Vairākas
sabiedriskas organizācijas, kas apvieno arī arhitektus un būvniecības nozares
pārstāvjus, atklātā vēstulē aicinājušas Rīgas domi pārskatīt nolikumu ažiotāžu
raisījušam konkursam par 5000 municipālo dzīvokļu celtniecību un turpināt
projektu mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē.
Rīgas Domes
priekšsēdētājam Nilam Ušakovam
Rīgas Pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājam Ivaram Gateram
Atklāta vēstule
Rīgā, 2010.gada
19.oktobrī
Mēs augsti
vērtējam Jūsu kā pilsētas galvas un atbildīgo institūciju iniciatīvu risināt
pašvaldības dzīvokļu rindā gaidošo pilsētas iedzīvotāju problēmas, kas
vainagojies ar Rīgas mērogiem ļoti nozīmīgu notikumu — konkursu par 5000
municipālo dzīvokļu celtniecību.
Šāda apjoma
projekta realizācija atstās paliekošu ietekmi Rīgas pilsētvidē. Izsludinātā
konkursa nolikums mums rada bažas par pasūtītāja izvēlētā ceļa atbilstību Rīgas
iedzīvotāju vajadzībām, jaunākajām tendencēm pilsētplānošanā un būvniecībā, kā
arī paša pasūtītāja — Rīgas pilsētas — ilgtermiņa interesēm. Mūsuprāt:
- nav pareizi
rīkot iepirkumu lielam apbūves apjomam dažādās pilsētas vietās kā vienu
iepirkumu, - metu stadija
tik lielam iepirkumam, kā to nosaka iepirkumu likums, būtu jāizdala atsevišķā
konkursā, lai atrastu iespējami labāko risinājumu, ievērtējot gan arhitektūras kvalitāti, gan pilsētbūvnieciskos
risinājumus, gan būvizmaksas; - tehniskajā
uzdevumā nav prasību plānot mūsdienīgus energoefektivitātes risinājumus:
sasniegt noteiktu īpatnējā siltumenerģijas patēriņa (kWh/m² gadā) līmeni,
paredzēt ventilāciju ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju), nodrošinot vienmērīgu
mikroklimatu un gaisa kvalitāti, kas būtu absolūti nepieciešams šāda mēroga
būvniecības iecerei.
Ņemot vērā
augstākminētos argumentus, lūdzam pārskatīt izsludinātā konkursa nolikumu un
turpināt projektu mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē. Esam gatavi palīdzēt
nolikuma uzlabošanā, lai šajā konkursā panāktu vislabākos rezultātus, un
projekta īstenošana atbilstu visu iesaistīto pušu — pašvaldības, profesionāļu,
būvindustrijas, bet galvenokārt — gala lietotāju interesēm.
Edgars
Treimanis, Latvijas Arhitektu Savienība valdes
priekšsēdētājs
Ervins
Krauklis, Passive House Latvija valdes
loceklis
Andris Bunkšs, biedrības
Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs
Cerams, ka arī vēstulei bija pievienota ilustrācija. Šaubu iemesls ļoti uzskatāmi redzams.
1) dažādās pilsētas malās būvē, lai neveidotos "geto rajons", kā bildē redzamais 2) viens konkurss tāpēc, lai mazāk laika un līdzekļu tērētu. Latvija jau tā ir megabirokratizēta. 3) Rīgai, tāpat kā pārējām pasaules pilsētām ir sena un praktiski nepārtraukta pieredze ar ātrām+lētām mājām, kas būvētas visā pilsētā pēc tipveida projekta. Piemēram, virkne šādu tipveida māju saglabājušās kopš 1815-1825.gadiem (sabūvēja pēc priekšpilsētu nodedzināšanas) un tagad tiek aizsargātas kā kultūras pieminekļi, kas dažādo pilsētas seju. Vai šobrīd mums ir daudz vairāk naudas un laika, kā jebkad agrāk? 4) par energoefektivitāti varētu gan piekrist. Cits jautājums ir… vai tiešām jaunbūvju vietā nevarēja esošās… Lasīt vairāk »
Nezinu nevienu pilsētu, kura lepotos ar tipveida triecientempos sabūvētiem rajoniem, tāpēc būtu jāmācās no pagātnes kļūdām un jāskatās kā attīstās citas līdzīgas pilsētas. Labs piemērs ir Somija, kur katrs jauns dzīvojamais rajons sākas ar starptautisku pilsētplānošanas + labiekārtojuma konkursu, kurā tiek arī definēti mājokļu tipi, stāvu augstumi, analizētas novietnes īpašības utt., tam visam seko sabiedriskas apspriešanas un tikai pēc tam var sākt runāt par ēku arhitektūru. Kuram tad vajag vēlvienu Zolitūdi vai Pļavniekus? Bet Rīgas gadījumā par vides kvalitāti neviens nedomā, tikai par m2 un LVL. Un nav jau arī kam domāt, jo pilsētbūvniecības izglītība pie mums ir apstājusies 80os… Lasīt vairāk »
Quod licet Iovi, non licet bovi
(Tas par somiem un LViešiem un apstākļiem kāpēc viens var un kāpēc otrs nevar)
That’s it. Un nevajag tiem arhitektiem izlekt- ja kādam nepatīk, var braukt prom 🙂
ļoti ceru, ka ne uz Sibiriju 🙂
eh, ka gribētos braukt prom, bet negribas….
kamēr Ušakovs nepiepildīs savas un vēl dažu izsalkušo kabatas, tikmēr AIZMIRSTIET!
kamēr Ušakovs nepiepildīs savas un vēl dažu izsalkušo kabatas, tikmēr AIZMIRSTIET!
Cerams, ka arī vēstulei bija pievienota ilustrācija. Šaubu iemesls ļoti uzskatāmi redzams.
1) dažādās pilsētas malās būvē, lai neveidotos "geto rajons", kā bildē redzamais 2) viens konkurss tāpēc, lai mazāk laika un līdzekļu tērētu. Latvija jau tā ir megabirokratizēta. 3) Rīgai, tāpat kā pārējām pasaules pilsētām ir sena un praktiski nepārtraukta pieredze ar ātrām+lētām mājām, kas būvētas visā pilsētā pēc tipveida projekta. Piemēram, virkne šādu tipveida māju saglabājušās kopš 1815-1825.gadiem (sabūvēja pēc priekšpilsētu nodedzināšanas) un tagad tiek aizsargātas kā kultūras pieminekļi, kas dažādo pilsētas seju. Vai šobrīd mums ir daudz vairāk naudas un laika, kā jebkad agrāk? 4) par energoefektivitāti varētu gan piekrist. Cits jautājums ir… vai tiešām jaunbūvju vietā nevarēja esošās… Lasīt vairāk »
Nezinu nevienu pilsētu, kura lepotos ar tipveida triecientempos sabūvētiem rajoniem, tāpēc būtu jāmācās no pagātnes kļūdām un jāskatās kā attīstās citas līdzīgas pilsētas. Labs piemērs ir Somija, kur katrs jauns dzīvojamais rajons sākas ar starptautisku pilsētplānošanas + labiekārtojuma konkursu, kurā tiek arī definēti mājokļu tipi, stāvu augstumi, analizētas novietnes īpašības utt., tam visam seko sabiedriskas apspriešanas un tikai pēc tam var sākt runāt par ēku arhitektūru. Kuram tad vajag vēlvienu Zolitūdi vai Pļavniekus? Bet Rīgas gadījumā par vides kvalitāti neviens nedomā, tikai par m2 un LVL. Un nav jau arī kam domāt, jo pilsētbūvniecības izglītība pie mums ir apstājusies 80os… Lasīt vairāk »
Quod licet Iovi, non licet bovi
(Tas par somiem un LViešiem un apstākļiem kāpēc viens var un kāpēc otrs nevar)
That’s it. Un nevajag tiem arhitektiem izlekt- ja kādam nepatīk, var braukt prom 🙂
ļoti ceru, ka ne uz Sibiriju 🙂
eh, ka gribētos braukt prom, bet negribas….