā nav tādas vietas, uz kuru būtu jābrauc ilgāk nekā trīs stundas, atskaitot braucienu no viena Rīgas gala līdz otram.»

Arī nepārzinot pēc iedzīvotāju daudzuma mūsējai līdzvērtīgās (~1.09 miljoni) Dānijas galvaspilsētas tiltu pār centrālo kanālu kopskaitu (~5, jaunākais paredzēts tikai gājējiem / riteņbraucējiem) un tikai apzinoties apakšzemes esamību tajā, ik rīta aina no naktsmāju 14.stāva loga uz nepārslogoto Langebro pārvadu atgādināja par nejēdzībām aktivitāšu stundās Rīgā. Langebro trīs joslu brauktuves divos virzienos papildina ceturtā — veloceliņi, kuru noslodze ir salīdzinoša automašīnu trīsrindei blakus. Rīgas gadījumā uz tilta nebūtu kustības. Te personīgo auto vientuļie vadītāji nav ieinteresēti stūres rituļa nomaiņā pret ragiem, ar kuriem var taupīt naudu, laiku, veselību un vidi. Vienkārši — tādiem pie mums nav vietas, nedz cieņas! Kopenhāgenas riteņbraucējs ir pilntiesīgs satiksmes dalībnieks, kam pakārtota transporta sistēma visas pilsētas teritorijā — ik krustojumā, katrā sānielā, pie visām namdurvīm. Teju nav ielu, kuras no ietvēm nešķir atsevišķs veloceliņš — nereti sadalīts sekcijās pie pagrieziena. Riteņbraukšana ir stratēģiska Kopenhāgenas transporta plānošanas sadaļa, lai gan 300 kilometru garais velotreks tur ieviests gandrīz gadsimta garumā. Turklāt auto iegāde nav valstiski stimulēta Dānijas iedzīvotāja prioritāte.

Divritenis tur nav tikai svētdienas vai pēcpusdienas karuselis, bet ir iemīļots pārvietošanās līdzeklis ikdienu, jo nodrošina ērtu, ekonomisku, ekoloģisku, arī estētisku veidu, kā regulāri kustēties. Uz darbu, veikalu vai bērnudārzu — ar mazuļiem priekšējā kabīnē vai kravu piekabē. Uzvalkā, svārkos, pat augstpapēžu kurpēs. Un glītos lietusmētelīšos, kad līst. Treniņtērpos — tikai tūristi vai sportisti.

Dāņi divriteņus nestiepj nolikt augšstāva dzīvoklī, jo ielu perimetri pielāgoti, laukumi iekārtoti — to masveida novietošanai, ir jau divstāvu stāvvietas, jaunajos projektos — nelielas garāžas ēku ieejas līmeņos. Riteņbraucēja ierašanās vecpilsētā ir īsta paradumu izrāde: šoferiem pazīstamā riņķošana ap novietni, lai citu līdzīgo braucamrīku mudžeklī atrastu tukšu nišu, uzsmēķēšana nokāpjot, zvans draugam.

Arīdzan Liepājā pieaug automašīnu skaits. Lai arī pievienojusies Eiropas Mobilitātes nedēļai un šāgada dienas Pilsētā bez auto! rīkotāji, tai skaitā Domes Vides daļas speciālisti aicināja liepājniekus atcerēties, ka labākais pārvietošanās līdzeklis pilsētā ir velosipēds, nesen pārbūvētie krustojumi nezīmē cerību līnijas drīzumā koordinētai riteņbraukšanai tajā. Nobruģētā Ventspils vienaldzīgu skatu rāda sen. Kamēr mūsu riteņbraucējs maisās starp gājējiem vai lavierē motorizēto plūsmu, dāņus satrauc vizinošos tūristu raisītais haoss viņiem skaidrajā riteņbraukšanas shēmā.

Pēc pašvaldības ieceres Kopenhāgenā tiek plānoti no izplūdes gāzēm, trokšņa un sadursmēm brīvi LIELCEĻI riteņbraucējiem, kuru maršrutus pa kārtai sakļaus vienotā tīklā. Ar stādījumiem norobežotie apvedceļi gādās par drošu un komfortablu riteņbraukšanu, tādejādi tai pievēršot vēl vairāk ļaužu. Jau tagad trešdaļa darbaspējīgo kopenhāgeniešu diendienā pārvietojas uz divriteņa, pastiprināti slogojot galvenās automaģistrāles dienas sākumā un izskaņā. Gan steidzīgajiem, gan piesardzīgajiem jāaptur pie luksofora sarkanās gaismas vai pieturā, kur piestājis pasažieru autobuss. Tāpēc plānotāju prātus aizņem pārdomas, kā vienlaikus veloceliņiem būt ātrgaitas trasēm, kas tieši savieno mājokli un darbavietu vai skolu, un izklaides braucienu zonām. Tie būs jauni 100 kilometri jeb 22 zaļi lielceļi riteņbraucējiem (Green cycle routes), kas draudzīgi savienos Kopenhāgenas tālos dienvidus ar galējiem ziemeļiem. Nevis pārbūvēti, bet papildināti esošie veloceliņi — integrējot tos parkos un skvēros. Šķiet, mūsu iespēja ir apiet klaji urbanizētas riteņbraukšanas izveidi pilsētvidē, katastrofālo transporta sistēmu rekonstruējot ar sākotnēji pārdomātu pieeju, kas ļaus indivīdu vaļaspriekam kļūt sabiedriski lietderīgai funkcijai.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
25 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
snifs

un kā lai šito visu iepotē mūsu pilsētplānotājiem? ja sāk tagad, tad pēc gadiem 10-20 varbūt paskats uz pilsētu mainītos nedaudz 🙂

pArt

Nav nekas jāpotē, ir jāapzinās savas pilsoņa tiesības un kategoriski jāpieprasa būvvaldēm nodrošināt ļaužu (mūsu pašu) tiesības uz veselīgu dzīvesveidu.

Man nav skaidrs, kas ir apstiprinājis piem. Mārupes ciematu plānojumus gan bez riteņbraucēju, gan bez gājēju celiņiem. Tur bērni un citi iet pa brauktuves daļu (daļēji neapgaismotu). Un tas notiek šobrīd, pavisam svaigi izplānotās apbūves teritorijās!

rīdzinieks

Varbūt (vismaz) uz pusgadu apmainīt Rīgas pilsētplānotājus ar Kopenhāgenas plānotājiem… Vai, cik tas būtu derīgi! Vieniem varētu dot darbu, otrie varētu pamācīties… un par visu naudiņu paņemt no EiroFondiem 🙂

dakteris

Indra, nesmēķē!

Un nereklamē – … uzsmēķēšana nokāpjot, … – p-ēē.

Tā nemaz nav! Tā nav patiesība! Tā nav visa patiesība! Tā uzsmēķēšana drīzāk būtu "pierakstāma" pagājušā gadsimta buržuāzijas dīkdieņiem. Tā teikt «diskrētais šarms».

kroko

Gadu no gada katru darbadienu divreiz dienā paelpot simtiem stāvošu mašīnu izplūdes gāzes tomēr uz veselību vajadzētu atstāt nopietnu ietekmi…

MoMo

draugi! es parvietojos principā tikai ar velosipēdu, jo tas ir visērtakais parvietošanas veids ņemot vērā manu dzīvestilu. no rīta 53 autobuss (es dzīvoju zolitūdē) iet uz centru 40 min. vismaz. pieņemsim, kā man vajag būt kautkur 9.00- tad skaidrs, kā jāpieceļās vismas 7.15, lai tiktu uz autobusu un jāpasež korķī. savukārt, ritenis dod iespēju to pašu ceļu veikt pa 19,5 min nesteidzīgā 25 km/st ātrumā.svaigā gaisā. rītā saulē.un tājā pašā laikā pārējie piedalās "ēzeļu karavanā" .plus vēl papildus 20-30 min.miegam saukārt, vakarā, pēdejais transports ir 23.30, bet kā būt tad, kad idejas un iedvesma moka līdz diviem naktī?piekāst un braukt… Lasīt vairāk »

Iedomājos.

Es gan pamostos savā Zolitūdes dzīvoklī, ātri sadaru darāmo, tad ievelku gaisu un dodos straujā izrāvienā caur smirdošo kāpņutelpu un piečurāto lifta kabīni uz saviem leksusa apartamentiem, kur varu mierīgi ievilkt savu cigiņu un baudīt dizainu vismaz stundu garumā, kamēr nokļūstu līdz daudzmaz baudāmajam centram.

Marta

Braucu ar velo gandrīz visu gadu un nav tik traki. Neviens speciāli virsū nebrauc un neņirgājas, it īpaši, ja ir atstarotāji, ķivere, ievēro CSN un ciena arī autovadītājus. Ikdienā braucot pa centru un ne tikai, atrodas gan klusākas ielas, gan ērtākais veids, kā tikt no viena parciņa uz otru, bet, protams, ir daudzas lietas, ko vajadzētu izdarīt. Un ir daudz mazi, nedārgi darbi, kas braukšanu ievērojami atvieglotu, nevajag jau uzreiz visu. Kaut vai tās pašas nobrauktuves no/ uz ietvēm, ir pat, ka nobrauktuve ir ideāla, bet nav uzzīmēta stoplīnija – automašīnas apstājas pie luksafora pilnībā aizbraucot priekšā nobrauktuvei.. Velo celiņš… Lasīt vairāk »

erk

Plānošanas loģika: autobraucēji esam "mēs", bet riteņbraucēji ir "viņi". "Mūsējie" vienmēr uzvar! 🙂

č

tas labs!

Viesis

snifs

un kā lai šito visu iepotē mūsu pilsētplānotājiem? ja sāk tagad, tad pēc gadiem 10-20 varbūt paskats uz pilsētu mainītos nedaudz 🙂

pArt

Nav nekas jāpotē, ir jāapzinās savas pilsoņa tiesības un kategoriski jāpieprasa būvvaldēm nodrošināt ļaužu (mūsu pašu) tiesības uz veselīgu dzīvesveidu.

Man nav skaidrs, kas ir apstiprinājis piem. Mārupes ciematu plānojumus gan bez riteņbraucēju, gan bez gājēju celiņiem. Tur bērni un citi iet pa brauktuves daļu (daļēji neapgaismotu). Un tas notiek šobrīd, pavisam svaigi izplānotās apbūves teritorijās!

u

…kad piemirstas, ka esi Dieva izredzēts, piemirstas arī apsolītā valstība debesīs!

rīdzinieks

Varbūt (vismaz) uz pusgadu apmainīt Rīgas pilsētplānotājus ar Kopenhāgenas plānotājiem… Vai, cik tas būtu derīgi! Vieniem varētu dot darbu, otrie varētu pamācīties… un par visu naudiņu paņemt no EiroFondiem 🙂

dakteris

Indra, nesmēķē!

Un nereklamē – … uzsmēķēšana nokāpjot, … – p-ēē.

Tā nemaz nav! Tā nav patiesība! Tā nav visa patiesība! Tā uzsmēķēšana drīzāk būtu "pierakstāma" pagājušā gadsimta buržuāzijas dīkdieņiem. Tā teikt «diskrētais šarms».

novērotājs

te tev nu bija – un "uzsmēķēšana nokāpjot"… baigi jau nu mūsdienīgi :/ par veselību pat nerunājot ..pē

kroko

Gadu no gada katru darbadienu divreiz dienā paelpot simtiem stāvošu mašīnu izplūdes gāzes tomēr uz veselību vajadzētu atstāt nopietnu ietekmi…

pArt

baigais naivums ir domāt, ka sēžot sastrēgumā, auto salonā ir baigi tīrs gaiss!

Bez tam, nekur CPH nav tādi sastrēgumi, kā mūsu Rīgā!

MoMo

draugi! es parvietojos principā tikai ar velosipēdu, jo tas ir visērtakais parvietošanas veids ņemot vērā manu dzīvestilu. no rīta 53 autobuss (es dzīvoju zolitūdē) iet uz centru 40 min. vismaz. pieņemsim, kā man vajag būt kautkur 9.00- tad skaidrs, kā jāpieceļās vismas 7.15, lai tiktu uz autobusu un jāpasež korķī. savukārt, ritenis dod iespēju to pašu ceļu veikt pa 19,5 min nesteidzīgā 25 km/st ātrumā.svaigā gaisā. rītā saulē.un tājā pašā laikā pārējie piedalās "ēzeļu karavanā" .plus vēl papildus 20-30 min.miegam saukārt, vakarā, pēdejais transports ir 23.30, bet kā būt tad, kad idejas un iedvesma moka līdz diviem naktī?piekāst un braukt… Lasīt vairāk »

Iedomājos.

Es gan pamostos savā Zolitūdes dzīvoklī, ātri sadaru darāmo, tad ievelku gaisu un dodos straujā izrāvienā caur smirdošo kāpņutelpu un piečurāto lifta kabīni uz saviem leksusa apartamentiem, kur varu mierīgi ievilkt savu cigiņu un baudīt dizainu vismaz stundu garumā, kamēr nokļūstu līdz daudzmaz baudāmajam centram.

Marta

Braucu ar velo gandrīz visu gadu un nav tik traki. Neviens speciāli virsū nebrauc un neņirgājas, it īpaši, ja ir atstarotāji, ķivere, ievēro CSN un ciena arī autovadītājus. Ikdienā braucot pa centru un ne tikai, atrodas gan klusākas ielas, gan ērtākais veids, kā tikt no viena parciņa uz otru, bet, protams, ir daudzas lietas, ko vajadzētu izdarīt. Un ir daudz mazi, nedārgi darbi, kas braukšanu ievērojami atvieglotu, nevajag jau uzreiz visu. Kaut vai tās pašas nobrauktuves no/ uz ietvēm, ir pat, ka nobrauktuve ir ideāla, bet nav uzzīmēta stoplīnija – automašīnas apstājas pie luksafora pilnībā aizbraucot priekšā nobrauktuvei.. Velo celiņš… Lasīt vairāk »

pArt

Tos sīkumus Dānijā un citur var apgūt tikai no skatīšanās vien, bet tas jau mūsu ierēdniecībai neder. Vajag komisijas, izpētes grupas daudzu gadu garumā ar prēmijām uz ziemassvētkiem.

Speciāli luksofori riteņbraucējiem laikam izklausās pēc fantastikas, taču sarežģītākos krustojumos CPH tādi ir.

erk

Plānošanas loģika: autobraucēji esam "mēs", bet riteņbraucēji ir "viņi". "Mūsējie" vienmēr uzvar! 🙂

č

tas labs!

25
0
Would love your thoughts, please comment.x